Vai Tevi varētu interesēt piedalīšanās Helsinku bibliotēkas konkursā?

Lieki laikam piebilst, ka tas ir nākamais lielākais objekts pēc  gandrīz 20 gadu pārtraukuma tajā pašā vietā, kur Kiasma….. toreiz bija >500 dalībnieku, arī daži no Latvijas – diemžēl, bez panākumiem. Arī šoreiz nebūs mazāk, bet – varbūt tomēr jāmēģina?!

Pēdējo reizi bibliotēku taisījām Prāgai, arī bija daži dalībnieki no Latvijas…

Es domāju, lai iesniegtu tādā līmenī detalizētu darbu un ar tādu teorētisko un konceptuālo dziļumu, kāds varētu tikt pamanīts starptautiskā konkursā citu starpā, iespējams, Latvijas mērogam un mūsu katra reālajai kompetencei atbilstoši, BŪTU JĀSTRĀDĀ KOPĀ 3-4iem LV VADOŠAJIEM BIROJIEM, 4-5iem RADOŠAJIEM ARHITEKTIEM. Katram ar savu ikdienas pienesumu arī konkursa darba sagatavošanā – katram savā sektorā, bet visiem kopā – par KOPĒJO IDEJU.

Neviens no mums šeit nevar novadīt projektu kā Zaha vai Stīvens H.

Sorry, to nu būtu jāatzīst. Tam ir arī objektīvie iemesli, bet tas arī nozīmē, ka arī vislabākajā gadījumā varam pretendēt vienīgi uz pirmo divdesmitnieku (piecdesmitnieku, simtnieku), vai kā parasti – „sev pieredzei un treniņam piedalīšanos”… Tieši no tā gribētos izvairīties, un tas ir tas, ko pēc  definīcijas vajadzētu reiz pārsniegt.

Somu konkursa kontekstā gan arī ar dalībnieku atlasi vēl jātiek galā – tur arī daudz veiksminieku no Latvijas varētu nebūt… Lai gan relatīvi smagākais ir un paliek vienīgi punkts par to, ka katram dalībniekam vajag vienu energoefektivitātes speciālistu ar attiecīgu sertifikātu, pieredzi, referencēm un softu. (Šo cilvēku  gan pilnīgi oficiāli atļauts šārēt starp vairākām dalībnieku komandām vienu, tāpēc  jautājums – KAM JAU IR?).

Nobeigumā  – atkāpe par tēmu: kā vispār uzlēkt „augstāk par galvu”? Nemēģināt to vienatnē un arī ne divatā! Iznāks pārāk subjektīvi un nepilnīgi – kaut vai noformējuma, es domāju – detalizācijas – ziņā…

Iedomājieties, cik un kādas galvas ir nodarbinātas vienā caurmēra lielajā starptautiskā kompānijā? – tur mēs katrs, biroju vadītāji un vadītājiņi LV, varētu būt labi ja projekta arhitekti vai radošie asistenti – starp 200 citiem ar ievērojami labāku arhitektūras izglītību un pieredzi.

Tāpēc mana šā brīža vīzija, samērojoties ar uzstādījumu “Helsinku  bibliotēka 2017″, ir drīzāk par ARH.BIROJU „LV ltd” – kurā, pārkāpjot savām personīgajām ambīcijām un šā brīža radošā darba ieradumiem, kopā strādātu vairāki (3…4…5…) patstāvīgi projekta līdzautori, un katrs no tiem – ar vairākiem līdzstrādniekiem. Tas taču varētu būt iespējams?!

Ideālajā gadījumā vajadzīgs būtu arī producents – kāds no lielajiem birojiem, kas būtu gatavs un ieinteresēts ne tikai piesegt darba izstrādāšanu un noformēšanu, bet ar savu “marku” to arī laist pasaulē – autoru darbu zem uzņēmuma vārda.

Varbūt laika ir atlicis par maz (tikai gadu mijā pamanīju šo konkursu), tomēr jautājums ir – kurš no mums vēlētos mēģināt? un – kādā formā to labāk organizēt??

