Kas ir laba arhitektūra? Arhitektu viedokļi II

Uz jautājumu Kas ir laba arhitektūra? atbild Jānis Lejnieks, Juris Plēsums, Juris Poga, Renārs Putniņš, Miķelis Putrāms, Pēteris Ratas, Oskars Redbergs un Ivo Šteimanis.

 

Jānis Lejnieks

Latvijas Architektūra, Latvijas Arhitektūras muzejs

Šeit viens personīgs viedoklis. Varbūt noder. Kādreiz, kad mēģināju Borisu Bērziņu pierunāt sadarbībai vienas kafejnīcas interjera projektam, saprotams, cerot ar to pacelt telpas vērtību, gleznotājs pie konjaka glāzes laipni paskaidroja, ka galvenais un izšķirošais labums tur būšot ēdiena un dzēriena kvalitāte. Meistars pat atcerējās kādu krodziņu Amsterdamā, kur viņu patīkami pārsteidzis kaķis uz bāra letes un inscenēts matrožu kautiņš. Vienalga, kas to visu izdomā, tā varētu būt laba krogus arhitektūra.

Juris Plēsums

Pieņemu, ka jautājums izvirzīts tradicionāli — attiecībā uz apjomu arhitektūru, kas radīta vai tiks radīta kā laikmetīga, saprotot ar to kā šodienīguma mērauklai (t.i., šī laika ekonomiskajam, politiskajam, kultūras izpratnes, tehnoloģiskajam, vides prasību u.tjpr. kontekstam) atbilstoša vai no tā izrietoša. Ja arhitektūra atbilst sava laika konjunktūras kritērijiem, tad jau samērā droši šai laikā var to dēvēt par objektīvi labu, jo tā būs izpildījusi laiktelpas izvirzītos pamatnosacījumus. Vēl, objektīvi ņemot, arhitektūrai jābūt arī reģionāli iezīmīgai, t.i, tās tēlam jeb formveidei jābūt balstītai uz noteikta reģiona arhitektūras attīstības (un izpratnes par šo attīstību) likumībām un likumiem (savietojamība ar sabiedriski apspriestu un akceptētu attīstības plānu, ekoloģiskums, normatīvi droša materiālu izvēle un savietojamība, to tektoniskais pielietojums un formveide, stilistika u.tml.), to pieredzes un attīstības. Citiem vārdiem, labai arhitektūrai objektīvi jābūt polikontekstuālai noteiktas vides prasībās un, manuprāt, formveidē jānāk klajā ar nolasāmu un loģisku tektoniskumu — slodzes, pašnesošo un nesējelementu, un balstu noteiktu, nolasāmu kārtību. Šādā piesaistē, piemēram, Frenka O.Gērija arhitektūra nav laba. Gugenheima muzejs Bilbao un tamlīdzīgas būves vispār nav klasificējama kā arhitektūra  (lai gan tas tiek darīts, piedēvējot analogus plastiskus apjomus modernajam ekspresionismam…), bet gan kā atzīstamas, pat unikālas skulpturālas vērtības — unikāli vides objekti ― ar tajos ievietotu funkciju.

Par arhitektūru laikmetīgā kontekstā nebūtu pareizi runāt arī par būvēm, kuru radīšanā pārmanto tradicionālu tautas celtniecības pieredzi vai nekritiski kopē pasūtītāju pieprasītus vēsturisko stilu elementus ― bez mijiedarbes ar jaunajām tehnoloģijām, materiāliem un laikmetīgu telpas funkcionalitāti un dizainu.

Apnicīga jau kļūst skandināvu funkcionālās arhitektūras formveides un materiālu salikumu (īpaši — lakota koka aplikāciju invāzija) vienveidīgā tiražēšana. Starptautiskajā praksē kā laika zīmes un tātad — labas arhitektūras piemēru var minēt grupas FOA veidoto Jokohamas Starptautiskās ostas termināla izbūvi Japānā (1995—2002).

Raksturīgi laikam ir Rema Kolhāsa un viņa pārzinātās AMO—OMA kombinācijas konceptuālie prātojumi un kaleidoskopiskās pasaules sociālpolitikas telpisko izpausmju skaidrojumi, to infiltrācija aktīvajā sabiedriskajā apziņā. 

