Kas paliks no Strēlnieku muzeja?

Vai kādreizējais Strēlnieku muzejs ir tiesīgs pastāvēt, saglabājot savu autentiskumu — ne tikai atsevišķus fasāžu fragmentus, bet brīvstāvoša arhitektūras objekta būtību? Tas ir viens no jautājumiem, ko pārdomās par jauno Strēlnieku laukuma detaļplānojumu uzdod Ilze Didrihsone un Zane Karpova, kas savulaik Europan 7 ietvaros izstrādājušas priekšlikumu šai vietai.

Strēlnieku laukuma detaļplānojuma projekts

Ilze Didrihsone:

Tradicionāli vecpilsētu laukumi veidojas apbūvējot («ieskaujot») laukuma perimetru ar ēkām, tātad, jau no ieceres sākuma laukums diktē ēkas fasādes prezentatīvo raksturu atšķirībā no ēkas, kura tiek orientēta ar fasādi uz ielu un nav nolasāma no liela attāluma perpendikulāri fasādei. Ar to domāju, ka ēkas, izņemot OM, tā autentiskajā izskatā bez Birkerta piebūves, gar laukuma perimetru nebūt nevar uzskatīt par pietiekoši atbilstošām laukuma fonam. Šai gadījumā radusies iespēja izveidot laukumu pieprasa no mums, pirmkārt, izstrādāt laukuma jeb drīzāk skvēra filozofiju un rīkoties kompleksi, pagaidām OM desa un tjaska pie RTU ēkas izskatās ļoti formāls un bezatbildīgs risinājums, gan attiecībā pret OM ēku, gan RTU ēku, gan pret mērķi «atgūt zaudētās pilsētvides raksturu».

Kāpēc starp OM un RTU ēkām paredzētā apjoma apbūves laukums ir tieši tādas formas, kāds tam ir pamatojums? Atceros studiju laikā viens no kursa darbiem bija OM paplašinājums, un zemes gabals bija tieši tāds, iz laukuma apbūves vēstures nācis, tā ir formāla pieeja projektēšanai, mētāties pa laika periodiem un raust jebko, kas it kā derētu, kaut tikai tam būtu vēsturiska liecība.

Strēlnieku laukums ne ziemā, ne vasarā man nekad nav licies omulīgs, ziemā auksts, ass vējš, vasarā svelme un putekļu mutuļi, parasti pilnas acis smilšu. Domāju, laukums jāatbrīvo no padomju pompozitātes, tam jāpiešķir cilvēcīgs mērogs un cita filozofija, sāpes var paciest klusējot. Saglabājot OM un Strēlnieku pieminekļa saikni un kompozīciju ir jāmeklē risinājums kā laukumu noslēgt, varbūt tam ir jābūt vizuāli noslēgtam, varbūt tikai sajūtu līmenī, pagaidām nevaru atbildēt, bet tam jāpiešķir memoriāls raksturs, vieta pārdomām. Lieliem masveida pasākumiem taču tiek lēsts krastmalas laukums.

Par Europan 7  konkursu

Strēlnieku laukuma risinājums bija pamatots, ņemot vērā jezgu ap OM, tas bija laiks kad Latvijas prezidente OM nosauca par «melno riebīgo kasti», un politiķiem rokas niezēja atbrīvot laukumu no OM par labu «lielveikala» izbūvei. Tāpēc toreiz nolēmām, ja jau taisās apbūvēt, tad piedāvāt risinājumu, ka OM ēka paliek savā vietā un laukumu kā publisku vietu saglabāt jauna apbūves kompleksa ietvaros. Ar to gribēju teikt, ka risinājumam bija savs uzstādījums. Tāpēc piekrītu Zanei par to, ka mūsu projekts nu jau nav aktuāls, bet domāju būs vērtīgi interesentiem, ja dalīsimies ar savu iegūto pieredzi strādājot pie konkursa darba.

