28. jūnijā Rīgas Biržā notika diskusija, ko ciklā Nākotnes Rīga jau top! rīkoja LAS sadarbībā ar FUTURIS, Rīgas vēsturiskā centra plānojuma
grozījumu apspriešanas kontekstā aicinot par tēmu izteikties nozares profesionāļus.
Eksperti bija vienisprātis, ka plānam jāvairo sabiedriskais labums un jāceļ cilvēka
dzīves kvalitāte, tam jātiecas uz skaidrību, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai plānošanas
dokumentu nostādnes un būtība kļūtu saprotama arī neprofesionāļiem,
Latvijas Arhitektu savienības un dzīvojamā nama
FUTURIS attīstītāju rīkotajā diskusijā eksperti vērtēja līdzšinējo RVC plānu,
daļu paredzētos grozījumus un to ietekmi un pilsētas attīstību ilgtermiņā. Kaut
arī ekspertiem ir dažādi redzējumi par RVC attīstību, viņi ir vienisprātis, ka
primāri plānam ir jāvairo sabiedriskais labums un jāceļ cilvēka dzīves
kvalitāte. Gandrīz visi dalībnieki kā svarīgāko nosacījumu efektīvam ilgtermiņa
Rīgas plānošanas darbam minēja arī mediju lomu grozījumu skaidrošanā un
sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgas vides veidošanā.
Vai Rīgas centra plānošana ir vērsta uz
cilvēka dzīves kvalitātes celšanu? Katrs no diskusijas dalībniekiem izcēla
vienu lietu, kuru viņi noteikti vēlētos redzēt RVC teritorijas plānojumā.
Andris Kronbergs, biroja ARHIS
arhitekts: «RVC plānojuma grozījumos es gribētu redzēt skaidru vīziju par to,
kā plānojums vairo sabiedriskā labuma vērtības. Piemēram, attīstības vīziju
Rīgas ūdensmalām, publiskajām telpām, sabiedriskajām — pilsoņiem vajadzīgajām
un kultūras ēkām. Plānam, kas veidots no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem ir
jāatbild uz sabiedrības kopējām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi
sabiedrība piedalās pilsētas attīstībā, tai ir tiesības gūt labumu no šī plāna
un tā grozījumiem.»
«Sabiedrība ir indivīdu kopums, un
attiecīgi, ja netiks dota iespēja katram individuālam subjektam īstenot viņa
ieceres par kaut kādiem ekonomiski pamatotiem mehānismiem, tad sabiedrība nekad
neko neiegūs,» uzsvēra Jānis Krastiņš, APF RTU profesors. «Rīgas
vēsturiskajam centram ir ļoti konkrētas teritorijas robežas — robežas, kas
neļauj tālāko integrāciju pilsētas kopainā. Es vēlētos redzēt plašākas iespējas
šo robežu nojaukšanai un iespējas jaunu ideju attīstībai, kā vislabāk organiski
integrēt kultūrvēsturisko pilsētas mantojumu kopējā pilsētas attīstībā.»
Neils Balgalis, SIA grupa93 vadītājs: «Teritoriju, kas
atrodas Daugavas kreisajā krastā no RTU mācību korpusiem līdz Torņakalnam, un
kurā tiks uzcelts jaunais dabaszinātņu fakultāšu kopums, es vēlētos redzēt
iezīmētu plānā kā Rīgas zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības teritoriju. Lai
šī teritorija kļūtu par Rīgas konkurētspējas spēku un dzinēju, un vietu, kurā
ir iespējams fiziskiem līdzekļiem realizēt un atrisināt Latvijas galveno
ekonomikas problēmu — zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības nesaskaršanos.
Iespējams, jauna administratīvā centra vietā mums jābūvē jauns akadēmiskais
centrs?»
«Ļoti svarīgi būtu atrast iespējas kā
realizēt kvalitatīvus publiskās ārtelpas objektus. Es personīgi uzskatu, ka
mums tikpat kā nav nevienas normālas, ļoti kvalitatīvas publiskās ārtelpas vai
gājēju ielas Rīgā, un politiku realizēšanas mehānismā pietrūkst konkrētākas
atbildību sadales, lai paredzētu integrētu un skaidru vīziju par tālāko
attīstību,» komentē Aigars Kušķis, Rīgas domes Pilsētas
attīstības departamenta Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks.
«Rīgā arī klusām un nemanāmi iznīkst apstādījumi, kurus nav iespējams atjaunot.
Iemesls — mēs esam ķīlnieki normatīviem, inženieriem un inženieru komunikāciju
dienestu prasībām. Faktiski, jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem
projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm.»
Video garākā versija
Iedomājamies, ka Rīgā viss sabiedriskais transports visiem iedzīvotājiem pēkšņi ir pieejams par brīvu (100%), turklāt tā kursēšanas intensitāte tiek palielināta divas reizes un papildus pilsētā tiek atvērti divtik daudz to kursēšanas maršrutu, turklāt vēl ieviesti arī jauni sabiedriskā transporta veidi (piemēram – ričas) Jautājums ir, kas notiek ar pilsētas apbūves principiem, ja esošo automašīnu skaits nokrītas uz pusi (jo, kā izrādīsies, lielai daļai iedzīvotāju būs ērtāk izmantot sabiedrisko transportu nekā uzturēt savu automašīnu). Vai tādā gadījumā ielas joslu skaits nebūtu jāsamazina arī uz pusi, sarkanās līnijas jāsašaurina uz pusi un dažkārt vispār ielas jāparedz tikai gājējiem un riteņbraucējiem? Ja šāda… Lasīt vairāk »
Labas idejas pirmajā brīdī vienmēr izklausās absurdas, taču ekonomiskais ieguvums sabiedrībai te varētu būt pat viegli izrēķināms un pierādāms. Un kurš to varētu izdarīt?
bet ja nākamais mērs atcels bezmaksas transportu?
