Noslēdzies Teātra laukuma konkurss

Nesen noslēdzās septembrī izsludinātais konkurss tā
saukatajam Teātra laukumam — vietai Vecrīgas malā, starp viesnīcu Rīga un Jāņa Rozes grāmatnīcu, iepretim
Operai. Lai gan konkursa pieteikums šķita mulsinošs, tomēr rezultāti vērtējami
atzinīgi.

Kad konkurss tika izsludināts, neskatoties uz salīdzinoši
nelielo uzdevumu, termiņš un balvu fonds likās neadekvāts. Tāpat ne visai
veiksmīga šķita komunikācija ar konkursa organizētājiem — SIA Mira-G (kuri
ir arī Kempinski Grand Hotel Riga attīstītājs, kas pārbūvē viesnīcu Rīga).

Konkursa uzdevums prasīja dot priekšlikumu vietas pārveidošani
no autostāvvietas par pilnvērtīgu mūsdienīgu publisko telpu.  Atbilstoši nolikumam, konkurss bija atklāts un
dalībnieki savus darbus prezentēja žurijai klātienē. Priekšlikumā bija jāatspoguļo
noteiktas lietas, iekļaujoties A1 formātā lapā.

Konkursā tika iesniegti četro darbi, par labāko atzītot biroja Arhiidea priekšlikumu, taču daudz no tā neatpalika arī darbs, kura autores bija
ainavu arhitektes no birojiem Alps un
ZALA Landscape Architects. Abi labākie
darbi tiks publicēti A4D. Bez tam atzīstama konkursa prakse ir žūrijas protokoli,
kuros fiksēti ne viena piešķirtie punkti katram darbam, bet arī katra darba
izvērtējums, kā arī ieteikumi uzvarētāja darba pilnveidošanai, kurus vērts  publicēt.

Žūrijas vērtējumi
labākajiem

LINS — Arhiidea

  • Darbs
    piedāvā vispārēju Aspazijas bulvāra brauktuvju un ielu pārveidošanu, papildinot
    ar velo ceļiem, taču ir jāpēta vai šis risinājums nav pretrunā ar reālo
    Aspazijas bulvāra attīstības scenāriju. Darbā ir filozofiskie uzstādījumi par
    laukuma virsmas gludumu un atdošanu gājējiem, taču reālais materiālu, laternu,
    detaļu un vertikālā plānojuma risinājums neseko konsekventi uzstādītajiem
    mērķiem. Laukuma elementi sadrumstalo laukumu, laternas ievieš dalījumu ietves
    zonās un auto teritorijā un konfliktē ar ēku fasādēm, pārvietojamie elementi
    rada papildus slodzi segumam un ekspluatācijai. Manuprāt, darbs pēc sava
    rakstura neatbilst viesnīcas un grāmatu veikalu reprezentatīvajai funkcijai jo
    izmanto universālus dzīvojamās vides rekreācijas zonas risinājumus. /Miķelis Putrāms/
  • Telpas
    funkcionālā un telpiskā organizācija kā neitrāls konteksts Vecrīgas nozīmīgas
    kultūrvides sakārtošanai, kas panākts komplicētas neliela apjoma publiskās ārtelpas
    pareizā organizācijā, kur par pamatprincipu izvēlēta atziņa «laba publiskā
    ārtelpa neliek par sevi manīt». /Marina Levina/
  • Par
    galvenajiem plusiem uzskatāms simetriskais risinājums, veiksmīgs gājēju /velo
    /auto plūsmu risinājums un sabalansētā virsmu detalizācija. Kā mīnuss –
    neveiklie labiekārtojuma elementi un apzaļumojuma trūkums. /Evelīna Ozola/
  • Nav
    nepieciešama virzienu pasvītrošana ar laternu rindām. Sadrumstaloti
    labiekārtojuma elementi. /Viesturs Brūzis/
  • Projekts
    risina pilsētvides jautājumus plašākā mērogā. To parāda labi atrisināts
    transporta plūsmas jautājums. Konceptuāli veiksmīgs, gājēju plūsmu «aicinošs»
    projekta risinājums. Skaidra, demokrātiska un funkcionāla pieeja. /Guntars Ruskuls/
  • Brīva,
    daudzfunkcionāli elastīgi izmantojama telpa. Pozitīvi, ka par telpas dominanti
    tiek definēts tās lietotājs — cilvēks (t.i., mērogs, proporcijas). Netiek
    regulēta un ierobežota gājēju satiksme. Braucamajai daļai ir precīzi iezīmētas
    robežas, kas palīdz organizēt laukumu. Labiekārtojuma elementu
    daudzfunkcionalitāte ļauj piemērot tos dažādu norišu vajadzībām. Laukuma telpa
    risināta vienā līmenī, radot labus vides pieejamības apstākļus. /Uģis Bratuškins/

