JAA par Liepājas Jūrniecības muzeja konkursu

Jauno Arhitektu apvienība 29.jūnijā tikās, lai diskutētu par
Liepājas Jūrniecības muzeja konkursu un tajā uzvarējušo biroja MARK
projektu. JAA biedru starpā pastāv atšķirīgi viedokļi par konkursa laureātu rīcību un ar to
saistītajiem publiski iztirzātajiem jautājumiem.

Diskusijā analizējot konkursā uzvarējušo darbu, kā arī vērtējot citu pēdējā laikā notikušu sabiedrībai svarīgu objektu konkursu norisi, secināts, ka lielākā daļa jautājumu ir risināma ar konkursu organizēšanas un žūrēšanas uzlabošanu.

Lai neatkārtotos sitācija, kad pēc notikuša konkursa izceļas diskusijas, kas apšauba žūrijas izvēlēto uzvarētāju un darbu kvalitāti vai atbilstību iecerētajiem mērķiem ir nepieciešami:

  • pārdomāti izstrādāta konkursu norise
  • profesionāli sagatavots konkursa uzdevums, programma, nolikums
  • Latvijas Arhitektu savienības (LAS) sekošana konkursa norisei
  • profesionāla un atbildīga žūrija, kas pamato konkursa uzvarētāja izvēli
  • publicitātes nodrošināšana un profesionāla diskusija pēc konkursa

Jauno Arhitektu apvienība (JAA) ierosinājusi LAS padomei veidot darba grupu, kas izstrādātu arhitektūras konkursu kvalitātes uzlabošanas pasākumu kopumu. LAS Padome 30.jūnija sapulcē apstiprināja apakškomisijas izveidošanu konkursa jautājumu risināšanai. JAA ieteica savus kandidātus apakškomisijas sastāvam — Raimonds Saulītis, Renārs Putniņš, Ilze Didrihsone, Mārtiņš Jaunromāns.

Pašlaik JAA ir 31 biedrs, no kuriem 29 ir LAS biedri. LAS Padomē no JAA ir deleģēti 2 biedri. Apvienības galvenais mērķis ir jauno arhitektu klātbūtne Latvijas arhitektūras apritē:

  • jauno arhitektu aktīva darbība LAS
  • jauno arhitektu darbība uz sabiedrību vērstu pasākumu realizācijā
  • jaunie arhitekti pārstāv Latviju ārzemēs, kā arī iesaistās starptautisko arhitektūras organizāciju darbā caur komisijām un LAS Ārlietu sekciju
  • jaunie arhitekti konkursu žūrijās
  • JAA mājas lapa, sadaļa LAS mājas lapā
  • aktuāla informācija, jautājumi un pasākumi
  • apskati par birojiem, arhitektiem
  • informācija topošajiem arhitektiem

Pašlaik JAA biedri aktīvi darbojas LAS izveidotajās komisijās, kā arī strādā pie izpētes par bērnu un jauniešu izglītošanu arhitektūras jautājumos. Ir uzsākti sakari ar UIA Work Programme Architecture & Children. JAA ir izvirzījusi kandidātu Zani Karpovu darba grupai rīcības plāna izstrādei dokumentam Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.—2015.gadam. JAA biedri izvirzīs kandidatūras Nacionālajai Arhitektūras padomei.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
66 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
...

mjaa … berniksiga attieksme… diemzel…bet bija gaidams

…viena varda… ko tad mees… mees jau neko… tie vini.. tie nu gan!

seit jau nav zurijaa lieta-vienalga kada bus zurija- problemas ar objektivitati bus jebkurai no tam- vismaz sabiedribas aciis-ta tas ir pienemts:)

butiskakais jau ir pasas sabiedribas attieksme pret procesu-kur galveno lomu saja visa patieisbaa speelee pats arhitekts!-ja! Runajot par noteikumu ieverosanu, darbu kopesanu, un visapr par godpratigu un etisku straadaashanu- ko acimredzot ne esosa ne nakama arh paaudze nemegina pat saprast… jo vnk nav tas izdevigi!

ru

Šis portāls palicis par TVNETU… neko vairāk par Liepājas konkursa tematiku, šeit nevar palasīt :)))

gārnis

jā, gluži kā tvnetā! tur arī tikai par liepājas konkursu.

