INTA kongress — viedokļi II

Uz A4D jautājumiem par to, kas licies interesantākais un svarīgākais Starptautiskās pilsētvides attīstības asociācijas INTA kongresā, atbild Gunta Lukstiņa, Jānis Norde un Marc Geldof.

Gunta Lukstiņa

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

No INTAs spilgtākais iespaids bija pirmās dienas vakarā — Erika Koreina meistarklase. Savukārt nepārliecināja vērtējums par Latvijas pilsētām: Jelgavu, Jūrmalu, Valmieru — varbūt tāpēc, ka rezultāti tika prezentēti franču valodā. Pasākums noritēja viļņveidīgi — bija mazāk interesantas uzstāšanās, bet daži augstākie viļņi bija tiešām labi, interesanti. Te var minēt prezentācijas par Dubaju, Brazīlijas mazajām radošajām pilsētām un Lielbritānijas pilsētu atjaunošanas piemēri.

Jānis Norde

Sarma & Norde

Arī es nedaudz esmu pārsteigts par pasākuma zemo apmeklējumu. Atverot INTA32 bukletu, pretī smaida J.Birks un E.Zalāns, taču nemanīju nevienu no atbildīgajiem plānotājiem ne no Rīgas, ne reģioniem.

Interesanti, ka uz reģistrācijas galdiņa palika liels skaits neizņemtu dalībnieku karšu, vismaz desmit bija no Liepājas. Man šķiet, ka LAS ir sagurusi. Saistībā ar arhitektu kongresu Turīnā un Venēcijas biennāli visiem LAS biedriem tika izsūtīta izsmeļoša informācija un pieteikuma veidlapas, tāpat no LAS saņemu uzaicinājumus uz dažādiem semināriem, taču info par šo pasākumu — nulle. Es negribu uzsvērt, ka tas būtu LAS pienākums, taču man šķiet, ka galvenajām norisēm pasaulē šai organizācijai vajadzētu sekot līdzi.

Par kongresa naglu — Charles Landry lekciju neko daudz nevaru pastāstīt, jo, neskatoties uz amizantajiem attēliem, viņa lasījums bija tik samtaini monotons, ka es aizmigu. Par viņu vairāk.

Atsevišķas lietas, kas man aizķērās:

• Marokas pieredze. Apbrīnojami skaidri stratēģiskās plānošanas mērķi. Šis ir iemesls, kāpēc es devos uz šo kongresu, lai gūtu apliecinājumu tam, ka plānošana vispār ir iespējama. Viens no runātājiem atzina, ka pat Eiropai būtu daudz ko mācīties no Marokas.
• Jan Klerks no Nīderlandes augstbūvju padomes vēstīja 10 baušļus, kuri izskaidro rietumu pilsētu centienus būvēt augstas ēkas, kā piemēru minot Roterdamas biznesa centru, kas ar savām augstbūvēm ir mazāk intensīvs nekā Amsterdamas centrs. Augstas ēkas padara pilsētu pievilcīgāku, atklāj pilsētas ambīcijas būt pamanāmai, demonstrē attieksmi pret mūsdienu kultūru un zinātnes iespējam, ļauj citā rakursā baudīt urbāno ainavu. Man izdevās atrast nedaudz savādāku Klerks prezentāciju, taču arī šajā ir daudz kas no tā, ko viņš rādīja Rīgā.
• Sascha Haselmayer uzburtā vīzija par globālā bezvada tīmekļa un mobilā interneta neierobežotajām iespējām izraisīja dažus jautājumus: 1) Vai tas patiešām ir tik forši? (Jo man neviena no šīm superiekārtām tā īsti labi nav funkcionējusi). Negribētos nonākt situācijā, kad visas iespējas tikt pie informācijas ir tikai mobilajā tālrunī, kuram atsaka «tačskrīns». Šajā situācijā uz papīra drukāta pilsētas karte tomēr ir nenovērtējams informācijas «bekaps». 2) Vai ekoloģiskie risinājumi tiek pareizi tulkoti? Piemēram, «Mazāk drukāsim — saglabāsim vairāk koku!». Koku var iestādīt un atstāt mantojumā mazbērniem, bet kā ierobežot nepārtrauktu resursu izmantošanu elektrības ražošanai, kur blakusprodukts ir temperatūras paaugstināšanās? Sascha Haselmayer mājas lapa.
• Reiner de Graaf no OMA īpašus komentārus neprasa. Diezgan pašapzinīgs šovs. Pamatā viņu pētījums jau ir apkopots S,M,L,XL un citās grāmatās.
• Pārskatot programmu, ir vērts atzīmēt David Lee – praktizējošā konsultanta no BOP prezentāciju un Evert Verhagen no Creative Cities.