Tādēl Ušakova topošo lēmumu – par brīvu sabiedrisko transportu būs jāieraksta mūsu KONSTITŪCIJĀ!
kāpēc jāapsriež utopijas un visādi murgi?
…un kas tad ir jāapspriež? vai to nesauc par "out of box" domāšanas metodi. skaties to šeit: http://en.wiki…utside_the_box
tāpēc mēs esam arī tur, kur esam, jo smadzenes mums ir outbox… kaut kur atsevišķi… dzīvojam, it kā mums viss ok un dzīve bezgalīga… tikai zagļi un filozofi… a, un vel politiķi kaut kur pa vidu
Ne jau maksas vai bezmaksas ir mērķis, ne jau bezmaksas sab.transports uzlabo mobilitāti pilsētā, bet gan tālejošs & integrēts skatījums uz tā alternatīvām http://spacing…portation-2040/
Klausoties Neila teikto, ta vien shkjita, ka turpat arpuse kads klaino pavisam bez elpas!
Noskatījos diskusijas ierakstu un nepakautrēšos padalīties savos iespaidos. Pirmkārt jāsaka paldies, ka notiek šādas diskusijas un ir pieejams arī video materiāls. Mans kopējais iespaids gan ir tāds, ka diskusija bija pārsvarā vēlējumu formu apkopojums par visu ko un tāpēc pārsvarā jau ne par ko un es diemžēl nesaskatīju ļoti saturīgu diskusiju tieši par RVC plānu, vismaz no tās diskusijas daļas, kas redzama ierakstā. Man arī likās, ka fundamentālus jautājumus par paša RVC plāna jēgu, formu, lomu, pat mērķu definīcijām… būtu lietderīgāk diskutēt pirms plāna uzsākšanas, nevis kad tas ir faktiski jau nobeiguma fāzē (starp citu, ja nemaldos, RVC plāna grozījumus… Lasīt vairāk »
Vecās koka ēkas ir mūsu vecāsmātes un omītes, kuras mēs nedrīkstam vest uz mežu tikai tāpēc vien, ka viņas ir vecas un konkurēt nespējīgas. Viņas (vecās koka ēkas) ir vajadzīgas mūsu bērniem un mazbērniem, kas vēlāk stāstītu viņiem pasakas. Nu kā to var nesaprast mūsu dižie arhitektu korifeji, kas tai vietā lai tās pašaizliedzīgi aizstāvētu, funktierē tikai par savu nožēlojamo karjēru.
Pieņemu, ka bija domāts Tallinā ierosinātais modelis, kur, ja nemaldos, tiek apsvērta iespēja sabiedrisko transportu uzturēt 100% no visu nodokļu maksātāju kabatas neatkarīgi vai jūs ar to vispār brauksiet, kamēr brauciena samaksa no iedzīvotājiem netiek iekasēta. Arī pēc manām tā ir ļoti laba ideja un es vismaz šeit redzu daudz vairāk plusus nekā mīnusus. Kas notiksies, ja automašīnu skaits samazināsies uz pusi? Es nezinu vai uz pusi, bet tā galīgi nav utopija, drīzāk pamatots ilgtspējīgas telpiskās plānošanas mērķis, tādēļ es stādītu jautājumu nedaudz savādāk – kas Rīgā tiek darīts lai privāto automašīnu skaits samazinātos? Atbilde laikam nebūs visai iepriecinoša, jo… Lasīt vairāk »
Šis jautājums prasās pēc kārtīgas "klopes" starp arhitektiem un pilsētas ielu projektētājiem. Šobrīd sanāk tā, ka Rīgas ainavu daudz vairāk degradē ne jau sliktas kvalitātes arhitektūra bet gan mūsu "mīļie" satiksmes plānotāji, kam projektējot jaunās autotrases ir pie vienas vietas jebkāda pilsētvides kompozīcija, kājāmgājēji, riteņbraucēji un iedzīvotāju drošība.
Šamējiem vajadzētu pamatīgi ieskaidrot, ka tie patiesībā ar šādu autostrāžu projektu hegemoniju ir ielīduši pamatīgi arhitektu kompetences dārziņā un jauc pilsētas auduma struktūru. Vārdu sakot, te kaut kas būs ļoti nopietni uz priekšdienām jāpamaina.
Es gan izteiktos nedaudz saudzīgāk un savādāk: Rīgas plānotāji "veiksmīgi" īsteno transporta politiku, kur dominējoša ir autosatiksme. Viņi to dara, jo iespējams tāds ir politiskais uzstādījums, diez vai paši plānotāji tic, ka tā būs labāk. Lai kaut ko mainītu varbūt ir jāiepazīstina plānotāji, politiķi un sabiedrība ar tiem mērķiem, kuri jau ir ierakstīti, piemēram, Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam. Ir jāmainās arī sabiedrības attieksmei pret šiem jautājumiem un varbūt kaut kas mainīsies aktīvāk. Patiesībā jau pēc definīcijas, pilsētas telpiskajā plānošanā transporta (nevis autoceļu 🙂 plānotājiem ir nedaudz nozīmīgāka loma nekā arhitektiem. Bet es piekrītu, ka mums visiem priekšā stāv… Lasīt vairāk »
Gluži manas domas, atveras jauni horizonti:)
Cik diez naudas būtu nepieciešams lai reorganizētu Rīgas sabiedrisko transportu minētajā utopijas līmenī? Izskatās ka dažu bezcerīgu ielu remontos paredzētā nauda plus megautopisko Ziemeļkoridoru tīklu un viaduktu izmaksas ir daudzkārt lielāks cipars par nepieciešamo bezmaksas sabiedriskā transporta problēmas atrisinājuma summu. Ja šo ciparu kāds varētu izrēķināt un uzskatāmi salīdzināt, tad prezentējot to publikai rezultātu varētu sasniegt. Kamēr šī doma cirkulē vien vīziju līmenī, nekas nemainīsies. Kuras Latvijas/ārvalstu institūcijas, uzņēmuma vai iestādes spēkos varētu būt šāda aprēķina pareiza paveikšana?
