Pēc vairākām plašākām un šaurākām apspriedēm, Latvijas Arhitektu savienība ir formulējusi savu nostāju koncertzāles lietā. Kā jau organizācijai, kas pārstāv biedrus ar ļoti dažādiem uzskatiem, arī biedrības paustais lēmums ir drīzāk izsvērts kompromiss, nenostājoties kādā galējā pozīcijā, tā tomēr tiecas labot Kultūras ministrijas un valdības sastrādāto kļūdu, cenšoties ievirzīt procesu jēdzīgākā gultnē.
Latvijas Arhitektu savienības lēmums par koncertzāli Rīgā
Latvijas Arhitektu savienības (turpmāk – LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par Nacionālās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 Rīgā (turpmāk – MK rīkojums) un apkopojot LAS organizētajās tikšanās, diskusijās, un debatēs *) paustos viedokļus, konsekventi iestājas par mūsdienīgu, labas pārvaldības principiem atbilstošu pieeju Nacionālās koncertzāles izbūves ieceres īstenošanā. LAS Padome konstatē, ka līdzšinējais Nacionālās koncertzāles projekta virzības process neatbilst šiem principiem, kas bremzējoši ietekmē mērķa sasniegšanu – uzbūvēt sabiedriski nozīmīgu Nacionālo koncertzāli. Šāda lēmumu pieņemšanas prakse rada lieku spriedzi sabiedrībā un pretnostāda attiecīgas nozares vienu pret otru.
Apzinoties Nacionālās koncertzāles projekta nepieciešamību un nacionālo nozīmīgumu, LAS Padome nolemj:
- Līdz zemāk minēto punktu realizācijai nav atbalstāms MK rīkojuma p.3.3. nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra (turpmāk PTC) ēkas demontāžu. LAS aicina izslēgt šo prasību no minētajiem MK noteikumiem kā pārsteidzīgu un ne pietiekami pamatotu;
- Atbalstīt Nacionālās Arhitektūras padomes 01.07.2020. lēmumu par Koncertzāles novietnes Kronvalda parkā (ēkas Elizabetes ielā 2 teritorijā) iekļaušanu kā līdzvērtīgu Kultūras ministrijas izveidotajā potenciālo koncertzāles novietņu sarakstā tās tālākai izpētei un salīdzināšanai, iespējams, to papildinot ar vēl citām alternatīvām novietnēm, un veikt padziļinātu analīzi un izvērtējamu atbilstoši Nacionālās koncertzāles projekta darba grupas izstrādātiem arhitektūras un pilsētvides kvalitātes kritērijiem;
- Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes koncertzāles darba grupas izveidi, deleģējot darbam tajā LAS pārstāvjus, ar nolūku sakārtot projekta virzīšanas procesu, padarot to profesionāli argumentētu, iekļaujošu, caurskatāmu, atklātu un sabiedrībai saprotamu;
- Turpmākajā Nacionālās koncertzāles projekta virzībā respektēt:
-
- pēctecības un tiesiskās paļāvības principus (MK rīkojums Nr. 227 no 13.04.2005. un LAS Padomes lēmums no 19.03.2019. par Nacionālās koncertzāles būvniecību AB dambi);
- sociālekonomiskos un politiskos apstākļus (Rīga kā sarūkoša pilsēta), vienlaikus ievērtējot potenciālo koncertzāles pienesumu valsts ekonomikā;
- telpu programmas reālos apmērus, ņemot vērā aktuālākos notikumus un vajadzības, domājot ne tikai par izbūvēšanas, bet arī uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem ilgtermiņā;
- pietuvojoties idejiski veiksmīgiem risinājumiem, izvērtēt nepieciešamību izsludināt likumu par koncertzāles būvniecību Rīgā, lai, ņemot vērā šīs būves tapšanas laiku, šis kļūtu par pēctecīgu pienākumu nākamajām valdībām.
- veikt esošās PTC ēkas potenciālo pielietojumu un tālākās izmantošanas izpēti, organizējot tam atsevišķus projektēšanas plenērus un/vai konkursu;
- Sekmīga Nacionālās koncertzāles projekta virzība nav iespējama bez Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalības, tādēļ nepieciešams iesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību lēmumu pieņemšanā pēc iespējas agrīnā projekta stadijā, analogi citās valstīs pieņemtajai praksei;
- Šajā pilsētas bulvāru loka zonā ir iespēja atrasties sabiedriski nozīmīgai būvei ar tādu publisku funkciju, kas organiski iekļautos unikālā Rīgas bulvāru loka kultūrtelpā, neraugoties uz to kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā par šeit esošo PTC ēku;
LAS ieskatā, Nacionālās koncertzāles sekmīgai realizācijai ir nepieciešams veikt rūpīgu un profesionāli plānotu sagatavošanas darbu, iesaistot dažādu nozaru profesionāļus un informējot sabiedrību, tādējādi jau sākotnēji panākot kopēju vienošanos.
*) LAS organizētie pasākumi līdz LAS Padomes sēdei 16.07.2020.:
- 30.06.2020. diskusija Lielajā ģildē par RKZ būvniecību Elizabetes ielā 2,
(https://www.facebook.com/latarh/videos/266432424631284/) - 07.07.2020. LAS pārstāvju un LBS valdes locekļu tikšanās par MR rīkojumu Nr. 341,
- 08.07.2020. diskusija ar jaunajiem arhitektiem par RKZ būvniecības procesu,
(https://www.facebook.com/watch/?v=746336926183344) - 15.07.2020. Pasaules tirdzniecības ēkas apskate un debates par ēkas kultūrvēsturisko novērtējumu
(https://www.facebook.com/watch/?v=712333636215307)
Ļoti labs, izsvērts lēmums! Prieks par LAS!
“Ja nebūs vienošanās, tad nebūs arī koncertzāles “,- labi, ka šoreiz šī Naura Puntuļa un Jura Pogas šantāža neizgāja cauri.
Es kā nespeciālists visā šajā izlasu – “gadi, gadi.. daudz gadu” :/
Diezgan dīvaini, ja ievērtē, ka Kongresu nams ir Rīgas pilsētas īpašums, un pilsēta gadiem nav vēlējusies tur redzēt AK. Nu kā LAS lēmums var būt saistošs ēkas īpasniekiem? Jauns lēmums, vecie grābekļi ….