«Liepāja ir teicams kandidāts Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam,» minēts Rīgas, Cēsu un Liepājas domēm adresētajai Kultūras ministra vietas izpildītāja Edgara Zalāna vēstulei pieliktajā žūrijas ziņojumā par Latvijas pilsētu atlases konkursa pirmās kārtas rezultātiem. Kāds ir neapmierinošais aspekts?
Eiropas Savienības Ministru padomes 1985.gadā aizsāktā iniciatīva Eiropas tautu tuvināšanās veicināšanai, ik gadu vienai vai pēdējos gados biežāk jau divām eiropeiskās izdomas izaugsmē potenciālajām pilsētām piešķirot Eiropas kultūras galvaspilsētas [turpmāk — EKG] titulu, nu — ekonomiskās krīzes galaktiskajā ārprātā — kļuvusi asi aktuāla dažādi konkurētspējīgo dalībvalstu saliedēšanai uz daudzveidīgu sadarbību. Radošo industriju spārnotā laikmeta krituma periodā — ekonomisko grūtību apstākļos — nonākušajai kopienai tieši kultūras ārkārtas līdzekļi būs starp tiem, kuri apvienotās nācijas mobilizēs kultūrvēsturē stiprināto skatienu vērst uz neatkārtojamu nākotni.
Plusi
Pārējās divas Baltijas valstis jau noskaidrojušas savas EKG titula [Viļņa — šogad, Tallina — 2011.gadā] nesējas, kuras abās kaimiņrepublikās ir administratīvās galvaspilsētas. Par 2014.gada Eiropas kultūras koordinācijas centru Latvijā uzzināsim pēc šāgada 15.septembra.
Liepāja bija viena no četrām pretendentēm starp kultūrkārajām Latvijas pilsētām — arī Cēsīm, Rīgu un Jūrmalu, kura pagājušā gada 16.decembrī ar savu pieteikumu piedalījās EKG atlases Latvijas konkursa pirmajā kārtā, kad kopā ar Cēsīm un Rīgu tika izvirzīta tālākai sacensībai.
Projekta Liepāja—Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 [turpmāk — Liepāja 2014] moto Jautā! Domā! Rīkojies! aicina uz aktīvu līdzdalību pilsētas labā. Jautāšana ir cilvēces attīstības, tostarp pārmaiņu procesa kultūrā virzītājs. Un jautāšana ir koncepcijas Liepāja 2014 dzinējspēks. Tāpēc logotips satur jautājuma zīmi. Robežpilsētas Liepājas nospriegotā situācija ir tuva pretrunu pilnajai Eiropai. Un liepājnieki tiecas būt antenas, kuri gan uztver, gan raida visai Eiropai aktuālus jautājumus. Kā raksturojoši simboli — antenas — tematiskajām programmām izvēlēti astoņi personāži — kurzemnieki. Liepāja izspēlēs mini modelīti Eiropas Savienības ģeopolitiskajai struktūrai, kuras sabiedrisko attiecību rēbusus risinās Kurzemes reģiona iedzīvotāji. Ar projekta Liepāja 2014 starpniecību paredzēts Kurzemi veidot par Latvijas kultūras novadu, modelējot kultūrpolitiku kā stimulējošu faktoru panākumiem tautsaimnieciskajās nozarēs. Projektam atbalstu izteikušas sešas Kurzemes pašvaldības un vairākas no Liepājas sadraudzības pilsētām Eiropā.
Valstiski kultivētajā stresā par Latvijas kultūras dzīves apspiešanu aktivizējušos autoritāšu viedoklim projekta Liepāja 2014 vadītāja Ieva Hmieļevska pievieno EKG Latvijas konkursa starptautiskās žūrijas norādi, ka Liepājas pieteikuma koncepcija ir īpaši spēcīgs pilsētas un reģiona attīstības instruments tieši ekonomiskās krīzes kontekstā. Akcentējot arī likumsakarīgo attīstītu reģionu ietekmi uz valsts vispārējo attīstību. Tas atgādina, ka kultūras tehnoloģiju kā starptautiskas uzmanības un investīciju piesaistes mehānisma loma — kā zināms, biznesa zināšanas integrējot radošajās jomās — pagaidām nedz Latvijā kopumā, nedz Liepājā netiek novērtēta, tāpēc ir plaši skaidrojama. «No ilgtermiņa ekonomiskās attīstības viedokļa grūti iedomāties līdzvērtīga mēroga pilsētas un reģiona mārketinga iespējas tām, kādas sniedz EKG statuss,» uzsver Ieva.
Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde uzskata, ka Kurzemes kultūrvēsturiskajā mantojumā un kurzemnieku izaicinošajos raksturos rodams vairums radošo industriju iedīgļu, tāpēc šejienei nepieciešams EKG mēroga projekta grūdiens. Augstajam kultūras titulam izraugoties reģiona pilsētu, nevis sociālekonomisko centrtieci vairojošo Rīgu, tiks dots nozīmīgs impulss arī reģionāli politekonomiskās vides attīstībai. Atskatoties uz EKG hierarhiju, atpazīstamības atgriezeniskās saites starpdisciplināri jau saskatāmas Porto [EKG 2001.], Grācas [2003.] vai Liverpūles [2008.] negalvaspilsētu piemēros. Arī jau zināmo nākamo EKG sarakstā redzamas vairākas Eiropas mazās pilsētas — ungāru Pēča [2010.], somu Turku [2011.], slovēņu Maribora un portugāļu Guimaraes [2012.] vai slovāku Košice un francūžu Marseļa [2013.].
