Nesen noslēdzās septembrī izsludinātais konkurss tā
saukatajam Teātra laukumam — vietai Vecrīgas malā, starp viesnīcu Rīga un Jāņa Rozes grāmatnīcu, iepretim
Operai. Lai gan konkursa pieteikums šķita mulsinošs, tomēr rezultāti vērtējami
atzinīgi.
Kad konkurss tika izsludināts, neskatoties uz salīdzinoši
nelielo uzdevumu, termiņš un balvu fonds likās neadekvāts. Tāpat ne visai
veiksmīga šķita komunikācija ar konkursa organizētājiem — SIA Mira-G (kuri
ir arī Kempinski Grand Hotel Riga attīstītājs, kas pārbūvē viesnīcu Rīga).
Konkursa uzdevums prasīja dot priekšlikumu vietas pārveidošani
no autostāvvietas par pilnvērtīgu mūsdienīgu publisko telpu. Atbilstoši nolikumam, konkurss bija atklāts un
dalībnieki savus darbus prezentēja žurijai klātienē. Priekšlikumā bija jāatspoguļo
noteiktas lietas, iekļaujoties A1 formātā lapā.
Konkursā tika iesniegti četro darbi, par labāko atzītot biroja Arhiidea priekšlikumu, taču daudz no tā neatpalika arī darbs, kura autores bija
ainavu arhitektes no birojiem Alps un
ZALA Landscape Architects. Abi labākie
darbi tiks publicēti A4D. Bez tam atzīstama konkursa prakse ir žūrijas protokoli,
kuros fiksēti ne viena piešķirtie punkti katram darbam, bet arī katra darba
izvērtējums, kā arī ieteikumi uzvarētāja darba pilnveidošanai, kurus vērts publicēt.
Žūrijas vērtējumi
labākajiem
LINS — Arhiidea
- Darbs
piedāvā vispārēju Aspazijas bulvāra brauktuvju un ielu pārveidošanu, papildinot
ar velo ceļiem, taču ir jāpēta vai šis risinājums nav pretrunā ar reālo
Aspazijas bulvāra attīstības scenāriju. Darbā ir filozofiskie uzstādījumi par
laukuma virsmas gludumu un atdošanu gājējiem, taču reālais materiālu, laternu,
detaļu un vertikālā plānojuma risinājums neseko konsekventi uzstādītajiem
mērķiem. Laukuma elementi sadrumstalo laukumu, laternas ievieš dalījumu ietves
zonās un auto teritorijā un konfliktē ar ēku fasādēm, pārvietojamie elementi
rada papildus slodzi segumam un ekspluatācijai. Manuprāt, darbs pēc sava
rakstura neatbilst viesnīcas un grāmatu veikalu reprezentatīvajai funkcijai jo
izmanto universālus dzīvojamās vides rekreācijas zonas risinājumus. /Miķelis Putrāms/
- Telpas
funkcionālā un telpiskā organizācija kā neitrāls konteksts Vecrīgas nozīmīgas
kultūrvides sakārtošanai, kas panākts komplicētas neliela apjoma publiskās ārtelpas
pareizā organizācijā, kur par pamatprincipu izvēlēta atziņa «laba publiskā
ārtelpa neliek par sevi manīt». /Marina Levina/
- Par
galvenajiem plusiem uzskatāms simetriskais risinājums, veiksmīgs gājēju /velo
/auto plūsmu risinājums un sabalansētā virsmu detalizācija. Kā mīnuss –
neveiklie labiekārtojuma elementi un apzaļumojuma trūkums. /Evelīna Ozola/
- Nav
nepieciešama virzienu pasvītrošana ar laternu rindām. Sadrumstaloti
labiekārtojuma elementi. /Viesturs Brūzis/
- Projekts
risina pilsētvides jautājumus plašākā mērogā. To parāda labi atrisināts
transporta plūsmas jautājums. Konceptuāli veiksmīgs, gājēju plūsmu «aicinošs»
