Igaunijas diena 2021

Par godu Igaunijas Neatkarības dienai — atskats uz dažiem iepriekšējā gada izcilākajiem sasniegumiem ziemeļu kaimiņvalsts arhitektūrā, kas tika godināti gadskārtējā Igaunijas arhitektūras balvas sarīkojumā decembra sākumā. Nesen iedibinātā tradīcija vienā notikumā gada beigās apvieno dažādu arhitektūras godalgu pasniegšanu — atsevišķas balvas dod gan Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, gan Arhitektu savienība, gan arī interjera un ainavu arhitektu savienības.

Šis process, kurā bez uzvarētājiem parādās vēl vairāki citi nominētie katrā no sadaļām, paver plašu ieskatu Igaunijas aktuālajā arhitektūrā un izcilākajās nesenā laika būvēs.  Raksts piedāvā tikai nelielu pārskatu ar atsevišķiem attēliem, lai iedziļinātos, vērts noskatīties gan šos, gan citus videogabaliņus, kā arī sekot saitēm.

Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas mācību centrs un studentu mājokļi Narvā

Arhitektūra: Markus Kaasik, Kerstin Kivila, Mihkel Meriste, Gert Guriev, Siim Tiisvelt, Pirko Võmma  (3 + 1 architektid)
Interjeri: Kadi Karmann, Mari Põld, Ahti Grünberg, Tõnis Kalve (T43 Sisearhitektid)
Ainavu arhitektūra: Edgar Kaare, Priit Paalo, Laura Männamaa  (TajuRuum)

Ēkas programmā apvienots Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas mācību centrs un studentu mājokļi, dalīti kopā ar Tartu universitātes Narvas koledžu. Drošības zinātņu akadēmija ir augstskola, kur studē iekšlietu sistēmas darbinieki — policisti, robežsargi, muitnieki. Ēkā ir publisks sporta centrs ar peldbaseinu, puspubliska mācību zona, kā arī sabiedrībai slēgtas mācību, atpūtas un darba telpas, bet trijos augšējos, koka konstrukcijās veidotajos, stāvos — studentu mājokļi. Šis salikums prasījis ēkā apvienot  atšķirīgas atmosfēras — “paramilititārās” iestādes tēlu iemieso strikti ģeometriskā struktūra un apakšējo stāvu apdare, paužot cienīgumu, kamēr studentiem domātajām pagaidu mājvietām jāizstaro zināms mājīgums.

Narva pēc kara postījumiem ir uzcelta no jauna, iemiesojot padomju modernisma pilsētas pelēcīgo nolemtību. Pilsētbūvnieciski jaunā lineārā ēka iekļaujas apkārtējā rajona hruščovku apbūves struktūrā un ritmos. No otras puses, —  papildina to ar jaunu materiālu lietojumu un vizuālo valodu, projektā iekļaujot arī organisku ainavas risinājumu, radot jaunu kontekstu. Žūrijas prāt ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka Igaunijas valsts savu klātesamību Narvā ir iezīmējusi ar labu arhitektūru.

Tā ir lielākā koka ēka Igaunijā, un ugunsdrošības nodrošināšana bija viens no lielākajiem projekta izaicinājumiem. Tam bija arī simboliska nozīme, jo tieši ar Iekšlietu ministriju saistītā Drošības zinātņu akadēmija nesen bija pabeigusi pētījumu, kas nodrošināja pamatu ilgi gaidītajiem grozījumiem  ugunsdrošības likumdošanā, kas ļauj būvēt lielāka mēroga sabiedriskās ēkas no koka.

Vairāk — Estonian Architecture Awards | EUMies Award | 3+1 arhitektid

Fotografiska galerija

Arhitekti: Maarja Kask, Ralf Lõoke, Andro Mänd, Margus Tamm, Märten Peterson (Salto Architects); 2016—2019

Ēka ir daļa no tā sauktās Telliskivi “radošās pilsētiņas”— kādreizējā rūpnīcas kvartāla, kurā dažādu laiku industriālā arhitektūra kalpo par ietvaru postindustriālās pilsētas mūsdienu dzīves norisēm, ar bāriem, restorāniem, veikaliņiem  un arī — mākslas galerijām. Tā dēvēto “sarkano māju” (punane māja), pirms dažiem gadiem pārņēma starptautiskā fotogalerija ‘Fotografiska’, paredzot piemērot savu izstāžu vajadzībām, kopā ar palīgfunkcijām — restorānu, veikaliņu utml.

