Jānodrošina Latvijas arhitektu iespējas

Atbalstot šāsdienas, 25.augusta, nākamo LAS biedru sapulces iniciatīvu, kas plkst.19.00 notiks Latvijas Arhitektu savienības telpās — Arhitektu namā — un kurā aicināti debatēt gan LAS esošais priekšsēdis Sergejs Ņikiforovs, gan arhitekts Ingurds Lazdiņš, A4D pārpublicē portāla tehniskajās annālēs zudušo pirms LAS XVII kongresa 2005.gadā Lazdiņa izstrādāto Priekšlikumu LAS attīstībai 2006.—2008.gados.

Latvijas arhitektu sabiedrības un arhitektūras izaugsmi saskatu vispirms profesionālās darbības ekonomisko nosacījumu sakārtošanā — ekonomikas principos būtu nepieciešams balstīt  gan ikdienas pakalpojumu sniegšanu un ekspertīzi, gan LAS valdi un tās darbību. Tas nozīmētu sākt ar ekspertu darba apmaksas kritēriju un izcenojumu sakārtošanu — tirgus ekonomikas sistēmas radīšanu jomā, kur to jau tagad pieprasa privātpersonas, pašvaldības un valsts, arvien pieaugot gan arhitektūras konkursu, gan attīstības projektu daudzumam un intensitātei.

Organizācijas darba spējas nevar uzlaboties, neieguldot līdzekļus. Kamēr arhitekti un arhitektu biroji nespēj nodrošināt atbilstošu sava darba apmaksu, līdzekļu nepietiek arī LAS uzturēšanai un tā, savukārt, nespēj pārstāvēt arhitektu intereses un atrisināt arhitektiem būtiskus jautājumus. Lai palielinātu organizācijas rīcībspēju, jāsakārto un jāpārstrukturē LAS budžets, palielinot ieņēmumu daļas pozīciju skaitu un summas.

Pamatojums šādam — uz materiālo nodrošinātību orientētam, ekonomikā balstītam attīstības ceļam — ir arhitektu profesijas ētiskie pamatprincipi, entuziasms, profesionālā kompetence, tālākizglītošanās kā dabiska nepieciešamība un dabiski brīvs profesionāli radošais un sacensības gars. Esmu pārliecināts: arhitekti nav jāvada, viņiem jārada darbam labvēlīgi apstākļi un jānodrošina iespējas. Tas arī būtu viens no galvenajiem LAS darbības uzdevumiem un mērķiem.

Esošie un iespējamie LAS ienākumu avoti:

• samaksa par konkursu organizēšanu un ekspertīzi
• diferencētas biedra naudas, iespējams, arī biroju iemaksas pēc piespiedu brīvprātības principa
• procenti no būvniecības nodevas
• valsts finansējums, kas saņemts caur Kultūras ministriju vai Valsts Kultūrkapitāla fondu
• pašvaldību finansiāls atbalsts
• arhitektu un biroju finansiāls atbalsts konkrētu mērķprogrammu īstenošanai pēc plāna
• ienākumi no patstāvīgas ekonomiskās darbības – darba ar informāciju, metodisko līdzekļu izstrādes un izplatīšanas, semināru un komercizstāžu organizēšanas

LAS pienāktos saņemt valsts un pašvaldību finansējumu, pamatojoties uz to, ka tā ir līdz šim vienīgā ar arhitektūras jautājumiem saistītā un tos lemjošā organizācija, kas pilda arī pārraudzības un koordinējošo funkciju reālos ar vides attīstību un būvniecību saistītos projektos, pārstāv pilsētu un valsts intereses arhitektūras, būvprojektēšanas un būvprojektu vadības jomā.

Ierosinu realizēt attīstības metodi caur naudu — sasniedzot labākus rezultātus ar labklājības celšanu un lielākām iespējām. Labāk situēti arhitekti (ne tikai materiālā ziņā) nozīmētu lielākus ienākumus LAS, kura līdz ar to varētu sniegt lielāku atbalstu arhitektiem, tādējādi veicinot visas nozares straujāku attīstību un izaugsmi.

LAS priekšsēdētāja prioritārs uzdevums ir mainīt LAS lomu un pozīciju sabiedriskajās, ekonomiskajās un politiskajās attiecībās un komunikācijā no pasīvi vērojošas, konstatējošas, epizodiski aktīvas uz pastāvīgi, intensīvi funkcionējošu, savu stāvokli apzinošos. Tas nozīmē arī prasmi izmantot savas privilēģijas un kompetences, zināmā mērā — izmantot savu monopolstāvokli pozitīvi.

Jauno LAS un arhitektūras lomu valsts un pašvaldību dzīvē un arhitektūras nozarē kopumā saskatu kā pašregulējošu mehānismu, kas pats sevi uztur un nodrošina, dabiskās evolūcijas un sacensības formā attīstās un pilnveidojas, spēj sniegt arvien augstāka līmeņa un pastāvīgāku profesionālo klātbūtni un līdzdalību procesos, savas pozīcijas aktīvu izteikšanu, savlaicīgu reakciju uz notikumiem un izšķirošu ietekmi tajos.

