Kā augšanas grūtības ietekmēs Rīgas transportu?

Vērtējot straujo attīstības procesu Rīgas metropoles reģionā no sabiedriskā transporta viedokļa, ir skaidri redzams — nākotne nebūs viegla. Aplūkosim tikai divas, iespējams, sāpīgākās gaidāmās problēmas.

Kurp novedīs milzu suburbija?

Neizdodas atcerēties pareizo latvisko nosaukumu. «Piepilsēta» joprojām skan pārlieku romantiski un vairāk atgādina saulainu priežu mežu kaut kur Pierīgā. Suburbija skan kaut kā pareizi — līdzīgi vārdam «uzburbis».

Skats uz bezgalīgo būvlaukumu starp Rīgu un Ķekavu vai Jaunmārupi (ielieciet citus Jums vairāk ierastos Pierīgas vietvārdus paši) apliecina — tur, kur pirms pāris gadiem bija lakstiem aizaugušas pļavas, pēc pāris gadiem dzīvos tūkstošiem cilvēku. Ja pirms pāris gadiem viņi ar kājām devās no blokmājas uz netālo trolejbusa vai tramvaja pieturu, lai brauktu uz centru, tad pēc pāris gadiem viņi ik rītu sēdīsies automašīnās un iestūrēs milzu sastrēgumā kaut kur 10 kilometrus pirms centra. Jādomā, ka ap šo brīdi būs sākusies arī kapitāla Pierīgas autoceļu rekonstrukcija un sastrēgumstundās veidosies savdabīgas nervu—putekļu vētras. Tas noteikti nepalīdzēs šiem salīdzinoši aktīvajiem suburbijas cilvēkiem sevi veiksmīgi realizēt dzīvē.

Plašajās vienģimenes māju «plantācijās» efektīva sabiedriskā transporta sistēma ir praktiski neiespējama. Būvē cik tramvaju līnijas gribi, vienalga līdz pieturai būs parāk tālu. Savukārt autobusi neglābjami stāvēs tajos pašos sastrēgumos.
Rīgas attīstības plāna izstrādātāji šo problēmu neaizmirsa — Rīga nevēlas zaudēt nodokļu maksātājus. Pirmkārt — pilsēta piedāvā attīstīties savu robežu iekšpusē, veidojot jaunus intensīvas apbūves rajonus (piem. Rumbula) vai jaunus vienģimenes māju rajonus (piem. Kleisti). Otrkārt — tiek piedāvāts veidot Park&Ride sistēmu— iespēja atstāt savu mašīnu jau pusceļā un pārsēsties sabiedriskajā transportā.

Diemžēl nav pārliecības, ka šie risinājumi spēs ko līdzēt. Cilvēka daba liek ilgoties pēc sava zemes stūrīša (vairums Rīgas pilsētā tādu atļauties nevarēs) un pretojas rekomendācijām priekšlaikus atstāt tīro, silto mašīnu. Mūsu rīcībai ir sava loģika, bet tā ir individuāla loģika, nevis kolektīva. Pašlaik topošā milzu Rīgas suburbija radīs lielas problēmas pilsētas attīstībai. Proaktīvi un savstarpēji labi koordinēti plānotāji šo problēmu būtu spējuši «mīkstināt», bet ne atrisināt. Atliek cerēt, ka cilvēki suburbijā tomēr būs laimīgāki un — neskaitāmajos piemājas dārziņos skraidīs daudz bērnu.

Vai policentriska pilsēta liks ilgoties pēc metro?

Jaunā attīstības plāna veidotāji paredz, ka Rīga veidosies kā policentriska lielpilsēta. Fakts, ka attīstītāji šo ideju ir uztvēruši ar aizrautību un jau piedāvā liela mēroga attīstības projektus jaunajos centros, liecina, ka šai idejai gaidāms arī reāls segums. Kā viens no nopietnākajiem jauna centra veidošanas pieteikumiem uzskatāma pati Rīgas domes iecere veidot jaunu administratīvo centru pie Torņakalna.
Iedomāsimies vairākus tūkstošus darbinieku, kuri kādu dienu strādās aptuveni pusotru kilometru prom no centra. Kļūs sarežģītākas simtiem dokumentu pārnēsāšanas, sanāksmes, ātras parunāšanas, kas ikdienā notiek starp Rīgas domes darbiniekiem un citu Vecrīgas un tuvējā centra iestāžu darbiniekiem — ministrijām, bankām, juristiem, projektu attīstītājiem, arhitektiem utt. Vai to aizstās elektroniskā pārvalde, videokonferences, elektroniskie paraksti? Maz ticams — ja tik veiksmīgi attīstījušies datortīkli nav samazinājuši iestādēs patērētā papīra daudzumu, tad vēl jo mazāk mainīsies nepieciešamība pēc personiskiem kontaktiem. Tātad — būs nepieciešama ērta transporta sasaiste starp Torņakalnu un centru (attīstības plāna veidotāji vēl nav attapušies «ievilkt» tramvaja līniju jaunajā Torņakalna centrā).

Tikai ar centru? Piemēram, vai banku centrālās nodaļas pēc pāris gadiem vēl būs meklējamas Centrā? Nē… vairs nevarēsim uz tām aizskriet no sava Vecrīgas ofisa pāris minūšu laikā. Cita būs Skanstes ielas rajonā, cita — Ķīpsalā (atkal — attīstības plānā tramvajs iet ar līkumu ap plānotajiem Ķīpsalas debesskrāpjiem).

Galu galā var sanākt tā, ka steidzīgas lietas kārtojot, vienas dienas laikā būs jāapskrien iestādes Lucavsalā, pie Mežaparka, Ķīpsalā, Torņakalnā un vēl arī Vecrīgā. Darīt to ar automašīnu? Ja visi tā darīs, tad vietas nebūs ne uz ielām, ne stāvvietās (Paskatieties, kas darās pie Hansabankas augstceltnes — tie vēl ir tikai «ziediņi»). Jebkāds Daugavas tiltu daudzums nepalīdzēs. Autobusi? Lēni, nīkšana sastrēgumos… Tramvaji — jau labāk, bet paies vismaz 40 minūtes, kamēr tas daudzkārt apstāsies pieturās un pie luksoforiem, lai nokļūtu, piemēram, no Lucavsalas līdz Mežaparkam. Ja vienas dienas laikā jāpaspēj uz vairākiem „centriem”, tas ir par lēnu. Sliežu transports, kas pacelts virs ielām? Rīgas apstākļos tas izklausās pārlieku brutāli.

Nekas jauns nav jāizdomā. Policentriskās pilsētās un vispār— jebkurā nozīmīgā metropolē tiek izbūvēts metro. Ja Rīga būs policentriska un veiksmīga pilsēta, metro būs vajadzīgs arī mums. Šobrīd šādai iecerei līdzekļu nav, pie metro attīstības strādāts netiek. Taču var gadīties, ka tieši metro trūkums slāpēs veiksmīgu jauno centru attīstību un, iespējams, Rīgas konkurētspēju vispār.