Labākie Lietuvas jaunākajā arhitektūrā

Reizi divos gados notiek Lietuvas arhitektūras darbu skate, pieciem labākajiem pasniedzot 1/5 metra , kas ir dekoratīvi, bet īsti dubult-T sijas profila gabali, svarā ap pieci kilogrami katrs. Bez šiem, galvenās balvas guvušajiem, šogad vēl pieci darbi saņēma diplomus un kopā apmēram 80 darbi tiek atlasīti un publicēti skates katalogā. Ne piecas lielās balvas, ne diplomi netiek šķiroti pēc labuma, arī projekti pēc to rakstura vai kategorijām ne.

Šogad, Latvijas Arhitektu savienības uzdevumā, man bija iespēja piedalīties šīs skates žūrijas darbā. Tas ir gods, bet reizē arī apjomīgs un atbildīgs darbs. Šoreiz skates darbu sākotnējā atlase tika veikta no apmēram 170 iesūtītajiem (kā nekā — viņiem skate reizi divos gados!) visdažādākā veida gan realizētiem, gan nerealizētiem darbiem — aptuveni 80 tiek izvēlēti katalogam un no tiem — ap desmit finālisti, kas pretendē uz augstāko vērtējumu skatē un tiek apmeklēti klātienē.

Kopā ar diviem vecākajiem kolēģiem — Svenu Feldingu (Sven Felding) no Norvēģijas un Emīlu Urbelu (Emil Urbel) no Igaunijas, laipnā un neatslābstošā Lietuvas Arhitektu savienības gida pavadībā trīs dienās pārvarējām kopumā ap 2000 km (pa Lietuvas diezgan bedrainajiem ceļiem ar Renault markas busiņa gandrīz sāpīgi cietajām riteņu piekarēm), lai apceļotu un kaut cik izpētītu visus 12 atlasītos objektus. Lielākais vienas dienas nobraukums — ap 1000 km, 16 stundās…

Tā bija lieliska komunikācijas pieredze, bet jo īpaši svarīga — kā iespēja pašam ar savām acīm skatīt un «rokām pataustīt» mums tuvo kaimiņu mūsdienu arhitektūru — citu par citu spožākās privātmājas un vairākus vērienīgus sabiedriskos objektus, arī kādu lielisku skolu un vienu nelielu krematoriju. Atzīmējot 2012. gada skates uzvarētājus, gribu īpašāk izcelt dažas sekojošās godalgoto objektu iezīmes.

Zarasu ezera skatu platforma – taka

Šarūno Kiaunės projektavimo studija

Šis darbs pārsteidza ar savu vienkāršību, pat ekonomiskumu, un tajā pašā laikā — lielo pozitīvo lādiņu un funkcionālo pilnību. Stiprā vējā un lietū apciemots, tas tomēr bija visa brauciena līksmākais un emocionāli pacilājošākais brīdis!

Objekts, kas sākotnēji iecerēts kā municipālā pasūtījuma dekoratīva strūklaka, gadu gaitā piedzīvojis ne tās sliktākās metamorfozes (ieplānotā budžeta ietvaros, protams) un tagad var godam reprezentēt ne tikai savu miestu, bet, iespējams, pat piesaistīt tūristus Eiropas mērogā! Šis objekts varētu būt piemērs un piemineklis tam, kā ar labu arhitektūru un pat pavisam ierobežotiem līdzekļiem arī viens parasts līdzenumu valsts ezers var kļūt par Šveices kalnu ieleju vai Norvēģijas fjordu cienīgu konkurentu.

Universitātes bibliotēka un komunikāciju centrs Viļņā              

Paleko ARCH studija

Objekts, kurš pārsteidza ne tikai ar savu formās skulpturālo un kompozīcijā vērienīgo kopējo ieceri, bet arī ar detaļu perfektumu un detalizācijas un interjeru lakoniskumu. Tajā nebija nekā dekoratīva, nekā pārmērīga vai lieka!

