Pēdējā mēneša laikā noslēgusies virkne konkursu pietiekami
nozīmīgām vietām un interesantām programmām, gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas.
A4D plāno iepazīstināt ar šo konkursu
labākajiem projektiem, uzsākot publikācijas ar labākajiem darbiem deviņstāvu dzīvokļu namam Balasta dambī 90 — zīmīgajā vietā Ķīpsalas ziemeļu galā.
Šobrīd gan oficiāli žūrijas protokoli un konkursa darbu
vērtējumi un viedokļi nav izplatīti, pagaidām izziņoti tikai konkursa
uzvarētāji. Iegūstot kādus vērtējumus no konkursa rīkotājiem, raksts varētu
tikt papildināts.
Sešu darbu sacensībā par labākajiem atzīti:
1. vieta — U-R-A Studio (Jevgenijs Leonovs, Ivo Dzenis,
Antons Gonda, Marija Solovjova)
Piezīme: lai gan iesūtījuši publicēšanai A4D savu projektu iepriekšējā nedēļā, autori šodien (07.04) vēlējās aizturēt darba publikāciju, lai publicētu kopā ar savu viedokli.
2. vieta — OUTOFBOX (Pēteris Bajārs, Elīza Anete Kaužēna,
Marta Kulitāne, Ausma Ķibilde, Roberts Sekste, Sabīne Vecvagare)
3. vieta — NRJA (Uldis
Lukševics, Linda Leitāne–Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš
Rusiņš, Elīna Lībiete)
Konkursa darbus var apskatīt Arhitektu savienības Lielajā
zālē līdz 9. aprīlim.
Žūrija
Konkursa žūriju vadīja SIA Ķīpsalas
spice pārstāvis Viesturs Koziols un tajā darbojās arī cits šīs kompānijas
pārstāvis — Mārtiņš Pevko. Pārējie žūrijas locekļi bija arhitekti, pārstāvot
vai nu Arhitektu savienību vai atbildīgas pilsētas un valsts institūcijas: Juris
Poga (žūrijas priekšsēdētāja vietnieks), Andris Kokins, Raimonds Saulītis (visi
trīs — pārstāv LAS), Pēteris Blūms (VKPAI Arhitektūras daļas pārstāvis) un Viesturs
Brūzis (Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāvis).
Citi nesenie konkursi
Starp citām aktuālajām arhitektūras sacensībām, kas nesen
noslēgušās Rīgā (lielākajai daļai vērtēšanas process vēl nav biedzies un
uzvarētāji vēl nav paziņoti), ir konkurss Sporta pils kvartālam, viesnīcai
Alberta laukumā (Kalēju ielā 64/66), namam t.s. Klusajā centrā — Strēlnieku
ielā 4b, mākslas centram un biroju kompleksam Kalnciema ielā Āgenskalnā, kā arī
— jāpiemin konkursi bibliotēkai Gāliņciemā Ventspilī un Ogres kultūras centra tā pieguļošās
teritorijas revitalizācijai.
Ja kāds šajā mazajā pīłu dīkkī pabāž galvu virs ūdens, tad par svētu pienākumu arhitektińi uzskata to gremdēt nost. Aizbildinoties ar ētiku un kopēšanu daudzi nežēlīgie kolēgas apliecina savu nevarību profesijā. Ar ko jūs esat labāki par URA? Lūdzu drosminieki, piesakiet savu orgginālāko darbu un es jums atradīšu 10 references.
Es prognozēju URA arhitektiem spožu nākotni, lai gan jāatzīst, ka Kīpsalas konkursā URA nedaudz pārcentās ar provokāciju. Novēlu visiem veiksmīgu krīzes atrisinājumu 🙂
Situācija ir tiešām traģikomiska! Portālā izlasāmais par Ķīpsalas konkursu precīzi izgaismo mūsu provinces šķautnes. No vienas puses žūrija, kas ir apnicīgi stabila no personāliju viedokļa un acīmredzot ir informatīvajā badā nomērdēti līdzpilsoņi. Tad konkursa noteikumi, kuri nebūtu slikti, ja nebūtu aizdomas par valstī ierastā nihilisma tālāku piemērošanu pret cilvēkiem, kas kaut ko rada un vēlētos, lai to novērtē profesionāli un ar cieņu. Beidzot galvenais jautājums par arhitektūru un darbiem. Skaidrs, ka kritēriju latiņa ir kritusi. Latvijā arhitektūras intelektuālā renesanse grūti pamanāma. Neklātienē reiz bija iespēja vērot Ziemeļu arhitektūras padomes vadošās spices darbību un saprast, cik ļoti noslēgts un elitārs jēdziens… Lasīt vairāk »
Piekrītu Tev gandrīz visos punktos. Lai kaut ko gudri un inteliģenti izdarītu vispirms vajadzētu protams būt ieaudzinātām kādām nebūt ētiskām vērtībām pašā arhitektā, elementārai izpratnei, kas ir labs, kas slikts un kā darīt nevajadzētu, jo tas nebūtu ētiski. Ja ir vismaz daži šādi eksemplāri, man domāt, daži ir, tad vajadzētu definēt kādus nebūt mērķus vienkāršā valodā, kas saprotama arī tiem, kas ētiskās kategorijas parasti pagriež savā labā, jo labi pārzin trijotni – vara, slava un nauda. Izejot no šiem mērķiem arī nepieciešams veikt kādu likumdošanas ietvara izstrādi – adaptējot Tevis pieminēto Ziemeļu valstu pieredzi, paturot prātā, ka Latvijā darbosies tikai… Lasīt vairāk »
paldies par repliku, Andrej. jauki, ka nepaliec malā.