Iespējams, ka, sanākot kopā tiem, kas tagad jau kaut ko domājam vai esam domājuši par Helsinku bibliotēku, sarunas – domu apmaiņas rezultātā IZVEIDOTOS arī kādas (viena-divas) jaunas APVIENĪBAS???!

Tas varētu būtu to vērts. Un konkursa mērogam atbilstoši.

Ar cieņu,

Ingurds Lazdiņš

arhitekts

PS. mūsu neformālā sarakstē sekojošas domas ir izteicis Visvaldis Sarma: 

“Interesanta būtu prakse, kad pie viena konkursa strādājoši biroji no Latvijas kādā stadijā sanāktu kopā un pafilozofētu par doto tēmu – tāda bagātināšanās tomēr sanāktu. Katrā ziņā man nebūtu bail, ka kāds nočiepj manas „gudrās” idejas, daudz svarīgāk liktos sadzirdēt, ko mēs domājam par mūsdienu arhitektūru, un – vai vispār domājam” – tā Visvaldis Sarma.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Jānis

http://competi…stakirjasto.fi/

Sveiki!

Pieņemu, ka daudzi no Jums jau ir redzējuši šo lapu, bet domāju, ka varētu būt arī tādi, kas nav.

Visu labu!

Jānis D.

kUgis

http://www.hs…./1135266906077

(St. citu- ļoti trāpīgi)

Bušins

interesanti 🙂

busins

Apvienoties – ja, bet kā? Tu piedāvā horiznotālu integrāciju ar kvantitatīvu efektu (daudzi galvenie arhitekti kopā un visu savu darbinieku resursiem). Tam jabū neefektīvam risinājumam (vienlīdz stipri dažādi domājošie radošie spēki – gudrās galvas – daudz strīdēsies, un vienotais koncepts būs puzzle-īgs, bet arvienot pēc kvalitātes vienādus biroju darbiniekus nozīmē nepaaugstinot kvalitāti saņemt vairāk darba laika). Varbūt labāka būtu vertikāla integrācija pēc kompetenču principa. Tātad katrai konkursa kompetencai ir paņemts konkrēts cilvēks, kurš būtu labākais savā jomā. Piemēram, tu esi gavlenais, galvenā gudrā galva. Tu pieacināji labāku energoefektivitātes spečuku, + LV Nr.1 vizualizātoru renderētāju, + LV Nr.1 planšetu maketētāju, +… Lasīt vairāk »

A4D

tā jau apmēram biju domājis – katram savs sektors – kam interjers, kam planšetes, kam vēl kas. kāpēc ar līdzstrādniekiem – jo tomēr ļoti svarīgs ir faktors, lai cilvēki būtu kaut cik sastrādājušies jau agrāk – pieslīpējušies. tāpēc arī nekad nenoticēšu, ka var sanākt kopā PGA – x ar interjeristu-y, 3-d vizualizatoru – z utt, un pēkšņi, vienā eksemplārā radīt spožu darbu īsos termiņos – arī Bokalderam tie freelanceri gan jau, ka ilgākā laikaposmā pazīstami… mazliet sarežģītāks ir jautājums par to "vadošo 4(5)-nieku" – protams, kvantitāte pati par sevi kvalitāti nevairo un horizontāla struktūra labu rezultātu ne tuvu negarantē, bet… Lasīt vairāk »

Bušins

Nu īstenībā taisnība 🙂

Starp citu, tā kā man ir neliela pieredze starptautisku konkursu vinnēšanā (pērn kādos 5-8 konkursos tiku pie godalgām), vari paņemt mani komandā, es varu palīdzēt konkursa stratēģijā, politikā un konceptuālā daļā 🙂