Celtni veidoja divu atškirīgu laiku slāņi, — pirmais stāvs — agrīnā industriālā laikmeta mantojums ar dolomīta mūra sienām, un virs tā trijos stāvos — padomju perioda sarkano ķieģeļu uzbūve, kas arī bija devis nama iesauku. Arhitektu izšķiršanās bija saglabāt to ko iespējams, saglabāt, — romantiski industriālo pirmā stāva atmosfēru, arī padomju laika daļas iekšējo struktūru, taču ķieģeļu sienas veidota no jauna, lai gan paturot to pašu krāsu, proporcijas, logu dalījumu, tomēr tā jau ir jauna fasāde. Viena no nama zīmēm ir ārpusē iznestais evakuācijas kāpņu laids, kas savieno ielas  līmeni ar restorānu jumta terases restorānu. Plašo terasi arhitekti traktē kā paceltu pilsētniecisku laukumu, no kurienes ikvienam pieejami skati uz pilsētu un jūru.

Ēkas interjera arhitektūra ir vienkārša un fleksibla, pieļaujot pārveidojumus, mainoties ēkas fukcijai. Līdzīgi ir arī ar logiem galerijas stāvos, kam nav nepieciešama dienasgaisma, — mainoties ēkas programmai vai arī vienkārši — kādas īpašas izstādes gadījumā, tos var atvērt. Būve apvieno ēkas dažādo laiku slāņus (19. gadsimta dolomīta sienas, padomju laika dzelzbetona struktūru un jaunās tērauda un stikla konstrukcijas, kā arī energoefektīvā ārējā čaula) vienotā veselumā, kas labi iekļaujas postindustrālajā ainavā. Visas esošās konstrukcijas tikušas pārizmantotas un vēsturiskie slāņi atklāj to robusto un autentisko identitāti. Centieni radīt spēcīgu mijiedarbību starp vēsturiskajām un jaunajām betona konstrukcijām īpaši spilgti izpaužas kāpņu telpā ēkas centra.

Žūrija novērtēja dažādo laikmetu slāņu veiksmīgo sinerģiju un liberālo pieeju mantojuma interpretācijai, kas ļāvusi saglabāt ēkas sastāvdaļu galvenās iezīmes, atzīstot, ka pārbūvē jaušamais arhitektu lēmumu tiešums un skaidrība ir pārliecinoša un vērā ņemama.

Vairāk — Estonian Architecture Awards  |  EUMies Award |  SALTO 

Narvas viduslaiku pils atjaunošana

Arhitekti: Kalle Vellevoog (JVR), Tiiu Truus (Stuudio Truus); 2015-2020

Narvas viduslaiku pils

Narvas cietokšņa austrumu un dienvidu spārnu atjaunošana ir īpašs projekts, ņemot vērā, ka šis kultūras piemineklis, kas smagi cietis pēdējā karā, tiek restaurēts jau gadu desmitiem. Svaigākais arhitektu darbs rāda 21. gadsimta pieeju un profesionālo līmeni. Atjaunošanas projekta pamatā ir divi principi. Pirmkārt, — visam, kas tiek pievienots, jābūt skaidri atšķiramam no senākiem slāņiem, reprezentējot mūsdienu arhitektūru tās labākajā kvalitātē. Otrkārt, — visam, kas pievienot vēsturiskajai būvei, nepieciešamības gadījumā jābūt atdalāmam, nebojājot vēsturisko substanci, — ja nu nākotnē restaurācijas principi mainītos.

Paveiktais darbs ir pārsteidzošs. Vecā forma un tās jaunais saturs veido ļoti organisku veselumu, mantojums ir piemērots šodienas prasībām, nenodarot pāri vēsturiskajām vērtībām. Jaunais ir skaidri atšķirams, papildinājumi ir moderni, bet līdzsvaroti un ar cieņu pret veco. Rezultātā cietoksnis apmeklētājiem kļuvis “salasāms”, ēka ir diskrēti aprīkota ar modernām tehnoloģijām, kā arī izcelta autentiskā un daudzpusīgā cietokšņa attīstības vēsture. Žūrija augstu novērtēja iepriekšējo 1970. un 1980. gadu restaurāciju saglabāšanu un demonstrēšanu, jo arī tā jau ir vēstures sastāvdaļa

Vairāk — Estonian Architecture AwardsJVR  | STUUDIO TRUUS

Elvas jaunais pilsētas centrs

Autori: Ülle Maiste (AT HOME), Diana Taalfeld (NU Arhitektuur), Anne Saarniit (ubin pluss), Roomet Helbre and Taavi Kuningas (TEMPT); 2020

Gatavojoties valsts simtgadei (EV100), Igaunijas arhitektu savienība nāca klajā ar arhitektūras programmu “Laba publiskā telpa”, kuras ietvaros tika rīkota konkursu sērija 15 pilsētām, ar nolūku to centros izveidot mūsdienīgu publisko ārtelpu. Īstenojot šo programmu pēdējos divos gados Igaunijas pilsētās ir atklāti vairāki jauni laukumi un ainavu arhitektūras balvas ietvaros ir izveidota atsevišķa sadaļa tieši jaunajiem pilsētu centriem.