Un vel domājam, šī tēma ir jāiekustina aiz tā vien iemesla, lai konkursa gadījumā daudziem no iespējamās diskusijas dalībniekiem jau nostiprinātos savas domas par to kādam jābūt laukumam un kā risināt Siāmas dvīņu (J.Lejnieks par Rātslaukumu un Strēlnieku laukumu) nošķiršanu. Diskusija, pieļauju, rosinās prātus pieteikt savas idejas konkursam.

Par apspriešanas organizāciju

Izskatās it kā detālplānojuma apspriedes organizācija ir vērsta uz pēc iespējas mazākas informācijas iegūšanu no sabiedrības, lai mazāk darba vai mēs paši gudri? Būvvaldes klientu apkalpošanas centrā ir apskatāma viena vienīga planšete, kuras saturs ir teksts, kuru savukārt var izlasīt attīstības departamenta mājas lapā un fragments no kartes RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. Darba uzdevums pieejams mājas lapā, bet atrast saistošos dokumentus var tikai tas, kurš zina, ka tādiem jābūt.

Un, protams, 21.gadsimta iespēja izteikt savas domas un aizpildīt aptaujas anketu ar elektroniskā pasta starpniecību nav realizējama. Diemžēl.

Zane Karpova:

Kāpēc ir vajadzība iezīmēt tieši vēsturisko Svērtuves ielu, tās viduslaiku robežas, ignorējot vēlākos laika posmos projektēto ēku apjomu un pilsētbūvniecisko situāciju savstarpējo mijiedarbību? Problēma šeit būs tā, ka iegūsim vēsturiskas ielas robežas, bet zaudēsim Strēlnieku laukuma un Okupācijas muzeja pilsētbūvniecisko un arhitektonisko vērtību, kas starp citu, ir darba uzdevuma 3.7. punkta 3.7.1.2.2. apakšpunkta prasība (skat. Pielikumu raksta beigās), ka tā izveidošanas laika domāšanas zīme būtu jāsaglabā (starp citu man nav skaidrs ko tas nozīmē — «pilsētbūvnieciskas domāšanas zīmes saglabāšana»?). Tā vērtība gan ir jau daļēji zaudēta, bet šķiet, ka būtu vēl kas glābjams, ja lietas pareizi sakārtotu.

Paskaidrošu sīkāk. Pēc manām domām un, šķiet, arī citu manu kolēģu domām, Okupācijas muzejam un tā izvietojumam laukumā piemīt zināma arhitektoniska un pilsētbūvnieciska vērtība. Arhitektoniska — ēkas apjoma un arējā izskata, apdares materiālos veiksmīgi risināta Strēlnieku — Okupācijas muzeja tēma. Pilsētbūvnieciski — apjoms projektēts brīvstāvošs, laukuma (nu jau gan kādreizēja laukuma, arī tā kur pašlaik ir rātsnams; atceros labi, jo mācījos 3. vidusskolā un rudenī tur grābu lapas) vidū to pilsētbūvnieciski sadalot divās uztveres zonās. Viena no Vecrīgas puses, no Pēterbaznīcas priekšlaukuma utt., otra no Akmens tilta. No Akmens tilta skatu punkta tas ir arī kā background Strēlnieku piemineklim (kas oriģināli bija plānots daudz lielāks izmērā, bet granīta gabals nolūza, bet tas jau cits stāsts).

Apjomam ir zināms arhitektoniski emocionāls piesātinājums, tāpēc arī tas ir brīvstāvošs un tādam tam vajadzētu palikt. Telpa ap to apkārt ir nepieciešama tā funkcijas un arhitektūras izpausmei. Nedrīkst to no visām pusēm apbūvēt, zūd ēkas būtība, emocionālais piesātinājums, jēga. Tā vairs nebūs nolasāma. Liela nozīme ir arī iespējamai cirkulācijai pa ēkas apakšu, kas ir saistīta ar tās arhitektonisko piesātinājumu — koncepciju kopumā. Kā arī kopējo laukuma pilsētbūvniecisko risinājumu — atvērta telpa. Pēc manām domām, ja ēku apbūvēsim, iegūstot vēsturisko ielu iezīmētu ar jauniem apjomiem, mēs zaudēsim Okupācijas muzeja ēkas apjoma būtību. Tad vispār kāpēc to vajag paturēt? Lai jauc nost! To degradēs arī jaunā projektētā Birkerta kunga piebūve. Nu, bet tas jau cits stāsts.

