Kas gaidāms tuvākajā desmitgadē?

Gadumijās ierasts ne tikai pārskatīt pagājušo, bet arī paredzēt nākotni. Pirms pāris dienām savu prognozi nākošajai desmitgadei publicēja ievērojamais lietuviešu izcelsmes amerikāņu arhitektūras vēsturnieks un teorētiķis Kazys Varnelis. Viņa mazliet ironiskie paredzējumi skar plašas jomas, tostarp pareģojot arī interneta kultūras galu. Šeit publicēts tas, kas vairāk attiecas uz pilsētām un arhitektūru.

Daudzējādā ziņā nākošā desmitgade, iespējams, būs kā paģiras pēc 2000. gadu ballītes. Uzplaukuma labie laiki bija kas mazliet vairāk nekā finanšu radītie meli, kam nebija nekāda sakara ar īstenību un, kas nebalstījās nekādā ilgtspējīgā ekonomikā. Citiem vārdiem, — desmitgadi mēs sākam ar sagrautu ekonomiku kā valsts, tā pasaules mērogā. Paaudze, kas uzauga ticot, ka pasaule ir pie viņu kājām, nu ir turpat, kur manējā paaudze, reiz apjēdzot, ka būsim sliktāki, nekā mūsu vecāki. Neredzu iespēju šos apstākļus mainīt, taču satraukties gan.

Klimata izmaiņas tiks akceptētas arvien plašāk, tā kā korporācijas saprot, ka tas var paaugstināt patēriņu un dot peļņu vairāk kā kas cits. Mums par nelaimi, bumu piedzīvos zaļā «kustība». Beidzot sapratīsim, ka naftas ieguves maksimumpunkts bijis pagātnē, iespējams, ap 2006.gadu. Klimata izmaiņas būs ļoti sajūtamas. Lai arī ne tik apokaliptiskas, kā daži pareģojuši, tomēr liela daļa no tā būs īstenība. Mums jābūt gataviem vēl lielākām dabas katastrofām, rēķinoties arī ar traģiskiem cilvēku dzīvību zaudējumiem.

Runājot par cerībām, ja lietas risināsies pareizā virzienā, valdības atteiksies no visādām ātrās peļņas gūšanas shēmām, kā «radošās pilsētas» vai spekulatīviem finanšu darījumiem, tā vietā meklējot ceļus ilgtspējīgu stratēģiju radīšanai, lai atdzīvinātu ražošanu. Tas būs sāpīgs laiks radošajām industrijām. Vecie mēdiji, mākslas, finanses, jurisprudence, reklāma un tamlīdzīgas jomas cietīs ievērojami. Digitālie mēdiji turpinās būt nosacīti smalka izvēle karjerai, neskatoties uz to, ka tā kļūs vairāk līdzīga citām vidusmēra profesijām. Piemēram, būs ierasti arhitektūras skolās studēt mēdiju vides dizainu līdzīgi kā tagad mājokļus. Mēs piedzīvosim mājražošanas pieaugumu jaunattīstības zemēs — cilvēki sapratīs, ka savās garāžās ar attiecīgiem līdzekļiem varēs ražot dažādas lietas. Jāiztēlojas eBay un Etsy, tikai daudz lielākā mērogā. Valsts veselības apdrošināšana ASV šai ziņā palīdzēs, jo ļaus indivīdiem nestrādāt lielo korporāciju labā. Bet ne viss būs jauki tādā individuālās ražošanas pasaulē, piesārņojums no šādām garāžu darbībām būs strīdu iemesls daudzās pašvaldībās.

Dažas pilsētas vienkārši ir lemtas bojāejai, bet, ja mums paveiksies, daži vadītāji pratīs šo apstākļus gudri izmantot. Ideja par pasaules lielāko pilsētas zemnieku saimniecību (urban farm) Detroitā man šķiet asprātīga. Vai, piemēram, Bufalo — ja tā ietu Berlīnes ceļu un kļūtu par vienu no interesantākajām pilsētām valstī. Ja māksliniekiem un dzīves baudītājiem dzīve Ņujorkā, Sanfrancisko un Losandželosā vairs nešķitīs pieņemama, viņi var pārvietoties citur, izvēloties labumus, ko piedāvā iepriekš nīkuļojošās pilsētas. Pārvietošanās uz mazākām pilsētām (der atcerēties Atēnas Džordžijā, Ostinu Teksasā vai Sietlu) šai desmitgadē piedzīvos plaukumu, kamēr lielpilsētas ar pārspīlētu kapitāla varu sagaida problēmas. Taču, lai būtu skaidrs — tas būs drīzāk pretstats radošo pilsētu modelim. Jo šīs pilsētas nepiedzīvos strauju nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Jaunās šķiras, kas tās apdzīvos, nebūs bagātas, bet drīzāk izvērtīsies par kaut ko līdzīgu jaunam DIY bohēmismam, dārziņu kopšanai, veidojot kopienas kaimiņu attiecības un radot pulsējošu kultūras ainu.