šādu un līdzīgu, es teiktu – nosvērtu, mazliet konservatīvu, saturīgu – viedokļu reizēm ļoti pietrūkst… kopējā "moderni" digitālās, nereti copy-paste, architektūras apoteozē.
Ja saruna ievirzās par KONKURSU praksi, vai kāds var salikt kopā ŠĪ konkursa nolikuma uzstādījumus (par sasniedzamajiem MĒRĶIEM to grūti nosaukt, jo tādi netika definēti principā – tikai līdzekļi) ar …. kautvai BŪVNIECĪBAS LIKUMA PAMATPRINCIPIEM ??? : 4.pants. Būvniecības principi ,,, ,,, Būvniecībā ievēro šādus principus: 1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pasūtītāja un sabiedrības intereses, dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu; … … Skatoties rezultātus, man neizdevās … jo nav definēts… Lasīt vairāk »
Notiekošais ir dabīga procesu attīstība – paaudžu nomaiņa, ētisko konceptu, darba kultūras un vides maiņa. Var izdalīt sekojošas paaudzes Latvijas arhitektūras miksā: 1. RULES paaudze, kas cesnšas ievērot un spēlēt pēc noteikumiem. 40-50-60 gadi. Uzmanību pievērš plānojumam, funkcionalitātei, ētiskai dimensijai. Ir digitalizējušies, bet "smukās" bildes neuzskata par noteicošo, kaut atsevišķi eksemplāri tiekot žūriju komisijās savu izvēli izdara tieši pēc "smukajām" bildēm, lai izskatītos laikmetīgi. Visi prot iedzīt naglu sienā un pazīst dažādus āmuru tipus. 2. NO RULES, JUST ARCHITECTURE paaudze, daļēji spēlē pēc noteikumiem. 30-40 gadi. Brīvi pārvalda digitālos rīkus. Arhitektūra kā tusiņš. Funkcionalitāte – so, so. Ja ir iespēja… Lasīt vairāk »
diezgan precīzi, it īpaši par tiem āmuriem, dažādajiem to veidiem un praktiskajām iemaņām (būvniecības tehnoloģijas izpratni) –
šito vajadzētu Pasūtītāja rokasgrāmatā iekļaut,
un dot izlasīt pirms procesa 🙂 varbūt arī kādiem žūrijas locekļiem? lai parakstās, kam katrs adepts…
Kaut kā Tev tie saraksti un klasifikācija patīk, vienīgais kam varu piekrist ir attiecības ar tehnoloģijām. Ir viegli saprotams un izskaidrojams jaunākās paaudzes IT entuziasms, pat fetišs. Jo cilvēks pieaug un vairāk apgūst , jo vairāk viņš saprot, cik maz viņš zin. Jo nepieredzējušāks, jaunāks cilvēks, jo viņam liekas, ka tas ,kas ir viņa rīcībā un ko viņš saprot, ir vienīgais un īstais ierocis,taisnība, risinājums… Savukārt attiecībām pret ētiku totāli nepiekritīšu, ir sovoki vecākajā paaudzē, ir 90.to kupi-prodai (manā) ģenerācijā, tieši tāpat kā digitālie nihilisti( kuri kontaktē pastarpināti caur mēdijiem, un visu uztver par spēli, ilūziju arī cilvēkus un likumus)… Lasīt vairāk »
Papildinot, ir ļautiņi, kas fizisku darbu nedara, kā starp sovoka skartajiem, tā starp jaunākajām ģenerācijām, protams vairāk starp jaunākajiem, bet… Tirgus oikonomikā (ceru neviens neapšauba, ka LR kādu laiciņu jau darbojas kā tirgus ekonomika) loģiskāk darbojas jaunākā paaudze. Jo laiks ir tik, cik ir ( naktsmiers, algotais darbs, ģimene, personiskais laiks, socializēšanās), atalgojumu nevienam par velti nemaksā, un nedomāju ,ka vairumam pilsoņu ir lielais hobijs(personiskajā laikā) skrūvēt, zāģēt,šponēt plauktus, rores stiprināt,remontēt dzīvokļus, drēbes šūt, kartupeļus audzēt un citādi sevi apgādāt. Tas viss ir pieejams brīvajā tirgū. Nav jau sovoka laiki ar darba laiku izmantošanu savām personiskajām vajadzībām, un nav arī… Lasīt vairāk »
Renār, es vairāk par attieksmi pret arhitektūru. Kas attiecas par morālām vērtībām ,- tas jau vairāk, ko kuram vecmamma un vectēvs iemācījis, dzīve neko labu nevienam neiemāca, drīzāk otrādi, piespiež uz aizvien lielākiem kompromisiem. Skaidrs, ka kategoriski nevienu plauktā neieliksi, katrs cilvēks ir fenomenāla parādība.
Protams notiek fluktuācijas paaudžu starpā, viss mainās, nobīdās, bet man šķiet Tu jau saprati galveno, ko gribēju pateikt – kā teiktu Dārts Veiders – Spēka gaišā un tumšā puse arvien ir klātesoša visos mūsos, svarīgākais – kurai no pusei dodam priekšroku…
Nedomāju Miķeli, ka kolēģa attieksme pret darbu(arhitektūru) izpaužas ļautiņiem kaut kā savādāk kā attieksme pret dzīvi ( līdzcilvēkiem, sabiedŗību, vidi)-morāle.
Tas pieņemu šancē,pēc Tava scenārija, ja tas darbs ir tīrais aprēķins un nav mīlams, bet mūsu profesijā tomēr tādu nav vairums, kuriem tā ir tikai naudas pelnīšana, visās paaudzēs.
Renār, negribēsi taču teikt ka profesija-arhitekts ir morālās kategorijās visaugstāk stāvošā – uzupurēšanās līdzcilvēku labā un labā/ļaunā kontrolpaketes turētāji?