Romans

delfi

tvnets

Ierosinu Renāram uzdāvināt uz Ziemassvētkiem jaunu klaviatūru!

...

mjaa renar… 🙂

qwerty

Pēc šādas analīzes, piedāvājums izskatās pavisam klauzūrīgs, kas pie tik sarežģītas konfigurācijas rada pamatīgas šaubas par beigu produkta iespējamo līdzību metam. Šajā gadījumā tiešām prasās pēc vairākpakāpju konkrusa.

Mark paliek Renāram, mazākais, aliņu parādā par skiču projektā risināmo problēmu (būs ko pasvīst) uzskaiti.

I.Šteimanis

Katram no pirmā 10-nieka vajadzētu šādu konspektu no žūrijas puses.

katram savs

lai gan-daudzkas būtu darāms pašam autoram-ja vispār sniedza savu darbu vērtēšanai, tam visam jau bija jābūt paredzētam…neba žūrijai to risināt, bet nu tagad jārunā par katra atbildību-autoram par neprecīzu un nerealizējamu priekšlikumu, žūrijai-par to, ka tādam piešķira prīzi…

Z tornis

Nabaga arhitekti, paskatieties laukā, sākusies vasara. Ko nu tā visi sašūmējušies – bija vai nebija plaģiāts. Visiem jau gribas uzvarēt, bet ne vienmēr iznāk. Jāsāk pie tā pierast. Ko visi gudrie villojas pa mājām, ņem un pierāda sevi ārpus Latvijas. Industrija ir mirusi uz kādiem 2-5 gadiem un iestājusies pārprodukcija arhitektu nometnē. Īsts sarkanais okeāns, ūdeņi ir pilni asinīm. Neviens nav sliktāks no tā palicis, ka nav darba. Laiks atslābt, aizvērt savu kantori un atpūsties, gan jau arī kādreiz labie laiku atgriezīsies…

I.Šteimanis

Šis ir pašvaldības (nevis privātpersonas) rīkots konkurss. Iespējams, ka arī budžets šim pasākumam kopumā arī ticis veltīts pietiekams un arī žūrijas locekļi nav nebūt palikuši bešā (par to jau pie mums parasti pierasts klusēt). Aptuveni lēšot, viena darba ekspertīze varētu izmaksāt sākot no 150 LVL. Ja katra komisijas locekļa prēmējums jau paceļas virs 300 LVL, tad it kā jau autopilotā tam ir jābūt atdevei -kaut vai tikpat izvērstā apjomā kā Putniņa k-ga rakstītajam. Vai no visas žūrijas par 10 darbiem tas būtu par daudz prasīts? (kazi: varbūt Putniņš tagad var iesniegt rēķinu Liepājas domei par iztrūkstošā darba veikšanu un tas… Lasīt vairāk »

...

riktiga rukasana nak kopsaiste ar riktigu samaksu…

I.Šteimanis

Varbūt sākt ar to, ka aicināt žūrijā tos, kam tā ir riktīga sirdslieta.

Izskatās, ka R.Putniņam tā varētu būt, ja jau par velti var šitā rukāt.

novērotājs

cepuri nost Renāra priekšā šoreiz! rūpīgi pastrādāts

sāku laikam saprast, par ko Valgums šai sakarā toreiz runāja, ceturtdienas diskusijā LAS

ja kaut vai 80% no Renāra pieminētā tiešām ir tā, tad žūrija brīva, un autorus uz sertificēšanas komisiju! sorry

Punkyface

Man liekas, ka ir pienācis laix iedzert alu ….

P.S. kas zin, kas pēc tam ienāx smadzenē!?

I.Šteimanis

Vieni meklā iemeslu, citi veidu.

