Ko Latvijā nezina par konkursu Rail Baltica stacijai Tallinā

Pēdējās pāris nedēļās arī Latvijas medijos manāmas atskaņas no Rail Baltica konkursa Ilemistes stacijai Tallinā, — krāšņas vizualizācijas no Zaha Hadid Architects (ZHA) biroja priekšlikuma. Šīs ziņas papildina ierastie apbrīnas komentāri — “cik gan igauņiem viss labi”. Tiem piebalso arī kādi Latvijas arhitekti. Tomēr, ja sekots līdzi Rail Baltica virzīšanas procesiem Igaunijā un zinām kaut nedaudz vairāk par pēdējo konkursu, tad šoreiz īsti negribas sacīt, ka Igaunijā šādi procesi noritētu daudz labāk nekā Latvijā.

Sākotnēji biju domāji aprobežoties ar nelielu komentāru tikai mazajās ziņās (Redakcija iesaka), tomēr nonācu pie domas, ka nepieciešams izklāstīt drusku garāk. Gan Latvijas, gan arī kādos starptautiskajos medijos redzamās ziņas ar žilbinošajam bildēm ir tikai vienas puses viedoklis, atspoguļojot Rail Baltica oficiālo nostāju, kā arī pašu konkursa uzvarētāju informāciju, izvairoties jebkādi pieminēt skandālu, kas saistīts ar šo konkursu.

Vienā no Latvijas mediju rakstītā gan tika minēts, ka konkursā “saņemti pieci pieteikumi, daudziem ekspertiem paužot kritiku par niecīgo interesi tāda mēroga starptautiskā konkursā”. Kā zināms, citkārt pat vietējos arhitektūras konkursos Igaunijā dalībnieku skaits ir vairāki desmitie, bet starptautisku konkursu gadījumā skaits reizēm ir simtos mērāms. Kāpēc šoreiz tikai pieci dalībnieki?

Jāatgādina, ka konkurss šai pašai stacijai notika jau pirms pieciem gadiem — 2014. gadā , — konkursa tēma un labākie darbi tika nedaudz atspoguļoti arī A4D.  Toreiz par labāko tika atzīts biroja  3+1 ARHITEKTID darbs, kas arī tika pilnveidots un virzīts uz īstenošanu (skat. 3+1 Facebook profilā 2017. gadā).

Kāpēc šogad tika rīkots jauns konkurss? Formālais iemesls, kas tiek minēts, — pirmais konkurss nebija starptautisks, kas bijis nepieciešams tik lielam projektam. Pamatojoties uz šo iemeslu Rail Baltica Estonia šī gada pavasarī izsludināja jauno konkursu.

Iepazīstoties ar konkursa dokumentāciju, Igaunijas arhitektu savienība (EAL — Eesti Arhitektide Liit), iebilda pret gan pret iepirkuma konkursa principu (ka par uzvarētāju no trim labākajiem projektiem kļūs tas, kas tiks piedāvāts par mazāko cenu), gan pret citām nepilnībām konkursa dokumentācijā. Tāpat EAL protestēja pret to, ka jaunais konkurss neatrisinātu atstāj jautājumu par iepriekšējā konkursa uzvarētāju autortiesībām attiecībā uz plānojumu, — organizatori to vienkārši pārliek uz jaunā konkursa uzvarētāju pleciem, tādejādi raisot potenciālu konfliktu ar arhitektu profesionālās ētikas principiem. Savu pozīciju EAL pauda ne tikai vietējo Igaunijas arhitektu starpā, bet izsūtīja vēstuli Eiropas arhitektu padomei (ACE), kas apvieno Eiropas valstu arhitektu profesionālās organizācijas.

Tieši tāpēc arī konkursa dalībnieku skaits ir tik neliels. Vienīgais igauņu birojs, kas tomēr piedalījās konkursā, galu galā nekvalificējas prasībām, līdz ar to sanācis tā, ka uz piecām konkursa balvām pretendē tikai četri projekti. Protams, konkursa rīkotāji to nepasniedz kā izgāšanos, bet rāda pasaulei gana utopisko ZHA vīziju.

Papildus tam, lai arī neoficiāla informācija, tātad baumas, bet klīst runas par to, ka ZHA piedalījušies tāpēc, ka viņiem par to samaksāts no Ülemiste City puses. Kā jau minēts iepriekšējos rakstos — Ülemiste City ir liels attīstības projekts, kas aptver ievērojamu teritoriju otrpus dzelzceļam, lidostas virzienā. Bez tam Ülemiste City pārstāvis bija arī jaunā konkursa žūrijā.

Jāatgādina, ka kaut arī ZHA projekts atzīts par labāko, priekšā vēl ir kaulēšanās par zemāko cenu. Ironisks bija komentārs, ko saistība ar šo pauda igauņu arhitektūras vēsturnieks un kritiķis Karls Dags Lige: “Olimpisko spēļu 100 metru skrējienā tikko paziņoti trīs uzvarētāji. Zelta medaļu no viņiem iegūs tas, kurš pretendē uz vismazāko naudas balvu.”

***

Rakstā necentos aplūkot, cik labs vai Tallinai atbilstošs ir ZHA piedāvātā stacijas projekts, taču runājot par ekonomiku un efektivitāti, — ir acīmredzami, ka ZHA projektētā būve ir acīmredzami dārgāka par to, ko savulaik piedāvāja 3+1 arhitekti. Ir nojaušams, ka lielākie labuma guvēji un šī procesa stūmēji ir lielās būvniecības kompānijas.

Ir skaidrs, protams, ka Igaunijas Arhitektu savienības cīņa ar Rail Baltica un lielo būvkompāniju lobiju nav vienlīdzīgās pozīcijās. Tomēr, ja latviešu arhitektiem nāktos no šī kaut ko mācīties vai par ko priecāties, tad ne jau par ZHA projektu, bet drīzāk to, cik solidāri savā nostājā ir bijuši igauņu arhitekti.