Arhitektu
    savienība vēlreiz apliecina, ka jauns Būvniecības likums ir vajadzīgs un tam ir
    jābūt labākam par iepriekšējo. Nejēdzīgi īsi termiņi un zemākā cena kā vienīgais
    izvēles kritērijs ir galvenā paradigma līdzšinējā būvniecības procesā, pavirša
    steiga vērojama arī jaunā likuma pieņemšanas gaitā, taču tas nedrīkst būt
    sasteigts, ignorējot nozaru profesionāļu bažas un ieteikumus. 
Latvijas
         Arhitektu savienības paziņojums presei par jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos
         
Saistībā ar
         amatpersonu izteikumiem par jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā Zolitūdes
         traģēdijas iespaidā, Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir spiesta vēlreiz, nu
         jau ar masu mediju starpniecību, paust par to savu profesionālo viedokli. LAS
         piekrīt Ekonomikas ministrijai (EM), ka jauns Būvniecības likums ir vajadzīgs
         un tam ir jābūt labākam par iepriekšējo. Taču LAS absolūti nepiekrīt EM, ka
         jaunajam likumam ir jāstājas spēkā nākamā gada 1. februārī. Likuma spēkā stāšanās
         ir jāatliek tieši šī iemesla dēļ — lai tas būtu, cik vien iespējams kvalitatīvs.
         Ja likuma stāšanās spēkā tiks sasteigta, tas būs vēl vājāks par iepriekšējo.
         Amatpersonu apgalvojumi, ka traģēdija nebūtu notikusi, ja jaunais likums jau būtu
         spēkā, ir tik hipotētiski, ka tos pat nav vērts kritizēt. 
Vecā Būvniecības
         likuma radītajai sistēmai pamatoti pārmet paviršību, kādā tiek realizēti
         sasteigti, pasūtītāju (tai skaitā valsts un pašvaldību!) alkatības diktēti projekti.
         Nejēdzīgi īsi termiņi un zemākā cena kā vienīgais izvēles kritērijs ir galvenā
         paradigma līdzšinējā būvniecības procesā. Kaut Zolitūdes traģēdija vēl tiek
         izmeklēta, jau tagad starp vadošajām hipotēzēm iezīmējas būvniecībā iesaistīto
         vēlme steigties un ietaupīt. Tāda pat pavirša steiga vērojama jaunā likuma pieņemšanas
         procesā. Tiek izdarīts politisks spiediens, lai par katru cenu, ignorējot
         nozaru profesionāļu bažas un ieteikumus, vēl nebijušos rekorda tempos –
         nepilnos divos mēnešos – uzbūvētu jaunu tiesiskā regulējuma sistēmu vairākām
         ekonomikas nozarēm. Vai tiešām politiķi grib, lai arī šī «būve» vēlāk sabrūk? 
Jaunais Būvniecības
         likums ir Saeimā pieņemts jau šā gada jūlijā, taču viens pats tas būs vien tukša
         čaula un neatrisinās līdzšinējās būvniecības sistēmas problēmas. Lai likums
         darbotos, vienlaikus ar to ir jāpieņem gandrīz pussimts jaunu vai grozītu
         Ministru kabineta noteikumu — būvnormatīvi, reglamentēto profesiju sertificēšanas
         noteikumi un citi ārējie un iekšējie normatīvie akti. Kaut daudzas jaunā regulējuma
         ieceres ir labas un LAS tās noteikti atbalsta (piemēram, obligātā arhitektu un
         inženieru profesionālās atbildības apdrošināšana un obligātā tālākizglītība),
         nepilnos divos mēnešos kvalitatīvi uzrakstīt tik daudz jaunu normatīvo aktu
         vienkārši fiziski nav iespējams. Turklāt tie ne tikai jāsagatavo, bet arī jāsaskaņo
         ar daudzām būvniecībā iesaistītām organizācijām, jāpieņem valdībā, kā arī jāparedz
         laiks to reālai ieviešanai. Jau tagad ir skaidrs, ka 1. februārī virkne
         dokumentu nebūs ne izstrādāti, ne pieņemti, un būvniecības jau tā vājais regulējums
         tiks paralizēts pavisam. Vai vēl ļaunāk — šie dokumenti būs pieņemti nekvalitatīvi,
         un aizkavēs tik vajadzīgos būvniecības procesa uzlabojumus vēl par vairākiem
         gadiem. 
Pašas valdošās
         koalīcijas postulētie principi par vienotas normatīvās bāzes izstrādi paredz,
         ka vadošais likums ir jāizstrādā vienlaikus ar to pavadošajiem pakārtotajiem
         normatīvajiem aktiem. Taču EM pie Būvniecības likumu pavadošajiem MK
         noteikumiem sāka strādāt tikai šā gada maijā — četrus gadus pēc Būvniecības
         likuma izstrādes sākuma un nieka 10 mēnešus pirms to plānotās stāšanās spēkā. 
LAS kā arhitektu profesionālā organizācija, iesaistoties jauno normatīvo
         aktu izstrādē, jūt lielu atbildību un pienākumu par savas profesionālās vides
         sakārtošanu un līdzdalību neatliekamo pasākumu un valsts ilgtspējīgas būvniecības
         sistēmas izveidošanā. Tieši tāpēc reiz jau mēs lūdzām Valsts prezidentu
         neizsludināt jauno Būvniecības likumu, pirms nav gatava visa to pavadošo
         dokumentu pakete. Varbūt tagad, tik īsu brīdi pēc traģēdijas un pirms vēlēšanām
         politiķi tomēr spēs apstāties un saprast — steiga nav pieļaujama. Ne būvlaukumā,
         ne būvprojektā, ne likuma pantā. 
Viktors
         Valgums
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs
 Rīgā, 2013. gada 4. decembrī
	