Kauns Alberta ielā

Ja bildes ar transformatora apakšstaciju Alberta ielā un pārdomas par to tiktu publicētas žurnālā Latvijas Architektūra, tad noteikti rubrikā Man kauns. Ja vien šis izstrādājums tur jau nav aprakstīts.

Saprotams, ka pārbūvējot un atjaunojot ēku, savus noteikumus uzstāda Latvenergo. Skaidrs, ka mūsdienu standarti prasa citas jaudas un nereti nepieciešami jauni tīkli un infrastruktūra. Taču šis gadījums tomēr uzskatāms par īpašu.

Kā zināms, pavasarī šajā Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektētajā un 1903. gadā celtajā ēkā Alberta un Strēlnieku ielas stūrī tika atklāts Jūgendstila muzejs. Savukārt pati Alberta iela jau padsmit gadus tiek daudzināta par vienu no tūristu magnētiem un apskates objektiem ne tikai Rīgas centrā, bet visā pilsētā, nereti tā tiek celta priekšā pat kā visas valsts vizītkarte.

Šoreiz nevar apjēgt — vai tā ir korupcija vai nolaidība, nav saprotams, kur gan skatījušās kultūras mantojuma un Rīgas vēsturiskā centra sargu iestādes un citas pilsētas institūcijas, atļaujot šo transformatora apakšstaciju priekšdārziņā Alberta ielā. Neticas, ka nav bijis iespējams rast citu risinājumu, kas būtu saudzīgāks pret Rīgas apmeklētājiem tik nozīmīgās ielas telpu. Var nojaust, ka atļāvēji par veiksmīgu kompromisu un savu uzvaru iedomājas ar jūgendstila tematiku un muzeja reklāmām aplīmētās būdas durtiņas.