Rīgas
dzintara saules atspulgs — Autoru kolektīvs

  • Darbs
    sakņojas viesnīcas vēsturē un piedāvā spēcīgu vietas identitātes emocionālo
    pamatojumu. Laukuma segumu, detaļu un materiālu risinājums un vertikālais
    plānojums ir vienkāršs, bet mērķtiecīgi niansēts un piedāvā plašu izmantojumu
    un elastību lietošanā. Autori demonstrē spēju rīkoties ar materiāliem un reizē
    ar plānojumu piedāvā laukuma dizaina skulptūras koncepciju respektējot laukuma
    mērogu atbilstoši viesnīcas un grāmatu veikala reprezentācijas vajadzībām.
    Iespējams centrālais elements sekojot viesnīcas ēkas proporcijām ir par lielu
    un tā forma var būt savādāka. Lai vairāk laukumu izmantotu cilvēku aktivitātēm
    auto apgriešanās trajektoriju iespējams samazināt. /Miķelis Putrāms/
  • Kā plus
    atzīmējami stacionāru apstādījumu neesamība un viena līmeņa iesegums. /Marina Levina/
  • Gaismas
    koncepcija – izsmalcināta, no zemes virsmas nākoša gaisma. Simetrisks, elastīgs
    risinājums. Pozitīvi, ka kafejnīcai atvēlēta vieta laukuma vidū, kas palīdzētu
    apdzīvot visu pieejamo platību. Kā mīnusi – tumšs ieseguma tonis un izvēlētā
    grafika, jebkādas atšķirības trūkums starp gājēju zonu un brauktuvi. Laukums
    veidots pārlieku klajš ar spēcīgi dominējošu centrālo elementu. /Evelīna Ozola/
  • Monumentāli
    ļoti skaidrs risinājums. Trūkst izvēles vietas pamatojuma akcentam. Vēlama
    noslēdzoša «kulise» pret Aspazijas bulvāri. /Viesturs Brūzis/
  • Tīra un
    skaidra koncepcija. Plaša laukuma funkcionalitāte. Dzintara „koncepts” piešķir
    laukumam spēcīgu identitāti, bet zināmā mērā tematiski ierobežo tā elastību
    labiekārtošanā un pasākumu organizēšanā./Guntars Ruskuls/
  • Panākta
    ļoti spēcīga laukuma identitāte, tēlainība. «Dzintara» plakne ir idejiski
    pašpietiekama un nerada nepieciešamību pēc vēl cita «pieminekļa». Laukuma telpa
    risināta vienā līmenī, radot labus vides pieejamības apstākļus. Jāpārdomā, vai «dzintara»
    plakne nerada pārāk lielu telpisku apgrūtinājumu, mazinot citu funkciju
    īstenošanas iespējas. Kā arī vai iezīmētā piebraukšanas ceļa cilpa neaizņem
    pārāk lielu laukuma daļu, apgrūtinot citu funkciju īstenošanas iespējas. Jādomā
    vai daudzfunkciju zonas tuvums «dzintara» plaknei nepadarītu abu
    līdzāspastāvēšanu pārāk problemātisku. / Uģis Bratuškins/

Žūrijas
rekomendācijas uzvarētājam

Viesturs Brūzis:

  • Nav
    nepieciešama virzienu pasvītrošana ar laternu rindām.
  • Sadrumstaloti
    labiekārtojuma elementi.