Romans Siņicins

ir patiešam liels prieks, ka LV pastāv arhitekti, kuri vēlas piedalīties starptautiskajos konkursos. Mans piedāvājums griezties arī APF fakultātē. Konkursa laiks apmēram sakrīt ar projektēšanas studiju pavasara semestra pirmo uzdevumu. Varbūt var tās imagināras skolas vietā dot piemēram bibliotēku? Pēc manām domām tas ir samēra veiksmīga sadarbošanās- no vienas puses- daudz ideju, no otras- studentiem ir prieks pastrādāt ar nepazīstamiem praktizējošiem arhitektiem pie reālā konkursa. Pēc manām domām nav tik grūti to visu organizēt (tas attiecās arī uz APF). Un vispār kāpēc neorganizēt tādu praksi, ka projektēšanas studijās taisa nevis katru gadu to pašu, bet reālo konkursu? (vot tas attiecas… Lasīt vairāk »

V

manuprāt nav runa par arhitektu nekompetenci, konservatīvismu vai ko tādu.

Svarīgāk – cik arhitektu no Latvijas vispār ir piedalījušies kādā starptautiskā konkursā, kuram birojam ir aktīva filiāle/sadarbība ar ārzemēm, cik Latvijā praktizējošie arhitekti ir strādājuši kādā respektablā ārzemju ofisā utt. iespējams tā ir mentalitāte, bet visticamāk, kā teiktu P. Bajārs – sekas arhitektūras skolas neesamībai.

Vairums LV arhitektu vienkārši nav raduši skatīties ārpusē.

LL

Vai tas tomēr nav pārspīlēti? Cik jauno arhitektu caur to pašu neesošo skolu ir izbaudījuši Erasmus mācības ārzemēs, Erasmus prakses ārzemēs un nereti arī tajās pašās ārzemēs palikuši mācīties/ strādāt ilgāk? Cik ir bijuši praksē ar Leonardo da Vinci stipendiju. Es domāju, ka nav mazums. Zinu, ka daudzi ir darbojušies dāņu, vācu, nīderlandiešu, spāņu, uc birojos. Un mācījušies šo pašu valstu skolās un ne sliktāk par vietējiem studentiem. Es domāju, ka uzsaukums ir domāts tam vairumam / mazumam LV arhitektu, kas tomēr mēdz paskatīties ārpusē. Un, ja arī līdz šim to nav darījuši, tad varbūt ir laiks dot iespēju. Nekāpjot… Lasīt vairāk »

arh. stud.

Jā.. varētu piekrist

V

bet protams ir ārkārtīgi labi, ka šāda inociatīva ir nākusi no Lagzdiņa kunga.

A4D

Es te tā lasu un domāju…šī ir tāda aptauja par interesi, jeb aicinājums uz sadarbošanos? Ja jau te bija domāta aptauja, tad laikam bija jāpievieno tā balsošanas sadaļa, ne? Savukārt, ja aicinājums…jāraksta uz ilazdiņš@arhbirojs.lv vai kā?

Bet doma šķiet interesanta…Latviska komanda kas dizainē Somisku bibliotēku. Veiksmīgas sadarbibas gadījumā, tāda rīcība patieisi varētu mūs pietuvināt kārotajam Eesti pakāpienam. Valodas ziņā nebūs tik raiti kā kaimiņiem un bez Angļu valodas neiztikt, bet…centiena konceptuālajā ziņā….aizraujoši.

A4D

Ingurda ierosinājums noteikti ir ļoti labs un apsveicams, bet manuprāt ir paredzamas beigas. 1. Kāpēc LV arh. biroji(arī citi uzņēmumi ,kas pieder valstij piederīgajiem) arī belle époque vidēji bija ~10 ļautiņu apmērā? Tagad nebaidīšos teikt 4-5 ļautiņi, ja Rietumos tomēr tie biroji ir krietni lielāki. Kāpēc tad neveidoja komandas ,kas veiktu Drang nach Westen? Bija taču resursi, treniņš ikdienā, izbraukāti Rietumi utt.? Kāpec tad visiem likās jauki kā ir? Manuprāt, gluži loģiski, mentalitāte un objektīvi apstākļi, mazs iedzīvotāju blīvums, valstnācijas gluži nesenā urbanizācija ( nav raduši sadarboties un uz kādu paļauties). Mentalitāte , kas radusies no viensētu saimniekiem,kur saimniecībā nebija… Lasīt vairāk »

hhh

…Vairums LV arhitektu vienkārši ir pieraduši sevi pazemot, sakot – ko tad nu es…

tadaaa!!!