Līdz ar radošo pilsētu nāvi plānotājiem būs vairāk jāpievēršas reģioniem. Tā kā bizness un darbavietas turpina pamest pilsētu centrus, tiem gadīsies piedzīvot panīkumu. Iespējams, ka tādām vietām kā Ņujorkai un Sanfarncisko tas ļaus atkal atdzimt kā interesantām dzīves vietām, bet šobrīd tās ir krīzes cēlonis. Gudri pilsētu vadītāji veidos apvienības ar piepilsētu pašvaldībām, lai stimulētu apjomīgāku reģionālo plānošanu kā jebkad iepriekš. Desmitgadi mēs uzsākam ar vairāk kā 50% pasaules iedzīvotāju, kas dzīvo pilsētās. Es paredzu, ka nākamās desmitgades beigās vairāk kā 50% pasaules iedzīvotāju dzīvos priekšpilsētu un piepilsētu teritorijās. Pasaules mērogā tas ietver arī blokmāju rajonus (banlieues) un graustus. Antisuburbānās retorikas beigas ir kritiskas plānotājiem. Tā vietā nāksies meklēt atbildes uz jautājumu, kā padarīt priekšpilsētas labākas. Priekšpilsētas var kļūt par paraugiem pilsētām, tā kā pastāv tendence pārdalīt pārvaldības funkcijas par labu vietējam līmenim, kaut arī nodokļu ieņēmumi tiks pārdalīti plašākā reģionā.

Uzplauks pilsētnieciskā zemniecība (urban farming) un pašvaldības atbalstīta lauksaimniecība būs plaši izplatīta. Tā nebūs tikai stilīgu turīgo aprindu mode. Tas izplatīsies nabadzīgo imigrantu vidū, kas sapratīs, ka paēst labāk, veselīgāk un lētāk viņi varēs strādājot kopā ar savas kopienas locekļiem zemnieku saimniecībās pilsētā vai ārpus tās, nevis iepērkoties vietējos lielveikalos. Daži gudri pilsētu mēri sapratīs, ka panīkstošām pilsētām var noderēt pašvaldības dārzi (sakņu un augļu, ne parki — A4D) un tāpēc tās zels. Transporta izmaksu pieaugums, ko neizbēgami radīs infrastruktūras pasliktināšanās un naftas ieguves samazināšanās, sekmēs šo jauno lokālismu.

Arhitekti novērsīsies no zvaigžņu arhitektūras (starchitecture). Palielināsies saturīgu grāmatu, video un tīmekļa lapu nozīme un apjoms nozarē. Parametriskā modelēšana pieņems pilsētas mērogus, lūkojoties ĢIS virzienā. Daži no rezultātiem būs arī tā vērti, lai par tiem runātu. Profesijā tiks akceptēta atbildīga arhitektūra, tāpat kā ideja par arhitektu kā starpnieku un saskarpunktu dažādu jomu starpā tiks pieņemta kā viņa darba sastāvdaļa.

Kā jau minēju sākumā, šī ir tikai blogosfēras rotaļa, kaut kas interesants, ko pasākt vakarā pēc dienas, kas aizvadīta uz slēpēm kopā ar ģimeni. Ķerieties klāt un piedāvājiet savus priekšlikumus. Esmu gatavs uzklausīt.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
16 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
tepat

paldies, šitas bija patiešām labi.mazliet bailīgi,bet vienlaikus cerīgi.

novērotājs

Arti, sveiks! uzraksti gan to par to "inter neta" bojāeju arī!!

citādi brīžiem jau nelaba dūša no visiem tiem tvitteriem un šmitteriem, bet, galvenais, no to ļautiņu spiedzieniem, kuriem šī interneta kņada ir dievs augstais un visas laicīgās dzīves piepildījums un mērs

sim

LOL [šī ziņa nosūtīta morzes kodā ar alumīnija karoti pa apkures trubām]

beigas...!

Beidziet!

Mākslīgi uzmudrināt sevi – latviešiem raksturīgi! Beidzot jāpiekāpjas – nevis muļķīgi cerēt!