AlexanderViz

Problēma nevis MARKa, bet nekvalificētā žūrijā. Profesionālajam arhitektam vajag sekot līdzi pasaules arhitektūras notikumiem, tos analizēt un atlasit kopešanu no inovācijām

?

come’on! Marka darba nesaskati lidzibas ar originalu?!

jtd

Karsts laiks ietekmē grafomānijas rašanos, ir diez psihiatrijas vēsturē šādi novērojumi … 😉 Renārs ir paveicis pamatīgu darbu un pārējiem kolēģiem (konkursantiem, žūrētājiem un visiem pārējiem) vismaz kā ikdienas dokumentu arhīvā noglabājams paraugs tas ir lielisks veikums. Tomēr tas ir šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Neskatoties uz programmas satura neatbilstību nosaukumam, tas tomēr bija METU konkurss (cik ļoti mets atšķiras no klauzūras?), kamēr analizētas ir skiču projektā risināmas lietas, bet vairākas pat tehniskajā projektā. Ir labi, ja arhitekta pieredze un profesionalitāte ļauj šajā analīzē minētās lietas jau veikli ielikt un risināt meta stadijā (varbūt pēc kādu 10 muzeju ēku realizācijas… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Par Mežaparka akustikas prasībām es rakstīju Jānim Dripem e pastu, kurā izteicu viedokli, ka Nolikuma akustikas sadaļas prasības nav korektas. Saņēmu diplomātisku atbildi, ka tas esot kompromiss… Arī Rēzeknes k-zāles sakarā es rakstīju organizatoriem, ka nolikumā sarakstītas absurdas norādes (kā lietot ISO standartu ESOŠU!! telpu akustiskai testēšanai), uz ko saņēmu atbildi, ka tas esot tikai informācijai. Nevaru pievienoties Uģa versijai, ka pie vainas ir pasūtītāja neskaidrās vēlmes un būvvaldes ir nekritizējamas. Faktiski jebkurš sabiedrisko būvprocesu bīdītājs rīkojas ar sabiedrībai piederošu īpašumu. Katrs teikums nolikumā, katrs žūrijas locekļa mirkļa lēmums rezultējas būtiskās mūsu finansiālās saistībās. Šāda bezatbildība ir visas valsts ierēdniecības… Lasīt vairāk »

I.Šteimanis

Klauzūra ir 2. kursa studenta 2,5h ilgs darinājums vaska krītiņu vai jebkādā citā tehnikā paveikts darbiņš, tas nav nekādā gadījumā mets, JTD! Šajā gadījumā risinājumi tiek skatīti uz varbūtības, ticamības principa. Pie konkursa darbiem ir strādājuši no 2 līdz 6 cilvēki vidēji vismaz 2 nedēļas no vietas. Summāri visos 45 darbos ir ieguldīts vismaz ~10 000 h. Vēl jo vairāk aiz pietātes pret konkursa dalībniekiem un viņu ieguldītā darba prasās pēc R.Putniņa pieejas, analizējot darbus. Tad arī var atšķirt tos darbus, kuri tikai virspusēji mīca apjomus, tikai lai no ārpuses labāk izskatās, no tiem, kuri mīcot ir iedziļinājušies arī motivācijā.… Lasīt vairāk »

inga

tieši šadā veidā, kā RENĀRS PUTNIŅŠ , arī vajadzētu pieiet pie darbu vērtēšanas, saprotu, ka tas ir liels darbs, bet tikpat labi varēja būt reize, kā agrāk, kad piesakās 2-4 konkursanti…vai tad tas nozīmē, ka pieeja mainās atkarībā no darbu skaita? Tā jau gan nedrīkstētu būt, tas nav žūrijas paviršajam darbam attaisnojums-darbu kvantitāte… tātad-žūrijai ir jāapzinās mirkļa nopietnība un svarīgums, jāstrādā vaiga sviedros, nevis garām ejot jālīmē dzelteni papīrīši. Vērība jāpiegriež arī sastāvam-nav jēgas likt tik daudz ar arhitektūru nesaistītus cilvēkus, tos varētu piesaistīt kā konsultantus programmas un PAU izstrādē un ne vairāk…

Dāvids Rubins

Žūrija (12 cilvēki) visus 45 darbus izanalizēja un novērtēja 6,5 stundās. Renārs droši vien veltīja tik pat daudz laika pie viena darba analīzes. Starp citu, viens no žūrijas locekļiem vērtējot darbu Museaum secināja, ka kompozīcija ir tik pabeigta, ka neko likt klāt nedrīkst. Paldies Renāram par analīzi!

janitis

jaunie arhitekti – man liekas pirm 30 gadiem vaardu pionieris un oktobreens lietoja mazaak. un kur ir tolks no tiem jauniem arhitektiem??

