Kas ir laba arhitektūra? Arhitektu viedokļi II

Uz jautājumu Kas ir laba arhitektūra? atbild Jānis Lejnieks, Juris Plēsums, Juris Poga, Renārs Putniņš, Miķelis Putrāms, Pēteris Ratas, Oskars Redbergs un Ivo Šteimanis.

Jānis Lejnieks

Latvijas Architektūra, Latvijas Arhitektūras muzejs

Šeit viens personīgs viedoklis. Varbūt noder. Kādreiz, kad mēģināju Borisu Bērziņu pierunāt sadarbībai vienas kafejnīcas interjera projektam, saprotams, cerot ar to pacelt telpas vērtību, gleznotājs pie konjaka glāzes laipni paskaidroja, ka galvenais un izšķirošais labums tur būšot ēdiena un dzēriena kvalitāte. Meistars pat atcerējās kādu krodziņu Amsterdamā, kur viņu patīkami pārsteidzis kaķis uz bāra letes un inscenēts matrožu kautiņš. Vienalga, kas to visu izdomā, tā varētu būt laba krogus arhitektūra.

Juris Plēsums

Pieņemu, ka jautājums izvirzīts tradicionāli — attiecībā uz apjomu arhitektūru, kas radīta vai tiks radīta kā laikmetīga, saprotot ar to kā šodienīguma mērauklai (t.i., šī laika ekonomiskajam, politiskajam, kultūras izpratnes, tehnoloģiskajam, vides prasību u.tjpr. kontekstam) atbilstoša vai no tā izrietoša. Ja arhitektūra atbilst sava laika konjunktūras kritērijiem, tad jau samērā droši šai laikā var to dēvēt par objektīvi labu, jo tā būs izpildījusi laiktelpas izvirzītos pamatnosacījumus. Vēl, objektīvi ņemot, arhitektūrai jābūt arī reģionāli iezīmīgai, t.i, tās tēlam jeb formveidei jābūt balstītai uz noteikta reģiona arhitektūras attīstības (un izpratnes par šo attīstību) likumībām un likumiem (savietojamība ar sabiedriski apspriestu un akceptētu attīstības plānu, ekoloģiskums, normatīvi droša materiālu izvēle un savietojamība, to tektoniskais pielietojums un formveide, stilistika u.tml.), to pieredzes un attīstības. Citiem vārdiem, labai arhitektūrai objektīvi jābūt polikontekstuālai noteiktas vides prasībās un, manuprāt, formveidē jānāk klajā ar nolasāmu un loģisku tektoniskumu — slodzes, pašnesošo un nesējelementu, un balstu noteiktu, nolasāmu kārtību. Šādā piesaistē, piemēram, Frenka O.Gērija arhitektūra nav laba. Gugenheima muzejs Bilbao un tamlīdzīgas būves vispār nav klasificējama kā arhitektūra  (lai gan tas tiek darīts, piedēvējot analogus plastiskus apjomus modernajam ekspresionismam…), bet gan kā atzīstamas, pat unikālas skulpturālas vērtības — unikāli vides objekti ― ar tajos ievietotu funkciju.

Par arhitektūru laikmetīgā kontekstā nebūtu pareizi runāt arī par būvēm, kuru radīšanā pārmanto tradicionālu tautas celtniecības pieredzi vai nekritiski kopē pasūtītāju pieprasītus vēsturisko stilu elementus ― bez mijiedarbes ar jaunajām tehnoloģijām, materiāliem un laikmetīgu telpas funkcionalitāti un dizainu.

Apnicīga jau kļūst skandināvu funkcionālās arhitektūras formveides un materiālu salikumu (īpaši — lakota koka aplikāciju invāzija) vienveidīgā tiražēšana. Starptautiskajā praksē kā laika zīmes un tātad — labas arhitektūras piemēru var minēt grupas FOA veidoto Jokohamas Starptautiskās ostas termināla izbūvi Japānā (1995—2002).

Raksturīgi laikam ir Rema Kolhāsa un viņa pārzinātās AMO—OMA kombinācijas konceptuālie prātojumi un kaleidoskopiskās pasaules sociālpolitikas telpisko izpausmju skaidrojumi, to infiltrācija aktīvajā sabiedriskajā apziņā. 

Subjektīvi skatot, labai arhitektūrai jābūt ar savu vienreizīguma šarmu, kas ietver arī visu augstākminēto objektīvo kritēriju izpildi. Arhitektūrai jābūt autentiskai — tādai, kur unikālais autora redzējums caur savu prizmu traktē objektīvo kritēriju sasaisti, radot jaunu, nebijušu vērtību. Autentiskums var izpausties gan egoistiskāk, ekspresīvāk, gan kontekstam piezemētāki un klusinātāki tā plašākajā izpratnē. Domāju, ka Latvijas arhitektūras pēdējās desmitgades praksē labas arhitektūras kritērijus iztur un arvien labus paraugus konsekventi rada Arhis grupa. Tāpat lielākā daļa Zanes Kalinkas pašas vai viņas vadībā radīto darbu. Vecmeistara Modra Ģelža jaunrades kolekcija. Un virkne dažādu gadu gājumu un profesionālās piesaistes arhitektu darbu, kuri var tikt raksturoti ar kvalitatīvu eksprosionistiskā un funkcionālā modernisma tradīciju piesaisti.

