Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014?

Pagājušājā nedēļā Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienības Ģenerālās asamblejā Dublinā 17 Eiropas galvaspilsētas paudušas atbalstu Rīgas centieniem kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, kā arī gatavību oficiāli atbalstīt Rīgas kandidatūru.

Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienības 48.Ģenerālā asambleja notika no 13.15.oktobrim Dublinā, Īrijā. Rīgu pasākumā pārstāvēja pilsētas vicemērs Almers Ludviks. Ģenerālās asamblejas laikā Eiropas galvaspilsētu vadība diskutēja par galvaspilsētu līderību un vadošo lomu, veicinot radošās ekonomikas attīstību, piesaistot un noturot darbaspēku un jaunos talantus, kā arī mobilizējot resursus ekonomisko grūtību apstākļos. Kā atzina konferences dalībnieki, lai veiksmīgi tiktu galā ar ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām nākotnē, līdz šim valdošā konkurence Eiropas pilsētu vidū jāaizstāj ar ciešu sadarbību.

Rīga pretendē uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas vārdu 2014.gadā. Kultūras galvaspilsētas statuss paredz ne tikai aktīvu un kultūras notikumiem bagātu gadu, bet ļauj piesaistīt ievērojamu Eiropas mēroga un starptautisku uzmanību, veicina tūrisma attīstību un palielina pilsētas ietekmi starptautiskajā arēnā.

Atbalstu Rīgai pauda šī gada Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienības Ģenerālās asamblejas dalībnieces — Dublina, Luksemburga, Brisele, Viļņa, Tallina, Amsterdama, Lisabona, Parīze, Stokholma, Roma, Bratislava, Kopenhāgena, Vīne, Varšava, Ļubļana, Helsinki un Nikosija. Atbalsts tuvākajā laikā tiks apstiprināts ar oficiālu Rīgai adresētu atbalsta vēstuli.

 

Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss

Eiropas Kultūras galvaspilsētas tituls ir izveidots, lai veicinātu Eiropas tautu tuvināšanos. Šo iniciatīvu uzsāka Eiropas Savienības Ministru padome 1985.gadā. Titula popularitāte eiropiešu vidū pieaug nepārtraukti, piesaistot daudzus viesus. Arī tā ietekme uz kultūru un sociālekonomiku ir nozīmīga. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, tomēr nemainot savu galveno mērķi: uzsvērt Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un to kopējās iezīmes, uzlabot Eiropas pilsoņu zināšanas vienam par otru, veicināt apziņu par piederību vienai Eiropas kopienai.

Kultūras galvaspilsētas pasākumu programma ir vērsta uz nākotni, tomēr neatstājot novārtā pilsētas vēsturi, kas veido tās identitāti. Tas nozīmē, ka būtiski svarīgs ir pasākuma novatoriskais raksturs, un šajā sakarā arī mūsdienu kultūras formām dotā vieta un spēja veicināt radošās spējas. Nozīmīgs parametrs ir pasākuma ilgtspēja — periods «pēc» galvaspilsētas titula tiek plānots «pirms» attiecīgā gada. Ja pilsēta pratusi savas raksturīgās īpašības izcelt kā Eiropas kultūras daudzveidības elementus, tajā pat laikā sev radot pievilcīgu tēlu starptautiskā līmenī un izraisot vietējo iedzīvotāju, un ne tikai, interesi un entuziasmu — to var uzskatīt par veiksmi.

Daudzas Eiropas pilsētas šo statusu un kultūras galvaspilsētas gadu izmantojušas, lai it kā no jauna definētu un reformētu pašām savu kultūras identitāti, reizē mainot savu tēlu un to, kā tiek uzlūkotas starptautiski. Laikmetā, kad pilsētas tiecas būt radošas un sacenšas globālā mērogā, Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir stimuls attīstībai un laba iespēja, kā piesaistīt starptautisku uzmanību un investīcijas, vairot savu nozīmību un ietekmi. Kā rāda pieredze, tādas līdz tam maznozīmīgas nomaļus pilsētas kā Porto (Eiropas kultūras galvaspilsēta 2001.gadā), Grāca (2003.gadā) vai Liverpūle (šogad) ir lieliski izmantojušas Kultūras galvaspilsētas statusu, lai kompleksi ar daudziem citiem pasākumiem sevi pamanāmi iezīmētu Eiropas un pasaules kartē.

Kā zināms, nākamajā, 2009.gadā Eiropas kultūras galvaspilsēta vienlaikus ar Austrijas pilsētu Lincu būs arī Viļņa. Savukārt Tallina kopā ar Turku pilsētu Somijā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2011.gadā.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000