A4D

Dārgais ,HHH, tur nav nekāda sakara ar pazemošanu, vienkārši prakse: 1. Definē kaut vienu LV radošo arhitektu komandu ( kur konkrētajā darbā-projektā, konkursā, metā utt..) būtu vairākas "galvas" , bez līdera , kas uzņemas atbildību par risinājumiem, kur it kā visa "’ galvu" komanda uzņemas atbildību? 2. Mana necilā pieredze liecina ,ka mēdz būt ļoti labas sadarbības ( pēdējie konkursi ,kur esam piedalījušies, kur katrs ieņem savu lomu komandā, nav viena galvenā, un katrs respektē viens otru, diskusija uz mērķi), bet mēdz būt vienkāŗsi katastrofas , diemžēl vairums ( kur diskusija notiek par līderību). 3. Vai es teicu ,ka nespīd?… Lasīt vairāk »

Bušins

Nu un kas ka vadošie biroji ir lieli?

Proposalu konkursam mierīgi var izveidot arī līdz 5 cilv. komanda.

Liela cilvēku masa priekšlikuma veidošanas procesam var pat kaitēt!

Tikai dažus gadus atpakaļ Bjarne Ingelam bija daži cilvēki komandā, un viņš vinēja vienu konkursu pēc otra 🙂

jonis

Vai kāds varētu painformēt par konkursa programmu, situāciju, saiet un apspriesties varētu pēc tam.

maija ezergaile

…SH birojā, kad viņš vinnēja 1992.gada konkursā KIASMU, bija vienpadsmit cilvēki. …Toreiz dalība Helsinku MMMuzeja konkursā bija notikums: Baltijas valstu arhitekti bija īpaši aicināti no Somijas Arhitektu savienības puses. Un toreiz tieši Latvija izcēlās ar atsaucību – mēs startējām desmit vai divpadsmit komandas. Igauņu un lietuviešu bija krietni mazāk. Māris Dakteris. Vladimirs Neilands. Aigars Sparāns. Uģis Šēnbergs. Gunārs Asaris. Kas vēl? Un jau toreiz nācās domāt: kāpēc mēs startējam katrs ar savu nelielo komandu? Lai arī tā bija savu personīgo spēku pārbaude. …Vairāku radošo arhitektu sadarbība varētu būt auglīgs process. Un savstarpēji bagātinošs. Godprātīgs profesionālis ar plašu skatījumu sadzird otru.… Lasīt vairāk »

bau

piedāvāju apvienoties un izveidot otro bauhausu 🙂

A4D

Par ideju un idejaam: Vareetu izveidot klauzuri (idejas pieteikumu-metu) starp birojiem kam intrese piedaliities.Tad noveerteet-izveelties-nobalsot par triis labakiem-veiksmiigaakiem-inovatiiviem priekshlikumiem. Peec tam parejie intresanti piesleedzaas tam izveeleetam priekshlikumam kas vinjiem patiik vislabaak. Kopa no Latvijas iesniegt triis priekshlikumus.

Miķelis

Bija reiz utopija par Saules pilsētu, ir vēl arī daudzām tautām tādi garadarbi kā pasakas, – arī latviešiem. Piemēram, pasaka par Sprīdīti, kas devās pasaulē laimi meklēt. Var jau būt, ka pieci vadošie uzšūdinās 5 līdzīgus vadmalas svārkus, iepirks 5 linu tarbas un izveidos savu logotipu. Jā un vēl tās cepures, tās tautas hūtes. Tad visi sapulcēsies un izveidos STRUKTŪRU. Tad sakausēs intelektuālo varējumu vienā monolītā garadarbā un paņems un vēl vinnēs. ????? Izklausās ,maigi sakot, – neticami. Galvenā problēma nav pat personālijās, bet – vai kādam latviešu arhitektam ir ko teikt, piedāvāt svaigu produktu pasaules arhitektūras tirgū, nevis mūsu… Lasīt vairāk »