Juris Poga

Arhitekta J.Pogas birojs

Laba arhitektūra ir: aizraujoša, aktuāla, apburoša, apsēsta, atbildīga, atbilstoša, atklāta, atpazīstama, atraisīta, atšķirīga, atturīga, atvērta, baudāma, brīnišķīga, brīva, burvīga, būtiska, cēla, cerīga, cilvēcīga, dabīga, dabiska, delikāta, demokrātiska, derīga, droša, drosmīga, dvēseliska, dziļa, dzīva, dzīvotspējīga, ekoloģiska, estētiska, ērta, fantastiska, funkcionāla, gaidīta, garīga, godīga, gudra, ģenerējoša, harmoniska, humāna, ideāla, idejiska, iecietīga, iederīga, iedvesmojoša, ieguvums, iejūtīga, iespaidojoša, ietekmējoša, ietilpīga, ieturēta, ievērojama, ilgtspējīga, individuāla, inspirēta, integrēta, intelektuāla, inteliģenta, interesanta, intriģējoša, izaicinoša, izkopta, izmantojama, izteiksmīga, izturīga, izveidota, īpaša, īsta, īstenota, jaunums, jēdzīga, jutekliska, kārdinoša, konsekventa, konstruktīva, kreatīva, kvalitatīva, labdabīga, laikmetīga, lietišķa, lietojama, līdzsvarota, loģiska, maģiska, materiāla, mērķtiecīga, motivējoša, mudinoša, mundra, mūsdienīga, neatkarīga, neatvairāma, neformāla, neierobežota, neliekulīga, nemākslota, nemaldinoša, nenoliedzama, nenomācoša, nenoraidoša, neparasta, nepārprotama, nepiespiesta, nesamocīta, nesasteigta, neslēpta, nešaubīga, neviltota, niansēta, nobriedusi, noskaņojoša, nosvērta, noteikta, noteicoša, noturīga, novatoriska, objektīva, omulīga, optimāla, organizēta, organiska, oriģināla, pareiza, pamanāma, pamatota, papildinoša, patiesa, patīkama, pārdomāta, pārliecinoša, personiska, pieejama, piemērota, piepildīta, piesātināta, pievilcīga, pilnīga, praktiska, prasmīga, precīza, proporcionāla, publiska, racionāla, radoša, raksturīga, reāla, rosinoša, sabiedriska, saderīga, saimnieciska, saistoša, sakarīga, sakārtota, samērīga, samierinoša, saprātīga, saprotama, saskanīga, saskaņota, sasniedzama, satriecoša, saturīga, saudzējoša, simpātiska, skaidra, skaista, stabila, stāstoša, stilīga, stingra, strukturāla, svaiga, tehniska, tehnoloģiska, tēlaina, tieša, tīra, traka, trāpīga, unikāla, uzbūvējama, uzmanīga, uzrunājoša, uzvedinoša, vairojoša, vajadzīga, valdzinoša, varoša, veicinoša, veikla, veiksmīga, veselīga, vērtīga, vēstoša, vieda, vienkārša, vilinoša, virzoša, vitāla, zīmīga, žilbinoša, žirgta un …

Renārs Putniņš

GMARP

Kas vispār ir arhitektūra? Tas, man domāt, būtu daudz būtiskāk. Pēc manām domām dažnedažādu attiecību (likums>ēka>pilsēta>vide>apstākļi>ekonomika> socioloģiskie aspekti>politika>ražošana>tehnoloģijas> kultūra>fizioloģija>psiholoģija>mārketing>daba utt.), kas iejauktas konkrētajā lietā (ēkā, pilsētā, valstī, telpā, priekšmetā, sistēmā utt.) LĪDZSVARS. Tāpēc nevar būt vienādas arhitektūras, jo to ietekmējošie faktori pat divās blakus esošās vietās ir atšķirīgi (gadījumā, ja tomēr ir vienādi risinājumi, tā nav arhitektūra, bet reprodukcija, vai arhitektūra palikusi tikai pilsētbūvnieciskajā līmenī). Ja nav līdzsvara, tā nav arhitektūra. Labākajā gadījumā — dizains, mākslinieka izpausme.

Miķelis Putrāms

BIG, Kopenhāgena

Laba arhitektūra maina domas un priekšstatus par lietu kārtību.