Pēc sociologa Sandra Mūriņa veiktā pētījuma starp Latvijas 29 pilsētām, inovāciju ziņā tieši Liepāja atklājas esam vienā no sološākajām pozīcijām radošās ekonomikas laikam nozīmīgo triju T — tehnoloģijas, talants, tolerance
— perspektīvā, ko liepājniekiem nodrošina pirmās divas dimensijas — tehnoloģiju un talantu klātbūtne.
Ietekmīgā žūrija, kuras priekšsēdētājs bija projekta Liverpūle—Eiropas kultūras galvaspilsēta 2008 vadītājs Sers Bobs Skots, bet vietnieks — Latvijas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis, un kuras sastāvā strādāja gan Eiropas līmeņa kultūras profesionāļi, gan finansisti, izteikusi apbrīnu priekšlikumam Liepāja 2014, kā arī iesniegtajam projekta materiālam: «Liepāja jūtas izolēta no galvaspilsētas un apkārtesošajām pilsētām. Projektā tas no «defekta» tiek pārvērsts par «efektu». Liepāja ir teicams kandidāts EKG titulam.» Kurpretim Rīgas projekta prezentācijā vērtēšanas komisija vīlusies, un Latvijas galvaspilsēta tikusi EKG konkursa otrajā kārtā, jo «tai ir vērtīgs kultūras mantojums un salīdzinoši spēcīga pilsētas kultūras infrastruktūra.» Savukārt Cēsu piedāvājumā «bija pārāk maz inovatīvu kultūras centienu ar niecīgu Eiropas dimensijas klātesamību.» Pie trūkumiem visu pilsētu projektos minētas šaubas par to precizitāti, budžetu un ģenerālo vadību.
Pat sekojoši darbietilpīgais ieguldījums divām no trim Latvijas kandidātēm EKG titulu negarantēs, tāpēc žūrija savā vērtējumā pauž pārliecību, ka jau «paveiktais ir jauns impulss pilsētas kultūras dzīves aktivizēšanai.» Individuāli slavējot liepājnieku veikumu, iepriekš apgalvotajam par piedalīšanās procesa vērtīgumu piekrīt arhitekts Juris Dambis: «Jebkura pretendēšana nāk par labu, domājot, ar ko viena pilsēta varētu būt nozīmīga Eiropai.»
Mīnuss
Neskatoties uz to, ka 2008.gada 10.aprīlī Liepājas domes deputāti vienbalsīgi lēma par pilsētas dalību Latvijas konkursā par tiesībām iegūt EKG titulu 2014.gadā, pieteikuma sagatavošanu uzticot Liepājas kultūras pārvaldei, un lēmumu nav atcēluši, dienās, kad projekta Liepāja 2014 komanda ar panākumu atgriezās no tā aizstāvēšanas pirmās sesijas, pilsētas mediji apturēja patriotismu pacilājošā jaunuma publicitāti centralizētas, taču nepubliskotas norādes dēļ. Liepājnieku sasniegums uz kurzemnieku kultūras domu eksaminējošās internacionāli informatīvās scēnas bija maznozīmīgāks par pašvaldības portālā tolaik ziņoto, ka Liepājas pārstāvniecībā Rīgā pilnāks kļuvis liepājnieku izdoto grāmatu skapis vai vēsturiskā kuģa Libava darbināmais makets nosaukts par gada veiksmīgāko jauno izklaides tūrisma produktu Latvijā…
Liepājas mēra Ulda Seska ekipāžas guvumi izgājušajā rallija sezonā arīdzan «ir» pilsētas mājas lapā tikpat karsti ievietojama ziņa kā viņa populistiskās rūpes par depresijā slīgstošās valsts finansiālo atbalstu tikai pilsētnieku uzņēmējdarbības sektoram. «Izmaksas! Izmaksas?» bija vienīgais kritērijs, kuru privātā sarunā ar šā raksta autori mērs izrādīja kā saprotamu un svarīgu projekta Liepāja 2014 turpmākās izstrādes akceptēšanai vai nē. Tā kā Sesks izteicis vēlmi ceturto reizi kandidēt uz Liepājas domes priekšsēdētāja amatu, iespējams, lai meklētu āķus priekšvēlēšanu kampaņai, ar publikāciju Liepājas un Latvijas iespējas krīzē [3.februāris, liepaja.lv] viņa vārdā ikviens tiek aicināts iesūtīt idejas regresa situācijas pārvarēšanai: «Tagad ir laiks noteikt jaunus mērķus un veidot jaunus projektus. Izdzīvos un uzvarēs tas, kas spēs izdomāt un realizēt ko jaunu un nebijušu.» Vēl jaunus? Un izmaksas? Par radošām inovācijām un zinošu cilvēku resursiem kā priekšnoteikumiem pilsētnieciski pievilcīgam atspērienam attīstībā, par industrializācijā balstītas pārvaldes norietu un kultūras kapitāla ilgtermiņa ienesīgumu Sesks neko nav dzirdējis. Pilnveidoto projektu iesniegšanas termiņš EKG Latvijas konkursa otrajai kārtai sakrīt ar šāgada pašvaldību vēlēšanu laiku. Vēlos Liepājai kultūrizglītotu vadītāju!