Nu tieši par to jau es Tev saku, kā cilvēks dzīvo savu dzīvi, tā arī strādā, mīl, izklaidējas utt…, morālei nav segmentu…
Arhitekts, jurists, asenizators, virpotājs, krāsotājs, sētnieks, zinātnieks viss viens -esam tikai cilvēki ar labā/ļaunā līdzsvaru bilancē, tik kā jau pats pamanīji tās sastāvdaļas švunkājas tajos katliņos, kādam liekas, ka labāk konvertējamāka ir viena sastāvdaļa, kādam otra…
Bet vispār saruna ir iepeldējusi eksistenciālā sadaļā, kā vienmēr….
Un kur Tu šai klasifikācijā ieliksi Mārtiņu, Māru, Lindu, Miķeli? Piedod, nenoturējos.
Kādu atbildi Maija par šo vīriešu/sieviešu vārdu virkni vēlējās sagaidīt, ja jau nedeva mieru jautājums? Kā kaut kādus izņēmumus, kuriem svešas laikmeta kaislības?
Beidz taču atvainoties, portāls kaut zem stingrās Arta acs, tomēr domāts diskusijām;-). Īsti viņus nepazīstu, nebiju arī domājis tādu vispusīgu klasifikāciju dot visiem arhitektūras zemes arājiem. Arhitektiem kā "sugai" raksturīga šausmīgi nopietna pašuztvere, bez maz nākamie aiz Dieva, kas čakli rūpējas par cilvēka dzimuma iespēju dzīvot labāk, dziļās domās sarauktām pierēm risinot globālās pārapdzīvotības problēmas urbānajā vidē, nemitīgi diskutējot par arhitektūru kā augsto mākslu, ziedojot dzīves uz arhitektūras altāra. Visums ir pavisam savādāk iekārtots un evolūcija neatstāj vietu sentimentam, kaut liek domāt par kādiem cilvēku iedibinātiem institūtiem ( valstīm, ekonomiskās attīstības formācijām un cilvēces virzību progresa virzienā ). Tas par… Lasīt vairāk »
Nesapratu par atvainošanos.
…Nevēlos ierindot, vien gribēju atzīmēt pretrunīgumu klasifikācijā.
Citēju: piedod, nenoturējos. Neviens nav ideāls, kur nu vēl Miķelis.
jonis: interpretācijas??? [11/04/2015 10:34] Komentāru daudz un dažādi . Ir sajūta tāda kā tautas teicienā; Ne mana cūka ne mana druva. No visa šī izriet viens jautājums, vai pirmo prēmiju ieguvušie autori, nē, līdzautori, ir dalījušies prēmijā vai lūguši franču kolēģiem atļauju lietot viņu ideju, kas Rīgas jūras vārtos novietotai, latviešu speciālistu komisija piešķīrusi pirmo prēmiju. Negribu ieslīgt arhitektu dziļajās intelektuālajās diskusijās, taču viens ir skaidrs, ka bez atļaujas paņemtu lietu, kas pieder kādam citam, un vēl pārdodot tālāk, iestājas krimināllikumā definēta situācija, vai esi to nomazgājis, vai notrausis lieko, vismaz Eiropā, nerunājot par Arābu valstīm. Kā tas tālāk ietekmēs… Lasīt vairāk »
Es neredzu BAIGO līdzību – tad jau VISAS mājas 2 st. ar 2 slīpju jumtu ir plaģiātisms… un "kastīšu" mājas???…. – Ne frančiem, ne latviešiem NEREDZU nekādu baigo ORIĢINALITĀTI un DZIĻO domu!Piedodiet! Tādas ir pilna pasaule – kad sāks kaut ko izdomāt JAUNU? KO? Varbūt prasiet atļauju Mīs Van der Roi vai La Corbizjē….viņi visu šito aizsāka…. Jā – un PATS SMIEKLĪGĀKAIS – pārējās konkursa mājas tāds pats plaģiātisms 😀 😀 😀 ATTOPIETIES!!!!
žeņā, atkal tu?
http://www.arc…n-architecture/
Citējot http://www.a4d.lv : "Piezīme: darba autori vēlējās aizturēt projekta publikāciju"
Kāpēc tādā vēlēšanās ?
Kāpēc, kāpēc…. Vienkārši, URA vērsīsies Francijas tiesā pret LAN par ideju zagšanu, lai francūži nevar sagatavoties URA advokātu taktikai tāpēc tāda noslēpumainība …
Mēs sagatavojuši savu atbildi šeit:
http://www.u-r…azinojums/ces4
smieklīgi! U-R-A projekts ir līdīgs ne tikai LAN bet arī citiem projektiem. kas tas par sviestu?
Vajadzetu aizsutit darbu LAN arhitektiem, lai sniedz savu viedokli par kopiju.
vai sadas lietas nepienaktos zurijai ietaudzit?
http://www.lan…ts/index/id/80
kolēģu aizstāvibai – lai cik līdzīgi projekti šad un tad parādītos (arī realizēti) es tomēr neticu (ceru), ka LV arhitekti kas sevi ciena neatļautos truli nokopēt…… nu neticu…..
Andža, paskaties FACEBOOK Lindas Leitānes-Šmīdbergas sagatavoto publikāciju.
Tev kļūs skaidrs, ka francūži ir nekrietneļi, kas nodarījuši mūsējiem pāri, nokopējot ar līdzību ~90% Ķīpsalas projektu.
Mēs neesam idioti lai kādu kopēt.
Pamēģini pats sadalīt trīsstūra prizmu uz prefabricētu paneļu taisnstūriem un paskatīsies cik Tavs veidojums būs atškīrīgs.
Mēs sagatavojām situācijas analīzi, vari apskatīties:
http://www.u-r…azinojums/ces4
tiešām tiešām tiešām neesat?