Subjektīvi skatot, labai arhitektūrai jābūt ar savu vienreizīguma šarmu, kas ietver arī visu augstākminēto objektīvo kritēriju izpildi. Arhitektūrai jābūt autentiskai — tādai, kur unikālais autora redzējums caur savu prizmu traktē objektīvo kritēriju sasaisti, radot jaunu, nebijušu vērtību. Autentiskums var izpausties gan egoistiskāk, ekspresīvāk, gan kontekstam piezemētāki un klusinātāki tā plašākajā izpratnē. Domāju, ka Latvijas arhitektūras pēdējās desmitgades praksē labas arhitektūras kritērijus iztur un arvien labus paraugus konsekventi rada Arhis grupa. Tāpat lielākā daļa Zanes Kalinkas pašas vai viņas vadībā radīto darbu. Vecmeistara Modra Ģelža jaunrades kolekcija. Un virkne dažādu gadu gājumu un profesionālās piesaistes arhitektu darbu, kuri var tikt raksturoti ar kvalitatīvu eksprosionistiskā un funkcionālā modernisma tradīciju piesaisti.

Juris Poga

Arhitekta J.Pogas birojs

Laba arhitektūra ir: aizraujoša, aktuāla, apburoša, apsēsta, atbildīga, atbilstoša, atklāta, atpazīstama, atraisīta, atšķirīga, atturīga, atvērta, baudāma, brīnišķīga, brīva, burvīga, būtiska, cēla, cerīga, cilvēcīga, dabīga, dabiska, delikāta, demokrātiska, derīga, droša, drosmīga, dvēseliska, dziļa, dzīva, dzīvotspējīga, ekoloģiska, estētiska, ērta, fantastiska, funkcionāla, gaidīta, garīga, godīga, gudra, ģenerējoša, harmoniska, humāna, ideāla, idejiska, iecietīga, iederīga, iedvesmojoša, ieguvums, iejūtīga, iespaidojoša, ietekmējoša, ietilpīga, ieturēta, ievērojama, ilgtspējīga, individuāla, inspirēta, integrēta, intelektuāla, inteliģenta, interesanta, intriģējoša, izaicinoša, izkopta, izmantojama, izteiksmīga, izturīga, izveidota, īpaša, īsta, īstenota, jaunums, jēdzīga, jutekliska, kārdinoša, konsekventa, konstruktīva, kreatīva, kvalitatīva, labdabīga, laikmetīga, lietišķa, lietojama, līdzsvarota, loģiska, maģiska, materiāla, mērķtiecīga, motivējoša, mudinoša, mundra, mūsdienīga, neatkarīga, neatvairāma, neformāla, neierobežota, neliekulīga, nemākslota, nemaldinoša, nenoliedzama, nenomācoša, nenoraidoša, neparasta, nepārprotama, nepiespiesta, nesamocīta, nesasteigta, neslēpta, nešaubīga, neviltota, niansēta, nobriedusi, noskaņojoša, nosvērta, noteikta, noteicoša, noturīga, novatoriska, objektīva, omulīga, optimāla, organizēta, organiska, oriģināla, pareiza, pamanāma, pamatota, papildinoša, patiesa, patīkama, pārdomāta, pārliecinoša, personiska, pieejama, piemērota, piepildīta, piesātināta, pievilcīga, pilnīga, praktiska, prasmīga, precīza, proporcionāla, publiska, racionāla, radoša, raksturīga, reāla, rosinoša, sabiedriska, saderīga, saimnieciska, saistoša, sakarīga, sakārtota, samērīga, samierinoša, saprātīga, saprotama, saskanīga, saskaņota, sasniedzama, satriecoša, saturīga, saudzējoša, simpātiska, skaidra, skaista, stabila, stāstoša, stilīga, stingra, strukturāla, svaiga, tehniska, tehnoloģiska, tēlaina, tieša, tīra, traka, trāpīga, unikāla, uzbūvējama, uzmanīga, uzrunājoša, uzvedinoša, vairojoša, vajadzīga, valdzinoša, varoša, veicinoša, veikla, veiksmīga, veselīga, vērtīga, vēstoša, vieda, vienkārša, vilinoša, virzoša, vitāla, zīmīga, žilbinoša, žirgta un …