Tātad būtu jāizvērtē, kas ir svarīgi — saglabāt ielu (tas nozīmē nobendēt Okupācijas muzeju) vai arī rast risinājumu, lai vilks paēdis un aita dzīva? Tajā laukumā jau ir daudz vēstures un tas ir tā komplicēti samudžināts, ka, šķiet, nebūtu problēmu atrast vidusceļu. Saprotu arī, ka ir telpiski jānobeidz Rātslaukums. Tas tiešām ir intraverts laukums un tas ir labi. Domāju, ka ielu nevajadzētu atjaunot tieši tās atrašanās vietā, ja nu ļoti gribās, to var iezīmēt fasādē. Ēku (jautājums, vai tai vispār ir jābūt ēkai vai kādam mākslas vai instalācijas objektam) varētu lipināt pie RTU apjoma, tas gan arī ir ar baltiem diegiem šūts, un atstāt brīvu telpu Okupācijas muzeja apjoma galā. Man šķiet, ka to tukšumu vajag risināt ar kādām nebūt ainaviskām arhitektūras formām vai arhitektoniskiem skulpturāliem objektiem, nevis kā parasti ar ēkas apjomu. Tā lai vizuāli noslēdz laukumu. Savādāk būs nežēlīgs piesātinājums. Tagad jau sāk izskatīties pēc Las Vegasas. Ja piebūvēs muzejam abos galos, tiešām sāks izskatīties pēc tādas nejēdzīgas desas.

Sakarā ar Strēlnieku laukumu kā laukumu. Tas tiešām būtu robs vēsturiskās pilsētas audumā, ja nu to atstāj tādā izmērā, kāds tas ir pašlaik. Kas zināmā mērā ir pretrunā ar oriģinālo laukuma projektēto situāciju. Kaut kā savādāk būtu jācenšas «atgūt zaudētā pilsētvide» punkta 3.7. viens no apakšpunktiem.

Nu tā gluži tikai ar granīta plāksnēm izlikt nebūtu loģiski. Kaut gan šis laukuma punkts tajā darba uzdevuma aprakstā man nešķita īsti skaidrs. Laukumu vai atvērtu telpu vajag, bet cik lielu un kā to noslēdz vai nodala no 11. novembra krastmalas, tas būtu jārisina tad izskatot konkursa piedāvājumus. Man nav tāda sajūta, ka to būtu nepieciešams atstāt atvērtu, kaut gan tas projektēts kā atvērts ar pieminekli vidū, lai no tilta un Pārdaugavas to redz un tas muzeja apjoms ir kā backgrounds. Saprotu arī, ka jauno okupācijas memoriālu liks laukumā. Bet ko lai dara ar esošo pieminekli? Vai tas piemineklis paliek un tad būs arī memoriāls? Šķiet, ka laukumu vajadzētu veidot mazāku, ne tik plašu, to nodalot no automobiļu un gājēju kustībām gar abām malām, ar apstādījumiem vai sienām vai kādam citām arhitektūras formām, kas iespējams varētu būt jauna memoriāla sastāvdaļa. Izskatās, ka tam laukumam būs vairāk vai mazāk memoriāla funkcija, piemiņa okupācijai. Nedomāju, ka tās apkārtnē būtu jāizvieto kafejnīcas un uz jauniešiem orientētas funkcijas. Varbūt tad tikai vēsture un kultūra. Izklaides funkciju ir pilna Vecrīga. Kā risina transportu?

Sadaļā pie prasībām 3.5. ir jautāts izvērtēt laukuma apstādījumu koncepciju un lielumu. Šķiet laukums principā ir atvērts interpretācijai un ierosinājumiem. Un liekas, ka tur nav paredzēta ēku apbūve. Domājams, ka tas būtu risināms ainaviski ar kādam nebūt mazām arhitektūras formām, kas ieteiktu kādu nebūt pilsētbūvniecisko risinājumu.