Jā, jā loģiski, ka neesat idioti, stulbie francūži izmantodami Hadronu paātrinātāju(turpat netālu no FR robežas SWI ir atrodams), šķērsoja laiku un pārņēma no Jums projektu, pēc tam atgriezās savā dimensijā un realizēja to dabā, vot sivēni, bet nekas REN TV intervētais nopelniem bagātais kodolfiziķis Industriālās apgaismības akadēmijas goda loceklis I.K.V.pierādīs francūžu nekrietnumu un tie dabūs pēc nopelniem…
Vispār jau , vecais, NOŽĒLOJAMA taisnošanās.
Es teiktu, ka projekts ir līdzīgs par visiem 90% nevis 20, kā to apgalvo autori.
Labāk jau nemaz netaisnojieties, atvainojieties žūrijai un pasūtītājam, atsakieties no prēmijas un kādu laiku nelieniet ar saviem "citiem līdzīgajiem projektiem’publiskajā telpā. Pa to laiku būsiet varbūt kaut ko iemācījušies arī paši.
tiešām tiešām tiešām neesat?
žūrijai nāktos pamanīt, ka pie konkrētā stāva augstuma un fasādes dalījuma proporcijām marga ir ap 1.4 m augstumā. Un nāktos pamanīt, ka interjerā attēlotās telpas proporcijas ir lielā pretrunā ar ārtelpā redzamo.
Varbūt iemesls, ja profesionāls, kāpēc iepauzēt ar publikāciju.
Vai ir labi, ka materials tika publicēts bez autoru piekrīšanas?
Bet nu ir skumji, ko…
Materiāls jau labu laiku pieejams publiskai aplūkošanai šeit:
https://www.facebook.com/UnitedRigaArchitects
O, URA feisbuka lapā jaunākais eksponētais objekts ir par 8% līdzīgs ar kādu citu ēku drusku tuvāk Pēterbaznīcai. URĀ!
it īpaši tas sakotnejai versijai 88%
Materiāls publicēts ar mūsu piekrišanu, vienīgi prasījām, lai iepauzē, kamēr sagatavojam savu pētījumu par soc. tīklos izskanējošo informāciju par līdzību ar citiem projektiem.
Tagad tas ir pievienots rakstam.
nu beidziet 🙂 MARK nemocijas, vienkarši aizrakstija BIG un nopubliceja atbildi! You Welcome!
Nolikuma 14. pants ar apakšpunktiem, ja piedalies , tātad piekrīti nolikumam….
Mark arhitektiem daudzsološa maiņa. Vairbūt pie JAA jādibina Jauno spiedēju papildsekcija?
tieši to pašu gribēju uzrakstīt…
Interesanti, vai kāds mēģinās šo izskatīt LAS ētikas komisijā? Iemesls tā kā acimredzams
visu cieņu frančiem- viņu idejas strādā arī pie mums
man rūtiņas ir pazīstamas kopš atvēru rūtiņu burtnīcu 1. klasē. tad vēlāk restes aiz kolonijas loga arī bija rūtainas.
rūtiņas un kvadrātiņi visur ir vienādi.
Rūtiņas jau vienadas, bet projekti tomēr atšķirīgi. Šoreiz sanācis copy-paste
Riktīgs sūnu ciems! "Elite" ar "talantu" Renāru priekšgalā sacepusies par rūtiņām.
Visus klucīšus ar nojaukt un apšaubīt! Pietiks Van der Rohe klonēt!
Jaunums un kas nebijis pasaules arhitektūrā!
Wow!
Skumji, par komentētājiem!
No apskatītajiem darbiem pārējie pat tuvu nestāv tai vietā, konceptam un izpildījumam!
P.s. (Neesmu ne tuvu bijis URA un autorus nepazīstu)
Pārējos kur redzēji, kas nestāv? Šitas ar margām līdz brošai liekas izcils? Un nav jau stāsts par rūtiņām, pats tak saproti, ja neesi U-R-A
ir ir pats ura un neko nesaprot
Lai kā tur būtu ar "Ņūtona u,c, ģeniju pirmatklajēja tiesībam", domāju, ka ŠOREIZ daudz būtiskak ir jautājums nevis kurš?, bet KĀPĒC? …: 1. KĀPĒC "jānosprosto" Ķīpsalas plūstošais, cilvēcīgi elegantais, ainaviskais siluets ar "bākas" (?) kluci, lai vai cik šķautņainu, bet industriāli stingu … bez metaforisku interpretāciju iespējas? Varbūt to attīstīt industriālajā, labajā (ostas) krastā? 2. KĀPĒC "kuģis" jāliek uz postamenta (jau jāremontē…?), ja semantiski tam labāk atrasties ūdenī un kustībā – dinamikā? 3. KĀPĒC "jūras konteineri" (kaut vai metaforiski) jāeksponē kā dzīvojamās un publiskās telpas kvalitātes ekvivalents, un kāpēc tas ar "varu jāpārvilina" no ostas uz Ķīpsalu? Ko "viņš" tur… Lasīt vairāk »
Pilnīgi piekrītu! Kā šīs – visas godalgotās var būt atzītas par :siluetu veidojošām" ? Protams, pasūtītāja uzstādījums – bez izvirzījumiem, leņķiem utt ar ārsienu prefabricētiem paneļiem definēja kādu "kluci" iegūs rezultātā, bet žūrija? Vai tiešām šis ir tas "izcilais rezultāts" kas ļauj pārsniegt detālplānojumā atļauto stāvu augstumu? Un vai tiešām jāpiekrīt visām pasūtītāja iegribām tik izcilas vietās.
