Liepājas BKP 4. sēdē skata Liepājas centra attīstību

Liepājas Būvniecības konsultatīvās padomes 26.oktobra sēde tika sasaukta, lai plašākā lokā precizētu vadlīnijas Liepājas pilsētas vēsturiskā centra daļas plānojuma attīstības koncepcijas darba uzdevumā, sarunu galdā liekot arhitekta un plānotāja Uģa Kaugura veikto pētījumu.

Kopš Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma (ģenplāna) izvērtējuma un uz tā pamata veidoto Apbūves noteikumu pieņemšanas pagājuši 10 attīstības gadi, uzkrāta jauna pieredze, izstrādāti vairāki izpētes darbi, tomēr nozīmīgās atziņas kopējā koncepcijā apkopotas nav. Tāpēc Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu projekts pilsētas vēsturiskā centra daļai uzsākšanai Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone aicināja plānošanā praktizējošo bijušo Liepājas galveno arhitektu Uģi Kauguru izstrādāt priekšizpētes materiālu, ko izvērtēt projekta darba uzdevuma teju bezierunu sagatavošanai sanāca LBKP speciālisti.

Saplānotā sēdes kārtība paredzēja izskatīt — uzdevuma formulējumu un saturu, kā arī apskatāmās teritorijas plānojuma robežas. Sākotnēji savstarpēji komentējot, otrajā daļā — sniedzot individuālas secinošās rekomendācijas klāt pienākušajiem Liepājas domes vadības pārstāvjiem. Plānojuma robežas palika liepājnieku ziņā, jo — kā gan tempā tās varētu saskatīt rīdzinieki. Iedibinātais paņēmiens atprasīt ikviena viedokli ik katrā jautājumā, negrožojot atbildes garumu, turpina garlaikot. Amats arvien nav izsmēlis LAS priekšsēža pļāpību. Jācer, noslēdzoši daudzbalsīgā atzinība Kaugura darbam garantēs pašu projekta veicēju sekmību padomnieku izanalizēt nepaspētajā. 

Formulējums — divi vienā

Izvērstās diskusijas gluži kā literāra izdevuma redakcijā kavējās terminu «sinonīmos», lai gan — aplams jēdziens pilsētplānošanas sektorā var gūt nekontrolējamu jēgu. Tai pat laikā — kādas ir filozofēšanas varbūtējās sekas, projekta definīcijas pirmajās «zilbēs» savietojot uzdevumu ar mērķi — tehnoloģiju ar stratēģiju? Definēt prasības pilsētas vēsturiskā centra zonā esošajiem neapbūvētajiem zemesgabaliem un rekonstruējamiem īpašumiem, lai nodrošinātu — vērtīgākās vēsturiskās apbūves un pilsētas ainavas saglabāšanu, pietiekamu zaļo teritoriju klātbūtni, kā arī ērtu pārvietošanos gājējiem, velosipēdistiem, sabiedriskajam transportam un autobraucējiem. Sergejs Ņikforovs iesaka «nodrošināt» aizvietot ar bezatbildīgāko «veicināt». Edgars Bērziņš min elastību: «Vēsturiskais centrs nav rezervāts. Attīstības plāna galvenais uzdevums ir līdzsvarot. Ne tikai telpiskās, arī ekonomiskās un sociālās komponentes. Ja mērķus neveido intereses, tas ir partijas kongress.» Andra Kokina aicinājums pie pareizrakstības atgriezties beigās nenostrādā, taču Gundars Vīksna iešauj desmitniekā: «Kādas ir pašvaldības prioritātes?» «Centra daļas statusa virziens pilsētas kontekstā?» rezonē Ņikiforovs. Pazīstamās Jura Dambja nostājas skaitāmpantiņus nokonspektē Gunta Šnipke: «Jāveicina harmoniska visu pilsētas funkciju attīstība.»

Virsuzdevums — ir vai nav

Politisko lēmumu — to, ar ko diskusijai bija jāsākas, uzzina summējošajā daļā, tikai kad Liepājas mēra vietnieks un LBKP priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš oficiāli iepazīstina ar dienu iepriekš «notikušo brīnumu» — Liepājas deputātu vienošanos, apstiprinot Liepājas pilsētas attīstības stratēģija 2008.—2014.gadam, kur nākotnes vīzija iezīmē daudzfunkcionālu pilsētu ar 100 000 iedzīvotājiem (pašlaik ~80 000) un diferencēti apdzīvotu centru, kas gan kultūrvēsturiski, gan moderni pirmkārt interesanta pašiem, tad tūristiem. Un apakšstāvā neinformētā Ansone klātesošos mulsināja: «Uzstādījuma nav, gaida priekšlikumus no plānotājiem,» domes augšstāva saimnieku kompetenci norīkojot tās ciemiņiem. Saņēmusi vairākas kolēģu pretenzijas par izejas materiāla kopēšanu uzdevumā vai tā devēja neviļus kļūšanu par izpildītāju, viņa vajadzību pēc sasauktās diskusijas skaidro ar Būvvaldes atrašanos vienlaikus divos dārziņos — starp prasībām un iespējamām atbildēm. Kolēģu nemitīgajiem meklējumiem pēc virsuzdevuma un pašu spontānajiem minējumiem sekojoši LBKP dienas darba rezultāts atbilst iebildumiem — koncepcijai «kā būtu, ja būtu» instrumentu ir daudz, bez precizēta uzdevuma potenciālie plānotāji kļūst par neskaidrās situācijas ķīlniekiem, bet Būvvalde — no demokrātiska pārmaiņu procesu administratora par autoritāru autoru.

