Viena no interesantākajām parādībām pēdējo gadu ziemeļu kaimiņvalsts
arhitektūrā ir b210 — domubiedru grupa,
kas pārstāv igauņu arhitektūras jaunāko, varētu teikt, neatkarības gadu trešo
paaudzi. Viņu darbu raksturo starpdiciplinaritāte, sadarbība, radošums un azarts,
darbojoties arhitektūras, mākslas, ainavu arhitektūras un citās saistītās jomās.
Kas ir b210?
b210 ir brīva radošu
cilvēku grupa, ko vieno kopīgi īrēta biroja telpa zīmīgā 70. gados celtā Projektētāju nama (Projekteerijate maja) otrajā stāvā, pašā Tallinas centrā (Rävala pst 8). b210 nozīmē gan fizisko biroja telpu ar šādu numuru, gan cilvēku
grupu, kas šeit strādā. b210
dibinātāji ir beiguši Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultāti. Tas
aizsākās 2010. gada pavasarī, kad studentu grupa apvienoja spēkus, lai atrastu
mājīgas un iedvesmojošas telpas, kurās pabeigt savus maģistra darbus. Nākošajā
mēnesī b210 svinēs divu gadu
jubileju.
b210 ir bijis kā
mācību posms pēc augstskolas beigšanas — transformācijas process no studentiem
par profesionāļiem. Mācību turpinājums, mainot formātu, veids, kā rosināt sevi
— nodoties vīzijām un pārbaudīt savas izglītības un prāta vērienu.
b210 darbojies kā
izmēģinājumu poligons pieejām, kas bāzētas starpdisciplinārā sadarbībā. Kāds
būs rezultāts, ja projekta koncepciju virzošā komanda būs ievērojami lielāka,
nekā tas ierasts, aptverot līdz pat desmit radošu domātāju? Kāds būs darba
process bez striktas hierarhijas — kā plakana, dažbrīd pat anarhiska
pārdemokrātija, kurā ikvienam ir līdzvērtīgas tiesības? Vai šāds sadarbības
formāts, kas katram jaunam projektam paredz veidot jauno arhitektu un
profesionāļu (kam nav iepriekšējas pieredzes darboties šādā starpdisciplināras
sadarbības formātā) komandu, var būt produktīvs? Tie ir eksperimenti, kas
ļāvuši katru darbu uzsākt ar svaigu pieeju un reizē uzkrāt plaša spektra
pieredzi dažādos darba procesos.
Saskaņā ar minētajiem principiem un mērķiem, b210 ir telpa, kas apvieno arvien
mainīgu ļaužu grupu, ko kopā saved dažādo paziņu tīkls. Grupa saglabā
viesmīlīgu attieksmi pret ikvienu no potenciālajiem līdzdomātājiem un kolēģiem.
Šobrīd b210 apvieno tādas nozares kā
arhitektūru, pilsētas aktīvismu (urban
activism), ainavu arhitektūru, interjera dizainu, mākslu, filozofiju,
pieminekļu aizsardzību u.c.— pārstāvēto profesiju skaits ir lielāks nekā
dalībnieku daudzums. Šis saraksts nav ne visaptverošs, ne noteicošs. Vērtība ir
ideju apmaiņā un b210 dalībnieki,
neskatoties uz to, ka pārstāv dažādas disciplīnas, ir līdzīgi domājoši un
spējīgi atrast kopīgo dažādos radošos veidojumos. Grupas partneri ir, piemēram
Igaunijas Pilsētlaboratorija (Urban Lab
/Linnalabor), Ainavu arhitektūras galerija (Maastikuarhitektuuri Galerii),
Telliskivi radošā pilsēta (Telliskivi loomelinnak), Igaunijas Mākslas akadēmija
un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte.
Līdz šim b210 ir piedalījusies
dažādos arhitektūras konkursos (piemēram, Seminaari ielas lineārais parkam
Rakverē, Jauniešu centram Tartū, Laivu izmēģināšanas centram Kuresārē), veikuši
dažādus pētījumus un rakstījuši rakstus (pētījums par Ziemeļtallinas radošajām
industrijām, raksti žurnālā Maja
(piem. Tipveida mājas — A4D) un kultūras avīzē Sirp) un veidojuši dažādas pilsētas instalācijas.
Citiem vārdiem sakot, tas ko dara b210 ir telpiskas intervences visdažādākajā mērogā un formātā — no
velo apģērba dizaina, veicinot riteņbraukšanu kā transporta līdzekli, līdz
kritiskiem viedokļiem par lēno procesu, kādā Tallina pavēršas pret jūru
(instalācija Baseins), kā arī
daloties savās zināšanās un pieredzē (darbnīcas un lekcijas).