Kopumā sarežģīta un komplicēta situācija (pilsētbūvnieciska situācija) un tā būtu vienoti risināma. Nedomāju, ka tas memoriāls būs kā objekts — atsevišķs brīvstāvošs piemineklis, ŠEIT IR JĀRISINA VISS KOPĀ. Nevar nodalīt divos atsevišķos konkursos — apbūve starp RTU ēku un muzeju un atsevišķi tikai laukums. Tas tiešām būtu pilsētbūvniecisks idiotisms. Kaut gan ir nepieciešams māksliniecisks risinājums tam memoriālam un arī tajā pašā laikā pilsētbūvniecisks — laukumam un tā apkārtnei. Nu šķiet arhitektiem jāstrādā ar māksliniekiem??

Vēl līdz 1.jūnijam ilgst Strēlnieku laukuma detaļplānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Apskatīt plānojuma materiālus, kā arī iesniegt ierosinājumus var Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās.

Kāds būs Strēlnieku laukums?
Akceptē Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju
Memoriāla konkursu izsludinās jūnijā

PIELIKUMS

No Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem

8.1.7. Latviešu Strēlnieku laukums
8.1.7.2.1. laukumā saglabājama komunikatīvā funkcija un attīstāma kultūras un rekreatīvā funkcija, saistībā ar 11.novembra krastmalas attīstību,
8.1.7.2.2.1. pirmā kārta – jārealizē piebūves LOM ēkai: viena līdz Grēcinieku ielai virs esošajām muzeja pagraba telpām, otra – uz RTU ēkas pusi līdz bijušajai Svērtuves ielai; piebūvju augstums analogs muzeja ēkas augstumam. Arhitektūras konkursā izvērtējama iespēja palielināt augstumu piebūvei pie bijušās Svērtuves ielas, lai izlīdzinātu mērogu starpību ar piebūvi universitātes aulai otrpus bijušajai Svērtuves ielai. Jārealizē piebūve RTU aulai līdz bijušajai Svērtuves ielai – piebūves apjoms bloķējams pie aulas skatuves daļas, paredzot augstumu, kas vizuāli nosegtu Rātsnama gala fasādi no Daugavas krastmalas, bet ne lielāku par Rātsnama gala fasādes augstumu. Jaunbūves izmantojamas kultūras funkcijai. Kādā no jaunbūvēm izvietojama autonoma noeja pazemes telpā un publiskajā tualetē, kas atbilst vides pieejamības prasībām. Bijušās Svērtuves ielas trases iezīmēšana ar jaunbūvju apjomiem ir būtiska, jo tā saistīta ar Rātslaukuma konfigurāciju – iela turpina Rātsnama apbūves līniju, pamatojot pašreiz it kā nejaušo Rātsnama novietni,
8.1.7.2.3. laukuma attīstības 1.posmā jārekonstruē laukuma iesegums, jālikvidē Latviešu Strēlnieku pieminekļa tiešā tuvumā esošā sabiedriskā transporta pieturvieta un kiosks, kuri pieminekli degradē. Laukuma segumam izmantojamas granīta plāksnes, kombinētas ar citu veidu materiāliem un dažādas apstrādes un formu bruģakmeņiem;
8.1.7.2.4. laukums izmantojams pazemes autostāvvietas izbūvei;

No darba uzdevuma Detālplānojuma izstrādei Latviešu strēlnieku laukuma teritorijai