Renārs Putniņš

GMARP

Kas vispār ir arhitektūra? Tas, man domāt, būtu daudz būtiskāk. Pēc manām domām dažnedažādu attiecību (likums>ēka>pilsēta>vide>apstākļi>ekonomika> socioloģiskie aspekti>politika>ražošana>tehnoloģijas> kultūra>fizioloģija>psiholoģija>mārketing>daba utt.), kas iejauktas konkrētajā lietā (ēkā, pilsētā, valstī, telpā, priekšmetā, sistēmā utt.) LĪDZSVARS. Tāpēc nevar būt vienādas arhitektūras, jo to ietekmējošie faktori pat divās blakus esošās vietās ir atšķirīgi (gadījumā, ja tomēr ir vienādi risinājumi, tā nav arhitektūra, bet reprodukcija, vai arhitektūra palikusi tikai pilsētbūvnieciskajā līmenī). Ja nav līdzsvara, tā nav arhitektūra. Labākajā gadījumā — dizains, mākslinieka izpausme.

Miķelis Putrāms

BIG, Kopenhāgena

Laba arhitektūra maina domas un priekšstatus par lietu kārtību.

Pēteris Ratas

Aedas, Šanhaja

Kā lai atbild uz šo jautājumu? Tas ir ļoti vispārīgs jautājums ļoti daudzpusīgai nozarei. Arhitektūra sevī ietilpina dažādus pilsētvides un būvju veidošanas procesus jeb vērtību skalas. Piemēram, arhitektūru var vērtēt no ekonomiskā skatījuma, bet var arī no sociālā aspekta.

Piemēram, kāda sociāla loma ir kādai sabiedriskai ēkai vai tirdzniecības centram? Vai laba arhitektūra ir tā, kas rada lētākus risinājumus, vai arī estētiski skaistākus? Reizēm skaistumu var integrēt ar racionālu risinājumu, bet reizēm šīs vērtības ir pretrunā. Piemēram, vai pilsētvidē labāks ir risinājums, kas tas «klusi» iekļaujas kontekstā vai ari asi kontrastē? Tā kā varam nojaust, ka arhitektūrai ir ļoti daudz šādu vērtību skalu, kuras bieži ir pretrunīgas. Šķiet, ka mēs nevaram vispārināt arhitektūru un vienkārši jautāt, vai tā ir laba vai slikta. Kā lai mēs vērtējam to? Kas ir laba arhitektūra? Es domāju vērtējumam arī jābūt ļoti daudz ― dimensionālam un, iespējams, pretrunīgam. Arhitektūra ir diezgan nenotverama, tā ir kā diskusija, kura sadurās dažādi viedokli, vizuālas formas, intereses un laikmetīgas spekulācijas. Nav jākautrējas no tā, ka mēs nevaram rast viennozīmīgas atbildes par to.

Galvenais, lai mēs nekļūstam vienaldzīgi pret arhitektūru (gan jauno
gan veco), apkārtējo ainavu, un pilsētvidi. Tad viss būs kartība.

Oskars Redbergs

Standardsituation

(laba) Arhitektūra = Kultūra (ikdienas, sub, augstā, zemā, masu, Leitkultur (pamatkultūra), hip hop, dzīvesveida, reliģiskā, galda etc.)

(laba) Arhitektūra = Kultivēt, kas nozīmē cilvēka apzinātas aktivitātes un tās simboliskās struktūras, kuras piešķir tām jēgu. Dažādās arhitektūras tāpat kā visas «kultūras definīcijas» definīcijas atspoguļo teorētisko bāzi ar, kuras mēs izmantojam saprašanai, jebšu kritērijus ar kuriem šādas cilvēka aktivitātes tiek vērtētas. (laba) Arhitektūra ir kultivēta cilvēka aktivitāte (cultivated human activity).

