Arhitektu
savienība vēlreiz apliecina, ka jauns Būvniecības likums ir vajadzīgs un tam ir
jābūt labākam par iepriekšējo. Nejēdzīgi īsi termiņi un zemākā cena kā vienīgais
izvēles kritērijs ir galvenā paradigma līdzšinējā būvniecības procesā, pavirša
steiga vērojama arī jaunā likuma pieņemšanas gaitā, taču tas nedrīkst būt
sasteigts, ignorējot nozaru profesionāļu bažas un ieteikumus.
Latvijas
Arhitektu savienības paziņojums presei par jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos
Saistībā ar
amatpersonu izteikumiem par jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā Zolitūdes
traģēdijas iespaidā, Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir spiesta vēlreiz, nu
jau ar masu mediju starpniecību, paust par to savu profesionālo viedokli. LAS
piekrīt Ekonomikas ministrijai (EM), ka jauns Būvniecības likums ir vajadzīgs
un tam ir jābūt labākam par iepriekšējo. Taču LAS absolūti nepiekrīt EM, ka
jaunajam likumam ir jāstājas spēkā nākamā gada 1. februārī. Likuma spēkā stāšanās
ir jāatliek tieši šī iemesla dēļ — lai tas būtu, cik vien iespējams kvalitatīvs.
Ja likuma stāšanās spēkā tiks sasteigta, tas būs vēl vājāks par iepriekšējo.
Amatpersonu apgalvojumi, ka traģēdija nebūtu notikusi, ja jaunais likums jau būtu
spēkā, ir tik hipotētiski, ka tos pat nav vērts kritizēt.
Vecā Būvniecības
likuma radītajai sistēmai pamatoti pārmet paviršību, kādā tiek realizēti
sasteigti, pasūtītāju (tai skaitā valsts un pašvaldību!) alkatības diktēti projekti.
Nejēdzīgi īsi termiņi un zemākā cena kā vienīgais izvēles kritērijs ir galvenā
paradigma līdzšinējā būvniecības procesā. Kaut Zolitūdes traģēdija vēl tiek
izmeklēta, jau tagad starp vadošajām hipotēzēm iezīmējas būvniecībā iesaistīto
vēlme steigties un ietaupīt. Tāda pat pavirša steiga vērojama jaunā likuma pieņemšanas
procesā. Tiek izdarīts politisks spiediens, lai par katru cenu, ignorējot
nozaru profesionāļu bažas un ieteikumus, vēl nebijušos rekorda tempos –
nepilnos divos mēnešos – uzbūvētu jaunu tiesiskā regulējuma sistēmu vairākām
ekonomikas nozarēm. Vai tiešām politiķi grib, lai arī šī «būve» vēlāk sabrūk?
Jaunais Būvniecības
likums ir Saeimā pieņemts jau šā gada jūlijā, taču viens pats tas būs vien tukša
čaula un neatrisinās līdzšinējās būvniecības sistēmas problēmas. Lai likums
darbotos, vienlaikus ar to ir jāpieņem gandrīz pussimts jaunu vai grozītu
Ministru kabineta noteikumu — būvnormatīvi, reglamentēto profesiju sertificēšanas
noteikumi un citi ārējie un iekšējie normatīvie akti. Kaut daudzas jaunā regulējuma
ieceres ir labas un LAS tās noteikti atbalsta (piemēram, obligātā arhitektu un
inženieru profesionālās atbildības apdrošināšana un obligātā tālākizglītība),
nepilnos divos mēnešos kvalitatīvi uzrakstīt tik daudz jaunu normatīvo aktu
vienkārši fiziski nav iespējams. Turklāt tie ne tikai jāsagatavo, bet arī jāsaskaņo
ar daudzām būvniecībā iesaistītām organizācijām, jāpieņem valdībā, kā arī jāparedz
laiks to reālai ieviešanai. Jau tagad ir skaidrs, ka 1. februārī virkne
dokumentu nebūs ne izstrādāti, ne pieņemti, un būvniecības jau tā vājais regulējums
tiks paralizēts pavisam. Vai vēl ļaunāk — šie dokumenti būs pieņemti nekvalitatīvi,
un aizkavēs tik vajadzīgos būvniecības procesa uzlabojumus vēl par vairākiem
gadiem.
Pašas valdošās
koalīcijas postulētie principi par vienotas normatīvās bāzes izstrādi paredz,
ka vadošais likums ir jāizstrādā vienlaikus ar to pavadošajiem pakārtotajiem
normatīvajiem aktiem. Taču EM pie Būvniecības likumu pavadošajiem MK
noteikumiem sāka strādāt tikai šā gada maijā — četrus gadus pēc Būvniecības
likuma izstrādes sākuma un nieka 10 mēnešus pirms to plānotās stāšanās spēkā.
LAS kā arhitektu profesionālā organizācija, iesaistoties jauno normatīvo
aktu izstrādē, jūt lielu atbildību un pienākumu par savas profesionālās vides
sakārtošanu un līdzdalību neatliekamo pasākumu un valsts ilgtspējīgas būvniecības
sistēmas izveidošanā. Tieši tāpēc reiz jau mēs lūdzām Valsts prezidentu
neizsludināt jauno Būvniecības likumu, pirms nav gatava visa to pavadošo
dokumentu pakete. Varbūt tagad, tik īsu brīdi pēc traģēdijas un pirms vēlēšanām
politiķi tomēr spēs apstāties un saprast — steiga nav pieļaujama. Ne būvlaukumā,
ne būvprojektā, ne likuma pantā.
Viktors
Valgums
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs
Rīgā, 2013. gada 4. decembrī
