Melnais kubs. Prokuratūras ēka Viļņā

16.februāris ir Lietuvas Republikas Neatkarības diena. Ik gadus šajā laikā A4D kādas publikācijas velta  Lietuvas arhitektūrai un pilsētbūvniecībai. Ar Rīgā notikušo tiesu nama konkursu zināmā mērā sasaucas  prokuratūras ēka, kas pavisam nesen pabeigta Viļņā. Tās autors ir Ķestutis Lupeiķis (Kęstutis Lupeikis)

Mirdzoši melnais kubs — Lietuvas Republikas un Viļņas apgabaltiesas prokuratūras ēka atrodas Rinktines ielā Viļņā. Ar drosmīgo un tēlaino arhitektūras ideju tās autors arhitekts un Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes profesors Ķestutis Lupeiķis rosināja publiskas diskusijas jau kopš paša projekta sākuma.

Izvēloties minimālisma izteiksmes līdzekļus, arhitekts radījis vienu no modernākajām iestāžu ēkām Lietuvā. Minimālisms ir Lupeiķa doktora darba tēma un tam veltīta arī viņa grāmata Minimal Power, kas nesen iznākusi Viļņā. Prokuratūras ēka, kā viena no septiņiem Lietuvas kandidātiem, tika izvirzīta arī šī gada Mīsa van der Roes balvai.

Ķestutis Lupeiķis par ēku

Arhitektūras apjoma ideja — kubs, kas konceptuāli raisa kārtības, stabilitātes, stingrības un izsmalcinātības sajūtu. Šī forma vislabāk atspoguļo iestādes specifiku un rada suģestējošu un koncentrētu tēlu tiesu varas institūcijai.

Viens no galvenajiem tēlu veidojošajiem elementiem ir ēkas ārējā apdare, kas veidota no melna pulētā granīta. Dabiskais, izsmalcinātais minerāls uzsver nepieciešamo viengabalainības un uzticamības līmeni vienai no tiesu varas sistēmas galvenajām iestādēm. Melnais konceptuāli atbilst ēkas vispārējam risinājumam, jebkura cita krāsa liktos kā formāla estetizācija, «smukuma» meklējumi, kas neatbilstu objekta specifikai.

Melnā kuba strikto kompozīciju konceptuāli papildina slīpie logi, kas statiskajam ēkas raksturam piešķir sparu un dinamismu, kas arī ir neatņemama prokuratūras darbības daļa. Tādejādi ēka šķiet esam kustībā. Tās ir pārmaiņas un ceturtā dimensija, kas statiskajai formai piešķir netipiskas kvalitātes, pārvēršot to par hipervirsmu (hypersurface). Šajā gadījumā hiper nav binārās attiecībās ar virsmu, bet ir jauns jēdziens, kas apraksta arhitektūras virsmas kompleksos nosacījumus.

Vietas pilsētbūvnieciskais konteksts ir nejauša struktūra, kas patvaļīgi izaugusi no pilsētas auduma. Apkārtnē dominē zemas kvalitātes apbūve ar tipiskām padomju laika dzīvojamajām ēkām. Zemesgabals atrodas Viļņas centrālajā daļā, apmēram vienu kilometru no pilsētas vēsturiskā centra. Tas ir jaunā administratīvā centra turpinājums virzienā gar Neres upi. Teritorijā nav paredzēta pilsētnieciska attīstība, lai gan te ir koncentrētas prokuratūras ēkas. Ēkas novietne gruntsgabalā tika iecerēta kā rāma piemērošanās esošajai videi, saudzīgi izturoties pret ainavas raksturu.

Koncepcijas rašanos ietekmēja ēkas paredzētā izmantošana un tās loma sociopolitiskajā kontekstā. Priekšroka tika dota mērķim atspoguļot prokuratūras kā institūcijas īpašo auru, kā arī arhitektūras idejas un formas skaidrībai, proporciju perfekcijai. Mērkis bija augstas kvalitātes mākslinieciskais rezultāts, kas neļaujas apkārtnei un neizzūd tajā. Melnais kubs it kā pauž vēlmi tikt ieraudzītam un nebūt sajauktam ar apkārtnes pelēkajām ēkām, bet drīzāk piešķirt jaunu noskaņu, ienest jaunu toni vietai un kļūt par pauzi — melnu punktu, kas iemieso klusuma meklējumus pilsētas troksnī.