Fasādes horizontālo apdares joslu individuālie elementi speciāli pasūtīti un izgatavoti ārzemēs — tās ir keramisko paneļu plātnes ar malu nobeigumiem «zem leņķa», līdz desmit dažādos veidos, lai atbilstu katras atsevišķās daudzskaldņa šķautnes salaidumu ģeometrijai un arhitekta iecerei. Uz jautājumu, kāpēc interjeros gandrīz nomācoši dominējošā un vienīgā ir baltā krāsa, arhitekts Rolands Paleks atbildēja — «Pārējās krāsas telpās ienesīs grāmatas (bibliotēkas) plauktos un cilvēki, kas pie tām atnāks»… Ko tur vairs piebilst — spoži, pārliecinoši!

Balšu pamatskola Viļņā

a.s.a. Sigito Kuncevičiaus projektavimo firma

Žūrijas locekļi bijām vienisprātis, ka tāda skolas jaunbūve varētu saņemt visaugstākos novērtējumus ne tikai Lietuvā vai Igaunijā, bet arī mūsdienu Zviedrijā, Norvēģijā, Holandē vai Vācijā. Arī skolas projekts un realizācija izcēlās ar to, ka tajā nebija nejaušu vai pārmērīgi dekoratīvu elementu — vi
ss pakļauts kopējai koncepcijai un noskaņai. Pat it kā dekoratīvās apdrukas uz stikla galveno kāpņu margās atstāja pārliecinošu un elegantu iespaidu.

Ģimenes māja Kauņā

G.Natkevičius ir partneriai

Māja pārsteidza vispirms ar rūsējoša tērauda paneļu apdari ārējās fasādēs. Tad — ar pilnīgu atvērtību un vienlaidus stiklojumiem pret iekšpagalmu — iekšējās fasādēs. Bet kopumā — drosmīgu un, jāsaka, reti veiksmīgu ēkas novietnes risinājumu konkrētajā apbūves situācijā, kad māja, būdama gandrīz pilnīgi noslēgta pret ielu un kaimiņu (blīvās apbūves) skatiem un atrazdamās reljefā, atvērās pret piekalni un urbānās mazstāvu apbūves ainavu tālākajos plānos.

Tāda pat drosme, arhitekta izlēmīgums un veiksme manāma arī mājas iekštelpu izveidojumā — grupējoties ap īsti gleznainu, lai gan kompaktu, centrāli novietotu «ziemas dārzu» — oranžēriju, ar milzu papagaili «savā» loga ailē un pat ļoti askētiskajiem telpu apdares risinājumiem. Varbūt nebūs lieki piebilst, ka Gintauts Natkevičus bija gada skatē un arī laureātu starpā visvairāk pārstāvētais autors. 

Viņa projektētā savrupmāja ir lielisks piemērs, ka patiesa arhitektūras veiksme var būt arī mazbudžeta objekts! Pretstatā redzētajiem dažiem lielāka mēroga atvēzieniem, kur detaļu un materiālu spožumā nereti pazudusi un salīdzinoši jau daudz mazāku lomu spēlē skaidra uzbūve, kompozīcija un stila izjūtas konsekvence…

Kempings Svencele  Kuršu jomā, netālu no Klaipēdas

Andrė Baldi, Aketuri architektai

Pašā pludmalē novietotās serferu un kaitotāju konteinerpilsētiņas trumpis ir ne jau tas, ka izmantoti konteineru veida moduļi. Arī ne interjeru lakonisms un sportistu auditorijai vajadzīgo funkcionālo vienību gandrīz aksiomātiskais komplekts. Īpaši atzīmējams ir kompleksa pārdomātais izveidojums abos — gan, gribās teikt, pilsētbūvnieciskajā mērogā — vairākus secīgi izkārtotus iekšpagalmus un skaidri nolasāmu un atpazīstamu vertikālo akcentu veidojot — gan arī iekštelpu iekārtojuma cilvēciskajā mērogā — pietiekamā un funkcionālā interjeru un fasādes elementu detalizācijā un kopumā pārdomātā būvniecības koncepcijā. Vēl jāpiebilst, ka objekta realizācijas termiņi ir bijuši rekordīsi – nedaudzos mēnešos, ieskaitot arī projektu.