Atzīmējot Igaunijas Neatkarības dienu — neapšaubāmi ievērojamākā ziemeļu kaimiņvalsts pēdējā laika būve — Igaunijas Tautas muzejs Tartu, — «nācijas superbūve», kas atsperoties no specifiskās novietnes — kādreizējā padomju armijas lidlauka, rada pilnīgi jaunu realitāti, tiecoties nākotnē.
A4D muzeja projektam ar laika atstarpi pieskaras jau trešo reizi. Pirmā reiz bija pirms 11 gadiem, kad muzeja konkursā par labāko tika atzīta konceptuāla ideja, ko piedāvāja trīs jaunu Parīzes arhitektu komanda (Dan Dorell, Lina Ghotmeh, Tsuyoshi Tane, kuri pēc tam arī nodibināja nu jau starptautisku slavu guvušo biroju DORELL.GHOTMEH.TANE / ARCHITECTS). Viņu projekts Memory Field (Atmiņu lauks) tobrīd likās tik ļoti abstrakts un netverams.
Kad pagājušā ziemā tīmeklī parādījās sniegotie attēli ar jau uzceltu ēku, tā likās tik pārsteidzoša un iespaidīga. Un, saprotams, arī tā vērta, lai uzmanību uz to vērstu A4D slejās. Tobrīd ēkas ārpuse jau bija pilnībā pabeigta, turpinājās iekšdarbi un bija noteikts ēkas atklāšanas datums rudenī. Pavasarī muzeja arhitekte Lina Gotmē tikai aicināta piedalīties Latvijas Arhitektūras gada balvā, taču aizņemtības dēļ nevarēja to atļauties un ieradās tikai, lai uzstātos ar lekciju. 1. oktobrī ēka tika atklāta publikai un, protams, kļuva arī par latviešu arhitektu «svētceļojumu» galamērķi.
Arhitektūras tipoloģijā muzeji ir kļuvuši par vienu no nozīmīgākajām publiskajām ēkām, kam ir būtiska loma (visas nācijas) kultūras un identitātes reprezentēšanā un arī — veidošanā. Jaunā ēka Tartu ne vien dod daudzkārt plašākas telpas jau eksistējošam muzejam, kas veltīts Igaunijas tautas vēsturei un sabiedrības attīstībai, bet arī rada pilnīgi jaunu realitāti konkrētajā vietā Tartu nomalē, gan visas Igaunijas kultūras ainavā. To noteikti var saukt par vienu no Baltijas mūsdienu superēkām — nacionāla mēroga būvēm, kas izceļas gan ar sabiedrisko nozīmību, gan mērogu, gan arī — īpašu arhitektūru, — tādas kā Lietuvas Nacionālā galerija Viļņā, kā Nacionālā bibliotēka un Nacionālais mākslas muzejs Rīgā, kā arī noteikti — Jūras muzejs Tallinā. Jaunais Igaunijas Tautas muzejs šajā pulciņā noteikti uzskatāms par vislaikmetīgāko, tā neapšaubāmi ir pasaules līmeņa būve. Kas, starp citu, tapusi ne par Eiropas savienības fondu, bet par igauņu pašu naudu.
Paies kāds gads vai pāris, kamēr ēkas apkārtne pēc būvniecības un zemes darbiem, izveidojoties dabiskai augu segai, iegūs organiskāku izskatu. Taču ēku tuvumā un iekšpuses sabiedrība var novērtēt jau kopš rudens. Emocionāli iespaidīgākā no ēkas telpām ir ārtelpa — 70 metru platā un 40 metrus dziļa pārsegtā ēkas ieeja. Izteiksmīgs ir arī ieejas vestibili, sevišķi – lielākā telpa starp diviem gaisma pagalmiem. Ļoti īpaša, nedaudz sirreāla noskaņa pārņem restorāna zālē. Augstajā telpā to rada zemu nolaistās lampas kopā ar atspīduma un caurspīdīguma efektiem, kas mainās dažādos diennakts brīžos un gaismas apstākļos.