Puikas un meitenes! Nospiedāt? Nav labi, bet saņemamies, atzīstamies un aizmirstam! Taisnošanās ar vēlāk sadomātām shēmām par drosmi neliecina. Pielikumā jau iepriekš pieminētais materiāls Jūsu veiktās analīzes papildināšanai.
Latvijas arhitektu sabiedrība, lai arī maza un sadrumstalota, ir ļaunatminīga.
vēl viena shēmiņa pilnvērtīgai analīzei
vēl viena shēmiņa pilnvērtīgai analīzei
Ha, un to raksta cilvēks, kurš tikko nokopējis Pompidū centru un vinnēja ar to konkursu!
http://a4d.lv/…is-biroju-ekai/
Saņemās!
lūk:
he, taču nrjaa fasādē arī ir kvadrāti un daži no tiem ierauti uz iekšu un ar stikla margu priekšā gluži kā lanam. laikam lan māja šobrīd ir topprojekts.
ierosinu analīzes tabulu papildināt vēl ar 2 ailēm – a) atarašanās vieta – viens parīzē, otrs rīgā – līdzība 0% (ja vien neskaita rīgu par mazo parīzi); b) būves statuss – vioena pabeigta, otra pat nav sākta – līdzība – 0%. ar šo mēs varam tabulas kopējo rādītāju 18,6% nodzīt līdz 14,4%, kas pēc nelielas noapaļošanas jau būtu 10%, kas man liekas ir pat baigi ok. tas, kas nav ok – lan gadījumā var runāt par kontekstu – parīzes centra vēsturisko apobūvi ar vienādi piesātinātu fasādi un buržuāzijas apdzīvotiem balkoniem, ura – izņemot aiz ausīm pievilkto zaigas fabriku, neko tādu… Lasīt vairāk »
kaut kā neļauj bildes pievienot….
te linka veidā
fuck http://failiem…qhd#aa/ura.jpg
Kādēļ satraukums? Konkursa prēmiju fonds atbilst saņemto darbu kvalitātei. Ko gribējāt par 1500 eiro? Nu nokopēja, nu labi. Kuru interesē arhitektu sabiedrības viedoklis? Kad tas ir kādu interesējis? Ļaunatminīgums ? Smejaties?
Nrja darbs ari atgadina ura parizes iedvesmas avotu… Protams ne pa 18% ☺☺☺ bet nu saurais lenkis, kvadrati…
Gaidam pazinojumu, ko ☺☺☺
Fasāde izmetusi riņķi caur Parīzi un atnākusi atpakaļ. Kvadrāti, dalīti kvadrāti, tukši kvadrāti, tukši stūri… Arhis, 2005. gads. http://www.arh…d=8&id=105 (skat. pēdējo bildi).
Nepaveicās ar to stūri šoreiz un radars nostrādāja.
1. Neko puikas nepratīsies, vai tad nav skaidrs, pēc jamo reakcijas? 2. Tad ,kad varēja reaģēt , Lieldienu brīvdienās, pēc Lindas publikācijas, neviens nekustējās, diemžēl, bet tas bija vienīgais moments, kad noreaģēt, lai neciestu Pasūtītājs, VKPAI&RB&LAS prestižs un vismaz savu stāju saglabāt. Nu ir nokavēts. 3. S..du ventilātors( pašu uzvarējušo kolēģu ieslēgts un dāsni apgādāts ar substanci) nupat tik sāk darboties. 4. Kam vajag eksluzīvā NĪ segmenta komercijā šādu "brūnu" skandālu? Vai V.K. &co? Domāju ,ka ne. 5.Vai kādaprāt ,žūrijas speciālistiem, tagad vajadzētu rakties pa "brūno" substanci pēc sava vērtējuma un to pārvērtēt? Lai nolemtu ir plaģiāts, vai nav? Nē,… Lasīt vairāk »
juridiski viss rullē, URA mazliet pamainīs projektu un viss bumbās. ir pat labi ka parīzē līdzīgs objekts – rīga taču mazā parīze
Hmm, vai tas viss ir vajadzīgs tagad V.K.&co, VKPAI,RB,LAS? Tas ,ka grib URA, tas ir viens, bet vai kādam citam to visu , bez viņiem vēl vajag?
Klau… Nu ta, globali. Kur ir tas skandals? Ko pasutitajam, kuram iepatikas sis darbs skatities uz neliela lv arh portala anonimo (parsvara) komentetaju pukiem un meslu blaustiem? Man liekas, ka tu parverte sis vietnes satura svaru un nozimigumu…
Ja nebutu plagiats ideja tomer ir laba un interesanta, vai tad ne?
kāpēc neparaksties kā ura?
kāpēc tik anonīmi?