Minimāli līdzekļi izmantoti, lai sasniegtu maksimālu suģestiju un izteiksmību. «Mazāk ir vairāk». Objekts ir kā stingrības, vienkāršības un atturības savienojums. Ēkā izmantoti arī psiholoģiski iedarbīgi elementi. Masīvais melnais kubs «karājas» virs caurspīdīgā pirmā stāva, vizuāli planējot un biedējot apmeklētājus… Galvenā ieeja ir veidota zema un proporcionēta tā, lai zemapziņā radītu sajūtu, ka jāpieliecas, liekot apmeklētājiem sajust bailes un cieņu.

Tehniskais raksturojums

  • Ēkas kopējā platība — 15,5 tūkst m²
  • 13 stāvi: 9 — virszemes, 3 — zem zemes un pirmais stāvs
  • Pagrabastāvos — tehniskās telpas, arhīvi un stāvvietas 134 automašīnām
  • Pirmajā stāvā — visas ieejas ēkā, ieejas halle, recepcija, drošības dienesta telpas, personāla telpas un kafejnīca
  • Prokuratūras kabineti izvietoti augšējos stāvos pa ēkas perimetru
  • Virs pirmā stāva ieejas halles ir veidots ātrijs, kas iet cauri visiem stāviem, tajā «karājas» konferenču un apspriežu telpas. Tās ir kā ēkas «sirds» un «smadzenes»
  • Ēkai izmantoti tradicionāli būvmateriāli: akmens, dzelzsbetons, koks, stikls, metāls. Lai nodrošinātu labu interjera kvalitāti, izmantoti vienkārši un viegli kopjami iekštelpu apdares materiāli
  • Ēkas struktūru veido monolītā dzelzsbetona urbtie pāļi, kolonnas, pārsegumi, metāla kolonnas un sijas. Ēkas fasāde ir ventilējama
  • Viļņas apgabaltiesas prokuratūra —1.-4. stāvs 
  • Lietuvas Ģenerālprokuratūra — 4.-9. Stāvs
  • 292 kabineti, kuros vairāk nekā 375 darbavietas

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
20 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
novērotājs

šeit koncentrētā veidā redzam to, kā tik ļoti pietrūka Apgabaltiesas konkursā

it īpaši īpaši interjerā, it īpaši fasāžu noteiktībā

malači braļukas!

a.v.

Nezinu, kā ir ar māju tur Viļņā, bet citāts: «Masīvais melnais kubs «karājas» virs caurspīdīgā pirmā stāva, vizuāli planējot un biedējot apmeklētājus… Galvenā ieeja ir veidota zema un proporcionēta tā, lai zemapziņā radītu sajūtu, ka jāpieliecas, liekot apmeklētājiem sajust bailes un cieņu.» man nešķiet atbilstošs, raksturojot Valsts iestādes, t.sk. tiesas un prokuratūras. Domāju, ka Valsts iestāžu uzdevums ir palīdzēt pilsoņiem, nevis tos biedēt… Un, ēkā izmantotie slīpie logi, iedomājoties, ka aiz tiem kādi darbinieki strādās 5… 10… vai 20 (!) gadus diendienā būs «psiholoģiski iedarbīgi elementi» uz prokuratūras darbiniekiem – pēc darba uz mājām tie, droši vien, ies 60 grādu… Lasīt vairāk »

jtd

Šamajos ģeogrāfiskajos apvidos tiesāšanās nav nekāds sports un te dominē uzskats "vai nu viņam nozaga mēteli vai viņš nozaga, bet lieta netīra". Tas ir, normāli cilvēki prokuratūru neapmeklē un visā savā mūžā nav nekādās darīšanās ar šo iestādi. Citādāk kauns un negods. Paaudzēs ilgi. Un tādam uzskatam atbilstoša baiļu un cieņas izraisīšana ir pamatuzdevums.

Par arhitektūru – tieši tāda ir mūsdienu modernā arhitektūra, pie tam, kas neatstāj vienaldzīgos. Un kas pietrūkst mūsu tiesas konkursa rezultātos.

DubultTprofils

Kaut kāds absurds a.v.! Nezināju ka rāmjā savērsums var ietekmēt manu horizonta uztveres veidu. Tas ka rāmis šķībs jau nenozīmē ka horizonta līnija mainās tam līdzi. la la la la

inga

dubulto wiskiju dubulTprofilam 😉

clumsy

Redzēju šo ēku dabā pirms pāris mēnešiem. Slīpie skrejošie fasādes lodziņi radīja jokaini rotaļīgu kopiespaidu. Toreiz nekādi nelikās, ka tā varētu būt prokuratūra. Arī tagad liekas, ka logu slīpums un dinamiskais izkārtojums darbojas pretēji melnā kluča nosvērtībai un pamatīgumam.