A4D

Tam es piekriit par ideju truukuma. Mees varam meegjinat izpildiit arhitektuuru ar lielo "A" un sekot Vitruvius principiem:( firmitas, utilitas un venustas) bet tas nenoziime ka mums sanaaks laba arhitektuura. Bez idejas nav inspiraacija un nepiecieshmaa liime kas visu saturu un virza uz priekshu. Ir jabuut iemeslim ziimeet. Iespejama arhitektuura, bez idejas ( koncepcijas) paliek labaakaa gadijuma – izskatiiga eeka bez iemeslja un satura. Ja ideja nav pietiekosh speciiga un pamatota viss paarejaas prasiibas to viens atskaidiis un nekaa nepaliks paar.

X-PAT

Ak Miķeli…atkal gurķojies. Aizvedīsim ka mēs tevi uz tirdziņu un nopārdosim par rubuli(eiro) un miers. Tāpat no tavas gurķošanās labumu neizspiest…ja nu vienīgi varētu tevi iesālīt…citādāk, tā vien šķiet, ka tu še reklamē savus pakalpojumus pasaules arhitektūras teorijas jautājumos.

Miķelis

Tā bija MANA ideja organizēt šo komandu un paveikt neiespējamo misiju! Tas bija mans noslēpums.

Vienīgi man nav neviena drauga, izņemot manu uzticamo PC. Lai uzvar stiprākais!

X-PAT

zini…jāsaka, ka tavs iepriekšējais teksts, lai arī pilnīgi nejēdzīgs, vismaz bija saprotams. Protams, pesimisma dāsnumā tevi nepārspēt, bet nu…ja jau tu uzskati, ka vispār šit-ajā miestā NEKAD un NEKAS UN VISPĀR, tad kāda jēga te burtiņus tērēt?

Fricis

Izcils komentārs

Miķelis

Iepriekšējais teksts piederēja viltvārdim. Tik zemu dažreiz ļaudis krīt…

Kārlis

nosaukt laiku un vietu?

Neverbālā komunikācija ir krietni efektīvāka.

Igors Suhovilovs

…5 LV labākie(tekstā piemin)…kas viņi būs? Pirmais strīds būs, kāmēr nodifinēs. Labi…

Studenti konkursā – labi, bet rezultāts? ( no 75% studentiem nevar ”izspiest” vajadzīgo atdevi/kvalitāti Eiropas līmeņa konkursam; <secinājumi/komentāri no arh. birojiem Eiropā, Austrumeiropā …>) u.t.t.t.

Idejas mums ir, bet savstarpēji/kopīgi mēs negribam/nemākam strādāt. Baltijas klimats laikam!

Ļoti vērtīgi tikt tādā komāndā, kurā startē arh. korifeji – BET VAI TAS IR IESPĒJAMS? Arhguru ir aizņemti ar savu biroju eksistenci un ļoti žēl, ka masveidā nepiesaista jaun. arhitektus eksperimentiem!

MĒROGS…TO SAPRAST MĀCA VISĀS MĀKSL../ARH.SKOLĀS. SAPRAST MĒROGU VISĀ, NE TIKAI ARHITEKTŪRĀ!

jons

Tā vien šķiet, ka tie spējīgie jau sen zīmē Somu bibliotēku, nevis tērē laiku komentāros, visvairāk spīd Zahas Hadid bieds, kas ar saviem spļāvieniem šokē sabiedrību, tikai jāatceras, tie kādreiz būs sētniekam jāsakopj.Vai konceptuāli nepieturēties pie Raita, Birkerta, Alto uc.. radīšanas principiem, kur gars spārno kalnā gaismu saskatīt. Palīgos vienmēr sauc, ja ir ko darīt , ir radusies ideja, kuras īstenošanai pašam drosmes un pārliecības nedaudz pietrūkst. Un katrs , kas brīvs no alkatības un skaudības , par godu turēs atsaukties. Tā linu vai vadmalas tarba nemaz neizskatītos tik triviāli, nesot radīto dārgumu uz somu konkursu.