Pasakiet man, cilvēkam, kuram ir nauda braukt ar savu auto, kāda velna pēc man no saviem nodokļiem jāapmaksā bezmaksas sabiedrisko transportu, ja es katru gadu atdodu naudu, ko sauc par ceļa nodokli? Nu negribēšu es braukt kopa ar visiem bomziem utt, kuriem tagad nav līdzekļu apmaksāt biļeti.
Pirmkārt, negribu Jūs apbēdināt, bet ja esiet rīdzinieks, tad Jūs jau maksājiet par sabiedrisko transportu, jo tas tiek dotēts no budžeta kases. Jūs pareizi pieminējāt, sabiedriskā transporta imidžs, kvalitāte, komforts, braukšanas maksa par šo pakalpojumu… ir tālu no ideāla un Jums varbūt pārvietoties ar to liekas, cik saprotu – nehigiēniski. Visi jau saprot, ka sab.transportu šodien pārsvarā izmanto tie, kam par to nav jāmaksā – tāpēc arī dotējam. Bet es gribētu pavaicāt ar pretjautājumiem: – vai visi jūsu ģimenes locekļi brauc ar privāto a/m. Ja nē, ar ko viņi brauc, viņi ir ekonomiski aktīvi pilsoņi, varbūt kāds no viņiem ir… Lasīt vairāk »
– ģimenes locekļi nemaksā ceļu nodokļi, es runāju tikai par tiem, kas brauc ar privāto auto; – turīgs un principiāls tas ir, ka saka, divas lielas starpības 🙂 kāpēc man jāmaksā par to, ko negribu izmantot? tas ir kaut kāds piespiedu nodoklis? (kaut vai progresīvo nodokļu likmi es atbalstu, bet tas ir cits stāsts) – nu par dzīvokļa pirkšanu, tas smieklīgi, Jūs jau pats saprotat 🙂 ja visiem, kas negrib braukt būtu iespēja nopirkt dzīvokli Rīgā… Pie tam- mums bijušais prezidents nevar sev dzīvokli izvēlieties, ko tad par citiem runāt 😀 – šo komentēšu tā- šī situācija tagad ir sekojoša:… Lasīt vairāk »
Jūs laikam nesapratāt manu jautājuma domu par ģimenes locekļiem – es vēlējos pateikt, ka jums ekonomiski aktīvam pilsonim būtu jāmaksā par sab.transportu, jo ar to pārvietojas arī jūsu ģimenes locekļi, piemēram, bērni, kuri nemaksā nodokļus un nebrauc ar auto. Par dzīvokļu pirkšanu – nesapratu, kas tieši ir smieklīgi – jo mobilitāte nav saistīta tikai ar transportu jeb pārvietošanās ātrumu. Ja pilsētas telpsikās plānošanas POLITIKA veido kompaktu, funkcionāli daudzveidīgu, pieejamu (finansiāli), kvalitatīvu pilsētas vidi, tad samazinās nepieciešamība izmantot privātās automašīnas ikdienā. Piemēra pēc iztēlojaties tirgu, kur jūs vienā vietā variet nopirkt daudz un dažādus produktus vai otrs variants, kad jums jābrauc… Lasīt vairāk »
Rīgas autoceļu infrastruktūra jau sen ir pārsniegusi savu kritisko efektivitātes masu un šobrīd darbojās jau kā apgrūtinājums turpmākai pilsētas attīstībai. Rīgas esošā autoceļu infrastruktūra ir burbulis, gluži tāds pats, kāds tas šobrīd ir izveidojies pasaules finanšu tirgos. Ja kāds grib konceptuāli saprast, kā tas izpaužas, izlasiet rūpīgi šo rakstu: http://www.npr…c=pmb-20120716
"Finance is like trucking: Both facilitate other business. Having too-small a trucking sector is bad, because goods don’t get to market. But a sprawling and inefficient trucking industry could be bad as well, driving up the cost of getting goods to market and absorbing time, energy and resources that customers could otherwise put into innovation." http://www.npr…c=pmb-20120716
varu saderēt, ka jums nav bērni, kuri ir jāizvadā uz skolu/bērnudārzu + jāpaspēj aizbraukt uz darbu un arī strādāt + darboties pa māju.
tādus priekšlikumus kā jūs var izteikt tikai cilvēks, man nav ģimenes, par kuru jāatbild, un kam līdz ar to ir laika vairāk kā vajag, un kurš var iet kaut 10 reizes dienā ar kājām uz tirgu.
Neesmu vainīgs, ka Jums skola, bērnudārzs, darbs un māja atrodas tik tālu, ka jābrauc ar auto. Ja Jums liekas, ka šī automašīnu pilsēta ir laba un droša vieta, kur dzīvot ar ģimeni, tad es ieteiktu Jums neuztraukties par manu viedokli – neesmu ne ierēdnis, ne politiķis.
Lai arī kopumā esmu par citu acīs utopisko vīziju, atļaušos nelielu repliku Jūsu atbildei – jā, bērnudārzu un skolu iespējams izvēlēties tuvu dzīvesvietai, par darbu ir cits stāsts.
…par darbu stāsts, jeb ceļš uz to ir šāds: http://www.you…layer_embedded#!
Kādi rādītāji norāda uz to, ka autoceļu infrastruktūra ir pārsniegusi savu kritisko efektivitātes masu?
ne jau rādītāji uz kaut ko norāda, bet veselais saprāts un to iztulkošana. Kāpēc visur ir jābrauc ar automašīnu un kāpēc tam ir nepieciešama jaunu autoceļu būvēšana vai esošo ceļu joslu palielināšana, ja iedzīvotāju skaits un rocība Rīgā pastāvīgi sarūk? Ko mēs iesāksim ar tiem ceļiem, kad pietrūks darbs un resursi to uzturēšanai. Šobrīd pasaulē viss optimizējas, ekonomējas, minimalizējas, transformējas, tas pats notiek ar autoceļiem. Tie vairs neattaisno uz tiem sākotnēji liktās cerības. Ar rādītājiem nav problēmu – viss atkarīgs, kā tos traktē.