baiba

izksataas, ka bijusi vienkaarsi aptauja- vairaakumam patika MARK veidotais mets, tas arii viss. diemzeel pasvaldiibai nav tie resursi par kuriem te dazi runaa un pasvaldiibas darbinieki nevar kluut par kosmonautiem, lai izfilozofeetu eekas vizuaalo teelu. 100% uzbuuveetais neatbildiis metam, jo piedaavaatais iisti pat neatbilst buuvnormatiiviem un nobeigumaa- vienmeer var labaak!

baiba

izksataas, ka bijusi vienkaarsi aptauja- vairaakumam patika MARK veidotais mets, tas arii viss. diemzeel pasvaldiibai nav tie resursi par kuriem te dazi runaa un pasvaldiibas darbinieki nevar kluut par kosmonautiem, lai izfilozofeetu eekas vizuaalo teelu. 100% uzbuuveetais neatbildiis metam, jo piedaavaatais iisti pat neatbilst buuvnormatiiviem un nobeigumaa- vienmeer var labaak!

...

mjaa … berniksiga attieksme… diemzel…bet bija gaidams

…viena varda… ko tad mees… mees jau neko… tie vini.. tie nu gan!

seit jau nav zurijaa lieta-vienalga kada bus zurija- problemas ar objektivitati bus jebkurai no tam- vismaz sabiedribas aciis-ta tas ir pienemts:)

butiskakais jau ir pasas sabiedribas attieksme pret procesu-kur galveno lomu saja visa patieisbaa speelee pats arhitekts!-ja! Runajot par noteikumu ieverosanu, darbu kopesanu, un visapr par godpratigu un etisku straadaashanu- ko acimredzot ne esosa ne nakama arh paaudze nemegina pat saprast… jo vnk nav tas izdevigi!

ru

Šis portāls palicis par TVNETU… neko vairāk par Liepājas konkursa tematiku, šeit nevar palasīt :)))

gārnis

jā, gluži kā tvnetā! tur arī tikai par liepājas konkursu.

Romans

delfi

Renārs Putniņš

Par vinnējušo MARK darbu, JAA diskusijā secinājām , ka dalībniekam ir pilnas tiesības un līdz ar to atbildība, nodot savu darbu –ideju ,kaut vai uzliktu uz salvetes ar ūdenskrāsām, vai salīmētu kolāžas tehnikā (citācijās bez atsaucēm) attēlot uz tām kaut vai plīša lācīšu dzimumdzīvi, pats galvenais viņiem nav jāattaisnojas sabiedrības priekšā ,kāpēc viņi tā ir darījuši, ja paši to nevēlas. Ļoti būtiska ir žūrijas argumentācija ,kāpēc šāds darbs tiek novērtēts augstāk par pārējiem, ja nav šāda strīdīga darba novērtējuma pamatojuma, zaudētāji ir ne tikai konkrētie konkursa dalībnieki(nenovērtētie darbi) organizētāji utt., bet arī visa sabiedrība kopumā. Tāpēc man izpētot darbu radās… Lasīt vairāk »

tvnets

Ierosinu Renāram uzdāvināt uz Ziemassvētkiem jaunu klaviatūru!

...

mjaa renar… 🙂

qwerty

Pēc šādas analīzes, piedāvājums izskatās pavisam klauzūrīgs, kas pie tik sarežģītas konfigurācijas rada pamatīgas šaubas par beigu produkta iespējamo līdzību metam. Šajā gadījumā tiešām prasās pēc vairākpakāpju konkrusa.

Mark paliek Renāram, mazākais, aliņu parādā par skiču projektā risināmo problēmu (būs ko pasvīst) uzskaiti.

I.Šteimanis

Katram no pirmā 10-nieka vajadzētu šādu konspektu no žūrijas puses.