3.7. Papildus prasības detālplānojuma izstrādāšanas procedūrai
3.7.1. Pirms detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas 2.posma jāorganizē:
3.7.1.1. arhitektūras ideju konkurss apbūves apjomu telpiskajam risinājumam starp Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Okupācijas muzeja ēku;
3.7.1.2. pilsētbūvnieciskais ideju konkurss, kura programmā jādefinē laukuma attīstības mērķa un arhitektūras ideju konkursa priekšmeta alternatīvas:
3.7.1.2.1. zaudētās pilsētvides rakstura atgūšana;
3.7.1.2.2. Latviešu strēlnieku laukuma kā tā izveidošanas laika arhitektoniskās un pilsētbūvnieciskās domāšanas zīmes saglabāšana.
3.7.2. Arhitektūras un pilsētbūvnieciskā ideju konkursu programmas jāsaskaņo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
3.7.3. Pēc detālplānojuma 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas rīkot pilsētbūvnieciskā ideju konkursa rezultātu sabiedrisko apspriešanu ar termiņu 3 nedēļas. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sagatavo galīgo darba uzdevumu detālplānojuma izstrādāšanai, nosakot Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas rekonstrukcijas principu un pieļaujot teritorijas attīstību vairākās kārtās.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
10 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
žoržs

Piekrītu, ka detaļplānojumā paredzētās ēkas, piebūvējot tās abos galos Strēlnieku muzejam, patiesībā degradēs to kā arhitektūras objektu, atstājot vien daļu no 2 oriģinālajām fasādēm.

Taču jāatzīst, pret Strēlnieku laukumu tas "attiecas"ļoti saudzīgi, patiesībā neko tajā nepredzot. Nekādas izmaiņas. Kas ar mazliet muļķīgi. Rātslaukums gan laikam tikai iegūtu, ja to telpiski noslēgtu, vienalga, vai pa vecajām apbūves līnijām, vai arī mazliet savādāk.

Tomēr, te pastāv visai nesamierināma pretruna, kompromisu atrast visai pagrūti – kas svarīgāks – muzejs kā brīvstāvošas objektu arhitektūras piemērs, vai tomēr publisko ārtelpu kvalitāte – abi laukumi.

p.a.

nu ka tad dargie kvadratmetri! prikola pec varetu nojaukt to melno kasti un ierikot tautai "sabiedrisko telpu" un "brivo teritoriju" nevis palielinat intensitati aizbuvejot laukumus ar privatiem kvadratmetriem.

vadonis

Neesmu arhitekts, taču nebeidzu brīnīties par to, kā ne-tik-ļoti slaveni arhitekta diploma turētāji nebeidz sevi apliecināt kārtīgi noliekot pie vietas kaut-kādu-tur Gunāru Birkertu darbus un idejas. Nekur biznesa pasaulē neesmu novērojis tamlīdzīgu attieksmi pret Peter Drucker, Tom Peters vai citiem dižgariem.

zane karpova

Tautā ir iegājies jauno piebūvi dēvēt par "Birkerta piebūvi", tāpēc arī tāda reference. Nepatika drīzāk ir pret novietojuma veidu, kas ir vairāk pilsētas kompetencē, kā arī jāatzīst, ka Birkerta kunga galvenās fasādes risinājums nav diezko veiksmīgs, cik nu pēc vizualizācijām var spriest. Kaut gan šajā sarežģītajā pilsētbūvnieciskajā vidē ar OM vizuālo intensitāti, ir grūti rast ģeniālu risinājumu, jo vairāk vai mazāk strādāts tiek tikai pie fasādes. Sakarā ar jaunā piebūves apjoma novietojumu. Neesmu lietas kursā kāpēc tieši apjoms ir izvietojies tā kā ir. Projekts tika uzsākts daudzus gadus atpakaļ un bez konkursa! Manuprāt, ņemot vērā muzeja jau vairākkārt pieminēto emocionālo… Lasīt vairāk »

Andris

Kārtējā mākslīgā vecrīgas radīša ir novedus nelielā bezceļā? Vai jūs esat redzējuši kāds izskatījās okupācijas muzejs ar apkārtni, pēc tā pabeigšanas? Protams bezgala subjektīvi, bet tas bija diezgan moders skatījums par pilsētvidi, kontekstuāls, ar attīstības iespējām. Mākslīgi ieradinātais laukums (saukts arī par rātslaukumu) ir pilnīga kļūda, kaut vai tikai tai ziņā, ka aiz "vēsturiskā" melngaiļa izveidojies vēl viens laukums, kuram nav greznas fasādes, tāpēc arī izmantots tikai kā autonovietne. Varbūt visu pirms vajadzētu atbildēt uz jautājumu, ko mēs iegūsim apbūvējot apkārt tā saucamajam rātslaukumam, kas nekādā ziņā nav saistīts ar kompozīcjas pamatiem (kompozicionāla noslēgšana).