:)))))
Nenodarbojos ar veselā saprāta tulkošanu, bet es pilnībā atbalstu Jūsu kopējo nostāju. Pilsētplānošana, t.sk.transporta plānošana un arī JāņaB pieminētā ekonomika tomēr lielā mērā sastāv no skaitļiem, rādītājiem, izejas datiem, aprēķiniem utt. Vaicāju, jo man likās, ka JānimB ir šādi dati, jo apgalvojums ir spēcīgs, Pamatojums varētu būt, piemēram – noteiktas brauktuves apjoma, izmaksu attiecība uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, automašīnu lietotāju skaita, starp citu arī Jūsu pieminētais iedzīvotāju skaita sarukums vai kā savādāk…no kā izrietētu (atkal vadoties no prakses un analogiem piemēriem), ka autoceļu infrastruktūras kritiskā efektivitātes masa tiešām ir pārsniegta. Jo šādiem datiem, rādītājiem ir daudz lielāks spēks, nekā… Lasīt vairāk »
…un tad šos minētos rādītājus jūs gribēsiet vulgāri salīdzināt ar tikpat veselā saprātā atpalikušām valstīm? Nu čiks tad vien tur sanāks!
Nekā nebija, šoreiz būs jāmeklē citas metodes mērķa sasniegšanai un tā būs apelēšana pie loģikas un skaidru vīziju formulēšanas, kādā valstī mēs tomēr gribam dzīvot. Ja sabiedrība vēlēsies dzīvot valstī, kur valda automašīnu diktatūra un lielceļu terors, tad ne ko darīt, ja nē, tas ir jārada jauns piedāvājums sabiedrībai, un to viens cilvēks paveikt nevar, tas ir jārada ļaudīm kopā, komandā.
jums, kam laiks šādus video līdz galam noskatīties, pieļauju, arī laiks iet kājām:) jā, ģimenes stāvoklis nosaka ļoti daudz, ļoti.
Ventim uzrakstītu savu pieredzi par koka mājām, bet nedrīkstu tam tērēt laiku… kad pieķeršos, jau būs citas aktualitātes šai portālā.
Nevar nepiekrist tam, ka īpaši pēdējās desmitgadēs naftas industrijas lobijs ir īpaši labi pastrādājis visā pasaulē, lai pieradinātu indivīdus lietot un jūsmot par tās produktiem – automašīnām un lielceļiem. Šodien "Melnā zelta" ideoloģijas doktrīnas spēku var salīdzināt ar Katoļu baznīcas ietekmes līmeni. Tāpēc jebkuri cipari tiks apgāzti un apgriezti otrādi, novirzot jautājumu tur pat kur diskusiju par lata devalvāciju.
Lieliska diskusija! Liels paldies Venču, galvenokārt par to, ka ne vien skaidri formulē problēmu (kas daudziem sanāk vairāk vai mazāk), bet sniedz arī kvalitatīvu redzējumu to risināšanai. Ceru, ka kāds sadzirdēs, ieklausīsies, rīkosies. Paldies arī lai gan anonīmajiem, bet patiesajiem komentāriem no autovadītājiem. Tikai atklāti izsakot savi viedokli, redzam kopainu. Tā man šķiet baisa. "Kāpēc man jāmaksā par to ko negribu lietot?" bija jautājums. Par visu dzīvē jāmaksā, arī citiem par to ku Tu izmanto, proti: kādēļ tam rīdzinieku vairākumam ir jāmaksā par milzīgo un nehumāno infrastruktūru? Un maksājam dažādi, ne vien būtiskākie drošības, mobilitātes un izmaksu jautājums. Kādēļ tik… Lasīt vairāk »
Šo izpratni ir ļoti nepieciešams izplatīt plašākās aprindās, tikai tad būs iespēja iekustināt ļaudis rīkoties un nepalikt vienaldzīgiem. Vai kāds nevar pierunāt Paulu Raudsepu par šo transporta jautājumu uzrakstīt pamatīgu rakstu, vai, iespējams, nākošo ekspertu diskusiju veltīt tikai un vienīgi šīs aktuālās problēmas tēmai, pieaicinot arī pārējos žurnālistus, lai paklausās?
zini, kāpēc es braucu ar auto uz darbu? Lai vairāk laika sanāktu pavadīt ar ģimeni. Diemžēl man nav darba tuvu mājām. Ar auto 50 min, ar sab.transportu 1h50min ceļā. Tieši tik vienkārši.
Paldies par diskusiju. Lieliski, ka ir pieejams video, un domu apmaiņa var turpināties neklātienē. Gribētu izcelt A. Kušķa piezīmi "jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm." un ap katru cauruli ir 2-5m josla, kurā nedrīkst neko. Virākkārt esmu saskārusies ar pilsētas tīklu pārvaldnieku neizpildāmajām prasībām, un, jo sāpīgāk top, ka ēkā viss jāsaspiež maksimāli kompakti, bet zem eventuālās publiskās ārtelpas ir tādi noteikumi, ka pat mazu pamatiņu velostatīvam nedrīkst ierakt. Kur nu vēl kokus iestādīt.
tas ir tikai sākums, pēc vēl kādiem 5-10 gadiem kad reāli sāks brukt vairums PSRS laikā sabūvētās, valstī investētās infrastruktūras objekti, tad gan būs sūdi, jo Rīga kurā dzīvo tikai 0,5 milj cilvēki nespēs uzturēt finansiāli tādu infrastruktūras līmeni kā to darīja agrāk PSRS laikos kad dzīvoja 0,8 milj un bijusī industrija spēja būvēt/investēt infrastruktūrā/ceļos un skaidrs ka pašlaik >20 gadus esam dzīvojuši uz vecās paaudzes atstātā mantojuma un drīz redzēsim to ko paši esam spējīgi uzturēt, un es prognozēju ka būs jāsamazina infrastruktūra vismaz pa 1/3 daļu, proti viss sākot no tiltiem/ceļiem, mājām(bloku mājām arī termiņš iet uz beigām… Lasīt vairāk »
Negribējās rakstīt konkrētam komentāram, bet…tā Braukšana virsū Ventim par bezbērnīgo existenci man šķiet dīvaina. Vel jo vairāk, tā īdēšana par to ka bez bembera pat pēc šokolādes sieriņiem NU NEKĀDĪGI…tas jau skan $%^&*££@%^!