Miķelis

Kā tad ka zīmē siltos tautiskos deķos ietinušies un dzerot vasarā savākto liepziedu tēju. Vēl viņi pārlapo vecās nobružātās Alto, Raita un Birkerta grāmatas, jo liekas ka tie bija tie "zelta gadi" arhitektūrā, tad i zāle bija zaļāka, i debesis zilākas, i uz papēžiem nemina jaunie. Un vēl šie zīmētāji ir absolūti brīvi no alkatības un labprāt savas idejas uzticēs jaunajiem talantīgajiem izpildītājiem – nē,- bizness un naudas pelnīšana nav priekš viņiem. Viņi pat varētu atteikties no prēmijas arhitektūras vārdā. Jā un vēl viņiem rēgojas Zahas Hadidas bieds, aiz katra stūra, jo dāma ir diezgan šerpa, talantīga sieviete – arhitekte… Lasīt vairāk »

A4D

Lai arī publika ierakstīs mani pesimistu galā līdz ar Tevi ( kaut nebūt nav tā, kā jau teicu VAR IZŠAUT, bet tā būs VEIKSME, nevis LIKUMSAKARĪBA), šoreiz Tev piekrītu pilnībā. Pēc Loģikas un veselā saprāta viennozīmīgi bezjēdzīgas investīcijas, novājināti un dīkstāvē nostāvējuši spēki, vāji sadarboties spējīgas struktūras, vecais labais izmisums ( tas gan varētu nospēlēt veiksmes virzienā, bet parasti jau šādi Tipi paliek kaujas laukā ,jo izmisums liedz domāt saprātīgi , traucē uztvert ne tikai saprātu , bet arī izjust intuīciju), ar materiālo apgādi arī ir, tā kā ir un šis Tips ( vid .lat .arh. apvienība) ies plēsties svešā… Lasīt vairāk »

Peteris Ratas

Entuziasms par konkursiem ir laba lieta, bet mums ir jabut racionaliem. Tas ir neapmaksats pasakums. Tas ir ok, ja to uztver ka radosho vingrinajumu.

Beigu beigas ista arhitektura sakas ar realiem apmaksatiem projektiem, kurus pec tam ari uzbuve. Varbut ir verts padomat vai vairaki Latvijas biroji var apvienoties, lai izietu regionala tirgu un meklet apmaksatus realus pasutijumus….? Maziem birojiem nepietiek speka marketingam, sakaru veidoshanai, un trukst uzticamibas. Apvienoshanas kadaa lielaka partneribaa butu veids ka tikt ara lielaka pasaulee.

A4D

Redz, Pēteri, Tevī ierunājās racionālais konfuciānists , šāds viedoklis LV sabiedrībā (arh.vidē kā radošā ,vēl vairāk) nav svarā. LV sabiedrībā cieņā ir mitoloģiski –ezotēriskais skats uz lietām, pat no ārējām pasaules mācībām mēs daudz labāk pārņemam uz misticismu, kas izprotams tikai iniciētajiem, kuri savukārt apgaismo tumšo masu, bāzētus skatus. Ideālais mums neliekas nekas utopisks, tas liekas tepat aiz stūra, un rīt uz pusdienlaiku…( latviešu masveidīgā aizraušanās ar „sarkanajām” idejām 19.gs b. -20.gs.s.) Kaut kāds dīvains sajaukums starp mitoloģiski – ezotērisko redzējumu ar vācu ( REiropas) racionālismu, kur ezotērisku lietu dabu mēdz uztvert par racionālu(veiksme-Fortūna) un racionālu lietu dabu par mistisku… Lasīt vairāk »