Kroko

varbūt meklējot risinājumu vajag iziet tieši no fakta, ko pieminēji- jaunā arhitektūra rātslaukumā ir slikta un nepārdomāta vecrīgai un pilsētai. un vēl uz tādas pilsētas ass situēta. un ko darīt ar sliktu arhitektūru?- pagrābu pirmo, kas nāk prātā- apaudzēt ar vīteņiem:)! punkts 8.1.7.2.1. "laukumā saglabājama komunikatīvā funkcija un attīstāma kultūras un rekreatīvā funkcija, saistībā ar 11.novembra krastmalas attīstību" ir "tīrs"- apstiprina krastmalas problēmu, ko varētu apstiprināt jānis, saša, ome, arhitekts un suns, kas izvests pastaigā. šis punkts pāriet virzienā, kam grūti piesieties. punkts 8.1.7.2.2.1. ir kišmiš ar rozīnēm. tas nav "tīrs"- apgalvojumiem, kas argumentēti, atrodami tikpat daudz pretargumenti. "Bijušās Svērtuves… Lasīt vairāk »

...

Varbūt apbūvēsim arī doma laukumu??? Ko vēl ir jābāž tur, kur neko nevar iebāzt???

Vl. Neilands

Savus septiņus gadus atpakaļ, laikā kad vēl bija dzīvas cerības uz Rīgas izcila telpiskā potenciāla augtvērtīgu un humānu attīstību, un publiskas telpas un arhitektūras sargu rīcības motivācija nebija tik nepārprotami skaidra, tiem izdevās rātsnama jaunbūves šokējošo skiču apspriešanas laikā izprovocēt profesionālas aprindas uz brīvprātīgu un nesavtīgu domu apmaiņu. Nelielai izstādei tapis pilsēttelpas plānojums arī šodien liekas visai pamatots.

Valdības akceptēts Birkerta piebūves risinājums, manuprāt, ir mehānisks un visai primitīvs, bet uzskatāms par visai atbilstošu laikmetīgam oficiālās nacionālās ideoloģijas okupācijas vērtējumam.

"Strēlnieku" daļas (melnās kastes) vienam galam noteikti jāpaliek neaizbūvētam!

Kroko

papildināšu savu iepriekšējo komentāru, mēģinot pamatot vīteņu (gandrīznnekānebūvēšanas) stratēģiju+ saistībā arī ar tevis pievienoto ilustrāciju. ir jūtama ieeja, bet par, manuprāt, par šauru. ja pagriež detalplānu fasādē- Rīgas siluetā. (vispār radās jautājums kapēc detalplānu sauc par detalplānu. vai plāni izolētām rīgas detaļām?) esošā situācija: kā viena no rīgas lielākajām vērtībām tiek uzskatīts Siluets. vai tomēr nav nepamatoti glorificēts? nu kas tad ir siluets? tas uztverams tikai un vienīgi no pārdaugavas, pār milzīgo atvērto un man svešo telpu- daugavu. siluets rodas kontrasta dēļ. siluets ir asa robeža. lietošu vārdu Siena. tātad- izjūtas, skatot vecrīgas torņus, jumtus, sienas=fasādi, ir lielā telpa ar… Lasīt vairāk »

a.s.

Pāris gadus atpakaļ rakstiju par sakritībām un atšķirībām šo abu pilsētu centrālo laukumu kompozīcijā. Liekaties mierā ar aizbūvēšanu! Strēlnieku laukums paver pilsētu pret Daugavu! Paskataties – kā šī kompozīcija darbojas kopā ar Pēterbaznīcas torni!

10
0
Lūdzu, komentējietx