projekta risinājums. Skaidra, demokrātiska un funkcionāla pieeja. /Guntars Ruskuls/
- Brīva,
daudzfunkcionāli elastīgi izmantojama telpa. Pozitīvi, ka par telpas dominanti
tiek definēts tās lietotājs — cilvēks (t.i., mērogs, proporcijas). Netiek
regulēta un ierobežota gājēju satiksme. Braucamajai daļai ir precīzi iezīmētas
robežas, kas palīdz organizēt laukumu. Labiekārtojuma elementu
daudzfunkcionalitāte ļauj piemērot tos dažādu norišu vajadzībām. Laukuma telpa
risināta vienā līmenī, radot labus vides pieejamības apstākļus. /Uģis Bratuškins/
Rīgas
dzintara saules atspulgs — Autoru kolektīvs
- Darbs
sakņojas viesnīcas vēsturē un piedāvā spēcīgu vietas identitātes emocionālo
pamatojumu. Laukuma segumu, detaļu un materiālu risinājums un vertikālais
plānojums ir vienkāršs, bet mērķtiecīgi niansēts un piedāvā plašu izmantojumu
un elastību lietošanā. Autori demonstrē spēju rīkoties ar materiāliem un reizē
ar plānojumu piedāvā laukuma dizaina skulptūras koncepciju respektējot laukuma
mērogu atbilstoši viesnīcas un grāmatu veikala reprezentācijas vajadzībām.
Iespējams centrālais elements sekojot viesnīcas ēkas proporcijām ir par lielu
un tā forma var būt savādāka. Lai vairāk laukumu izmantotu cilvēku aktivitātēm
auto apgriešanās trajektoriju iespējams samazināt. /Miķelis Putrāms/
- Kā plus
atzīmējami stacionāru apstādījumu neesamība un viena līmeņa iesegums. /Marina Levina/
- Gaismas
koncepcija – izsmalcināta, no zemes virsmas nākoša gaisma. Simetrisks, elastīgs
risinājums. Pozitīvi, ka kafejnīcai atvēlēta vieta laukuma vidū, kas palīdzētu
apdzīvot visu pieejamo platību. Kā mīnusi – tumšs ieseguma tonis un izvēlētā
grafika, jebkādas atšķirības trūkums starp gājēju zonu un brauktuvi. Laukums
veidots pārlieku klajš ar spēcīgi dominējošu centrālo elementu. /Evelīna Ozola/
- Monumentāli
ļoti skaidrs risinājums. Trūkst izvēles vietas pamatojuma akcentam. Vēlama
noslēdzoša «kulise» pret Aspazijas bulvāri. /Viesturs Brūzis/
- Tīra un
skaidra koncepcija. Plaša laukuma funkcionalitāte. Dzintara „koncepts” piešķir
laukumam spēcīgu identitāti, bet zināmā mērā tematiski ierobežo tā elastību
labiekārtošanā un pasākumu organizēšanā./Guntars Ruskuls/
- Panākta
ļoti spēcīga laukuma identitāte, tēlainība. «Dzintara» plakne ir idejiski
pašpietiekama un nerada nepieciešamību pēc vēl cita «pieminekļa». Laukuma telpa
risināta vienā līmenī, radot labus vides pieejamības apstākļus. Jāpārdomā, vai «dzintara»
plakne nerada pārāk lielu telpisku apgrūtinājumu, mazinot citu funkciju
īstenošanas iespējas. Kā arī vai iezīmētā piebraukšanas ceļa cilpa neaizņem
pārāk lielu laukuma daļu, apgrūtinot citu funkciju īstenošanas iespējas. Jādomā
vai daudzfunkciju zonas tuvums «dzintara» plaknei nepadarītu abu
līdzāspastāvēšanu pārāk problemātisku. / Uģis Bratuškins/
Žūrijas
rekomendācijas uzvarētājam
Viesturs Brūzis:
- Nav
nepieciešama virzienu pasvītrošana ar laternu rindām. - Sadrumstaloti
labiekārtojuma elementi.