Evelīna Ozola:

  • Izskatīt
    iespēju laukumā izvietot apzaļumojuma elementus, piemēram, neliela augstuma
    kokus un stādījumus kastēs, it sevišķi Aspazijas bulvāra pusē, tādējādi
    veidojot intīmāku mērogu un patīkamāku mikroklimatu laukumā.
  • Izvēlēties
    gaišu laukuma ieseguma materiāla toni, lai radītu siltāku sajūtu bieži
    noēnotajā un vējainajā laukumā.
  • Izstrādāt
    laukuma stilistikai un funkcijai atbilstošāku un savstarpēji saskanīgāku
    labiekārtojuma elementu (solu, laternu, atkritumu urnu) dizainu.
  • Izstrādāt
    pārdomātu Teātru un Vaļņu ielas krustojuma risinājumu un tā pieslēgumu laukumam
    (līmeņu savienojumi, virsmu iesegumi, labiekārtojuma un apzaļumojuma elementi).

Uģis Bratuškins:

  • Jāpārdomā,
    vai «pieminekļa» vieta nav pārāk telpiski saistoša (zinot, ka nezinām neko par
    iespējamo «pieminekļa» ieceri).
  • Labiekārtojuma
    elementu dizainam nav pievēršama ievērojami lielāka uzmanība.

Miķelis Putrāms:

  • Pirmkārt,
    padomāt par laukuma identitāti, šobrīd, manuprāt tās nav. Ir risinājumu kopums,
    kas iespējams iederas dzīvojamā vidē, bet ne pie pieczvaigžņu viesnīcas durvīm.
    Iespējams, ka pamatidejas trūkums ir tas, kas rada elementu konfliktus laukuma
    dizaina risinājumos. Otrkārt, manuprāt laukums ir pietiekoši mazs, lai to vēl
    vairāk sadalītu fiziskās zonās. Ieteiktu saglabāt laukuma seguma
    viengabalainību visā teritorijā starp fasādēm(grāmatveikals un viesnīca) Tas
    arī uzlabos lietojamību un kopšanu. Treškārt, pašreiz nav jūtama skaidrība par
    to, kas rada laukuma robežas. Noskaidrot un konceptuāli pieņemt lēmumu kādi
    elementi veido laukuma robežas? Vai tie ir ēku stūri, laternas, ietves apmales?
    Manuprāt, visveiksmīgākais segumu/laukuma risinājums ir autoru kolektīvam.
    Ceturtkārt, izvērtēt vertikālo plānojumu. Saglabājot esošo, manuprāt,
    neveidosies laukuma sajūta, ja laukuma vidū ir pacēlums un kritums uz laikuma
    malām. Piektkārt, autobusa stāvvieta laukumā, manuprāt, nav vēlama. Iekāpšana
    nav ērta un laukums tiek aizņemts ar transportu. Sestkārt, laternas un ietvju
    nodalīšanu noteikti pārdomāt, manuprāt, šie risinājumi ir neiederīgi.

Guntars Ruskuls:

  • Attīstot
    projektu nepieciešams pārdomāt ne tikai pār mainīgo moduļu izkārtojumu un
    uzglabāšanu, bet arī par patstāvīgu labiekārtojumu, kas varētu piesaistīt
    laukumam apmeklētājus arī ikdienā.

Marina Levina:

  • Turpināt
    attīstīt laukuma funkcionālo risinājumu, arī gājēju plūsmas — Aspazijas bulvāra
    pārejas ideju, respektējot Teātra ielas priekšlaukumu kā vienu no «Vecrīgas
    vārtiem».
  • Veikt
    laukuma telpiskās organizācijas analīzi (vizualizācijas) no visiem publiskās
    ārtelpas iespējamiem uztveres punktiem, tai skaitā arī no viesnīcas numuru
    logiem.
  • Strādāt
    pie mazā dizaina priekšmetu un gaismas ķermeņu (apgaismojuma) koncepcijas.
  • Risināt
    nestacionāra apzaļumojuma un komforta zonu (āra kafejnīcu) «caurvēju»
    novēršanas priekšlikumus.
  • Izstrādāt savu redzējumu
    centrālajam dizaina objektam, kā priekšnosacījumu tēlniecības (vizuālās
    mākslas) konkursa nolikumam (programmai).

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x