Ingurds Lazdiņš

tad tā vairs nebūtu LV žūrija! un nevis tāpēc, ka žūrijas dalībnieki to nespētu vai negribētu, bet tā elementārā iemesla pēc, ka LV nav tradīciju šāda veida ekspertu darba apmaksai un LAS arī pagaidām vairāk neprasa, par savu delegātu piedalīšanos par ko ir runa? par to, ka, lai varētu iedziļināties jautājumā, ir jābūt finansējumam atbilstošā apmērā tāme projektēšanai nereti ir simtos tūkstošu mērāma, būvniecības investīcijas – miljonos – ekspluatācijas izmaksas un realizācijas seku nodarītais kaitējums vai labums – vispār grūti aplēšams – toties žūrijas locekļu honorāri ir paši ziniet kādi nav tādas tradīcijas maksāt par arhitekta galvu (domām:) ja vien… Lasīt vairāk »

katram savs

lai gan-daudzkas būtu darāms pašam autoram-ja vispār sniedza savu darbu vērtēšanai, tam visam jau bija jābūt paredzētam…neba žūrijai to risināt, bet nu tagad jārunā par katra atbildību-autoram par neprecīzu un nerealizējamu priekšlikumu, žūrijai-par to, ka tādam piešķira prīzi…

Z tornis

Nabaga arhitekti, paskatieties laukā, sākusies vasara. Ko nu tā visi sašūmējušies – bija vai nebija plaģiāts. Visiem jau gribas uzvarēt, bet ne vienmēr iznāk. Jāsāk pie tā pierast. Ko visi gudrie villojas pa mājām, ņem un pierāda sevi ārpus Latvijas. Industrija ir mirusi uz kādiem 2-5 gadiem un iestājusies pārprodukcija arhitektu nometnē. Īsts sarkanais okeāns, ūdeņi ir pilni asinīm. Neviens nav sliktāks no tā palicis, ka nav darba. Laiks atslābt, aizvērt savu kantori un atpūsties, gan jau arī kādreiz labie laiku atgriezīsies…

I.Šteimanis

Šis ir pašvaldības (nevis privātpersonas) rīkots konkurss. Iespējams, ka arī budžets šim pasākumam kopumā arī ticis veltīts pietiekams un arī žūrijas locekļi nav nebūt palikuši bešā (par to jau pie mums parasti pierasts klusēt). Aptuveni lēšot, viena darba ekspertīze varētu izmaksāt sākot no 150 LVL. Ja katra komisijas locekļa prēmējums jau paceļas virs 300 LVL, tad it kā jau autopilotā tam ir jābūt atdevei -kaut vai tikpat izvērstā apjomā kā Putniņa k-ga rakstītajam. Vai no visas žūrijas par 10 darbiem tas būtu par daudz prasīts? (kazi: varbūt Putniņš tagad var iesniegt rēķinu Liepājas domei par iztrūkstošā darba veikšanu un tas… Lasīt vairāk »

...

riktiga rukasana nak kopsaiste ar riktigu samaksu…

I.Šteimanis

Varbūt sākt ar to, ka aicināt žūrijā tos, kam tā ir riktīga sirdslieta.

Izskatās, ka R.Putniņam tā varētu būt, ja jau par velti var šitā rukāt.

novērotājs

cepuri nost Renāra priekšā šoreiz! rūpīgi pastrādāts

sāku laikam saprast, par ko Valgums šai sakarā toreiz runāja, ceturtdienas diskusijā LAS

ja kaut vai 80% no Renāra pieminētā tiešām ir tā, tad žūrija brīva, un autorus uz sertificēšanas komisiju! sorry

KUgis

Nu toc, cik var cepties?!

Skaidrs, ka vajag citadus konkursus, bet vispirms vajag citadas motivacijas no pasutitaja puses. (Skat manu komentu pie

http://www.a4d…beres/comments/ )

Ja vajadziba būtu bijusi nopietna, tad i žūrijai atrastos cik necik ko maksat (st citu- Liep.koncertzāli žūrejot, Birkerts, kā reiz no honorāra atteicās, ja atmiņa neviļ), i butu vēlme to lietu ar apspriešanām un izstādišanām mārketēt. A kuru tas vairs interesē, izņemot pašus iesaistītos?