Evelīna Ozola:
- Izskatīt
iespēju laukumā izvietot apzaļumojuma elementus, piemēram, neliela augstuma
kokus un stādījumus kastēs, it sevišķi Aspazijas bulvāra pusē, tādējādi
veidojot intīmāku mērogu un patīkamāku mikroklimatu laukumā. - Izvēlēties
gaišu laukuma ieseguma materiāla toni, lai radītu siltāku sajūtu bieži
noēnotajā un vējainajā laukumā. - Izstrādāt
laukuma stilistikai un funkcijai atbilstošāku un savstarpēji saskanīgāku
labiekārtojuma elementu (solu, laternu, atkritumu urnu) dizainu. - Izstrādāt
pārdomātu Teātru un Vaļņu ielas krustojuma risinājumu un tā pieslēgumu laukumam
(līmeņu savienojumi, virsmu iesegumi, labiekārtojuma un apzaļumojuma elementi).
Uģis Bratuškins:
- Jāpārdomā,
vai «pieminekļa» vieta nav pārāk telpiski saistoša (zinot, ka nezinām neko par
iespējamo «pieminekļa» ieceri). - Labiekārtojuma
elementu dizainam nav pievēršama ievērojami lielāka uzmanība.
Miķelis Putrāms:
- Pirmkārt,
padomāt par laukuma identitāti, šobrīd, manuprāt tās nav. Ir risinājumu kopums,
kas iespējams iederas dzīvojamā vidē, bet ne pie pieczvaigžņu viesnīcas durvīm.
Iespējams, ka pamatidejas trūkums ir tas, kas rada elementu konfliktus laukuma
dizaina risinājumos. Otrkārt, manuprāt laukums ir pietiekoši mazs, lai to vēl
vairāk sadalītu fiziskās zonās. Ieteiktu saglabāt laukuma seguma
viengabalainību visā teritorijā starp fasādēm(grāmatveikals un viesnīca) Tas
arī uzlabos lietojamību un kopšanu. Treškārt, pašreiz nav jūtama skaidrība par
to, kas rada laukuma robežas. Noskaidrot un konceptuāli pieņemt lēmumu kādi
elementi veido laukuma robežas? Vai tie ir ēku stūri, laternas, ietves apmales?
Manuprāt, visveiksmīgākais segumu/laukuma risinājums ir autoru kolektīvam.
Ceturtkārt, izvērtēt vertikālo plānojumu. Saglabājot esošo, manuprāt,
neveidosies laukuma sajūta, ja laukuma vidū ir pacēlums un kritums uz laikuma
malām. Piektkārt, autobusa stāvvieta laukumā, manuprāt, nav vēlama. Iekāpšana
nav ērta un laukums tiek aizņemts ar transportu. Sestkārt, laternas un ietvju
nodalīšanu noteikti pārdomāt, manuprāt, šie risinājumi ir neiederīgi.
Guntars Ruskuls:
- Attīstot
projektu nepieciešams pārdomāt ne tikai pār mainīgo moduļu izkārtojumu un
uzglabāšanu, bet arī par patstāvīgu labiekārtojumu, kas varētu piesaistīt
laukumam apmeklētājus arī ikdienā.
Marina Levina:
- Turpināt
attīstīt laukuma funkcionālo risinājumu, arī gājēju plūsmas — Aspazijas bulvāra
pārejas ideju, respektējot Teātra ielas priekšlaukumu kā vienu no «Vecrīgas
vārtiem». - Veikt
laukuma telpiskās organizācijas analīzi (vizualizācijas) no visiem publiskās
ārtelpas iespējamiem uztveres punktiem, tai skaitā arī no viesnīcas numuru
logiem. - Strādāt
pie mazā dizaina priekšmetu un gaismas ķermeņu (apgaismojuma) koncepcijas. - Risināt
nestacionāra apzaļumojuma un komforta zonu (āra kafejnīcu) «caurvēju»
novēršanas priekšlikumus. -
Izstrādāt savu redzējumu
centrālajam dizaina objektam, kā priekšnosacījumu tēlniecības (vizuālās
mākslas) konkursa nolikumam (programmai).