Par labāko 2020. gadā gan Ainavu arhitektu savienības, gan Kultūrkapitāla balvas žūrijas atzina Elvas jauno centru. Jaunradīto publisko ārtelpu veido garens laukums — promenāde, kas savieno pilsētiņas galveno ielu un ezera krastu, iekļaujoties apkārtējā pilsētvides kontekstā, respektējot ainavu un cilvēka mērogu. Projekta sastāvdaļa ir arī galvenā ielā, kas savieno centru ar staciju. Ar mazpilsētas videi atbilstošiem nelieliem, bet precīziem risinājumiem pilsētas telpa ir kļuvusi skaidrāka, funkcionālāka, saprotamāka un arī dzīvīgāka.

Vairāk — Estonian Architecture Awards | Artis Zvirgzdiņš

Citi

Šie ir nosacīti nozīmīgāko balvu laureāti. Arhitektu savienība pasniedza arī divas balvas kategorijā “Mazs” — nelielam Pētera Peres projektētam šķūnītim Sāremā salā, gan arī medijos radzēto “Purva lapsu”— īpaši dizainētu augstpriguma līnijas mastu, kas kalpo arī kā manierīga vietzīme un robežzīme iebraucot Lēnes apriņķī.   Skat. video 

Ainavu arhitektūras balvu publiskās telpas kategorijā arī ieguva darbs, kas atrodas tuvāk Rīgai, kā Tallinai,  — Vastselīnas bīskapa pils drupu ārtelpas risinājums, kas ietver arī āra kapelu. Video

Ir vērts atzīmēt arī Kultūrkapitāla fonda godalgu par darbību arhitektūras laukā saņēma Jirži Tintjera (Jiří Tintěra), čehu izcelsmes Valgas pilsētas arhitekts, kura misijas apziņa,  vizionāra skatījums un ieguldītais darbs ir atdzīvinājis nelielās robežpilsētas publisko telpu un pievērsis plašāku uzmanību sarūkošo pilsētu tēmai. Mazajā video uz īsu mirkli var pamanīt arī svaigi celto Valgas ģimnāzijas piebūvi, kuras autori ir Lauder Architects no Rīgas.

Kultūrkapitāla fonda izstāžu balva tika Karla Daga Liges (Carl-Dag Lige) veidotajai izstādei “Betona brīnumi. Būvinženieris Augusts Komendants”, kas veltīta starptautiski atzītajam trimdas igauņu inženierim, kas savulaik sadarbojies gan ar Luisu Kānu, gan citiem ievērojamiem arhitektiem nozīmīgos modernisma perioda būvēs. Šai paša pasākumā savas balvas par rakstiem pasniedza arī arhitektūras žurnāls MĀJA un kultūras laikraksts Sirp – par arhitektūrai veltītajiem rakstiem.

Vairāk par citiem godalgotajiem un nominētajime — Igaunijas Arhitektūras balvas lapā
Video arhīvs

Ieskatu dažos aktuālajos kaimiņvalsts arhitektūras darbos sniedz arī Igaunijas pieteikumi Mīsa van der Roes balvai

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
7 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Kāpēc mēs neesam tik veiksmīgi kā igauņi? Tāpēc ka vecais labais raugs saraudzē visu to abru. Kā var LAS komisijā kas izraugās vietas koncertzālei ielikt visus Elizabetes ielas 2 piekritējus un gaidīt godīgu rezultātu? Profesors taču skaidri izteicās jeb esam mazliet pakurli? Kā izspiest lēmumu un pakalpot seram Pū – Latvijas īpašais ceļš: https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/arhitektu-savieniba-atlasijusi-11-potencialas-nacionalas-koncertzales-atrasanas-vietas.d?id=52974243

Miks Kārkliņš

LV un LAS kontekstā, šeit var tik nopusties un prasīt – a kas tā tāda – Laba Publiskā Telpa?
Oto Ozols, visticamāk, asara nobira.