Sadarbībai ir nepieciešama kopīga telpa, bet ne vairāk —
pārējais ir atkarīgs no rosīgām domām. Un arvien mainīgā cilvēku grupa liek
idejām vārīties. Šobrīd b210
dalībnieki ir Karin Tõugu, Aet Ader,
Grete Soosalu, Kalle Komissarov, Kaidi Õis, Mari Hunt, Kadri
Klementi un Mikk Meelak.
Projekti
Kaut arī b210 darboja stikai nepilnus divus gadus, viņu
kontā ir uzvaras trīs nozīmīgos konkursos, kā arī divas instalācijas pagājušās
vasaras pilsētas instalāciju festivālā LIFT11.
Lineārais parks un tipveida dzīvokļu
ēkas renovācijas projekts Rakverē
Autori: Aet Ader, Grete Soosalu, Kaidi Õis, Kadri Klementi,
Karin Tõugu, Mikk Meelak. Līdzautori: Diana Taalfeld , Risto Parve & Kai
Süda; 2010
Pilotprojekts ir balstīts uz diviem arhitektūras konkursā
uzvarējušiem priekšlikumiem. Konkursa mērķis bija atsvaidzināt padomju laika
rūpnieciski ražoto mājokļu ēku izskatu, reizē piemērojot tās mūsdienu energoefektivitātes
standartiem. Seminari iela, kas saista
Rakveres centru ar piepilsētu, savā šķietami uzsvērtajā linearitātē ir
iespaidīga telpa, kam ir ievērojams rekreācijas un kopienas aktivitātes
potenciāls. Projekts ietver septiņu dažādu tipu, grupās kārtotu sekciju ēku pārveidošanu,
atbilstoši to novietnei ielas telpā. Parka veidojumā iecerēts īstenot
pakāpenisku pāreju no blīvas, urbānas pilsētas telpas uz zaļo priekšpilsētu,
kas reizē atspoguļotos arī pārveidotajās mājās.
Parka projekta mērķis bija uzsvērt šīs ielas kvalitātes, pievienojot
cilvēciska mēroga elementus un primāras telpiskās pieredzes, tādejādi radot
rekreācijas telpu cilvēkiem no dažādiem pilsētas rajoniem. Jaunais plānojuma
prioritāte ir kājāmgājē, riteņbraucāji un sporta aktivitāšu cienītāji. Ņemot
vērā vietējo kontekstu, parku veido ātruma, atmosfēras un aktivitāšu ziņā atšķirīgas
zonas, katra ar savu centru, ko visu vienā virknē apvieno lineārā telpa. Atbilstoši
iecerei, svarīga loma parka izveidošanā ir vietējiem iedzīvotājiem, vēlams viņus
iesaistīt vieglāko darbu veikšanā, piemēram, koku stādīšanā, jo līdzdalībai ir nonovērtējama loma stipras un dzīvīgas
kopienas izveidošanā.
Annelinna jauniešu centrs Tartū
Autori: Aet Ader, Kalle Komissarov, Mikk Meelak, Grete
Soosalu, Karin Tõugu, Kaidi Õis; 2010
Projekta galvenā koncepcija bija radīt atvērtu un ietilpīgu
telpu jauniešiem — lielu, harmonisku un stingru struktūru, kas ļautu jauniešiem
tajā justies brīvi un radoši. Tipoloģiski tā atgādina rūpniecisku būvi ar
lieliem laidumiem un neslēptu ēkas konstrukciju, telpas izmēri un tekstūras
uzsver jauniešu centra atvērtību. Ierobežotā budžeta dēļ konstruktīvo struktūru
paredzēts veidot no rūpnieciski ražotām dzelzsbetona konstrukcijām ar 6×6 un 12×12 metru kolonu režģi.
Tā kā ēkas loģika ir industriāla, tas izpaužas arī ēkas tēlā
un apjomos, kas veiksmīgi sasaucas ar programmu. Ņemot vērā, ka ēka atrodas
līdzenā pļavā, tehnisko telpu un klinšu kāpšanas torņa apjomi ir uzsvērti, piešķirot
īpašu siluetu un padarītu pamanāmu un atpazīstamu lielā attālumā, kas ir
svarīgi tukšā vietā. Lai izmantotu labāko, ko piedāvā skaistā un dabiskā apkārtne
liela dzīvojamā rajona malā, divas ēkas sienas ir veidotas galvenokārt
stiklotas. Tādā veidā telpa ir orientēta pret pļavu un upi ēkas dienvidu pusē.
Iekštelpa ir dalīta divās zonās. Viena ir brīvāka — ar lielo
zāli, iekštelpas skeitparku un lielām kāpnēm. Otra zona ir vairāk programmēta,
kurā atrodas telpas dažādām tematiskām nodarbēm, lai katrs varētu atrast savu
stūrīti. Saskaņojoties ar ēku, ārtelpu, kurā izvietojas stāvlaukums, spēļu
laukumi, dārzs un skeitparks, organizē līnijas, kas turpina iekštelpas režģi. Tā
kā gruntsgabals ir milzīgs, liela daļa no tā ir atstāta neskarta, saplūstot ar
pļavu un atstājot iespēju nākotnē paplašināties.