Protams var minēt vēl daudz labu prezentāciju, kā kompleksi risināt attīstības jautājumus pilnīgi dažādās sociālās un kultūras vidēs kā Grīnvičā, Belfāstā vai Bergenā. Ar interesi gaidīju Viesturu Celmiņu un drusku saskumu, kad viņš visu savu prezentāciju veltīja RIXPORT. Man radās iespaids, ka šī tēma nebija savā vietā.

Marc Geldof

Arhitekts un pilsētplānotājs, Atelier for Landscaping Private and Public Spaces (Alps)

INTA ir Starptautiskās pilsētvides attīstības asociācija, kas bāzēta Hāgā, Nīderlandē. Tās biedri ir valdības, pašvaldības, uzņēmumi, pētnieciskās un izglītības institūcijas visā pasaulē. INTA izvēlējās Rīgu kā vietu savam 32.kongresam, lai dalītos pieredzē par «pilsētu konkurētspēju, saliedētību, radošumu, vietas pievilcību un liela mēroga attīstības vadīšanu.»

Interesantus priekšlasījumus sniedza Philippe Clerc (Francija) — par vietas gudrību (territorial intelligence), Toomas Vitsut (Igaunija) — par Tallinas IT centriem. Par gudro stratēģiju (intelligent strategies) izmantošanu reģionālā mērogā runāja Mohamed Mbarki (Maroka), bet pilsētas mērogā — Lisbeth Iversen (Bergena, Norvēģija). Pirmo dienu noslēdza Erik Corijn (Beļģija) ar meistarklasi par kultūras pārvērtībām pilsētās, izmantojot Briseles piemēru.

Otrajā dienā tika aplūkots kultūras radošuma potenciāls kā svira pilsētu attīstības veicināšanai. Dzīvīgas prezentācijas rādija Vaux-en-Velin pilsētas (Francija) mērs, 2009.gada Monreālas Biennāles kurators Scott Burnham (Kanāda) — par pilsētu, kā platformu sabiedrības iesaistīšanai radošos telpiskos projektos, Evert Verhagen (Nīderlande) — par iedzīvotāju, uzņēmumu, plānotāju un varas institūciju mijiedarbību Amsterdamas Westergasfabriek jaunā parka plānošanas procesā un Nick Hunt (Lielbritānija) — par panīkuša reģiona attīstība sveicināšanu ar Land Art mākslas palīdzību.

Viesturs Celmiņš (Latvija) attīstīja koncepciju par sabiedrības iesaistīšanos projekta publiskajā apspriešanā, par piemēru ņemot Rīgas lidostas paplašināšanu. Dienu noslēdza cita dzirkstoša meistarklase, ko vadīja Charles Landry (Lielbritānija) no Comedia, paziņojot, ka pilsētu neveido projekti — no statiskas «civilās pilsētinženērijias» (civil urban engineering) jāpāriet uz dinamisku «radošo pilsētveidošanu» (creative city making). Landrijs ir grāmatas The Art of City Making autors.

Trešās dienas priekšlasījumi par liela mēroga projektu attīstību uzsvēra vajadzību pēc stipras politiskās vadības un vadības grupas, kas apvienotu visus publiskos un privātos projektā iesaistītos dalībniekus. Vērts atzīmēt tādas uzstāšanās, kā lekcijas par Grīnvičas pussalu Londonā (Philip Dibsdale), La Défense Parīzē (Didier Lourdin), Roterhamas pilsētas centru Dienvidjorkšīrā, Lielbritānijā (Michael Gallaghan) un Expo parka pārveidošanu Lisabonā (Rolando Borges Martins).

INTA 32 ir kā pagrieziena punkts pārejā uz domāšanu par pilsētu veidošanu un ceru, ka iespēja šim kongresam notikt Rīgā būs iedvesmojusi visas iesaistītās puses.