"pukiem un meslu blaustiem" nesapratu? Redzi , Tu laikam tiešām domā, ka arhitektu profesija ir nevarīgi imbeciļi ( nu tāds tas ārējais tēls mums ir, diemžēl, ja pat pašu kolēģi tā uzskata), kurus neviens neņem aubē, tomēr tā nav. Pasūtītājam V.K.&co ir tiešām svarīgi, lai nebūtu šmuces,kā redzi 2. un 3. vieta( NRJA ir ar svaru investoru vidē), ir gatavi karam, jo faktus ar ko operējam apkopoja tieši viņi, bet kam vajag karu(Pasūtītājam&žūrijai)? Protams, ja NRJA un OUTOFBOX norīs krupi, un nekādi nereaģēs ārpus FACEBOOK( īstā skandāla izcelsmes vieta) un A4D( vienīgā objektīvi aktīvā arhitektu vietne), tad protams skaļš skandāls… Lasīt vairāk »
Padomā gudrinieks, pa cik samazinājās 1., 2., 3. stāvu dzīvokļu cenas vienā Ziepniekalna mājā pie sarkanā rimi veikala…
vot tas točno nav tava personiskā sāpe…
Fasādēs norādīts augstums no grīdas līdz grīdai 3.15m, kas varētu būt atbilstoši pakāpienu skaitam plānos – 18 (pakāpiena augstums 175mm). Loga augstums ~2.45m. Un kas liekas interesanti – interjera renderos ”tīrais” augstums no grīdas līdz griestiem sanāk 3.3m… Man pazūd kaut kur 15cm…
Pirms bakstīt škabargas citu acīs der apskatīt sākumā savus "cunftes" baļķus: 1. Neprofesionāli sastādīts konkursa nolikums. 2. Uzvarētājs nav automātiski Būvprojekta vadītājs, bet tikai AR daļas izstrādātājs. varbūt. 3. Ja nemaldos, – minimāls balvu fonds, kas nenosedz piedalīšanās izmaksas. 4. Savā laikā veiksmīgi izbīdīts 9-stāvu augstums cauri Rīgas Domei. naudas jautājums. 5. Ētikas komisija NEKAD NEKO nav spējusi pierādīt plaģiāta sakarā un izskatās ka arī nespēs. Kurš muļķis atzīsies? 6. Pirms publicēt salīdzinājumu, iesaistītajiem vajadzēja pazvanīt LAS un mēģināt lietu atrisināt šaurā lokā. Tā kā moments nokavēts, "brūnais" mazliet padominēs un arī tikpat ātri beigsies. 7. Kāda iespēja jaunajiem arhitektiem… Lasīt vairāk »
1.,3. Nu un ko? Parakstījās 6 dalībnieki ( laikam) tātad rēķinājās ar sekām. 2. Par to jau stāsts, ka Pasūtītājs pēc nolikuma ,neko nevienam negarantē. 4. Ja visiem labi(Pasūtītājiem&RB&VKPAI&LAS),tātad der, lai arī pilnīgi piekrītu Grietēna redzējumam par principiāli savādākiem noteikumiem šai vietai, vai otru galējību -torni( bet tad lido visa infrastruktūra vēsturiskajai ķīpsalai) 5., 6. Par to jau es te minēju, viss nokavēts moments, neviens negribēs pie "brūnā" ekspansīvās izkliedes būt pēdējais, kas ķimerējas ap ventilātoru. Nodegs motoriņš,Izkaltīs un nokritīs izšķaidītais, V.K.&co dabūs indulgenci strādāt ar to ko grib, pieņemu būs vismaz prognozējami,profesioāli un bez "brūnā". 7. Nu ne jau… Lasīt vairāk »
4. Arī piekrītu VG viedoklim.
6. V.K. jau sen strādā ar Sarma&Norde, cik zinu veiksmīgi. Ko pārējie 6 gribēja? Nav skaidrs.
7. Tas mēs tā domājam ( vecās sistēmas produkti ), jaunajiem cits funktieris – un izskatās, ka strādā tīri labi, paskat – 1.vieta, labāku reklāmu URA par lielu naudu neiegūt. Līdzības meklēšanu var norakstīt uz konkurentu "nekaunīgu acīgumu" – katram mums savi "koppapīri" labi zināmi.
P.S. Tas ir ikdienišķa parādība mūsu arhitektūras vidē ( Fair Play trūkums ), – nevienam brīnīties un sašust nevajadzētu – attieksme rada sistemātiskumu.
6. Pieņemu kādu laiku V.K.&co vairs negribēs piedzīvojumus uz savu p..kaļu, un SN, whatever, kurš no V.K. tīma ilggadīgajiem sadarbības partneriem, uzprojektēs pragmātiskus, funkcionālus, ekonomiski izdevīgus projektus, par kuriem 100% nevienam nebūs par ko kaunēties. Diemžēl šādu fīču viņam nepiedāvā LAS organizētais konkurss…. 7. Redzi , ja mēs būtu daudz dziļāk integrēti ES likumdošanā, lietās kas saistās ar autortiesībām un , ja mūsu ekonomika (LR arhitektu) spētu akumulēt resursus , kas būtu interesanti advokātiem ( gan LR gan ES), tad esmu pārliecināts , pietiktu ar vienu prāvu, lai neviens NEKAD nemēģinātu kaut ko klonēt. Kamēr mēs knapi spējam izdzīvošanai saskrāpēt(… Lasīt vairāk »
Piekrītu, – "Latvijas esības nepanesamais vieglums" noraksta daudzus skandālus, līdz ar to varbūt, ka "publiskā cepšanās stunda" jābeidz un jāķeras pie ikdienas darbiem. Veiksmi darbos, Renār!
Domāju esam vienisprātis Miķeli, karogs rokā Pēterim ,Uldim un sabiedrotajiem, un uz priekšu, savu laikam esmu pateicis, liekas pietiekami. Ja viņiem ir dūša karot izkaros ( Uldis savu laiku Saldu apcēla tiesā), ja nekaros, lai nekaro….