(laba) Arhitektūra = universāla cilvēka spējas klasificēt, kodēt un komunicēt savu pieredzi un pārdzīvojumus simbolu veidā. (Šīs īpašās spējas tiek uzskatītas par definējošo iezīmi, kura raksturo homo sugu kā tādu). Šādu simbolu atpazīstamība un atzīšana cilvēku (sabiedrības) vidū nosaka tās vērtību.

(laba) Arhitektūra = ir tieši tik laba, cik tā spēj ietekmē mūsu lokālo vai globālo kultūru. Tā ir tieši tik laba, cik tā spēj radīt jaunu jēgu vai papildināt mūsu esošos priekšstatus par to, kas mēs paši (tās lietotāji) varētu būt.

Ivo Šteimanis

Z4

Jūsmojot par labu arhitektūru, baudu parasti sagādā arī vide un sabiedrība, kuras ietekmē radusies šī arhitektūra. Līdz ar to rodas skaidrāka atbilde. Arhitektūras veidošanās konteksts — laba izglītības sistēma, demokrātiska valsts iekārta,  sabiedrības pilsoniskā pašapziņa un izglītošana, reliģija, kura nebremzē personas individuālismu, neburtiska vēstures pārmantojamība utt. Arī pārlieku pozitīvisms jeb nekritiska attieksme neveicina progresu.

Par izglītību runājot, pat cariskās Krievijas laikā Vilhelmam Purvītim uzsākot studijas Pēterburgas mākslas akadēmijā, tā piedzīvoja diezgan revolucionāras izmaiņas, kuras pieprasīja tā laika progresīvā inteliģences daļa. Cars to atbalstīja, jo savādāk — drīz nebūs nevienas baudāmas pašmāju gleznas, ko likt pie sienas Ziemas pilī.

Ja konteksts ir gana spožs, ir izredzes, ka vidē materializēsies laba arhitektūra. Tai nav tikai izņēmuma raksturs, tā netiek vienkārši importēta vai nopirkta. Labākais piemērs — Holande un tās modernā arhitektūra, arī igauņiem izveidojies arhitektūras koptēls.

Arhitektūra ir kā spogulis sabiedrībai. Ja tā ir laba, tajā patīkami ikdienu paspoguļoties. Sabiedrība papildus pašapliecinās. Tā dod vizuālo komfortu un fonu mūsu ikdienas steigai, kurā mēs to pat nepamanām, tomēr zemapziņā tā mūs uzrunā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
43 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Ausma Skujiņa

Laba arhitektūra ir tā, kas nav slikta arhitektūra. Es domāju, ka – "jo mazāk, jo labāk". Kaut varētu visus šos monstrus paslēpt zem zaļiem pauguriem!

pArt

Man savukārt patika Mika Kārliņa piedāvātais "vērtības" jēdziens, jo tas, šķiet, ietver sevī līmeņus ar augšup ejošu līkni.

"Labs" toties dikti grib mēroties ar savu pretmetu – sliktumu. Un tad jājautā par nulles vietu. un dikti matemātiski sanāk to arhitektūru izciparot.

WAT

Šķiet kUģim būtum vairāk taisnības, tā subjektīvi (pie reizes arī sakrīt ar manu personisko redzējumu) vismaz. Man liekas ,ka ar jēdzienu -arhitektūra- bišīt pārpratums.Kā jau minēja kUģis vai vispār kādai lietai var tās iztrūkt? Māksla ir peldošāka jēdzieniskā izpratnē, jo ir subjektīva. Savukārt arhitektūra apzīmē kāda ir lietu kārtība un to savstarpējā saistība attiecībā pret apskatāmo lietu,tas savukārt velk uz eksaktumu, kur var pateikt konkrētās lietas attiecību esamību vai nē un to stiprumu, virzienu, līdzsvaru.Tas sevī arī iekļauj ēkas mākslinieciskās attiecības, kas ir tikai viena arhitektūras škautne. Labā arhitektūrā vienkārši ir daudz attiecību , kas ir savstarpējā līdzsvarā un tad… Lasīt vairāk »

indra ķempe

piekrītu Artim,kas,jau jautājumu uzstādot,minēja,ka tas ir līdzīgs jautājumam par dzīves jēgu,kam atbilde ir – pati dzīve – katram sava

ripo jau 4.gads portāla diskusijās par to,kas tad ir arhitektūra,nu jau par to,kas ir LABA arhitektūra

vienas atbildes nav. tāpat kā nav jautājumam,kas ir mīlestība. arhitektūra arī ir mīlestība. vai ir LABA mīlestība?

