24.maijā Liepājas pārstāvniecībā Rīgā tika izrādīta AKA birojs izstrādātā vīzija Liepājas Tirdzniecības kanāla krastmalas apbūvei posmā starp Jauno un Tramvaja tiltiem. Daži liepājnieki par iecerēto projektu nav pat dzirdējuši.
Krastmalas apbūves iniciatori — būviecerēm bagātā AS Mēs Liepājai un arhitekts Andris Kokins uzskata, ka izvēlētajai novietnei jākļūst par pilsētas vizītkarti, pārsteidzoši piedāvājot Vecajā ostmalā izbūvēt modernu, stilā vienotu, daudzfunkcionālu — komerciju un kultūru savietojošu kompleksu.
Tā būtu divstāvu, trīsstāvu vēsturisko dalījumu un ritmu respektējoša laikmetīga apbūve, kas ar stiklojuma dominanti sola filozofisko solidaritāti arī Lielajam dzintaram. Krastmalas komplekss ar viesnīcām, kafejnīcām, veikaliem, bērnu centru, bibliotēku, birojiem un dzīvokļiem augšstāvos, autostāvvietām, laivu piestātni un peldošu molu kļūtu par iedzīvotājiem draudzīgu un brīvi pieejamu pilsētvidi.
Liepājas galvenā arhitekta pienākumu izpildītāja Gunta Šnipke par idejas esamību uzzinājusi īsi pirms prezentācijas: «Ar Būvvaldi neviens nebija konsultējies. Priekšlikums ir pilnīgi privāta fantāzija par tēmu.» Ar pašvaldību pārrunas nav notikušas nedz par zemes nomu, nedz arhitektūru, taču pasākumā radies pretējs iespaids. Došanos pēc vērtējuma uz Rīgu A.Kokins nosauc par ieceres pārbaudi pie ļoti nopietniem profesionāļiem. Būvuzņēmējs Ivars Kesenfelds lokālā biznesa apsvērumus vērš jokā par mārketingu Liepājai, bet sarīkoto preses konferenci ar latviešu arhitektūras autoritāšu klātbūtni — par netradicionālu reklāmu žurnālam Latvijas Architektūra.
2002.gada oktobrī Liepājā notika pilsētplānošanas plenērs Centra zona ap Tirdzniecības kanālu. Rekonstrukcijas un attīstības iespējas, kas būs nopietnu investīciju vieta — eņģe lineārās konfigurācijas pilsētā. Sākoties būvniecībai abpus kanālam, tika konstatēta vēsturiskā centra (ap Rožu laukumu) jeb Liepājas «sirds» nepietiekamība, kas uzrādīja nepieciešamību pēc jauna centra jeb «prāta».
Toreiz A.Kokins uzsvēra, ka pašlaik pievadceļš Liepājai — Brīvības iela — atduras dezorientējošā kanālmalas kabatā jeb lielā tukšumā starp tiltiem. Plenēra dalībnieki vienprātīgi nolēma pilsētas «prātu» nodarbināt darījumu, pakalpojumu, izklaides un tirdzniecības apbūvei, augšējos stāvus piedāvājot ekskluzīvai dzīvošanai. Kanāla ziemeļu krastmalu plānojot kā sabiedrisku zonu, dienvidu krastu veltīja komercdarbībai.
Tieši dienvidu pusē veidosies Liepājas jaunā panorāma, kurā solo lomu spēlēs Lielais dzintars. Šodien tā ir kurlmēma scēna ar silikāta kulisēm bez priekšplāna objektiem. Scenogrāfijas atjaunošanai tika ieteikti triju skatu akcenti: augstceltne austrumos, saglabāts vientuļais, barokālais paviljons vidū un simfoniskā koncertzāle rietumos. Viena no trim darba grupām — Pļava, kurā Kokinu pāris strādāja kopā ar arhitekta Andra Kronberga komandu, atšķīrās priekšlikumā K.Zāles laukumu jeb vairākjoslu ielu bez intensīvas slodzes sašaurināt līdz divvirziena brauktuvei. Piekrastē tika paredzētas brīvi stāvošas 2—4 stāvu dzīvojamās vienības, publiskām vajadzībām paturot tikai pirmo stāvu.
2003.gada oktobrī Liepājas dome apstiprināja arhitekta Gundara Vīksnas (arī plenērista) izstrādāto detaļplānojumu teritorijai starp Bāriņu, Jāņa, Skolas ielām un K.Zāles laukumu. Lai arī ziņo, ka AKA birojs skici izstrādājis saskaņā ar to, G.Šnipke norāda uz atkāpēm — palielinātu apbūves intensitāti, citādu struktūru (krastmalai noteiktās atsevišķi stāvošo ēku virknes vietā vienlaidus objekts), vienu ielu (plānotas divas) un augsto akcentu cituviet: «Saprotami — pieteikums aplūko finansiāli izdevīgāko un atraktīvāko no potenciāli nepieciešamajām divām jaunās apbūves rindām — pie ūdensmalas.» Viņa pieļauj, ka pie pārliecinošiem argumentiem varētu pat pārstrādāt detaļplānojumu, taču nav sajūsmā par konkrēto risinājumu un piekrīt A.Kronbergam, ka šo apbūvi nevajadzētu projektēt pavisam atrauti no pārējās paredzamās.
2005.gada februārī deputāti akceptēja rīcības plānu teritorijas attīstīšanai, norīkojot Būvvaldei organizēt vēl vienu arhitektu plenēru, Attīstības pārvaldei — plānotāju semināru ar mērķiem rast K.Zāles laukuma arhitektonisko veidolu un ekonomisko modeli. Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts atzīst, ka pašvaldībai rūp gan laba, gan nodrošināta arhitektūra pilsētai nozīmīgajā vietā, tomēr apkopotie ieteikumi un detālplāns neesot pietiekams izejmateriāls efektīvas izaugsmes stratēģijas un metodes izstrādē.
Rudenī būs nākamais plenērs, lai, pamatojoties uz detaļplānojumu, ar vairāku viedokļu palīdzību precizētu APU prasības arī arhitektūras valodai, materiāliem, detaļām. Pašvaldība šos zemesgabalus nomātu kopā ar sīki atrunātiem apbūves noteikumiem. Pirms izvirzītajiem nosacījumiem tapusī skice ir iesniegta domes Attīstības komitejā, bet pilsētas mērs saņēmis versiju par zemes nomas līgumu.
Guvis atbalstu ārpusē, I.Kesenfelds domā, ka projektu apspriedīs arī klubā V—10: «Liepājā ir labi arhitekti, taču ir izveidojusies situācija, kad viens otram pasit uz pleca: tu esi malacis! Arhitektūras izvērtēšana kļuvusi subjektīva, un diskusiju vide ir mazliet apstāvējusies. Tāpēc darījām savādāk.» G.Šnipke uzskata, ka šis gājiens nepierāda V—10 vājumu: «Tas rāda, cik interesantus paņēmienus daži uzņēmēji izvēlas, lai virzītu savas intereses. Finālā redzēsim, vai veiksmīgi!»