Ingurds Lazdiņš

Uģi, sveiks, mierā nelikšos 😉 zini, mani ne tik ļoti uztrauc konkrētais konkursa darbs vai tā novērtējums kam negadās bet es nevaru Tev piekrist, kad aizbildinies ar pasūtītāja motivāciju – tāda atruna neder – tieši gadījumā ar Pašvaldības pasūtījumu ir divkāršs pamats cerēt, sagaidīt un prasīt visrūpīgāko attieksmi un adekvātu resursu sadalījumu konkursa veiksmei!! tāpēc jau tā ir Pašvaldība, ka tai ir visi pieejamie resursi un tai jāstrādā sabiedrības interesēs ar visu iespējamo kompetenci par Birkertu arī ne līdz galam piekrītu – tas nav tik viennozīmīgi, jo, cik zinu, par Latvijas bankas rekonstrukcijas pretendentu "žūrēšanu" viņš ņēma pilnus 200 latus… Lasīt vairāk »

KUgis

Negrasijos apspriest klasiķi. Žūrēšana ir (vai tai vajadzētu būt) nopietns darbs, un par darbu IR jāmaksā. Tā pat, kā- ja nav naudinjas projektam, kur ta radisies būvei? , tā arī- ja naudiņas nav žūrijai, arī kaut kas nav kārtībā ar visu to projektu (kopumā). Un tieši par to es ari purpinu. Mēs te cepamies, par to kurš ko, kā un cik. Dos Die’s, varbut ari gūsim kādu mācību citai reizei, tapec varbut ari der pacepties. Viena no atziņām- kurā pilnībā atbalstu Tevis un vēl dažu kaut kur te jau teikto- par daudzkārtu konkursiem. Brīdī, kad pašam pasūtītājam nav lielas sajēgas,… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

arī klasiķis, kurš piedalās darba tirgū, ir kolēģis, un kā tāds arī ir apspriežams 😉 ja nopietnāk – domāju, ka viens no lielākjiem baļķiem vairākstadiju konkursu prakse celiņā ir tas pat skopums (divas stadijas taču dārgākas par vienu, ko īpaši jūt, ja var taču tā pat realizēt vai nerealizēt jebkuru no risinājumiem – nav jau tās atbildības organizatoram!) otrkārt – nav tādas prakses līdz šim, ka arhitektu konkursa darbi būtu adekvāti atalgoti – iznāk te tādas gladiatoru cīņas, ja paskatamies uz cipariem rietumu pasaulē… un arī skiču stadijas konkursa balvām būtu ievērojami jāatšķiras no metu konkursiem paredzētajām http://www.a4d…onkursu-praksi/ bet nu… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Par to POLITISKO pirmsvēlēšanu fonu, jau pašā sākuma bija skaidrs cik smuki datumi sakrita, tamdēļ sevi čakarēt kaut kādu džeku PR cirka izrādē negribējām , bet tas jebkurā gadījumā neattaisno žūrijas voluntāro un autoritatīvo līdz šīm izskanējušo darbu ( vēļ jo projām ceru ,ka tas tā nav un tiks publicēti slepenie faili ;-))

Punkyface

Man liekas, ka ir pienācis laix iedzert alu ….

P.S. kas zin, kas pēc tam ienāx smadzenē!?

I.Šteimanis

Vieni meklā iemeslu, citi veidu.

AlexanderViz

Problēma nevis MARKa, bet nekvalificētā žūrijā. Profesionālajam arhitektam vajag sekot līdzi pasaules arhitektūras notikumiem, tos analizēt un atlasit kopešanu no inovācijām

?

come’on! Marka darba nesaskati lidzibas ar originalu?!