Es ieteiktu tā…paceļiet to ceļu (un galvenais BENZĪNA…nu vel cigaretēm, akloholam utt.) nodokli, un par to nofinansējiet BĒRNIEM, "TRŪCĪGAJIEM" un PENSIONĀRIEM, KURIEM PĀRI 70, PAR BRĪVU, sab. transp.!. Citādāk, tiešām šķiet, ka šit ādus īdošos uzbraucēj^%&$ špicbukus vajadzētu nosūtīt "pieredzes apmaiņā" uz Aļasku, krabjus pazvejot!
Nākamā diskusiju ciklā "Nākotnes Rīga jau top!" LAS varētu aicināt izteikties transporta nozares profesionāļus par tēmu "Rīgas nākotnes satiksmes plānošana un ietekme uz rīdzinieku dzīves kvalitāti". Tad derētu uzaicināt gan dedzīgākos sabiedriskā transporta aizstāvjus, gan arī tā zvērinātos noliedzējus, jeb privātā auto dievinātājus. Tas sarunai piedotu asumu un līdz ar to lielāku publikas uzmanību.
Par tiem auto runājot, nedomāju, ka auto orientēti dzīvesveidi būtu jebkādi atbalstāmi, celt jaunu auto orientētu infrastruktūru ir tas pats kas iešaut sev kājā pirms olimpiādes etc. Objektīvi pievienojos transporta veidu dažādībai, subjektīvi- katram jāmaina sava uztevere un jāsāk skaitīt netikai sava bet arī pašvaldības nauda. uzstādījums auto pirmajā vietā ir sevis paverdzināšana dzelžiem.
Negribējās rakstīt konkrētam komentāram, bet…tā Braukšana virsū Ventim par bezbērnīgo existenci man šķiet dīvaina. Vel jo vairāk, tā īdēšana par to ka bez bembera pat pēc šokolādes sieriņiem NU NEKĀDĪGI…tas jau skan $%^&*££@%^!
Es ieteiktu tā…paceļiet to ceļu (un galvenais BENZĪNA…nu vel cigaretēm, akloholam utt.) nodokli, un par to nofinansējiet BĒRNIEM, "TRŪCĪGAJIEM" un PENSIONĀRIEM, KURIEM PĀRI 70, PAR BRĪVU, sab. transp.!. Citādāk, tiešām šķiet, ka šit ādus īdošos uzbraucēj^%&$ špicbukus vajadzētu nosūtīt "pieredzes apmaiņā" uz Aļasku, krabjus pazvejot!
Nākamā diskusiju ciklā "Nākotnes Rīga jau top!" LAS varētu aicināt izteikties transporta nozares profesionāļus par tēmu "Rīgas nākotnes satiksmes plānošana un ietekme uz rīdzinieku dzīves kvalitāti". Tad derētu uzaicināt gan dedzīgākos sabiedriskā transporta aizstāvjus, gan arī tā zvērinātos noliedzējus, jeb privātā auto dievinātājus. Tas sarunai piedotu asumu un līdz ar to lielāku publikas uzmanību.
Par tiem auto runājot, nedomāju, ka auto orientēti dzīvesveidi būtu jebkādi atbalstāmi, celt jaunu auto orientētu infrastruktūru ir tas pats kas iešaut sev kājā pirms olimpiādes etc. Objektīvi pievienojos transporta veidu dažādībai, subjektīvi- katram jāmaina sava uztevere un jāsāk skaitīt netikai sava bet arī pašvaldības nauda. uzstādījums auto pirmajā vietā ir sevis paverdzināšana dzelžiem.
Iedomājamies, ka Rīgā viss sabiedriskais transports visiem iedzīvotājiem pēkšņi ir pieejams par brīvu (100%), turklāt tā kursēšanas intensitāte tiek palielināta divas reizes un papildus pilsētā tiek atvērti divtik daudz to kursēšanas maršrutu, turklāt vēl ieviesti arī jauni sabiedriskā transporta veidi (piemēram – ričas) Jautājums ir, kas notiek ar pilsētas apbūves principiem, ja esošo automašīnu skaits nokrītas uz pusi (jo, kā izrādīsies, lielai daļai iedzīvotāju būs ērtāk izmantot sabiedrisko transportu nekā uzturēt savu automašīnu). Vai tādā gadījumā ielas joslu skaits nebūtu jāsamazina arī uz pusi, sarkanās līnijas jāsašaurina uz pusi un dažkārt vispār ielas jāparedz tikai gājējiem un riteņbraucējiem? Ja šāda… Lasīt vairāk »
Ne jau maksas vai bezmaksas ir mērķis, ne jau bezmaksas sab.transports uzlabo mobilitāti pilsētā, bet gan tālejošs & integrēts skatījums uz tā alternatīvām http://spacing…portation-2040/
Labas idejas pirmajā brīdī vienmēr izklausās absurdas, taču ekonomiskais ieguvums sabiedrībai te varētu būt pat viegli izrēķināms un pierādāms. Un kurš to varētu izdarīt?
bet ja nākamais mērs atcels bezmaksas transportu?
Tādēl Ušakova topošo lēmumu – par brīvu sabiedrisko transportu būs jāieraksta mūsu KONSTITŪCIJĀ!
kāpēc jāapsriež utopijas un visādi murgi?