Bez tam arhitektu prakses sakārtošanai būtu svarīga arī vienotas informatīva un metodiska rakstura materiālu kopas sagatavošana un izplatīšana — parauglīgumu, projektēšanas un būvniecības procesa izmaksu kontroles metodikas un vienota pakalpojumu saraksta izstrāde, sadarbības un projektu vadības shēmu aprakstīšana sarežģītākiem un atšķirīgiem būvniecības procesa organizācijas modeļiem un iesaistīto pušu sadarbībai, autortiesību uz autoruzraudzības jautājumu skaidrošana.

Līdzās pastāvīgajām LAS ētikas un sertificēšanas komisijām vismaz līdz Arhitektūras likumam un Arhitektu kolēģijas dibināšanai būtu nepieciešams pievienot vēl divas jaunas komisijas: tehnisko un konkursu komisiju. Tehniskās komisijas pārziņā būtu noteikumi, izcenojumi, nolikumi, procedūras, projektu kvalitātes un satura jautājumi, savukārt konkursu komisija nodarbotos ar konkursu organizēšanas, dalības, žūriju personāla darba un apmaksas jautājumiem, līdzdarboties būtiska organizācijas mērķa sasniegšanā — nostiprināt un izvērst LAS kā arhitektūras konkursu, arhitektu ekspertu un pasūtījumu koordinācijas centru.

Šī sasaukuma laikā būtu lietderīgi izveidot arī juridisko lietu komisiju iesāktās likumdošanas iniciatīvas veiksmīgam noslēgumam un turpmākai sadarbībai ar valsts likumdošanas struktūrām, arī normatīvo dokumentu, nolikumu un dažādu citu paraugdokumentu sagatavošanai, vienotu un salīdzināmu arhitektu pakalpojumu piedāvājuma un klasifikācijas principu, konkursu dalībnieku apmaksas ieteikumu un normu izstrādei. Spēki būtu veltāmi arī jaunā arhitektūras mantojuma apzināšanas un aizsardzības darbam un tā autortiesību uzraudzībai.

Viens no veidiem kā līdzdarboties procesos un mainīt LAS publisko tēlu ir izvērst aktīvāku LAS sabiedrisko attiecību darbu, lai regulāri sagatavotu un izplatītu valdes viedokļus par ikdienas aktualitātēm, konfliktu risinājumiem pretrunīgos un diskutējamos ar arhitektūru, attīstību un pilsētbūvniecību saistītos jautājumos, zināmā mērā labojot situāciju, kad nokavēti paziņojumi, nosodoši vērtējumi vai lēmumi spriedzi tikai kāpina. Tas nodrošinātu tik nepieciešamo LAS klātbūtni notikumos un iespēju tai procesus efektīvi ietekmēt.

Lai pārtrauktu arvien pieaugošo LAS un tās valdes izolēšanos tikai dažās vecuma grupās, svarīgi stiprināt LAS jaunās paaudzes politiku, izveidojot jauno arhitektu sektoru arī valdē (arhitektiem līdz 35 gadiem). 

Un, visbeidzot, vēl viens ārkārtīgi nozīmīgs un varbūt visgrūtāk ieviešamais jauninājums, kurš tomēr izšķirošs nozares izaugsmē, — % likmes noteikšana valsts pasūtījumiem kā princips kvalitatīvai sacensībai un aizsardzībai pret mazāksolīšanas postošajām sekām. Tas nozīmētu, ka konkursos par valsts pasūtījumiem arhitektūrā un būvprojektēšanā projektēšanas izmaksas nebūtu piedāvājuma vērtēšanas kritērijs — tās tiktu noteiktas pēc tabulām un procentu likmēm un dažādiem piedāvājumiem atšķirtos ne vairāk kā 5% robežās, kā rezultātā tiktu vērtēta tikai un galvenokārt risinājumu arhitektoniskā kvalitāte, funkcionālums un būvniecības un ekspluatācijas ekonomiskā puse.

Nobeiguma vietā. Patreiz arhitekta loma valsts politikā nav tik nozīmīga, kāda tā varētu un tai vajadzētu būt pēc saimniecisko un kultūras aktivitāšu loģikas. Būvniecības sektorā daudzos gadījumos arhitekta viedoklis ir tikai blakusprodukts. Arhitektūra nav kultūras prioritāšu augšgalā, ko apstiprina arī pagaidām nepamatoti zemais valsts finansējuma koeficients arhitektūras izglītībai. Tomēr mūsdienu situācija prasa arvien labāk izglītotus, arvien darbaspējīgākus arhitektūras speciālistus un birojus. Ir jāatrod ceļš, kā mainīt pozīciju, ko paši arhitekti sev uzstādījuši un kurā šobrīd atrodas arhitekta profesija.

Man kā cilvēkam nav ārkārtīgi svarīgi būt ievēlētam — daudz svarīgāk, lai tiktu realizēta šī programma, lai īstenotos tajā iezīmētās pārmaiņas. Bet man kā arhitektam ir svarīgi, lai LAS attīstītos, lai arhitektu pozīcija un kompetences nostiprinātos, lai darba un sadzīves apstākļi kļūtu nodrošinātāki.

Pielikumā: Pārdomas arhitektu kongresu gaidot, Ingurds Lazdiņš, 2005