Pēteris Ratas

Aedas, Šanhaja

Kā lai atbild uz šo jautājumu? Tas ir ļoti vispārīgs jautājums ļoti daudzpusīgai nozarei. Arhitektūra sevī ietilpina dažādus pilsētvides un būvju veidošanas procesus jeb vērtību skalas. Piemēram, arhitektūru var vērtēt no ekonomiskā skatījuma, bet var arī no sociālā aspekta.

Piemēram, kāda sociāla loma ir kādai sabiedriskai ēkai vai tirdzniecības centram? Vai laba arhitektūra ir tā, kas rada lētākus risinājumus, vai arī estētiski skaistākus? Reizēm skaistumu var integrēt ar racionālu risinājumu, bet reizēm šīs vērtības ir pretrunā. Piemēram, vai pilsētvidē labāks ir risinājums, kas tas «klusi» iekļaujas kontekstā vai ari asi kontrastē? Tā kā varam nojaust, ka arhitektūrai ir ļoti daudz šādu vērtību skalu, kuras bieži ir pretrunīgas. Šķiet, ka mēs nevaram vispārināt arhitektūru un vienkārši jautāt, vai tā ir laba vai slikta. Kā lai mēs vērtējam to? Kas ir laba arhitektūra? Es domāju vērtējumam arī jābūt ļoti daudz ― dimensionālam un, iespējams, pretrunīgam. Arhitektūra ir diezgan nenotverama, tā ir kā diskusija, kura sadurās dažādi viedokli, vizuālas formas, intereses un laikmetīgas spekulācijas. Nav jākautrējas no tā, ka mēs nevaram rast viennozīmīgas atbildes par to.

Galvenais, lai mēs nekļūstam vienaldzīgi pret arhitektūru (gan jauno
gan veco), apkārtējo ainavu, un pilsētvidi. Tad viss būs kartība.

Oskars Redbergs

Standardsituation

(laba) Arhitektūra = Kultūra (ikdienas, sub, augstā, zemā, masu, Leitkultur (pamatkultūra), hip hop, dzīvesveida, reliģiskā, galda etc.)

(laba) Arhitektūra = Kultivēt, kas nozīmē cilvēka apzinātas aktivitātes un tās simboliskās struktūras, kuras piešķir tām jēgu. Dažādās arhitektūras tāpat kā visas «kultūras definīcijas» definīcijas atspoguļo teorētisko bāzi ar, kuras mēs izmantojam saprašanai, jebšu kritērijus ar kuriem šādas cilvēka aktivitātes tiek vērtētas. (laba) Arhitektūra ir kultivēta cilvēka aktivitāte (cultivated human activity).

(laba) Arhitektūra = universāla cilvēka spējas klasificēt, kodēt un komunicēt savu pieredzi un pārdzīvojumus simbolu veidā. (Šīs īpašās spējas tiek uzskatītas par definējošo iezīmi, kura raksturo homo sugu kā tādu). Šādu simbolu atpazīstamība un atzīšana cilvēku (sabiedrības) vidū nosaka tās vērtību.

(laba) Arhitektūra = ir tieši tik laba, cik tā spēj ietekmē mūsu lokālo vai globālo kultūru. Tā ir tieši tik laba, cik tā spēj radīt jaunu jēgu vai papildināt mūsu esošos priekšstatus par to, kas mēs paši (tās lietotāji) varētu būt.

Ivo Šteimanis

Z4

Jūsmojot par labu arhitektūru, baudu parasti sagādā arī vide un sabiedrība, kuras ietekmē radusies šī arhitektūra. Līdz ar to rodas skaidrāka atbilde. Arhitektūras veidošanās konteksts — laba izglītības sistēma, demokrātiska valsts iekārta,  sabiedrības pilsoniskā pašapziņa un izglītošana, reliģija, kura nebremzē personas individuālismu, neburtiska vēstures pārmantojamība utt. Arī pārlieku pozitīvisms jeb nekritiska attieksme neveicina progresu.

Par izglītību runājot, pat cariskās Krievijas laikā Vilhelmam Purvītim uzsākot studijas Pēterburgas mākslas akadēmijā, tā piedzīvoja diezgan revolucionāras izmaiņas, kuras pieprasīja tā laika progresīvā inteliģences daļa. Cars to atbalstīja, jo savādāk — drīz nebūs nevienas baudāmas pašmāju gleznas, ko likt pie sienas Ziemas pilī.

Ja konteksts ir gana spožs, ir izredzes, ka vidē materializēsies laba arhitektūra. Tai nav tikai izņēmuma raksturs, tā netiek vienkārši importēta vai nopirkta. Labākais piemērs — Holande un tās modernā arhitektūra, arī igauņiem izveidojies arhitektūras koptēls.

Arhitektūra ir kā spogulis sabiedrībai. Ja tā ir laba, tajā patīkami ikdienu paspoguļoties. Sabiedrība papildus pašapliecinās. Tā dod vizuālo komfortu un fonu mūsu ikdienas steigai, kurā mēs to pat nepamanām, tomēr zemapziņā tā mūs uzrunā.