…un kas tad ir jāapspriež? vai to nesauc par "out of box" domāšanas metodi. skaties to šeit: http://en.wiki…utside_the_box
tāpēc mēs esam arī tur, kur esam, jo smadzenes mums ir outbox… kaut kur atsevišķi… dzīvojam, it kā mums viss ok un dzīve bezgalīga… tikai zagļi un filozofi… a, un vel politiķi kaut kur pa vidu
Klausoties Neila teikto, ta vien shkjita, ka turpat arpuse kads klaino pavisam bez elpas!
Noskatījos diskusijas ierakstu un nepakautrēšos padalīties savos iespaidos. Pirmkārt jāsaka paldies, ka notiek šādas diskusijas un ir pieejams arī video materiāls. Mans kopējais iespaids gan ir tāds, ka diskusija bija pārsvarā vēlējumu formu apkopojums par visu ko un tāpēc pārsvarā jau ne par ko un es diemžēl nesaskatīju ļoti saturīgu diskusiju tieši par RVC plānu, vismaz no tās diskusijas daļas, kas redzama ierakstā. Man arī likās, ka fundamentālus jautājumus par paša RVC plāna jēgu, formu, lomu, pat mērķu definīcijām… būtu lietderīgāk diskutēt pirms plāna uzsākšanas, nevis kad tas ir faktiski jau nobeiguma fāzē (starp citu, ja nemaldos, RVC plāna grozījumus… Lasīt vairāk »
Vecās koka ēkas ir mūsu vecāsmātes un omītes, kuras mēs nedrīkstam vest uz mežu tikai tāpēc vien, ka viņas ir vecas un konkurēt nespējīgas. Viņas (vecās koka ēkas) ir vajadzīgas mūsu bērniem un mazbērniem, kas vēlāk stāstītu viņiem pasakas. Nu kā to var nesaprast mūsu dižie arhitektu korifeji, kas tai vietā lai tās pašaizliedzīgi aizstāvētu, funktierē tikai par savu nožēlojamo karjēru.
Pieņemu, ka bija domāts Tallinā ierosinātais modelis, kur, ja nemaldos, tiek apsvērta iespēja sabiedrisko transportu uzturēt 100% no visu nodokļu maksātāju kabatas neatkarīgi vai jūs ar to vispār brauksiet, kamēr brauciena samaksa no iedzīvotājiem netiek iekasēta. Arī pēc manām tā ir ļoti laba ideja un es vismaz šeit redzu daudz vairāk plusus nekā mīnusus. Kas notiksies, ja automašīnu skaits samazināsies uz pusi? Es nezinu vai uz pusi, bet tā galīgi nav utopija, drīzāk pamatots ilgtspējīgas telpiskās plānošanas mērķis, tādēļ es stādītu jautājumu nedaudz savādāk – kas Rīgā tiek darīts lai privāto automašīnu skaits samazinātos? Atbilde laikam nebūs visai iepriecinoša, jo… Lasīt vairāk »
Šis jautājums prasās pēc kārtīgas "klopes" starp arhitektiem un pilsētas ielu projektētājiem. Šobrīd sanāk tā, ka Rīgas ainavu daudz vairāk degradē ne jau sliktas kvalitātes arhitektūra bet gan mūsu "mīļie" satiksmes plānotāji, kam projektējot jaunās autotrases ir pie vienas vietas jebkāda pilsētvides kompozīcija, kājāmgājēji, riteņbraucēji un iedzīvotāju drošība.
Šamējiem vajadzētu pamatīgi ieskaidrot, ka tie patiesībā ar šādu autostrāžu projektu hegemoniju ir ielīduši pamatīgi arhitektu kompetences dārziņā un jauc pilsētas auduma struktūru. Vārdu sakot, te kaut kas būs ļoti nopietni uz priekšdienām jāpamaina.
Es gan izteiktos nedaudz saudzīgāk un savādāk: Rīgas plānotāji "veiksmīgi" īsteno transporta politiku, kur dominējoša ir autosatiksme. Viņi to dara, jo iespējams tāds ir politiskais uzstādījums, diez vai paši plānotāji tic, ka tā būs labāk. Lai kaut ko mainītu varbūt ir jāiepazīstina plānotāji, politiķi un sabiedrība ar tiem mērķiem, kuri jau ir ierakstīti, piemēram, Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam. Ir jāmainās arī sabiedrības attieksmei pret šiem jautājumiem un varbūt kaut kas mainīsies aktīvāk. Patiesībā jau pēc definīcijas, pilsētas telpiskajā plānošanā transporta (nevis autoceļu 🙂 plānotājiem ir nedaudz nozīmīgāka loma nekā arhitektiem. Bet es piekrītu, ka mums visiem priekšā stāv… Lasīt vairāk »
Gluži manas domas, atveras jauni horizonti:)
Cik diez naudas būtu nepieciešams lai reorganizētu Rīgas sabiedrisko transportu minētajā utopijas līmenī? Izskatās ka dažu bezcerīgu ielu remontos paredzētā nauda plus megautopisko Ziemeļkoridoru tīklu un viaduktu izmaksas ir daudzkārt lielāks cipars par nepieciešamo bezmaksas sabiedriskā transporta problēmas atrisinājuma summu. Ja šo ciparu kāds varētu izrēķināt un uzskatāmi salīdzināt, tad prezentējot to publikai rezultātu varētu sasniegt. Kamēr šī doma cirkulē vien vīziju līmenī, nekas nemainīsies. Kuras Latvijas/ārvalstu institūcijas, uzņēmuma vai iestādes spēkos varētu būt šāda aprēķina pareiza paveikšana?
Pasakiet man, cilvēkam, kuram ir nauda braukt ar savu auto, kāda velna pēc man no saviem nodokļiem jāapmaksā bezmaksas sabiedrisko transportu, ja es katru gadu atdodu naudu, ko sauc par ceļa nodokli? Nu negribēšu es braukt kopa ar visiem bomziem utt, kuriem tagad nav līdzekļu apmaksāt biļeti.
