Mārtiņš Ķibilds [1973—2019]

Ziņa par Mārtiņa nāvi šokēja un satrieca. Tas ir sāpīgs zaudējums ne tikai tuvākajiem, bet daudziem, kas viņu pazina, pat ja tikai no TV ekrāniem. Arī arhitektu sabiedrībā viņu pazina daudzi. Nebūdams arhitekts, viņš savu arhitektūras kaislību īstenoja tā, ka spēja par to ieinteresēt ļoti daudzus, paveicot patiešām lielu darbu, arī arhitektūras laukā.

Pietuvojoties 40 gadiem, Mārtiņš pameta darbu reklāmas industrijā un no citas puses pieskārās bērnības sapnim par arhitektūru. Tuvi draugi piesaistīja viņu arhitektūras gada balvas rīkošanā 2013. gadā un, lielā mērā pateicoties tieši viņa veikumam, līdz tam salīdzinoši pieticīgākos profesijas svētkus izdevās padarīt par vērienīgu pasākumu, kam uzmanību pievērš gan mediji, gan lielāka sabiedrība, tādejādi ceļot arī arhitektūras kā nozares prestižu Latvijā. Drīz pēc tam viņš uzņēmās Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja pienākumus, un nebūdams jomas profesionālis šai laikā (2013-2015) ar savām spējām un zināšanām palīdzēja sapņu profesijai un kaislībai.

Taču Mārtiņa visspilgtākais un vērienīgākais darbs pēdējos četros gados, protams, bija  viņa raidījums «Adreses», kurā viņš apvienoja arhitektūras mīlestību ar žurnālistikas pieredzi. Kaut arī arhitektu vidū raidījums tika vērtēts pretrunīgi, arī tāpēc, ka bija tiešs un nevairījās no personiskiem vērtējumiem, tomēr kā apliecina atsauksmes un reitingi, Mārtiņš bija atradis veidu un valodu, kā runāt par arhitektūru un dzīves vidi, sasniedzot tik ļoti plašu auditoriju. Ar savu aizrautību un spēju interesanti un saprotami parādīt un pasniegt vairumam specifisko, sarežģīto sfēru, Mārtiņš uzrunāja daudzus, ieinteresējot par arhitektūru — jomu, kas taču skar ikvienu. Nākot no citas jomas, raidījuma sižetos viņš nereti spēja atklāt vairāk par formām un fasādēm, atrodot gan arhitektūras konceptuālo, gan cilvēcisko pusi, un, trāpīgi noformulējot, pasniegt to skatītājiem. Un kaut arī Mārtiņa raidījumi nepretendēja uz profesionālas arhitektūras kritikas jomu, tomēr jāatzīst, ka nereti tie pildīja arī šo lomu. Mārtiņa personība, viņa degsme, zināšanas, inteliģence un attieksme bija «Adrešu» veiksmes faktors, tas, kas darīja to unikālu. Nupat tika iesākta «Adrešu» piektā sezona..

Saskarsmē nepārvērtējams bija Mārtiņa pozitīvisms, enerģija un labvēlība. Mārtiņa pietrūks.
Līdzjūtība ģimenei un tuvajiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Armands

https://www.youtube.com/watch?v=BuWinY4uqf8

Krēsli… daļa dzīvesstāsta, enerģijas un drosmes!

Miķelis

Mārtiņš darīja Arhitektūras kritiķa darbu, to ko neviens Latvijā tā īsti no sirds nedara. Kritizēt, nevis pārdot kritiku. Viņš daudziem iemācīja, ka lai saprastu arhitektūras darbu, tas savām kājām jāizstaigā, jāpačubina, jāpatausta un mazliet arī jāaprunā. Tad tas vai nu atveras apmeklētājam un atklājas, vai nu paliek slēgts. Mārtiņš bija tāds arhitektūras zen skolotājs, kurš palīdz sasniegt arhitektūras satori parastai publikai, – savdabīgi, neatkārtojami un galvenais – īsti. Lai Tev interesantas un vieglas jaunās Adreses, Mārtiņ!

Miķelis
Miķelis

Vakar noskatījos pēdējās Mārtiņa “Adreses”, kur Mārtinš iestājas par kāda maza lokāla parka izveidi bijušā Treka teritorijā pie VEF Kultūras pils. Mēģināju to sasaistīt ar šībrīža situāciju Latvijas arhitektūrā un saprast, – kāpēc notiek tā, ka arhitektūra nekalpo vis iedzīvotājiem, bet absurdiem plāniem ar monsterveida apbūvi visu laiku graujot pilsētas struktūru. Vai tas būtu tirdzniecības centrs Rīgas vēsturiskajā centrā, dzelzsceļa stacijas pārvēršana tirgū vai Kuzņecova fabrikas pārstrāde būvgružos. Kāpēc plānotāji kalpo nevis iedzīvotāju interesēm, bet Lielajam biznesam, kāpēc iet cauri visi šie absurdie plāni un realizējas nekam nevērtīgos darbos? Visam tam iepretim Mārtiņš mēģināja izcelt to labo, kas kaut kur… Lasīt vairāk »

Miķelis
6
0
Lūdzu, komentējietx