jtd

Karsts laiks ietekmē grafomānijas rašanos, ir diez psihiatrijas vēsturē šādi novērojumi … 😉 Renārs ir paveicis pamatīgu darbu un pārējiem kolēģiem (konkursantiem, žūrētājiem un visiem pārējiem) vismaz kā ikdienas dokumentu arhīvā noglabājams paraugs tas ir lielisks veikums. Tomēr tas ir šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Neskatoties uz programmas satura neatbilstību nosaukumam, tas tomēr bija METU konkurss (cik ļoti mets atšķiras no klauzūras?), kamēr analizētas ir skiču projektā risināmas lietas, bet vairākas pat tehniskajā projektā. Ir labi, ja arhitekta pieredze un profesionalitāte ļauj šajā analīzē minētās lietas jau veikli ielikt un risināt meta stadijā (varbūt pēc kādu 10 muzeju ēku realizācijas… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Par to grafomāniju, JAA pārstāvji jau no skandāla pirmās dienas lūdza dot MARK kolēgiem savu publiski pieejamo vinnējušo darbu analīzei uz 18.jūniju , jo JAA viedokli prasīja vairāki ļaudis, šis gabals ir tapis pa bŗīvo laiku no 25. jūnija ( vēl bija diezgan pavēss;-)), kad saņēmām no autoriem darbu. Savukārt analīzē skart subjektīvas lietas ir bezjēdzīgi, tamdēļ nācas uzmeklēt un uzdot konkrētus , skaidrus jautājumus, par kuriem +- visiem ir viena sapratne. JAA mēs noteikti netaisamies šķelt, tamdēļ arī mani jautājumi nav oficiālais viedoklis( tikai tā detalizēta izpausme tam). METS ta mets, bet žūrijai jābūt vīzijai kā šis projekts izskatīsies… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Par Mežaparka akustikas prasībām es rakstīju Jānim Dripem e pastu, kurā izteicu viedokli, ka Nolikuma akustikas sadaļas prasības nav korektas. Saņēmu diplomātisku atbildi, ka tas esot kompromiss… Arī Rēzeknes k-zāles sakarā es rakstīju organizatoriem, ka nolikumā sarakstītas absurdas norādes (kā lietot ISO standartu ESOŠU!! telpu akustiskai testēšanai), uz ko saņēmu atbildi, ka tas esot tikai informācijai. Nevaru pievienoties Uģa versijai, ka pie vainas ir pasūtītāja neskaidrās vēlmes un būvvaldes ir nekritizējamas. Faktiski jebkurš sabiedrisko būvprocesu bīdītājs rīkojas ar sabiedrībai piederošu īpašumu. Katrs teikums nolikumā, katrs žūrijas locekļa mirkļa lēmums rezultējas būtiskās mūsu finansiālās saistībās. Šāda bezatbildība ir visas valsts ierēdniecības… Lasīt vairāk »

I.Šteimanis

Klauzūra ir 2. kursa studenta 2,5h ilgs darinājums vaska krītiņu vai jebkādā citā tehnikā paveikts darbiņš, tas nav nekādā gadījumā mets, JTD! Šajā gadījumā risinājumi tiek skatīti uz varbūtības, ticamības principa. Pie konkursa darbiem ir strādājuši no 2 līdz 6 cilvēki vidēji vismaz 2 nedēļas no vietas. Summāri visos 45 darbos ir ieguldīts vismaz ~10 000 h. Vēl jo vairāk aiz pietātes pret konkursa dalībniekiem un viņu ieguldītā darba prasās pēc R.Putniņa pieejas, analizējot darbus. Tad arī var atšķirt tos darbus, kuri tikai virspusēji mīca apjomus, tikai lai no ārpuses labāk izskatās, no tiem, kuri mīcot ir iedziļinājušies arī motivācijā.… Lasīt vairāk »

inga

tieši šadā veidā, kā RENĀRS PUTNIŅŠ , arī vajadzētu pieiet pie darbu vērtēšanas, saprotu, ka tas ir liels darbs, bet tikpat labi varēja būt reize, kā agrāk, kad piesakās 2-4 konkursanti…vai tad tas nozīmē, ka pieeja mainās atkarībā no darbu skaita? Tā jau gan nedrīkstētu būt, tas nav žūrijas paviršajam darbam attaisnojums-darbu kvantitāte… tātad-žūrijai ir jāapzinās mirkļa nopietnība un svarīgums, jāstrādā vaiga sviedros, nevis garām ejot jālīmē dzelteni papīrīši. Vērība jāpiegriež arī sastāvam-nav jēgas likt tik daudz ar arhitektūru nesaistītus cilvēkus, tos varētu piesaistīt kā konsultantus programmas un PAU izstrādē un ne vairāk…

Dāvids Rubins

Žūrija (12 cilvēki) visus 45 darbus izanalizēja un novērtēja 6,5 stundās. Renārs droši vien veltīja tik pat daudz laika pie viena darba analīzes. Starp citu, viens no žūrijas locekļiem vērtējot darbu Museaum secināja, ka kompozīcija ir tik pabeigta, ka neko likt klāt nedrīkst. Paldies Renāram par analīzi!

janitis

jaunie arhitekti – man liekas pirm 30 gadiem vaardu pionieris un oktobreens lietoja mazaak. un kur ir tolks no tiem jauniem arhitektiem??

66
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x