Klusā kauja pirms klusuma

Īstenuma laikā Latvijā, kad arī arhitektūras kvalitātes nedrūzmējoties sāk iegrozīties īstajās vietās, rītdienu motivējoši profesionālie vēstījumi jāmeklē neviltotās sarunās no sirds uz sirdi, kad pār māksliniecisku izteiksmību un lietderību neprevalē nedz politiskā aktualitāte, nedz sociālā nozīmība.

Latvijas Arhitektu savienības vadībā aiz pašsaprotama pārpratuma iešmaukušo un nepaškritiski aiztupējušos ķeksīša auru pavisam neilgi — pirms kalendārā mēneša — nomainījusī vai atkal atgriezusies arhitektūras profesionalitātē un autoritātē, koleģiālajā cieņā un atzinībā, kā arī personības inteliģencē caurstrāvotā attieksme pret, pirmkārt, humānās profesijas pamatvērtībām ir pirmais, kas palicis prātā pēc 2008.gada labāko darbu skates noslēguma Latvijas arhitektūrā. Jaunajam LAS padomes priekšsēdētājam un šāgada skates tehniskās komisijas vadītājam Andrim Kronbergam piemītošais, apkārtējo emocionālo gaisotni attīrošais cilvēciskais mīļums, reizē aroda mīlestībā stiprināta profesionālā pietāte nu nonākuši arī LAS iniciatīvu gan fiziskajā, gan garīgajā telpā.

Kronbergs atzina, ka spēja četrpadsmito reizi arī pie krīzes apstākļiem noorganizēt skati, viņaprāt, ir viena no vismaz trim pozitīvi būtiskajām lietām nākamajos gados darbu kvantitātes kritumu un kvalitātes koncentrātu sagaidošajā Latvijas arhitektūrā. Otrkārt, viņš norādīja uz labo zīmi — valsts un Rīgas pašvaldības ieinteresētību arhitekta profesijā, kas bija uzskatāma pārvaldības pārstāvju klātesamībā: «Tas ir tikai normāli.» Trešais labums ir piektais pēc kārtas ar neatkarīgas starptautiskās žūrijas — šogad: abu Baltijas kaimiņvalstu un Ukrainas kolēģu — palīdzību diennakts režīmā veiktais ikgada vērtējums latviešu būvmākslā sasniegtajam. «Mēs ceram, ka tas ir objektīvs, neietekmēts, tātad — ticams. Tas šķiet ļoti svarīgi, jo mūsu valsts ir maza, profesionālā vide — ierobežota.» Pirmoreiz citzemju vērtētāji tika pieaicināti 2004.gada LAS skatei, kad tieši Kronberga komanda tika pie savas kārtējās Lielās balvas pirmoreiz tās vēsturē — par savrupmāju — un kad pēdējoreiz skates norises pārskatīja LAS priekšsēdis Juris Poga.

Arī jaunā kultūras ministra Inta Dāldera ikdienas domas pārmantoti aizņem viņa pārraudzībā esošās politiskās komponentes un tai satvaru konstruējošās radošās industrijas — arhitektūras — nedalāmība, piemēram, citējot Latvijas arhitektūras politikas pamatnostādnes to izstrādātājiem… Viņa mutvārdu dāvanas arhitektiem bija dzīvinošs minējums, ka «varbūt galvenā arhitektūras kvalitāte ir brīvība un uzdrošināšanās», kā arī nobružātās Gētes sentences izjusts pretnostatījums. Pauzes klusumā izcilas mūzikas apburtie fiziski varot sajust muzikālās mākslas klātbūtni. Ja «arhitektūras lietotājiem bijībā un priekā aizraujas elpa, tā ir sastingusī mūzika.»

Klusums un bijība ir notikušās skates raksturlielumi — gan apbalvoto darbu kopskatā, gan nākamgada soļu nepārprotamībā raugoties. Jau fināla izskatīšanai atlasot mazāk nekā pusi no 81 iesnieguma, tehniskā žūrija stingri lūkojusi pēc arhitektūras pazīmēm, kuras par ēku vēstītu vairāk kā par labas būvniecības rezultātu. Arhitektūras kvalitātes līmeņrāža latiņas paaugstināšana bijis iezīmētais sākumpunkts cerībām uz starptautiskās žūrijas vērtējumā izvilktajām vadlīnijām, kam nešaubīgi varētu sekot jaunatne un citi kolēģi. Bijību iedvesa arī ceremonijai izvēlētās Rīgas mākslas telpas stindzinošā ietilpība iepretim kritiski izlasīto skates darbu skaita fizikālajam niecīgumam, lai gan mobili izkarināmais formāts ceļojošajai ekspozīcijai parocīgi svinību un izstādes vietām Rīgā nebūt vienā dislokācijā pārvērtusi paražā. Tiklab jauneklīgie vakara vadītāji — Zane Karpova un Renārs Putniņš — neuzbāzīgi veica teicēju, nevis teatrālu ākstu funkcijas, kuru lietderību nemazināja pat pāris organizatorisko ķibeļu. Un līdzšinēji tāda daudzuma fotokorespondenti LAS skatēs nebija manīti.