Kuģu izmēģinājumu centrs
Kuresārē
Autori: Kadri Klementi, Mari Hunt, Aet Ader, Kalle
Komissarov, Kaur Stöör (öö-öö); 2011
Projekts kuģu būves izmēģinājumu baseinam un laboratoriju
ēkai ir turpinājums uzvarējušajam priekšlikumam arhitektūras konkursā, ko
rīkoja Tallinas Tehnoloģiskā universitāte un Kuresāres pilsēta (Sāremā salā).
Jaunās ēkas gruntsgabals — topošais augstskolas Kuresāres koledžas Kuģubūves
fakultātes komplekss atrodas starp viduslaiku (un arī dažu jaunāku ēku) apbūvi
Kuresāres vecpilsētā.
Jaunā ēka, kas atradīsies blakus kādreizējajam tiesu namam,
ietvers 60 m garu izmēģinājumu rezervuāru, laboratorijas un nelielu auditoriju.
Rezervuārs un to ietverošā modeļu sagatavošanas zona lielā mērā nosaka ēkas
proporcijas. Lai ar rezultātā radušos lielo apjomu
iekļautos esošajā pilsētas audumā, ēka ir veidota no trim dažādām daļām — divas
«mājas» ar divslīpju jumtiem, ko savieno zemāks apjoms ar jumta terasi. Zem viena
no stāvajiem jumtiem ir izvietota auditorija, zem otra — elektronikas un dizaina
laboratorijas un izpētes biroji.
Fasāde ir apšūta ar lapegles dēliem, ielas pusē atstājot
stiklojuma joslu, kas seko izmēģinājumu baseinam, ļaujot pilsētas iemītniekiem noraudzīties
kuģu projektēšanas un izmēģināšanas ikdienā. Stikla paviljons savieno jauno ēku
ar veco un ielu ar kompleksa iekšpagalmu. Kuģu izmēģināšanas baseins Kuresārei būs unikāla
celtne (tāpat kā visai Igaunijai un Baltijas reģionam — pirmā šāda veida būve).
Tāpēc galvenā ēkas atrakcija būs ietve gar logu joslu visā baseina garumā —
nedaudz paaugstināta, lai ikvienam ļautu ieraudzīt īpašo ēkas funkciju.
Kompleksa pagalmā izvietota tehniskā un stāvvietu zona un
neliels laukums, aks turpinās uz jumta terases, uz kuras var nokļūt pa
skulpturālām kāpnēm, kas vienlaikus iecerētas kā sēdvietas . Laukums saista
vecās un jaunās ēkas un ir saulaina vieta pasēdēšanai un svētkiem kā studentiem, tā zinātniekiem.
O
Autori: Andra Aaloe, Aet Ader, Flo Kasearu, Grete Soosalu,
Kaarel Künnap; 2011
Tā ir melna lode, kas parādoties pilsētā, iezīmē dažādus
mērogus. Tā ir piepūšama bumba, varbūt arī ne bumba, varbūt melnais caurums,
nekas vai arī visums, bumba kā spridzeklis, aizbāznis vai punkts, kas parādās
dažādās vietās un nevietās, radot, pasvītrojot,
provocējot, izklaidējot, noklusējot kaut ko, rotaļājoties ar vēju un tevi,
ieslogot vai atļaujot.
O bija viena no LIFT11 instalācijām.
Audiotūre
Autore: Kadri Klementi
Audioeksursija bija viena festivāla LIFT11 instalācijām. Tā
bija veidota, kā ievadlekcija Tallinai raksturīgā pilsētas arhitektūras telpā, izceļot
un izskaidrojot vienu pēc otra ielu veidojošos elementus. Sekojot uz ielas
atzīmētiem 44 punktiem, varēja klausīties katram no tiem veltītu īsu stāstījumu,
pievēršot uzmanību ikdienas steigā nepamanītiem pilsētas aspektiem, piemēram,
dažādām detaļām pilnajai ielas telpai, saistībai starp kustības ātrumu un ielas
telpu, ielas semiotikai (t.i. iela kā vēstījuma konteksts), ielas gramatikai
(satiksmes kontroles sistēmas struktūra) u.c.
Ekskursijai bija izvēlēta Roosikrantsi iela, kas ir pašā
centrā un sākas no pilsētas galvenā laukumā, bet reizē ir nomaļus no aktīvākās
satiksmes. Tā ir samērā īsa iela ar dažādu arhitektūru un radusies īpaši
neplānojot. Kopā tas ļāva labi novērot ielas attīstību, to veidojošās
sastāvdaļas un ikdienišķās lietošanas veidus.
