Otro Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdi 20.aprīlī Arhitektu nama lielajā zālē Jānis Dripe sāka «ar ko skaistu» — Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) pārstāvji prezentēja projekta Rīgas telpiskās kompozīcijas vadlīnijas koncepciju.
Kā pieteiktās radošās laboratorijas PR laborants, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja, direktora vietnieka pilsētas izbūves jautājumos p.i. Pēteris Strancis «septiņās minūtēs» meklēja un reizē piedāvāja teju pilnā sastāva kolēģijai atbildes uz jautājumiem, kāda ir un kādai būt Rīgas pilsētplāna trešajai dimensijai. Esošo Rīgas telpisko kompozīciju strukturē nozīmīgākās maģistrāles kā Brīvības iela, Daugava, pamatelements ir Rīgas vēsturiskais centrs (RVC), Daugavas kreisais krasts — attīstībai aktuālākā teritorija ar atsevišķi akcentējamām teritorijām kā Ķīpsalas dienvidu daļa vai Zaķu sala. Kā konteksta salūts perspektīvākajai no Rīgas publiskajām telpām starp Vanšu un Akmens tiltiem tika «izšauts» apzīmējums Rīgas viesistaba, kurā jau atrodas ļoti saudzējama lieta — antīka bufete — Vecrīgas panorāma. Urā, iemirdzējās dažu acis.
Lai rastu iespējamo jauno arhitektonisko akcentu ietekmes sfēras Rīgas pilsētvidē, tika veikta fotoanalīze, apsekojot 600 punktus. Daugavas kreisā krasta silueta priekšprojekts rāda telpisku konusu notinumu kā galvaspilsētas sirds pieļaujamo augstuma atzīmju kardiogrammu, kurā virsotnes sasniedz Lucavsala, Torņkalns, Ķīpsala, Podrags. Siluets nedrīkst būt taisna līnija, jābūt pulsācijai, taču arī ne hronometriskai vai sinusoīdai, bet — nekārtni izteiksmīgai. Prognožu piramīdu diagramma, vizualizācijās savietota ar apsekotā materiāla svarīgajiem šodienas skatu punktiem, būs pagaidu 3D makets Rīgas pilsētai, kam «vajadzīgs kā ēst» centra «parastais» makets. P.Strancis uzsvēra, ka pētījumā galvenais ir uztveres viedoklis. Pilsēta jāpadara pievilcīga starptautiskās uzmanības tirgum. Viņš cer Rīgu labi pārdot.
RDPAD Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja, direktora vietnieka pilsētas plānošanas jautājumos p.i. Gvido Princis secinošajā sadaļā safasēja Rīgas publisko telpu 3 kategorijās: UNESCO nozīmes vai RVC teritorija, ielas un laukumi saspēlē ar Daugavas kreiso krastmalu un tās, kas «pašas par sevi».
Andis Sīlis tūlīt vaicā, kā viesistabā ierakstīsies Nacionālā bibliotēka un vai tiešām rīdzinieki pieņems stratēģisku lēmumu biznesam ieņemt konkrētu formu. Uz pirmo P.Strancis atjoko, ka istabā jārēķinās gan ar bufeti, gan radiatoru… Otro skaidrojumu nedzirdu, neviļus atceros vācu izstādes Arhitektūra un reliģija dalībnieka, arhitekta Amandusa Zatlera teikto Dienai, ka «realitātē konservatīviem cilvēkiem bieži ir vairāk drosmes.» Tātad — jo vairāk ierobežojumu, jo arhitektūra eksperimentālāka.
Juris Dambis RDPAD notiekošo komentē kā attīstības iespēju noskaidrošanu, lai 800 gadu vecas vērtības 10 gados nesabojātu: «Nedrīkstam pārāk ierobežot attīstību. Tikai 1,4% no Rīgas teritorijas ir pasaulīga pērle, 6,5% nepieciešami stingrāki nosacījumi. Aiz šīm robežām var brīvāk, izņēmumus — ŠEDEVRUS.»
Ivars Strautmanis: «Vai ir izdevies ierobežot augstuma augšanu? Ja projektu atzīst par LABU, tad lai…»
Jānis Krastiņš Rīgas nākotnes telpiskuma skici vērtē kā pārliecinošu. Nekas acij netraucē. Un min, ja ekonomika spiedīs, Rīga augs augumā pati.
Edgars Bērziņš atzīst, ka pirmo reizi uz siluetu skatās telpiski, un metode ir pareiza. To par skaidru un pārskatāmu nosauc arī Andris Kreislers.
Andris Roze piezīmē, ka Pārdaugavas siluetam nepieciešama arī otrā, trešā plāna analīze.
Sergejs Ņikiforovs norāda, ka pusdarīti šādi plāni palikuši vēl no XIX gadsimteņa, no Latvijas laika, no 50., 60., 70., 80., 90.gadiem. Kā būs ar šo?
Gunārs Asaris aicina gleznainās Rīgas lielo partitūru skatīt vēl padziļinātāki un no noteicošām uztveres asīm: «Piedodiet, mums ir savs mērogs, nekad nebūsim valsts ar 10 miljoniem iedzīvotāju.»
Māris Gailis mudina domāt par Pārdaugavas infrastruktūras sakārtošanu, lai augstceltnes būvniecība neapstājas pusstāvā nepieejama… P.Strancis oponē, ka sabiedriskā transporta tīklu nevar radīt mākslīgi, jāveicina pieprasījums, kāds arī šīs koncepcijas mērķis. A.Sīlis kritizē paredzēto ļoti intensīvo apbūvi, transporta shēmai būs vajadzīgi vismaz divi līmeņi.
Mani tirdī, kā viņi vienosies par subjektīvo, kas ir vai nav LABS vai ŠEDEVRS. Uzzini drīz, ko par to teiks J.Dripe intervijā A4D.