MiksK

Kurus monstrus? Vai butu iespejams precizeet? Vai ar monstriem tiek domaati ari Romas Coliseum, jeb Eiffel tornis? Var jau buut, ka pasaule buus ideaala tikai tad, kad taa izskatiisies kaa viena nebeidzama ilustraacija kaadai no Brigaderes graamataam. Teletubbies ari dzivo tadaas zaljo pauguru maajinjaas.

a

Domaaju,ka katram pasham sev jaapasaka,kas ir laba arhitektuura,kas nee.Sabiedriskaa telpaa tolerance pret citaadaako ljauj atshkiriigiem viedokljiem un gaumeem sadziivot,izveeleeties saveejo un ar to dziivot.

b

tas nav tā pat tad, ja pac sev māju taisa…….

zaljais

arhitektonisku arhitekturu arhitekturas pec, cilecinji miiljie, kam ta mes tas majas celjam? hmmm, njaaa… piemirsies ko??

Hm

"Arhitektūra" vai nu ir, vai arī tās nav.

Ja nav, ta ir vienkārši "mājas", "briesmīgas mājas" , "monstri" un "cukurtrauki" … tā kautkā vienkārši 🙂

zzz

nu , redz’ viss nemaz nav TIK vienkaarshi – vienkaarshi ir tikai tiem, kas atkaarto citu teikto…..

Vita Rēdliha

Post scriptum jautājumam: kas ir laba arhitektūra… Tā nebija gluži nevaļa, kas traucēja dot tūlītēju atbildi uzdotajam aptaujas jautājumam. Drīzāk apmulsums – kā tas parasti notiek, kad tev negaidīti uzdod jautājumu par it kā pašsaprotamu lietu. Iepazīstoties ar publicētajām atbildēm, radās drošāka skaidrība par to, ko es galu galā varētu uz šādu jautājumu atbildēt. Šeit, lūk, manas domas, kas, manuprāt, sasaucas ar daudz ko no citu minētā: Jautājums- kas ir laba arhitektūra- ir tikpat vienkāršs un tikpat sarežģīts kā jautājumi :kas ir laime? kas jeb kāda ir dzīves jēga? Patiesībā var uzskatīt, ka visi šie jautājumi ir par vienu un… Lasīt vairāk »

Ausma Skujiņa

Laba arhitektūra ir tā, kas nav slikta arhitektūra. Es domāju, ka – "jo mazāk, jo labāk". Kaut varētu visus šos monstrus paslēpt zem zaļiem pauguriem!

pArt

Man savukārt patika Mika Kārliņa piedāvātais "vērtības" jēdziens, jo tas, šķiet, ietver sevī līmeņus ar augšup ejošu līkni.

"Labs" toties dikti grib mēroties ar savu pretmetu – sliktumu. Un tad jājautā par nulles vietu. un dikti matemātiski sanāk to arhitektūru izciparot.

KUgis

e-ku laba doma!

Tātad, ja pastāv LABA A[rhitektūra] (un daži saka, ka pastāvot), tad pastāv arī slikta A (un daži gribētu nosaukt konkrētus piemērus). Bet- tad pastāv arī "0" punkts- kaut kas, kam piemīt "0" arhitektūras. (Jauks vērtējums kāda darbam, neko teikt:))

Bet arī šajā gadījumā tā, visticamāk, tomēr aizvien vēl būtu MĀJA (vai BŪVE) un, iespējams, tīri lietojama.

Tad kā sanāk? MĀJA var pastāvēt BEZ A? Un A ir tikai tāds pievienotais dekors? Fasādes apdare (plānākā vai biezākā kārtiņā)? Visu fasāžu, vai pietiks, ja tikai ielas? Vai tad ir 1/4 A?

a.s.

Vitgenšteins ir mēģinājis nodalīt ēku lietošanai no "A". Es tagad nevaru precīzi nocitēt, bet runa ir par "kustību un žestu". Arhitekts nevar būt neitrāls, viņam ar savu darbu jāizdara šis žests – kaut kas jāaizstāv un pret kaut ko jāvēršās.