Patiesībā ar to arī zaudējam, ar nespēju kopīgot viedokli un iznest kādas konsekvences. Skaidrs ka Uldim un Pēterim taisnība, tomēr kāda ir bijusi motivācija piedalīties pašiem uz tādiem apšaubāmiem noteikumiem, tas nav skaidrs. Piedalīties piedalīšanās dēļ? Kur tā sāls? Bija taču vesela diskusija par "limonādi", tagad, kad "limonāde" ir vēl arī bez gāzes, par vēlu prasīt naudu atpakaļ.
p.s. un par to limonādi galīgi nesapratu – vēlreiz pārlasīju nolikumu un ieteiktu jums veikt to pašu, jo šobrīd viss velk uz книгу нечитал но мнение имею. plus šajā konkursā bija adekvāts balvu fonds 10k. un, ja godīgi, tad vienīgā dīvainība man šķita fasāde mērogā 1:100. tas tā… vairāk tp stadijai piestāv
Ja 10k ir adekvāts balvu fonds, tad nebūtu tikai 6 dalībnieku. Cik Tev izmaksāja konkursa darba izstrāde, parēķināji – algas + nodokļi + telpu īre u.t.t. Kurš šodien var piedalīties Sportloto bez jebkādas garantijas par līgumu? 10k ir nanohonorārs konkursiem ( 5 qm. no ēkas ). Ja visi ir mierā, tad drīz ies cauri 5k, un pēc neilga laika 3k. Tā kā "limonādes" svētki tikai turpināsies, ja neviens neko neiebildīs. Interesanti, vai žūrija uzņēmās tiesāšanu ar par "limonādi"?
tīri statistikai izgāju cauri LAS lapā redzamajiem konkursu balvu fondiem:
– kalēju 10k
– strēlnieku 8k
– lāčplēša 7k
– ogre 10k
– barona 14k
khmm…. tad jau visi par limonadņikiem jāsauc. un vispār nafig kaut ko darīt, ja var nedarīt, right?
Patiesībā ir jāsauc Pēteri, adekvāts cipars Latvijā šī brīža ekonomiskai situācijai ir reiz 2, – cenas sen nav vairs latos. Tas, ka konkursi iet cauri ar tik zemiem cipariem, samazina konkurenci, līdz ar to arhitektūras kvalitāti. Kāds bija cipars Sporta pils kvartālam?
sk. augstāk – 14k – kas pie tā apjoma ir pat daudz skaudrāk nekā ķīpsalas 10k
Tā ir. Attiecība būvizmaksas/konkursa izmaksas ir nanolielas. Kā piespiest attīstītājus samaksāt adekvātas prēmijas ieguldītam darbam? Bez kopējas nostājas un asprātīga risinājuma + salīdzinošās statistikas ar SWE, FIN neizdosies. Renāram bija dažas idejas. Arhitektu kantoriem jāiegulda arī attīstībā – jāmaina tehnika, programmu licences, kaut kur jāaizbrauc apskatīties jaunākais, – cipari iet uz augšu, nevar strādāt pa krīzes laika cipariem. Jāvirzās gudri oligopola virzienā:-)
re ku vēl lielāka limonāde http://www.ogr…alitates/31847 5k nolēma pietaupīt vēlākam. iet autoostas pēdās
P.S. Citādi beigās mačosies trīs Latvijas labākie vizualizatori, jo neviens plānos vairs neiedziļinās kā pats atzīmēji. Un URA līmenis vizualizācijās ir pat ļoti labs – ļoti reālistisks, ne par velti paņēma žūriju ar bildēm uz urrā.
kā reiz vakar kultūras ministrijas gaiteņos, kur kūsāja kaislīgas diskusijas, tiesa, citā sakarā, no las puses tika piesaukts renāra putniņa vārds, kurš pirms gada esot rāvies sakārtot konkursu sistēmu, bet tad kaut kur pazudis… te re arī novēlējums uldim ar pēteri karogu ņemt, jo ko ta mēs, mēs jau maza tauta. man gan karogu prasās celt tik tad, kad pasūtītājs ir lažu laidis, bet tad, kad drēbes brāļi šmuci taisa, nedomāju, ka tas ir 2./3. vietas pienākums pie krūtīm sist, jo te jau nevienā komentārā vien tas ir izskanējis, tas vienkārši nonivelējas uz balto skaudību un zaudētāju pīkstieniem. bet zaudētāji… Lasīt vairāk »
Pārmetums man par atsalšanu pret kopējām interesēm ir vietā, pieņemu Tavu viedokli,pats Tu gana labi zini , kāds ievelkošs spēks ir ikdienas rutīnai ( reālā cipara dzenāšana, ikdiena utt), diemžēl ir ievilkusi, ceru ne hroniski un galēji… De jure vienīgie, kas konkrēto gadījumu var izcelt, esat Jūs( Tu un Uldis, varbūt vēl kāds no palikušajiem trim , kam liekas ,ka ir vieta Olimpā), no pārējo puses var būt tikai individuāls VIEDOKLIS.Ja Jūs prasīsiet LAS viedokli, tad jau tas būs maķenīt smagāks VIEDOKLIS, gluži jau pētnieki nepateiks, ka neredz nekādu saistību URA ar LAN, pat pie mūžigajām izvairīgajām atbildēm. Melošana ,… Lasīt vairāk »
Šīs idejas droši var ņemt par pamatu. Kāda līmeņa dokumentu nepieciešams radīt – MK noteikumi, LAS nolikums vai vēl kāds?
LASam jau bija LABAS KONKURSU PRAKSES nolikums( precīzu nosaukumu nevaru vairs rast). Tik kaut kā neviens no LAS kūrētajiem( apstiprinātajiem) konkursu nolikumiem īsti neatbilda tam.
Vārdu sakot ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts, ja pat uz šādām lietām( LAS apstiprina tikai konkursus, kuri atbilst , neatbilst, LAS( un tā pārstāvji ) nepiedalās nekādā kompetencē, un par to paziņo savā mājas lapā, neitrālā gaisotnē, bez attieksmes:" konkrētais konkurss nav skaņots ar LAS" , viss gribi piedalies, bet aizstāvju Tev nebūs.) nespējām nekā reaģēt, tad īsti neceru, ka varēs ko vairākm protams mēģināt jau var…
Manuprāt, LASam vispār būtu jāatsakās no konkursu organizēšanas. Jo tajā brīdī, kad ir noslēgts līgums par organzēšanu, un pasūtītājs grib noteikumus, kam grūti vai neiespējami piekrist – ko tad vairs darīt??? Lauzt līgumu? Konkrēts interešu konflikts. Vienmēr ir skaistā doma, ka ieskaidros, izcīnīs, bet tā jau nenotiek…
Vērtēt nolikumus un dot ieteikumus, ja neievēro – Renāra minētais paziņojums. Bet organizāciju neuzņemties. Esmu šo ideju pasviedusi, bet acīmredzot ir jāpaiet laikam, lai arī pārējie pieņemtu, vienmēr jau ir bijis uzskats, ka LASam piedien konkursu organizēšana.