Viesis

Galvenais, ka braļukām atkal ir bet mums nav 🙂

Viesis

Jā… viņi mums atkal "ieliek"…. Kad mēs varēsim un mums sanāks??? 😀

pInga

..varbūt tad, kad kāds gribēs kļūt par ministru prezidentu, šeit nedomājot pašnāvnieciskās tieksmes=D

Renārs Putniņš

Mans pirmais acumirklīgais redzējums. Ir gan feina publiskā telpa ar telpiskiem trikiem (ātrijs,cirkulārie koridori un zāles ātrijā), gan labi sēž pilsētbūvnieciski ,uzķer plūsmas iekšējās ārējās, gan izgaismota labi , patiesība viss ko par ko mēs diskutējām, par vajadzīgu vai nē, izpildīts dabā , vēl pie tam tā ir proķene (nebūt ne publikas niknākā koncentrēšanās vieta), droši vien ka tiesu nama to visu vajag vēl pārakā pakāpē?

Lūdzu bargi nesodīt, tas ir acumirklīgais pirmais iespaids.

novērotājs

šeit koncentrētā veidā redzam to, kā tik ļoti pietrūka Apgabaltiesas konkursā

it īpaši īpaši interjerā, it īpaši fasāžu noteiktībā

malači braļukas!

a.v.

Nezinu, kā ir ar māju tur Viļņā, bet citāts: «Masīvais melnais kubs «karājas» virs caurspīdīgā pirmā stāva, vizuāli planējot un biedējot apmeklētājus… Galvenā ieeja ir veidota zema un proporcionēta tā, lai zemapziņā radītu sajūtu, ka jāpieliecas, liekot apmeklētājiem sajust bailes un cieņu.» man nešķiet atbilstošs, raksturojot Valsts iestādes, t.sk. tiesas un prokuratūras. Domāju, ka Valsts iestāžu uzdevums ir palīdzēt pilsoņiem, nevis tos biedēt… Un, ēkā izmantotie slīpie logi, iedomājoties, ka aiz tiem kādi darbinieki strādās 5… 10… vai 20 (!) gadus diendienā būs «psiholoģiski iedarbīgi elementi» uz prokuratūras darbiniekiem – pēc darba uz mājām tie, droši vien, ies 60 grādu… Lasīt vairāk »

jtd

Šamajos ģeogrāfiskajos apvidos tiesāšanās nav nekāds sports un te dominē uzskats "vai nu viņam nozaga mēteli vai viņš nozaga, bet lieta netīra". Tas ir, normāli cilvēki prokuratūru neapmeklē un visā savā mūžā nav nekādās darīšanās ar šo iestādi. Citādāk kauns un negods. Paaudzēs ilgi. Un tādam uzskatam atbilstoša baiļu un cieņas izraisīšana ir pamatuzdevums.

Par arhitektūru – tieši tāda ir mūsdienu modernā arhitektūra, pie tam, kas neatstāj vienaldzīgos. Un kas pietrūkst mūsu tiesas konkursa rezultātos.

DubultTprofils

Kaut kāds absurds a.v.! Nezināju ka rāmjā savērsums var ietekmēt manu horizonta uztveres veidu. Tas ka rāmis šķībs jau nenozīmē ka horizonta līnija mainās tam līdzi. la la la la

inga

dubulto wiskiju dubulTprofilam 😉

clumsy

Redzēju šo ēku dabā pirms pāris mēnešiem. Slīpie skrejošie fasādes lodziņi radīja jokaini rotaļīgu kopiespaidu. Toreiz nekādi nelikās, ka tā varētu būt prokuratūra. Arī tagad liekas, ka logu slīpums un dinamiskais izkārtojums darbojas pretēji melnā kluča nosvērtībai un pamatīgumam.

Anonymous

Galvenais, ka braļukām atkal ir bet mums nav 🙂

Anonymous

Jā… viņi mums atkal "ieliek"…. Kad mēs varēsim un mums sanāks??? 😀

pInga

..varbūt tad, kad kāds gribēs kļūt par ministru prezidentu, šeit nedomājot pašnāvnieciskās tieksmes=D

20
0
Would love your thoughts, please comment.x