Andis Sīlis

Man vairāk patiktu, ja jēdziens "arhitektūra" netiktu lietots katras mājas vulgaris sakarā. Liekvārdība. Šķiet būves pastāvēja krietni agrāk pirms tika izgudrots šis šobrīd tik populārais vārdiņš. Ar to "mākslas" konceptu tāpat, vazā uz nebēdu kur vien nav slinkums.

pArt

sāc ar mājas vulgaris nodefinēšanu. Vai tas ir vienkārši, neieviešot papildus citus, tik pat nedefinētus jēdzienus?

WAT

Šķiet kUģim būtum vairāk taisnības, tā subjektīvi (pie reizes arī sakrīt ar manu personisko redzējumu) vismaz. Man liekas ,ka ar jēdzienu -arhitektūra- bišīt pārpratums.Kā jau minēja kUģis vai vispār kādai lietai var tās iztrūkt? Māksla ir peldošāka jēdzieniskā izpratnē, jo ir subjektīva. Savukārt arhitektūra apzīmē kāda ir lietu kārtība un to savstarpējā saistība attiecībā pret apskatāmo lietu,tas savukārt velk uz eksaktumu, kur var pateikt konkrētās lietas attiecību esamību vai nē un to stiprumu, virzienu, līdzsvaru.Tas sevī arī iekļauj ēkas mākslinieciskās attiecības, kas ir tikai viena arhitektūras škautne. Labā arhitektūrā vienkārši ir daudz attiecību , kas ir savstarpējā līdzsvarā un tad… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Sakiet – vai lv zemnieks neko nebūdams dzirdējis par arhitektūru neradīja brīnišķīgas viensētas? Vai jebkurš PSRS vīrietis nebija gatavs pavadīt vakarus ceļot ģimenei dāču? Vai augšminētās personas savā komunikācijā mierīgi neiztika bez jēdziena "arhitektūra"? Ja tā padomā, tad valoda ir pietiekami bagāta, lai mēs varētu aprakstīt visu, ko saistam ar "arhitektūru" šo vārdu neizmantojot. Tāpēc mans piedāvājums ir runāt par Arhitektūru un ļoti retos gadījumos – tad, kad tiešām sanācis kāds nepārprotamu virsvērtību radījis izstrādājums. Nevis deldēt to kā parastu svešvārdu – tipa kopjūterprogrammas uzbūves arhitektūra vai laulātā pāra savstarpējo attiecību arhitektūra utjpr.

pArt

Jā, piekrītu, ka būtu labi nedeldēt šo jēdzienu, tomēr tad jābūt konsekventiem arī pret citām radošām izpausmēm, piem. mūziku un ne tikai.

Kādi būtu taustāmi ieguvumi sabiedrībai?

Andis Sīlis

gan jau mūziķi arī nospļaujās dzirdot, ka šlāgerus vai MTV "fona troksni" kāds apzīmē identiski Vāgnera u.c. ģēniju sacerējumiem. Un tas, ka par "mākslu" šobrīd tiek dēvēts nu pilnīgi viss, labi raksturo sabiedrības "ieguvumu" – viens jēgpilns jēdziens mazāk un darba pilnas rokas reklāmistiem/pārdevējiem.

pArt

Ir tā, protams!

Tur ir jau ir tas paradokss, ka minētajā latviešu zemnieka sētā, iespējams, ir vairāk arhitektūras, nekā diplomēta arhitekta autocada strīpās, toties ar sarkano zīmogu uz GP.

Kurš tad būs vērtētājs, tāds laikam ir jautājums!