A.Z.

tas jau saprotams, ka arhitektūra ir salīdzinoši dikti lēna un konservatīva nozare, kas uz kādām jaunām lietām reaģē stipri vēlāk par visu citu. Skaidrs taču arī, – ja vēlies nodarboties ar kaut ko, kas cilvēkus uzrunātu tieši un aktuāli, tad arhitektūra galīgi nav tā jēdzīgākā nodarbe. Taču par to atgriezenisko vai ietekmējamo – es domāju, kaut kādā privātmāju lietā taču tas vairāk vai mazāk darbojas, ar publisko arhitetektūru droši vien citādak. Ir jau tak visādi pēc-1968. piemēri, kā Erskins un Krolls un šādi tādi viņu sekotāji (nu – tādas drīzāk marginālas lietas, ko žurnālos parasti īpaši neliek, piemēram, kādas kopienu… Lasīt vairāk »

pblk

jā jā kādreiz domāja, ka rādio aizies bojā, jo uzradusies TV 🙂 lai gan var jau popularitātes mazināšanos uzskatīt par bojāeju 🙂 taču tas, kas priecē ir ideja, ka notikumi un lietas atgūs vērtību un personikumu no milzu sistēmām pārejot uz mazākām vieglāk saprotamām un jēdzīgākām. tam es ļoti piekrītu! žēl ka "creative city" cieš sakāvi tieši tajā virzienā, kuru pati izceļ – tajā piedalās šaurs slēgts speciālistu loks, lai gan vajadzētu iesaistīt ikvienu iedzīvotāju, bet jā tad tie daži nevarētu tā nopelnīt un pašu pasākumu būtu dārgāk un sarežģītāk organizēt. tāpēc loģiska ir vēršanās uz KOPIENĀM. tās kalpos arī… Lasīt vairāk »

VL

Piepilsētas zemkopji skan bezgala mīļi, nedaudz atsauc atmiņā Francijas galma dāmas ar tikko izslauktu pienu porcelāna terīnēs, bet vispār paša audzēts burkāns un Puķīte tevis lolota, tas ir labs dzīvesprieka avots

tepat

paldies, šitas bija patiešām labi.mazliet bailīgi,bet vienlaikus cerīgi.

novērotājs

Arti, sveiks! uzraksti gan to par to "inter neta" bojāeju arī!!

citādi brīžiem jau nelaba dūša no visiem tiem tvitteriem un šmitteriem, bet, galvenais, no to ļautiņu spiedzieniem, kuriem šī interneta kņada ir dievs augstais un visas laicīgās dzīves piepildījums un mērs

sim

LOL [šī ziņa nosūtīta morzes kodā ar alumīnija karoti pa apkures trubām]

beigas...!

Beidziet!

Mākslīgi uzmudrināt sevi – latviešiem raksturīgi! Beidzot jāpiekāpjas – nevis muļķīgi cerēt!

KUgis

Why will architecture be relevant to anyone except the elite if it does not also follow the open source paradigm?

(labs- no komentiem pie oriģinālā raksta)

A.Z.

tas jau saprotams, ka arhitektūra ir salīdzinoši dikti lēna un konservatīva nozare, kas uz kādām jaunām lietām reaģē stipri vēlāk par visu citu. Skaidrs taču arī, – ja vēlies nodarboties ar kaut ko, kas cilvēkus uzrunātu tieši un aktuāli, tad arhitektūra galīgi nav tā jēdzīgākā nodarbe. Taču par to atgriezenisko vai ietekmējamo – es domāju, kaut kādā privātmāju lietā taču tas vairāk vai mazāk darbojas, ar publisko arhitetektūru droši vien citādak. Ir jau tak visādi pēc-1968. piemēri, kā Erskins un Krolls un šādi tādi viņu sekotāji (nu – tādas drīzāk marginālas lietas, ko žurnālos parasti īpaši neliek, piemēram, kādas kopienu… Lasīt vairāk »

pblk

jā jā kādreiz domāja, ka rādio aizies bojā, jo uzradusies TV 🙂 lai gan var jau popularitātes mazināšanos uzskatīt par bojāeju 🙂 taču tas, kas priecē ir ideja, ka notikumi un lietas atgūs vērtību un personikumu no milzu sistēmām pārejot uz mazākām vieglāk saprotamām un jēdzīgākām. tam es ļoti piekrītu! žēl ka "creative city" cieš sakāvi tieši tajā virzienā, kuru pati izceļ – tajā piedalās šaurs slēgts speciālistu loks, lai gan vajadzētu iesaistīt ikvienu iedzīvotāju, bet jā tad tie daži nevarētu tā nopelnīt un pašu pasākumu būtu dārgāk un sarežģītāk organizēt. tāpēc loģiska ir vēršanās uz KOPIENĀM. tās kalpos arī… Lasīt vairāk »

VL

Piepilsētas zemkopji skan bezgala mīļi, nedaudz atsauc atmiņā Francijas galma dāmas ar tikko izslauktu pienu porcelāna terīnēs, bet vispār paša audzēts burkāns un Puķīte tevis lolota, tas ir labs dzīvesprieka avots

16
0
Lūdzu, komentējietx