Ar klusinātu darbību profesijā pazīstams arī uzvaru nosvinējušā Arhitekta U.Pīlēna biroja aizkadra kolektīvs. Gunas Pīlēnas kā Talsu pilsētas 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles vadošās arhitektes veikums izrādījies veiksmīgāks par citu Pīlēnu ģimenes arhitektu pieteikumiem 2008.gada arhitektūras sacensībai Latvijā, kā arī bijis uzmanību saistošāks par līdzinieku kategorijā — sporta namu — Ventspilī vai tādām kapacitātē vai publicitātē dižākām sabiedriskajām jaunbūvēm kā viesnīca Elefant Hotel Rīgā vai Swedbank filiāle Valmierā. Sociālā mākslinieciskuma manevrs pie finansiālas izmanības bijis sabalansēti efektīvāks par dzidri novatoriska arhitektoniskā vēstījuma nepieciešamību [brālīgs piemērs: Sport Court in Sarcelles, 2005]. Jaunā arhitekta Mārtiņa Pīlēna no vecākiem radoši neatkarīgajā 1plus1 studijā izzīmētais un industriālismā kā metodikā izkoptais interjers radu saites apstiprinošā pasūtītāja AS UPB birojam Rīgā ar teju šķīstu telpisko skaidrību viņam piedēvētajā prasmju trīsvienībā — pieejamība, konstruktīvisms, sajūtas —, izkonkurējot tādus meistarus kā Zaigu Gaili vai Agri Padēli-Līnu, iekļuvis iepriekšējā gada labākā iekštelpu dizaina paraugos. Vienlaikus iekļaujoties pie vairākiem uzvarētājiem pamanītajā īpatnībā, kad izdevušies darbi, kuru pasūtītāji ir autoriem pietuvinātas personas. Ulda Pīlēna ierasti racionāli romantiskajā rokrakstā būvētajai Užavas alus darītavai tikusi vien nominēšana, atdodot 1998.gada labākās būves — Liepājas Ledus halles — stafeti jaunākai viņa birojā tapušai un tāpēc stilistikā — «liektas formas mazina arhitektūras agresivitāti ainavā» — radniecīgi nolasāmai sporta arhitektūrai.

Ik gadu kādas no nominācijām izkrišana aiz iesniegumu nepietiekamā daudzuma subjektīvi spoguļo prioritāti, modes tendenci vai ekonomisko pamatojumu zaudējušos arhitektūras tipus. Pērn tās bijušas citu — individualitāti vai privātumu eksponējošo — gadu konsekventās favorītes — savrupmājas, kā arī pēdējā laika teorētiski mērķtiecīgāko arhitektūras aktualitāti — publisko telpu — veidojošie elementi. Arhitektoniskās pārticības pieturēšanās arvien daudzdzīvokļu namu sadaļā uzskatāma par atvadām no aizejošā nekustamā īpašuma ātrvilciena vien pilsētnieciski šauro sliežu sektorā, dodot provokatīvu atbildi augšminēto divu nomināciju izzušanas iemesliem. Kronbergs izteica aicinājumu rīkot atklātu arhitektūras teorētiķu vai kritiķu, kā arī ikviena brīvā viedokļa paudēja diskusiju medijos vai varbūt pat zinātniskā konferencē par oficiāli izvēlētajiem skates līderiem un kritērijiem to atrašanā.

Lai arī 7 nominācijās tikai 3 no balvas guvušajiem darbiem atrodas Rīgā — Kronberga komplimentam oponējot, jāvicina ceļa zīmes arī uz citām Latvijas pilsētām, kuru pārstāvniecība pasākumā gan saskatāma Liepājas vai Ventspils galveno arhitektu klātienes konsekvencē, tomēr ne pašvaldību augstāko amatpersonu apmeklējumā. Minēto pozitīvo vērojumu par labu ēku parādīšanos arī citviet ārpus galvaspilsētas pozicionē fakts, ka par labākajām nosauktās lielākoties meklējamas Kurzemes pusē — Talsos, Ventspilī, Rūmenā, Saldū, arvien redzamāk ierādot pašu kurzemnieku ievilkto vēlamo virzienu labas latviešu arhitektūras decentralizēšanā.

PS. Lai arī skates svinīgā sarīkojuma ievadrunā Kronbergs sacījās pats vēl nezinām uzvarētāju, A4D pamanījis, ka LAS sekretariāta ziņojums medijiem [A4D šoreiz gan nebija mērķauditorijā] par skates iznākumu Dienas Bizness rediģējumā izdevuma mājas lapā datēts ar pulksteņa laiku 18.20 — teju brīdi, kad Kronbergs pie mikrofona tikai iesāka intriģēt Rīgas mākslas telpā sanākušos. Un, apnicīgo LAS sabiedrisko attiecību zemās pozīcijas kritizēšanu izturot, A4D izrāda izbrīnu par LAS informatīvo skopumu, nepublicējot pilnu skates rezultātu apkopojumu pašā pirmavota — skates saimnieka — interneta portālā.