LASam īsti nav uz ko balstīties – nolikums ir sabiedriskas organizācijas dokuments, ne ar MK noteikumu spēku. Atteikties nevajadzētu, jo tā vadības grožus palaidīsim no rokām ārā. Ja organizācija ir apmaksāts pasākums ar MK noteiktu cenrādi ( daļa ienākumu aiziet valstij, daļa komisijai u.t.t. ) valsts varētu arī piekrist. Kāds varētu būt kanāls šādu noteikumu izbīdīšanai – Kultūras ministrija? Kāda ir MK noteikumu kustība, kas tos var iniciēt, laika termiņi, procedūra to apspriešanai? Kāds zin?
Miķeli, viss ir daudz vienkāršāk… ja kāds grib, lai LAS organizē un paraksta, tad rēķinās, ka ir un būs jāievēro LAS noteikumi un prasības. Tādas kā "zīmola nodevas". Ja var iztikt (bez LAS klātbūtnes) – mierīgi vālē "pa savam"!! To tā arī jāparedz Līgumā – LAS nav pienākuma akceptēt un atbalstīt (arī atbrīvots no saistībām organizēt), ja Puses nav panākušas vienošanos par būtiskajiem (uzskaitījums) jautājumiem. Neredzu tur nekā sarežģīta vai juridiski neiespējama. Tas, ko arī man nav izdevies (vairākos piegājienos) paskaidrot LAS vadībai – ka tas arī ir tas īstais trumpis – LAS principialitāte + labais vārds, vai pilnīga norobežošanās,… Lasīt vairāk »
Ingurd, Pasūtītāju neinteresē LAS noteikumi, ja varēs apiet, apies bez jautājumiem un jau tagad apiet ar fiktīviem konkursiem un ar visu LAS ekspertu piedalīšanos fiktīvos konkursos. Piedevām – "par limonādi". Jebkurš labas gribas pasākums ir lemts neveiksmei ( skat komentāru par trim paaudzēm ), izņemot to brīdi, kad visi sanāk kopā un vienojas – čaļi, meitenes, ja tā turpināsies, drīz strādāsim par maizes kukulīti, skaistām acīm un solījumiem, kuri nekad nepiepildīsies. Piedevām, jāvienojas visām trīs paaudzēm. Vienīgais risinājums – vara, caur likumdošanu, viss pārējais Latvijā sen nedarbojas, jo Arhitektu ētikas kodekss ir vēsture, 21.gadsimtā tas kļuvis par grāmatu, uz kuras… Lasīt vairāk »
Piekrītu, ka veidojas error’s līdzšinējā izpildījumā. Tomēr ir tā , ka KATRA konkursa žūrijā ir vismaz 1/3 LAS sertificēti arhitekti ( labi, labi Sertificēšanas centra, tomēr tajā mūsējiem ir vairākums), vai tad indivīdi nevar uzņemties personisku iniciatīvu un atbildību? Vēl es saprotu juridiski saistītos kolēģus – VKPAI,Būvvaldes, bet pārējie? Kāpēc nevar apelēt uz LAS viedokli, ka šādā atrakcijā nevar ņemt nekādu dalību, un nobanot pasākumu? Tomēr tas ir offtop’s, problēma uz sejas, bildes viss -pērk visus(pat tik spēcīgu žūriju kā bija), arhitektūra, jēga , vide, konteksts diemžēl kaut kur pakārtoti (te jau Artis un Pēteris par vides kontekstu abos līdzeniekos,… Lasīt vairāk »
Atvainojos, arhitektei M.Solovjovai, neuzmanīgi sajaucu viņas uzvārda putnu ar citu putnu ( cīruli ar piekūnu, )
Jautājums par dokumenta spēku – LAS nolikums ir sabiedriskas organizācijas brīvprātīgs dokuments, kurš īsti nav nevienam obligāts. Tā kā pastāv AS piesauktie noteikumi par obligātajiem konkursiem Rīgas vēsturiskajā centrā, izeja ir radīt pielikumu šiem noteikumiem ar konkrētu shēmu ( tad tas attieksies tikai uz vēsturisko centru ) vai radīt MK noteikumus, kuri kļūst par visiem pasūtītājiem obligātiem kādos konkrētos gadījumos, kur nepieciešams rīkot konkursus. Kā labāk?
Nepāriet deja vu sajūta, ka kaut ko līdzīgu (ne tikai kvadrātiņi, bet arī violetbrūnais sienu tonis) esmu reiz jau redzējis. Nekāda sakara ar ko tik jaunu kā Lan, no dziļākiem apcirkņiem nāk. Ir sajūta, ka vecie dižie japāņi – Tange un Kurokava būs vieni no šīs mūsdienu struktūras autoriem, kas balstīta Japānas tradicionālajā arhitektūrā. Par konkrēto gadījumu – no manas kanceles izskatās pēc ļoti smalkas provokācijas (jo citādāk jādomā par absolūtu stulbumu, kaut neizslēdzu aprēķinu autoru pašreklāmai, kā jau augstāk ieminēts). Vienīgā bēda, ka bezjēdzīgas, jo pat šeit šī pāris dienu viļņošanās jau nākampirmdien būs aizmirsta un vēl pēc nedēļas… Lasīt vairāk »