A4D

tas par to "biroju konsorciju" – apvienošanos – ir tieši tas, par ko domāju pēdējos 6us mēnešus atbildot Renāram – manā gadījumā nav tik svarīgi, ko vispār domā "caurmēra latvietis" vai Latijas arhitekts, bet svarīgi ir, Renār, ko par lietu domā TU, es un katrs pats no mums – atbildēsim labāk par saviem lēmumiem un savu pozīciju! arī tādā jautājumā kā spēku apvienošana, sadarbība un jaunas, konkurētspējīgas LV apvienības veidošanās. nepiekritīšu gan arī Pēterim, ka konkurss vienmēr ir radošs vingrinājums – tas varētu būt arī mērķtiecīgs PR un biznesa pasākums – ar savu budžetu, laika grafiku un darbu organizāciju. pats… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ja doma bija aizpildīt Venēcijas bienāles platības ar mūsu latviešu arhitektu veikumu somu bibliotēkas konkursā, tad tas ir mazliet cits pasākums un principiāli cits piedalīšanās mērķis. Par tiem 6 pārdomu mēnešiem – droši, ka tas saistīts ar darbu apsīkumu un raudzīšanos starptautiskajos ūdeņos. Skaidrs, ka vienam pavilkt grūti. Tādēļ pirms laika arī Skonto būve, RE&RE, RBS Skals mēģināja ko līdzīgu, bet tāds čiks vien sanāca. Izglītības bāze, pieredze vietējā tirgū un vietējo apstākļu pārzināšana, savu cilvēku tīklojums – nekā no tā nav pat Latvijas spices birojiem. Līdz ar to rezultāts izpaliks. Vai Tu gribētu uzticēt projektēt nacionālo koncertzāli advancētiem mongoļiem?… Lasīt vairāk »

...

Jāpiekrīt Tev, un atceroties jau kādus gadus atpakļ Arhitektonikas aicinājumus pievienoties savai komandai līdzspēlētājus, gribētos zināt kā tad šis aicinājums bedzās- atradāt toreiz sadarbības partnerus?

A4D

Jā, vienmēr esmu gatavs sadarboties ar spēcīgiem, pieredzējušiem, patstāvīgiem arhitektiem. Līdz šim (toreiz) no 3 secīgām uzsāktajām sadarbības-apvienošanās sarunām ar ilgāku kopdarbu vainagojās vienas – kopā ar Maiju Ezergaili strādājām vairāk nekā 7us gadus. Var teikt – ražīgi strādājām (skat.arī http://www.arhitektonika.lv). Punktu visam pielika krīzes "bedres" sākums un likumsakarīgs maksātnespējas process, kad viens no 3…4iem galvenajiem tā laika pasūtītājiem nesamaksāja par 1,5 gadu darbu…

Tagad atlikušās Arhitektonikas jaudas pietiek 3…4iem vietējiem konkursiem gadā, neskaitot iztikas pelnīšanu. Diemžēl nepiedalos iepirkuma procedūrās, jo valsts un pašvaldības pasūtījumi nospiedošā vairumā nav orientēti uz iespējami labāka arhitektūras līmeņa – pakalpojuma un risinājumu – saņemšanu.

...

Izkalusās skarbi un patiesi, žēl. laikam jau kamēr mūsu zemē nebūš ko projektēt, nekāds kopdarbs arī nesanāks, jo nav kas šos pasākumus finansē. laikam jau tik fanātisku 35gadnieku, kas ieķīlāja visu savu īpašumu, lai varētu samaksāt Arupa inženieriem konkursa sagatavošanai Šanhajā mums nebūs…Ja jau ir nauda ko ieguldīt kopprojektos, tad var runāt par komandas veidošanu, jo tajā jau tomēr ir pietiekoši lieli arī tiešie izdevumi kas kādamjānosedz.

