Gājiens, kas atgādina apgraizīšanu

Esmu dzirdējis no kāda vecmeistara, ka pie mums arhitektūrā Latvijā un ne tikai trūkstot dziļas un jaunas domas. Tam var tikai piekrist. Man radās pārdomas, bet kā tad dzimst tās jaunās idejas, kādiem ir jābūt apstākļiem, lai tām būtu lemts piedzimt un tapt par realitāti?

Radošs cilvēks nekad nevar būt drošs, ka atslēga vienmēr ir atrodama, lai arī cik liela viņa pieredze būtu. Katra cilvēka domāšanas veids ir fenomens, un līdz ar to arī šīs domāšanas auglis ir ļoti atšķirīgs, tāpat arī ir ar idejām. Tieši tāpēc man nekad nav gribējies sevi stādīt augstāk par 1.kursa studentu, jo kāds no viņiem varbūt dos risinājumu tam, uz ko mēs savulaik neesam varējuši atbildēt.


Mūsu profesijā vislabākais ideju katalizators ir atklāts konkurss, kurā ir iespējams aplūkot visdažādākos risinājumus. Arhitekta prakse vispār nav iedomājama bez piedalīšanās konkursos, jo tikai tādā veidā ir iespējams sevī uzturēt radošās spējas. Tieši konkursu norises veids būtiski ietekmē rezultātu. Tikai man liekas, ka pie mums Latvijā šī konkursu kultūra ir ieguvusi netveramu un nepieejamu siltumnīcas formu, kurā ļauts uzturēties tikai izredzētajiem. Un izredzētajiem tā jau ir kļuvusi par nogurdinošu rutīnu, jo visu pasauli nesazīmēsi. Rezultātā: «..mums arhitektūrā Latvijā un ne tikai trūkst dziļas un jaunas domas».


Kāpēc gan šis konkurss nevarēja būt atklātais, es domāju, ka rezultāts ar to tikai iegūtu. Man šis gājiens mazliet atgādina zēnu apgraizīšanu, lai tādā veidā vecie papuasi varētu netraucēti baudīt dzīvi. Bet ir taču vēl Latvijā vēl vesela rinda vidējās un jaunākās paaudzes arhitektu, ar gana stipru konceptuālu pieeju, kuri būtu ar mieru piedalīties šādā konkursā. Veidojas paradokss — sabiedrība iegulda enerģiju, lai veidotu arhitektu un pēc tam atsakās izmantot šos resursus. Es, piemēram, būtu ar mieru piedalīties par velti. Ja ļautu piedalīties savējiem, es domāju, ar laiku paceltos arī Latvijas arhitektu līmenis, tā lūk.


Protams, apsveicami ir tas, ka ir izdevies uzaicināt pazīstamus pasaules līmeņa arhitektu birojus, bet tas rada vēl lielāku disonansi ar šī pasākuma otru pusi, kura attiecas ne tikai uz šo konkursu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
9 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Urmas

ja tā apgraizīšana ir domāta par koncertzāles konkursu, tad Tu esi pārķēris – konkurss ir atklāc. pilnīgi normāla prakse, ka Pasūtītājs nodrošinās ar apmaksātiem projektētājiem un garantēti iegūst konkrētu daudzumu, darbu no birojiem, kuri vienkārši atklātā konkursā nemaz nepiedalītos.

zeme

lasi un domā plašāk….šī tendence nav no vēlamām. Raksta autors vien norāda uz simtomiem….un varbūt piedāvā kā priekšlikumu jaunas injekcijas šim greizam procesam….dooo

googoo

"…garantēti iegūst konkrētu daudzumu, darbu no birojiem, kuri vienkārši atklātā konkursā nemaz nepiedalītos…"

takoi hokej nam ņenužen! ja jau negrib piedalīties, ta i nafig! aiz gara laika ceptus darbus par 10 kiloeiru i vispār nevajag!

nu ok, neatnāktu pelli (da i nafig viņu), perē nenāktu – nu i nafig! za to pie normalizēta pii aar – atnāktu moš kādi citi jaunie disidenti, kuriem uz šito būtu iekāriens!

att. uz .lv birojiem – domāju, ka arhis i seezeekaaa pakalju i bek 10k izkustinaatu! vo, tādi pīrāgi!

Lelle

un izdomājām, ka katram savs viedoklis. Redzi, ja skatās no žūrijas un organizatoru viedokļa, arī rēķinoties ar konkrētu budžetu, tad nav nemaz tik viegli ņemt un izvērtēt visus iesūtītos darbus. Pati zinu, ka 50% vai pat vairāk no pirmās žūrijas laika tiek patērēts neauglīgās sarunās par to, vai dažus darbus vispār pieņemt vērtēšanai vai pa taisno uz miskasti. Nelīdz arī pat formāla skatīšanās, vai atbilst nolikumam, jo vienmēr ir kāds, kas izrādās vai nu mīkstsirdīgs vai cietsirdīgs. Laiks iet muļļājoties ap pilnīgi nederīgām planšetēm un pēc tam īsi ātri skatās īstos. Otra lieta – ko darīt, ja uzvarētāji izrādās studenti,… Lasīt vairāk »

zeme

..tā var būt studentu vienīgā reize, kad piedalīties pašam ar savu vārdu, jo gadās, ka arī "LIELAJOS" birojos idejas autors ir students, bet protokolā viņa vārds "labākā gadījumā" parādās pie Cad DJ-jiem. Tā nu nav nekāda nerisināma problēma, /ja nu tiešām studenti (jaunie diplomiņi) ir tik nevarīgi, var taču tehniskā projekta izstrādi uzticēt/pasūtīt/ izstrādāt sertificētai kompānijai/kaut kur jau TIE NEVARĪGIE studenti arī strādā./ Un nav tādas prakses ar konkursu darbiem, nav bijusi tāda reize, kad visu uzreiz var tehniskot un realizēt….būtu jau labi, ja šī būtu pirmā…

stārkitekte

Lielajos birojos iedejas autors ir students….

smiekli nak

es ari skola loti labi sacerejumus rakstiju, un, kad iznak daza laba gramata, man liekas, ka es jau sito ideju gadiem galva nesaju.

zeme

….patērētāju domāšana, kas pavelkas uz banalitāti…."es jau šito sen gribēju, domāju"…un rekā nopirku, tik nesapratu kā=…akcijas vergi….

9
0
Would love your thoughts, please comment.x