WAT

Nu man domāt nevajag sakralizēt arhitektūru, jo tā nav nekas cits kā attiecību kopums, tāpēc jau iepriekš minēju piemēru no reliģiskās tēmas-Dievs kā arhitekts, pasaule kā arhitektūra (sevī iever arī katra vieka un gruža uzbūvi) Pakam laba arhitektūra ietver sevī maksimālu skaitu robežpunktu attiecību (es personiski vienkāršoti raksturotu to , kā daudzstūri, kura galotnes, katra savā starpā savienota un rezultāts ( tas ko šīs individuāli vienkāršās saiknes definē, lai arī viņas ir daudz) ir līdzsvara punkts starp visām šīm galotnēm. Un jo vairāk radītājs aptver konkrēto lietu iespaidojošās galotnes un jo precīzāk tiek atrasts līdzsvars, jo arhitektūra ir ilgmūžīgāka. Man… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Neesmu runājis par A. kā pliku vizuālo mākslu.

Tavs teksts vedina lūkoties pēc jaunu vārdu radīšanas, jo – ja reiz viss ir māksla un viss ir arhitektūra, tad kā gan nošķirt tos īpašās virsvērtības gadījumus – nemitīgs epitetu lietojums komunikāciju skaidrāku nepadara.

indra ķempe

piekrītu Artim,kas,jau jautājumu uzstādot,minēja,ka tas ir līdzīgs jautājumam par dzīves jēgu,kam atbilde ir – pati dzīve – katram sava

ripo jau 4.gads portāla diskusijās par to,kas tad ir arhitektūra,nu jau par to,kas ir LABA arhitektūra

vienas atbildes nav. tāpat kā nav jautājumam,kas ir mīlestība. arhitektūra arī ir mīlestība. vai ir LABA mīlestība?

pArt

Ir, bet parasti pa īsu. Laba A dzīvo ilgāk. Parasti.

WAT

Parasti jau nesanāk A. līdzsvarā, jo ikdienas steigas, radītāja nespējas, kļūdu, ārējo apstākļu,arī vieglprātības rezultātā, tiek palaistas garām tīši, netīši,saiknes , kas virspusēji (vai pat nepiedodami sekli) neliekas piederīgas apskatāmajai lietai. Tā rezultātā arī rodas 2.,3., un zemāku raudžu arhitektūra.

Ikdienā dominē(95%) tieši zemākās raudzes arhitektūra un no tās nav pasargāts neviens pat labākais radītājs, un ir iespēja izkost arī nepieredzējušam(tur gan dikti traucē pieredzes trūkums) radītājam. Ja pasaulē būtu tikai briljanti, parastu darba dimantu, grafīta, galu galā ogles vietā ( visi ir viens un tas pats ogleklis) tad tiem nebūtu vērtības, nebūtu lietu kārtības-arhitektūras.

KUgis

Tā jau Tev patiktu gan. Tu te tomer tāds kā šefs…;) Bet tad Tev jāvar ari pateikt- kas tieši ir tas "KAUT KAS", kā ~3kg pievienojot, domus vulgaris kļūst par architecturalis (katram gadījumam jau iepriekš atvainojos par iespējamajām latīņu vaļībām). Un, pat, ja Tev tas izdotos, tad tomēr būtu jāsecina, ka A ir tikai dekoratīva piedeva, kas nepieciešama…da nu- mārrutks vinju zina, kam tā nepieciešama… un bez kā vispār jau var arī gluži labi iztikt. Šāds secinājums gluži spontāni var ienākt (un ienāk) galvā katram- tāpēc nemaz nav nepieciešams bojāt nervus ar "to, kas nepiemīt Rīgai". Gribu teikt, ka visas,… Lasīt vairāk »

MiksK

Kurus monstrus? Vai butu iespejams precizeet? Vai ar monstriem tiek domaati ari Romas Coliseum, jeb Eiffel tornis? Var jau buut, ka pasaule buus ideaala tikai tad, kad taa izskatiisies kaa viena nebeidzama ilustraacija kaadai no Brigaderes graamataam. Teletubbies ari dzivo tadaas zaljo pauguru maajinjaas.

a.s.

Es domāju, ka katram laikam – sava arhitektūra. Panteonu nevajag apbērt un torņus nevajag jaukt nost. Šīs dienas uzdevumu es saprotu kā attiecību noskaidrošanu ar apkārtni – dabu. Varbūt vajag nedaudz piekāpties, padomāt. Cilvēku ir ļoti daudz. Varbūt pat pārāk daudz? Tie piemēri Venēcijā bija pārliecinoši!