Miķelis

Es jau protams saprotu Angļu Džentlmeņu klubu, ka Pēteris vai Uldis kastīti ar Habanos cigāriem neatnesīs, kur nu vēl 100-gadīgo, bet nu tomēr – mazliet jau kauna vajadzēja prasties, lai viss nebūtu tik uzkrītoši padomiskā stilā. Seri, nu briesmīgs kauns par Jūsu paveikto personāliju izvēli vietu izvērtēšanai – viss labākajās padomju tradīcijās un gaidām lēmumu par Elizabetes ielu 2 kā labāko vietu koncertzālei. Padomju Savienība, Latvijas arhitektu savienība – kā māsas, ka tik pakalpot varai.

Miķelis

Angļu Džentlmeņu klubs 6.sezona 2.serija. Kaut kur kotedžas 1.stāvā angļu jūgendstila virtuvē rosījās Berimors. Profesors piegāja pie mazā rūtotā loga un pūlī pamanīja katliņu ar šaha rakstu. Ā, sers Bro atkal pārvieto Magrita gleznu! Profesors apdēdās pie rožkoka rakstāmgalda uz kura gulēja pergaments, kur ar skaistu rokrakstu bija sastādīts kāds saraksts. Palūkosimies pār Profesora plecu: Jūras Pērle. Iznīcināta. Restorāns Sēnīte. Gandrīz iznīcināts. RTU Studentu pilsētiņa. Iznīcināta. Strēlnieku muzejs. Iznīcināts. Kongresu nams. Pārbūvēts. RRR nams. Iznīcināts. CK nams….. Profesors rokās grozīja spalvu. Vinš zināja, ka 7. punktu aizpildīt ir uzdots tieši viņam. Divu domu nav – par to pienācās Bikšu Lences… Lasīt vairāk »

Miķelis

Angļu Džentlmeņu klubs 6.sezona 3.sērija Profesors šodien brokastoja savā angļu jūgendstila virtuvē. Pirms grauzdiņa un mīksti vārītas olas baudīšanas Profesors ar mazu mērlenti nomērīja vai galda piederumi – sudraba karotes, dakšiņas, cukura trauks, sāls trauks, tasītes utt. izvietotas vienādos attālumos. Berimor, atnesiet Times, lūdzu! Jā, ser! Baudīdams mīksti vārīto olu Profesors gandrīz aizrijās un viņa pensejs ar plunkšķi iekrita nevainojamās angļu tējas tasītē. Kas tad tas? Lēdijas Grī intervija Times un tur rakstīts, ka Londona ir sarūkoša pilsēta, Londonas centrs ir degradēta teritorija un Karalisko Mūzikas halli nevajadzētu būvēt “laukos”. Nu saproties, tāpēc jau atkāpās Japānas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs, ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Angļu Džentlmeņu klubs 6.sezona 4.sērija Sers Dambjē steidzās uz Balto Guļbi, tur šodien notika Skotu Saiets. Skoti Londonā bija izveidojuši savu pieminekļu aizsardzības organizāciju un pie viņiem cieņā bija skotu viskijs, viņu laikraksts Latgola un dūdas. Skoti bij skopi, ai cik skopi un tas arī izpaudās visā pieminekļu būšanā. Uz ceļa viņš satika savu senu cīņu bīdri seru Dribē – Vesols Joņ, – Vesols tu ar Jur, – ko ta spriedūsim šodien? – vajdzītu zin kodu pīminekli sarakstā idabūt, citodi mīs tik jaucam nost, nevienam nepiešķiram statusu, jo visiem savas inereses – a kuru brol? – nu kuru nevienam nevojog!… Lasīt vairāk »

Miķels

Krodziņā Baltais Guļbs jautrība sita augstu vilni. Nu cik nu tas vilnis pie Skotiem augsts varēja būt, jo skotu viskijs tika dalīts ar pipetēm un dūdas bija palienētas uz šo vakaru. Tālajā krodziņa stūrī tērpti kiltos sēdēja sers Dambjē un sers Dribē. Starp viņiem risinājās šāda saruna: -Joņ, tu redzoj izstādi pie operas nama? -Pazaveros tur cinka ļevs no operas nama, orģinals, Metomorfozes toj izstodi sauc, -Ja, Jur, to ko aizstojom ar betona kopiju, gļīši izskotojs vecais ļevs, -Joņ, cik toreiz labi ietaupījom, i neviens nepiefiksoj, -Nu brol, neviens nov piefiksējs ko mūsim Rolands un Līlais Kristops i kopijs, Rotslokums… Lasīt vairāk »

7
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x