Pirmkārt, negribu Jūs apbēdināt, bet ja esiet rīdzinieks, tad Jūs jau maksājiet par sabiedrisko transportu, jo tas tiek dotēts no budžeta kases. Jūs pareizi pieminējāt, sabiedriskā transporta imidžs, kvalitāte, komforts, braukšanas maksa par šo pakalpojumu… ir tālu no ideāla un Jums varbūt pārvietoties ar to liekas, cik saprotu – nehigiēniski. Visi jau saprot, ka sab.transportu šodien pārsvarā izmanto tie, kam par to nav jāmaksā – tāpēc arī dotējam. Bet es gribētu pavaicāt ar pretjautājumiem: – vai visi jūsu ģimenes locekļi brauc ar privāto a/m. Ja nē, ar ko viņi brauc, viņi ir ekonomiski aktīvi pilsoņi, varbūt kāds no viņiem ir… Lasīt vairāk »
– ģimenes locekļi nemaksā ceļu nodokļi, es runāju tikai par tiem, kas brauc ar privāto auto; – turīgs un principiāls tas ir, ka saka, divas lielas starpības 🙂 kāpēc man jāmaksā par to, ko negribu izmantot? tas ir kaut kāds piespiedu nodoklis? (kaut vai progresīvo nodokļu likmi es atbalstu, bet tas ir cits stāsts) – nu par dzīvokļa pirkšanu, tas smieklīgi, Jūs jau pats saprotat 🙂 ja visiem, kas negrib braukt būtu iespēja nopirkt dzīvokli Rīgā… Pie tam- mums bijušais prezidents nevar sev dzīvokli izvēlieties, ko tad par citiem runāt 😀 – šo komentēšu tā- šī situācija tagad ir sekojoša:… Lasīt vairāk »
Lieliska diskusija! Liels paldies Venču, galvenokārt par to, ka ne vien skaidri formulē problēmu (kas daudziem sanāk vairāk vai mazāk), bet sniedz arī kvalitatīvu redzējumu to risināšanai. Ceru, ka kāds sadzirdēs, ieklausīsies, rīkosies. Paldies arī lai gan anonīmajiem, bet patiesajiem komentāriem no autovadītājiem. Tikai atklāti izsakot savi viedokli, redzam kopainu. Tā man šķiet baisa. "Kāpēc man jāmaksā par to ko negribu lietot?" bija jautājums. Par visu dzīvē jāmaksā, arī citiem par to ku Tu izmanto, proti: kādēļ tam rīdzinieku vairākumam ir jāmaksā par milzīgo un nehumāno infrastruktūru? Un maksājam dažādi, ne vien būtiskākie drošības, mobilitātes un izmaksu jautājums. Kādēļ tik… Lasīt vairāk »
Šo izpratni ir ļoti nepieciešams izplatīt plašākās aprindās, tikai tad būs iespēja iekustināt ļaudis rīkoties un nepalikt vienaldzīgiem. Vai kāds nevar pierunāt Paulu Raudsepu par šo transporta jautājumu uzrakstīt pamatīgu rakstu, vai, iespējams, nākošo ekspertu diskusiju veltīt tikai un vienīgi šīs aktuālās problēmas tēmai, pieaicinot arī pārējos žurnālistus, lai paklausās?
Jūs laikam nesapratāt manu jautājuma domu par ģimenes locekļiem – es vēlējos pateikt, ka jums ekonomiski aktīvam pilsonim būtu jāmaksā par sab.transportu, jo ar to pārvietojas arī jūsu ģimenes locekļi, piemēram, bērni, kuri nemaksā nodokļus un nebrauc ar auto. Par dzīvokļu pirkšanu – nesapratu, kas tieši ir smieklīgi – jo mobilitāte nav saistīta tikai ar transportu jeb pārvietošanās ātrumu. Ja pilsētas telpsikās plānošanas POLITIKA veido kompaktu, funkcionāli daudzveidīgu, pieejamu (finansiāli), kvalitatīvu pilsētas vidi, tad samazinās nepieciešamība izmantot privātās automašīnas ikdienā. Piemēra pēc iztēlojaties tirgu, kur jūs vienā vietā variet nopirkt daudz un dažādus produktus vai otrs variants, kad jums jābrauc… Lasīt vairāk »
Rīgas autoceļu infrastruktūra jau sen ir pārsniegusi savu kritisko efektivitātes masu un šobrīd darbojās jau kā apgrūtinājums turpmākai pilsētas attīstībai. Rīgas esošā autoceļu infrastruktūra ir burbulis, gluži tāds pats, kāds tas šobrīd ir izveidojies pasaules finanšu tirgos. Ja kāds grib konceptuāli saprast, kā tas izpaužas, izlasiet rūpīgi šo rakstu: http://www.npr…c=pmb-20120716
"Finance is like trucking: Both facilitate other business. Having too-small a trucking sector is bad, because goods don’t get to market. But a sprawling and inefficient trucking industry could be bad as well, driving up the cost of getting goods to market and absorbing time, energy and resources that customers could otherwise put into innovation." http://www.npr…c=pmb-20120716
Kādi rādītāji norāda uz to, ka autoceļu infrastruktūra ir pārsniegusi savu kritisko efektivitātes masu?
ne jau rādītāji uz kaut ko norāda, bet veselais saprāts un to iztulkošana. Kāpēc visur ir jābrauc ar automašīnu un kāpēc tam ir nepieciešama jaunu autoceļu būvēšana vai esošo ceļu joslu palielināšana, ja iedzīvotāju skaits un rocība Rīgā pastāvīgi sarūk? Ko mēs iesāksim ar tiem ceļiem, kad pietrūks darbs un resursi to uzturēšanai. Šobrīd pasaulē viss optimizējas, ekonomējas, minimalizējas, transformējas, tas pats notiek ar autoceļiem. Tie vairs neattaisno uz tiem sākotnēji liktās cerības. Ar rādītājiem nav problēmu – viss atkarīgs, kā tos traktē.
zini, kāpēc es braucu ar auto uz darbu? Lai vairāk laika sanāktu pavadīt ar ģimeni. Diemžēl man nav darba tuvu mājām. Ar auto 50 min, ar sab.transportu 1h50min ceļā. Tieši tik vienkārši.