A4D

Trakākais ir tas, ka "ko projektēt" ir, un kā vēl. Bet, faktiski, arhitekta darbs un kvalifikācija nav pieprasīta (valstiskā līmenī). Līdz ar to mākslīgi veidojas situācija, kad, no vienas puses, arhitekti (personas, kas savu darbu gribētu veikt profesionāli un pietiekami augstā līmenī) paliek bez darba, taču tajā pat laikā ne vienā vien iepirkuma procedūrā netiek saņemti vairāk kā 1…2…3 piedāvājumi. Tieši tā bija, piemēram, RTU bibliotekas piebūves un kādu vēl tur 2u jauno māc.korpusu apvienotajā projekta iepirkumā Ķīpsalā . Iemesls – bija paprasīta realizētas pietiekami lielas BIBLIOTEKAS VAI MUZEJA pieredze pēdējo 3 gadu laikā…:/ Ar to, laikam, jāsaprot, ka kāds… Lasīt vairāk »

Peteris Ratas

Piebilde. Valstij (KKF, KM, AVF) nav jafinanse arhitekturas biroji. Taa ir nozare, kurai pashai ir jaatrod savs pielietojums un iztikas avots. Valsts var netieshi lobet savas valsts birojus starptautiska tirgu, to dara daudzi. Bet to dara citadak. Maksat par dalibu konkursos no valsts finansejuma ir nejedzigi. Patiesiba musu nozares grutibas atduras tautsaimniecibas stagnacija, kuras iemesls liela mera ir neefektivs un izshkerdigs valsts aparats, kas nomerde ar nodokliem un birokratisku reglamentu saimniecisko darbibu.

A4D

un par sportistu piedalīšanos olimpiādē? vai tomēr tie ir tikai aizspriedumi

Peteris Ratas

Vai ir kada atshkiriba starp sportu un arhitekturu? Es vienmer biju domajis par arhitekturu ka par profesionalu nozari. Un pret to vajag ari attiekties adekvati. Neparprotami arhitekturai ir sava unikala vieta, jo ta saskaras gan ar kulturu, gan makslu, gan politiku, gan pilsetvidi, utt. Tomer tas nav nedz sports, vai teatris, vai dziesmu svetki. Lidzigi Venecijas bienale nav arhitekturas projekts, bet gan instalacija/izstade/notikums par arhitekturu, jeb kulturas pasakums saistiba ar arhitekturu. Tas ir man personisks uzskats.

Miķelis

Piekrītu 100%

A4D

pasaki kādam pasaules klases sportistam, ka viņš nav profesionāls!..;) zini, viņi arī ar savu arodu nodarbojas profesionāli un daiļslidotāji, piemēram, ir pat ļoti tuvu mākslai. un ne tikai viņi par to, ka arhitektūra nav sports, teātris vai dz.svētki – arī piekrītu bet arī uzskatu, ka maz mūsdienās ir tādu lietu, kas nevarētu būt projekts pats par sevi. Venēcijas biennāles ekspozīcija, piemēram, kā reizi varētu būt tāds konceptuāls projekts LV arhitektu sabiedrībai un KMinistrijai tai skaitā. Kāpēc Tu domā, ka eekspozīcija Venēcijā var būt tikai kāda jau citur realizēta mākslas (lasi-arhitektūras) akcija kā fakts??? un kāpēc pati ekspozīcija nevarētu būt akcija… Lasīt vairāk »

A4D

…Man šķiet krīze ir visiem labi iemācījusi saprast savas vietzīmes – ar mūsu izglītības, pieredzes bāzi ir iespējams darboties tikai lokālos tirgos un konkurēt Eiropā var tikai tur iesakņojoties. Vai ne tā?… Kārtējais gadījums , ka Miķelim varu piekrist. Atbildot, Ingurdam, ko es, Renārs Putniņš, domāju par šādu pasākumu: 1. Iespējams varētu runāt par piedalīšanos Helsinku konkursā (ja ne tur, tad kaut kur citur ārpusē), jo LV projektēšanas iepirkumu un arī diemžēl metu konkursu vide, ar retiem izņēmumiem ir neatgriezeniski sačakarēta (domāju stāsti pa lētāko piedāvājumu, brīnišķīgām projektēšanas programmām, vērtēšanas „pamatojamību”), tur pat Fortūna vairs nav gaidīta, nav vērts iespringt.… Lasīt vairāk »

0
Lūdzu, komentējietx