Igaunijas Tautas muzejs
Eesti Rahva Muuseum
Arhitekti: DGT (DORELL.GHOTMEH.TANE / ARCHITECTS)
Ēkas platība: 34 000 m²
Zemesgabala platība: 41 ha
Izmaksas: 1600 EUR/ m²
2005-2016
Foto: Takuji Shimmura
Takudži Šimmuras bildes neatklāj visus smalkumus, tādēļ var iemest acis galeriju bildēs: http://www.erm…museum-gallery Dorell.Ghotmen.Tane saite laikam nestrādā? Šis patiesībā ir tāds kā Brīvdabas muzejs datorgīkiem. Konservēti augļi. Nenoliedzami lieltelpa atstāj iespaidu. Tomēr koncepts no lidlauka puses izskatās pēc “ceļa debesīs”. Nu un ja neesi kristietis, budists vai musulmanis, bet parasts padomju ateists? Neatstāja sajūta, ka tas viss ir mazliet mākslīgi uzpūsts. Konceptuāli tas varēja būt Modernās mākslas muzejs. Muzejs mazliet atgādināja Izraēlas muzeju Jeruzālemē, lietoti arī daži līdzīgi paņēmieni ( tikai daudz hipotrofētāki ). Pēc visa tā iesaku noskatīties Adrešu sēriju par Lielajiem kapiem, kur atdusas ne vairāk ne mazāk… Lasīt vairāk »
Paldies par saiti uz bildēm muzeja lapā! Saite uz DGT lapu ir pareizi, bet lapa diemžēl nestrādā. Saprotu, ka tavuprāt etnogrāfijas muzejam vajadzētu būt drīzāk no kok, mazākam un tā.. Ja, salīdzina ar Latvijas muzejiem, tad saturiski šis Igaunijas muzejs ir tā kā Brīvdabas muzejs plus Nacionālais vēstures muzejs, no kura savukārt atņemta politiskās vēstures komponente. Tāpēc priekšstats, ka tam vajadzētu būt kādai vecai, nelielai mājai – tā ir tikai viena no iespējām. Par to igauniskumu — nu vispār jau starptautiskus konkursus rīko, lai veiksmīgā gadījumā gūtu un īstenotu labāko no idejām. Un, ja kaut kas labs un vajadzībai, vietai… Lasīt vairāk »
Virzība no izolacionisma uz globālismu un otrādāk ir veca kā pasaule ( impērijas un to pretmeti), ar visu kultūru, oikonomiku, sociālpolitiku, kas to pavada, tam starpā arhitektūru, svērtenis ir nomainījis kustības virzienu vismaz sociāli progresīvākajā pasaules daļā. Tas ka līdz mums nomalē nonāks šie procesi ar krietnu nobīdi protams ir fakts, mēs vēl kādu laiku jūsmosim par globālismu oikonomikā, sociālajos procesos, kultūrā, tam starpā arī arhitektūrā, kad iespējams svērtenis atkal būs sasniedzis savu apogeju otrajā pusē, un sāks nākt atpakaļ. Akurāt kā Rundāles pils, Eiropā jau valdīja klasicisms ( kultūrā, arhitektūrā) , pakam Kurzemē_Zemgalē ( līdz ar lielo kaimiņu), vēl… Lasīt vairāk »
Šim muzejam piestāv ziema!
muzeja tēls neatbilst saturam. tas drīzāk varētu būt tas pats aviācijas muzejs. būtu ticamāk. milzu angārā ir iemocīti kaut kādi štruntiņi un šķiet, ka bija krietni vien jāpamokās lai varētu tos izvietot visā atvēlētajā telpā. tāpēc papildus jātaisa milzu veidojums, lai tajā ielikiktu vienu vecu plati. tāpat telpas bez kādas izmantojamas jēgas paliek pāri atliku likām. pagrabā nez kādēļ ielikts ciematiņš, kuš sākumā daudzsološi kaut kur ved un beigās nekur neaizved. kaut kādā šķirbā ir evakuācijas palīgdurvis, kuras tad arī ir stāsta beigas. tuvojoties ieejai, škiet , ka būs ahhh. bet pēc apmeklējuma liekas, ka nu .. tas ko rakstiju… Lasīt vairāk »