Nenodarbojos ar veselā saprāta tulkošanu, bet es pilnībā atbalstu Jūsu kopējo nostāju. Pilsētplānošana, t.sk.transporta plānošana un arī JāņaB pieminētā ekonomika tomēr lielā mērā sastāv no skaitļiem, rādītājiem, izejas datiem, aprēķiniem utt. Vaicāju, jo man likās, ka JānimB ir šādi dati, jo apgalvojums ir spēcīgs, Pamatojums varētu būt, piemēram – noteiktas brauktuves apjoma, izmaksu attiecība uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, automašīnu lietotāju skaita, starp citu arī Jūsu pieminētais iedzīvotāju skaita sarukums vai kā savādāk…no kā izrietētu (atkal vadoties no prakses un analogiem piemēriem), ka autoceļu infrastruktūras kritiskā efektivitātes masa tiešām ir pārsniegta. Jo šādiem datiem, rādītājiem ir daudz lielāks spēks, nekā… Lasīt vairāk »
…un tad šos minētos rādītājus jūs gribēsiet vulgāri salīdzināt ar tikpat veselā saprātā atpalikušām valstīm? Nu čiks tad vien tur sanāks!
Nekā nebija, šoreiz būs jāmeklē citas metodes mērķa sasniegšanai un tā būs apelēšana pie loģikas un skaidru vīziju formulēšanas, kādā valstī mēs tomēr gribam dzīvot. Ja sabiedrība vēlēsies dzīvot valstī, kur valda automašīnu diktatūra un lielceļu terors, tad ne ko darīt, ja nē, tas ir jārada jauns piedāvājums sabiedrībai, un to viens cilvēks paveikt nevar, tas ir jārada ļaudīm kopā, komandā.
Nevar nepiekrist tam, ka īpaši pēdējās desmitgadēs naftas industrijas lobijs ir īpaši labi pastrādājis visā pasaulē, lai pieradinātu indivīdus lietot un jūsmot par tās produktiem – automašīnām un lielceļiem. Šodien "Melnā zelta" ideoloģijas doktrīnas spēku var salīdzināt ar Katoļu baznīcas ietekmes līmeni. Tāpēc jebkuri cipari tiks apgāzti un apgriezti otrādi, novirzot jautājumu tur pat kur diskusiju par lata devalvāciju.
varu saderēt, ka jums nav bērni, kuri ir jāizvadā uz skolu/bērnudārzu + jāpaspēj aizbraukt uz darbu un arī strādāt + darboties pa māju.
tādus priekšlikumus kā jūs var izteikt tikai cilvēks, man nav ģimenes, par kuru jāatbild, un kam līdz ar to ir laika vairāk kā vajag, un kurš var iet kaut 10 reizes dienā ar kājām uz tirgu.
Neesmu vainīgs, ka Jums skola, bērnudārzs, darbs un māja atrodas tik tālu, ka jābrauc ar auto. Ja Jums liekas, ka šī automašīnu pilsēta ir laba un droša vieta, kur dzīvot ar ģimeni, tad es ieteiktu Jums neuztraukties par manu viedokli – neesmu ne ierēdnis, ne politiķis.
Lai arī kopumā esmu par citu acīs utopisko vīziju, atļaušos nelielu repliku Jūsu atbildei – jā, bērnudārzu un skolu iespējams izvēlēties tuvu dzīvesvietai, par darbu ir cits stāsts.
…par darbu stāsts, jeb ceļš uz to ir šāds: http://www.you…layer_embedded#!
jums, kam laiks šādus video līdz galam noskatīties, pieļauju, arī laiks iet kājām:) jā, ģimenes stāvoklis nosaka ļoti daudz, ļoti.
Ventim uzrakstītu savu pieredzi par koka mājām, bet nedrīkstu tam tērēt laiku… kad pieķeršos, jau būs citas aktualitātes šai portālā.
:)))))
Paldies par diskusiju. Lieliski, ka ir pieejams video, un domu apmaiņa var turpināties neklātienē. Gribētu izcelt A. Kušķa piezīmi "jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm." un ap katru cauruli ir 2-5m josla, kurā nedrīkst neko. Virākkārt esmu saskārusies ar pilsētas tīklu pārvaldnieku neizpildāmajām prasībām, un, jo sāpīgāk top, ka ēkā viss jāsaspiež maksimāli kompakti, bet zem eventuālās publiskās ārtelpas ir tādi noteikumi, ka pat mazu pamatiņu velostatīvam nedrīkst ierakt. Kur nu vēl kokus iestādīt.
tas ir tikai sākums, pēc vēl kādiem 5-10 gadiem kad reāli sāks brukt vairums PSRS laikā sabūvētās, valstī investētās infrastruktūras objekti, tad gan būs sūdi, jo Rīga kurā dzīvo tikai 0,5 milj cilvēki nespēs uzturēt finansiāli tādu infrastruktūras līmeni kā to darīja agrāk PSRS laikos kad dzīvoja 0,8 milj un bijusī industrija spēja būvēt/investēt infrastruktūrā/ceļos un skaidrs ka pašlaik >20 gadus esam dzīvojuši uz vecās paaudzes atstātā mantojuma un drīz redzēsim to ko paši esam spējīgi uzturēt, un es prognozēju ka būs jāsamazina infrastruktūra vismaz pa 1/3 daļu, proti viss sākot no tiltiem/ceļiem, mājām(bloku mājām arī termiņš iet uz beigām… Lasīt vairāk »