Darba uzdevuma saturs:

 

  • vēsture un vērtības
  • trūkumi un iespējas
  • publiskā telpa un zaļā struktūra
  • transports

Ņikiforovs rosina pieminēt arīdzan tehnisko infrastruktūru — inženierapgādes ietilpību. Elmārs Daniševskis — klasificēt arī ielas. Vīksna — nenoniecināt pat privātās telpas proporcionālo nozīmi publiskās pilsētvides uzlabošanā. Neregulētā nekustamā īpašuma tirgus draudu — citu centru ietekme uz galveno centru — izpēti par svarīgu uzskata Kokins.

  • Vēsture un vērtības

    pilsētas auduma struktūra, kompozīcija
    • vietas, laukumi
    • zīmes
    • skati, asis
    pieminekļi, vērtības
    • arhitektūras pieminekļi
    • saglabājamās pilsētainavas, apbūves zonas
    • jumtu ainava

Vīksna labprāt vecās pusotra stāva koka mājiņas no vēsturiskām vietām 4.stāvu apbūvē pārceltu uz mērogam atbilstošākām novietnēm, kam oponē Šnipke «Ja tieši tas ir tas Liepājas raksturs?» Daniševskis iesaka ielas pieskaitīt vērtībām. Ņikiforovs — novērtēt ne tikai taustāmo pilsētvidi, arī tās zīmīgos notikumus. Dambis — vēsturiskās inventarizācijas gradāciju: kontrastam ir jēga — vienkāršā fasāde pret bagātīgo!

  • Trūkumi un iespējas

    tukšie zemes gabali
    • neizjauc struktūru
    • caurumi (izjaukta)
    • apbūves intensitātes zemāka par LAN atļauto
    • sagaidāma apbūves iziršana
    vietas, kur nepieciešama apbūve
    • caurumi audumā [1930. un 2007. gadu plānu salīdzinājums]
    • degradētās, vēsturiskajam centram neatbilstošās apbūves zonas

  • Publiskā telpa un zaļā struktūra

    laukumu struktūra, gājēju zonas
    parku un zaļumu struktūra [esošā un priekšlikums]
    • iekšpagalmu apstādījumi
    • parku sistēma 
    • aleju sistēma

Ņikiforovs gribētu ļaut vairāk interpretācijas. Kokins — sistematizēt funkcijas, kāpēc kur iet — uz veikalu vai muzeju ielām, struktūrai pieskaitīt «ūdeni» un noskaidrot, kas ir tās lietotājs — liepājnieks, tūrists vai nejaušs iebraucējs. Vīksna: «Kam jābūt, lai sasniegtu nepieciešamo zaļumu masu Liepājas centrā, — 10 parkiem, mežam vai nevienai būvei bez 2 kokiem dārzā?»

Dambis pieteic neaizmirst mazgabarīta motorizētos pārvietošanās līdzekļus un ūdens transportu, kā arī uzmanīties no betona bruģa ieseguma pāspīlējuma… Ņikiforovs redz potences vienīgās tramvaja līnijas paplašināšanā. Vīksna augošo satiksmes intensitāti novirzītu uz neizmantotajām sānieliņām, tās sakārtojot. Daniševska profesionālā viedokļa kopsavilkums — transporta ierobežošanas veicināšana.

***

Kliedzošā tūrisma spraušana klusā kūrorta pilsētas prioritāšu augšgalā ir postpadomju klanīšanās komplekss, kad itin visu labāko ģimenes saimniecībā taupīja viesiem. Mūsdienu mājokļu plānošanā terminu «viesistaba» sen aizstājusi «dzīvojamā istaba», tāpat tūristiem iešķiebtā labvēlība pilsētvides apdzīvošanā tūdaļ atdodama pašiem pilsētniekiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
4 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
delmundo tabrisheskij

manliekas ka liepaja tikai runa un doma un vairak nekas tur nenotiek. un vel sasauc sapulces ka kom. laikos un atkal doma un tad runa u.t.t., tikmer klaipeda dara un strada,kamer liepaja doma un runa.

žoržs

stingri jāpiekrīt Dambim, ka nevajag aizrauties ar betona bruģa pārspīlēšanu. Rīgā šī sērga, kas laikam no Ventspils ievazāta, pārmākusi visu.

delmundo tabrisheskij

manliekas ka liepaja tikai runa un doma un vairak nekas tur nenotiek. un vel sasauc sapulces ka kom. laikos un atkal doma un tad runa u.t.t., tikmer klaipeda dara un strada,kamer liepaja doma un runa.

žoržs

stingri jāpiekrīt Dambim, ka nevajag aizrauties ar betona bruģa pārspīlēšanu. Rīgā šī sērga, kas laikam no Ventspils ievazāta, pārmākusi visu.

4
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x