MiksK

Par saikni ar kontekstu(apkaartni), un sheit es domaaju ne tikai dabu, piekriitu. Tajaa pashaa laikaa, bezkompromisa nostaaja pret urbanizaaciju man liekas vairaak reakcionaara, kaa konstruktiivi aktiiva. Suudzeeties par paarapdziivotiibu manaa uztveree ir neproduktiivi. Tas jau nav nekaads jaunums, ka tuvaakajaa laikaa urbaanaa sabiedribas dalja sasniegs rekorda apjomus. Ta ir plashaaka, globaala, probleema. Teikt, ka cilveeku ir paaraak daudz, saak vilkt uz zinaamu II Pasaules Kara "varonju" idealogiju.

a.s.

Es zinu, ka tiek paredzēta pilsētu augšana. Kaut ko esmu lasijusi arī par "jauno urbanismu". Gribētos uzzināt Tavu viedokli par BedZED.

MiksK

Paldies par konkretajiem piemeeriem. Daudz vieglak ir diskutet par teemaam ar skaidraam apriseem. Jasaka, ka pat sho te divu specifisko piemeeru gadijuma, spektrs tomeer paliek diezgan plashs, tapeec centiishos paaraak neaizrauties ar detaljam. Jaatzist, ka New Urbanism neveletos parak iztirzat, jo, zinama mera, ar NU ir taapat kaa ar komunismu. Lozungi iedvesmojosi, bet rezultati ljoti samaaksloti un utopiski. Uz doto briidi, vismazam ASV shi "kustiba" ir iemantojusi kritisku piegarshu un lidziigi kaa komunisms izraisa parak reakcionaaru attieksmi. Bez tam, NU kustiba savaa buutiibaa ari uztverama kaa pretreakcija ljoti specifiskai pilsetas attistibas (sub-urbanization) politikai un nespeja noshkjirt politiku no pilsetplanosanas idejam… Lasīt vairāk »

MiksK

Gribeeju izlabot kludu, ko esmu pielaidis Daanijas piemera gadijuma. Sverre Fehn projektetaa eka nav vis pati Koldinghus, bet gan Nordic Nature House kura tika celta netaalu no Koldinghus. Diemzheel projekts netika pabeigts liidzeklju truukuma deelj.

a

Domaaju,ka katram pasham sev jaapasaka,kas ir laba arhitektuura,kas nee.Sabiedriskaa telpaa tolerance pret citaadaako ljauj atshkiriigiem viedokljiem un gaumeem sadziivot,izveeleeties saveejo un ar to dziivot.

b

tas nav tā pat tad, ja pac sev māju taisa…….

zaljais

arhitektonisku arhitekturu arhitekturas pec, cilecinji miiljie, kam ta mes tas majas celjam? hmmm, njaaa… piemirsies ko??

KUgis

zhetons!

Hm

"Arhitektūra" vai nu ir, vai arī tās nav.

Ja nav, ta ir vienkārši "mājas", "briesmīgas mājas" , "monstri" un "cukurtrauki" … tā kautkā vienkārši 🙂

zzz

nu , redz’ viss nemaz nav TIK vienkaarshi – vienkaarshi ir tikai tiem, kas atkaarto citu teikto…..

Vita Rēdliha

Post scriptum jautājumam: kas ir laba arhitektūra… Tā nebija gluži nevaļa, kas traucēja dot tūlītēju atbildi uzdotajam aptaujas jautājumam. Drīzāk apmulsums – kā tas parasti notiek, kad tev negaidīti uzdod jautājumu par it kā pašsaprotamu lietu. Iepazīstoties ar publicētajām atbildēm, radās drošāka skaidrība par to, ko es galu galā varētu uz šādu jautājumu atbildēt. Šeit, lūk, manas domas, kas, manuprāt, sasaucas ar daudz ko no citu minētā: Jautājums- kas ir laba arhitektūra- ir tikpat vienkāršs un tikpat sarežģīts kā jautājumi :kas ir laime? kas jeb kāda ir dzīves jēga? Patiesībā var uzskatīt, ka visi šie jautājumi ir par vienu un… Lasīt vairāk »

43
0
Lūdzu, komentējietx