Gada skati izvērtējot

21. jūnijā Arhitektu savienība aicināja uz diskusiju par gada skati. Kaut arī aicināti tika daudzi, saruna notika salīdzinoši nelielā lokā. Tam ir arī savs labums — diskusija izdevās pietiekoši lietišķa un mērķtiecīga, un tās gaitā radās vairāki vērtīgi priekšlikumi, kurus īstenojot, pasākums varētu dot noteiktu labumu nozarei, gan arī gūt plašāku skanējumu.

    Vērtīgi,
    ka diskusija mazāk kavējās pie skates rezultātu iztirzāšanas,
    bet vairāk pievērsās procesam un nākotnei — tam, kā pasākumu
    padarīt nozīmīgāku, saturīgāku un arī pamanāmāku. Sarunā bija jaušami divi virzieni — viens, kā skati padarīt
    pamanāmāku plašākai sabiedrībai, otrs — paaugstināt pasākuma vērtību, lai tas kļūtu par nozares attīstības procesa būtisku sastāvdaļu.

    Šī
    dilemma zināmā mērā sasaucas arī ar to, kā pēdējos gados
    mainījušies skates uzsvari un balvu dalīšanas kārtība.
    Iepriekš, kad ananāsu šķēles tika dotas dažādās nominācijās,
    pasākums bija galvenokārt tādi kā arhitektu profesionālie
    svētki, kur balvu iedalījums no malas raugoties varēja likties
    visai komplicēts un nesaprotams. Tas nozīmēja arī to, ka kādas
    mazāk ievērojamas nominācijas uzvarētāji nereti it kā aizēnoja
    uzmanības vērtus darbus, kas palika otrie vai trešie nosacīti
    būtiskākajās kategorijās (piem., sabiedriskās ēkas).

    Ja balvu
    uztver arī kā arhitektūras publicitātes instrumentu, ar kura
    palīdzību sabiedrībai tiek komunicētas vērtības un viedoklis par
    to, kas tad ir laba arhitektūra, bija būtiski procedūru
    vienkāršot. Šī bija jau otrā reize, kad skatē dalījums
    kategorijās ir atmests, ļaujot žūrijai izvēlēties četrus vai
    piecus patiešām labākos no visa klāsta.

    Tas ir
    loģisks un saprotams solis, taču arī tam ir savi trūkumi.
    Piemēram, kādiem nelieliem, kaut arī kvalitatīviem un
    augstvērtīgiem interjeriem prakstiski nav iespējas sacensties
    vienā grupā ar lielām ēkām vai kompleksiem. Tāpat pastāvot
    šādai kārtībai gandrīz automātiski ārpus konkurences paliek
    kādi konkursu projekti vai priekšlikumi. Šī gada skate gan
    parādīja, ka rezultāts var būt pietiekoši negaidīts, uzvarot
    darbam, kas nemaz nav arhitektūras darinājums.

    Iespējams,
    par šo lietu diskusijas ir vērts turpināt un droši vien, ka tas
    ir pat vajadzīgs. Tomēr būtiskākākais priekšlikums, kas
    izskanēja, attiecās nevis uz balvu sadalījumu, bet uz pašu skates
    jēgu. Sarunas laikā ar konkrētiem ierosinājumiem apauga ideja, kā
    pasākumu paplašināt un padziļināt, lai no vienas dienas vai
    nedēļas notikuma to padarītu par nozares attīstības procesa
    būtisku sastāvdaļu.

    Priekšlikumi
    ietvēra ne vien ideju papildināt pēcskates ceļojošo izstādi ar
    balvas ieguvēju lekcijām un uzstāšanos, bet arī domu, ka vēl
    vērtīgāk būtu organizēt plašākas iepazīstināšanas ar skatei
    pieteiktajiem darbiem, vērtēšanas, diskusijas un varbūt pat
    konferenci vēl pirms fināla žūrijas darba un skates rezultātu
    paziņošanas. Radās doma skati rīkot trīs kārtās,
    pirmajā vērtētāju loku, iespējams, mazliet palašinot (šobrīd
    pirmās kārtas, t.s. tehniskās, žūrijas darbā piedalās apmēram
    septiņi vērtētāji, kas parasti otrajai kārtai atlasīja apmēram
    20-25 darbus, kas pretendē uz galveno balvu un tiek iekļauti
    katalogā). No jauna iecerētā otrā kārta tad nozīmētu publisku
    izvirzīto darbu plašāku apspriešanu, aicinot izteikties un
    pamatot savus kritērijus un izvēli gan žūriju, gan arī pašu
    darbu autorus. Ļoti svarīgi būtu, lai šādi īsi, argumentēti
    žurijas vērtējumi pēc tam parādītos arī skates katalogā un mājaslapā.

    Apzinoties
    to, ka 25 ēkas vai citi izstrādājumi dažādās Latvijas malās ir
    mazliet par daudz, lai ar tiem kvalitatīvi divarpus dienās
    iepazītos un tos izvērtētu ārzemnieku žūrija, būtu vērts jau
    otrajā kārtā Arhitektu savienības ietvaros tādā vai citādā
    veidā no pirmajā kārtā atlasītajiem darbiem finālam izvirzīt
    kādus 10-12-15, ko tad varētu vārtēt ārzemju eksperti. Tādejādi
    būtu iespējams arī turpināt tradīciju, ka ārzemju žūrijas
    pārstāvji pirms skates gala pasākuma uzstājas ar kādu
    priekšlasījumu, kas pēdējos pāris gados nebija iespējams
    galvenokārt žūrijas noslodzes dēļ.

    Ja izdotos
    iedzīvināt aptuveni šādu modeli, tad gan darbu rakstiski
    vērtējumi no vietējās un ārzemju žūrijas puses, gan
    diskusijas, lekcijas un citi skates satelītpasākumi varētu
    kļūt par vērtīgu un regulāru pienesumu vietējai arhitektūras
    kultūrai. Tādā gadījumā arī būtu vērts to uzturēt ik gadus,
    atskatoties no domas par skati reizi divos gados, pret ko iestājās
    lielākā daļa sarunas dalībnieku. Domājams, ka šādam procesam
    lielāku interesi pievērstu arī citi mēdiji un plašāka
    sabiedrība.

    Dalīties ar ierakstu:

    14
    Pievienot komentāru

    avatar
    10000
    8 Komentāru pavedieni
    6 Pavedienu atbildes
    0 Sekotāji
     
    Visvairāk komentētais komentārs
    Komentētākais komentāru pavediens
    0 Komentāru autori
    Nesenie komentāru autori
    jaunākie vecākie visvairāk balsotie
    jūnijs matos
    Guest
    jūnijs matos

    Efektīgāk būtu rīkot LAS gada skati nevis maija beigās, kopā ar izlaidumiem visās skolās, bet krietni agrāk, kad vasaras vējš vēl neplivinās ļaužu galvās. Katrā ziņā, vienlaicīgi ar Literatūras gada balvas pasniegšanu, ir iekļauta neveiksme PR jomā jau sākotnēji.

    Kādēļ LAS gada skati neveidot oktobrī, reizē ar Arhitwektūras dienām?

    jūnijs matos
    Guest
    jūnijs matos

    Efektīgāk būtu rīkot LAS gada skati nevis maija beigās, kopā ar izlaidumiem visās skolās, bet krietni agrāk, kad vasaras vējš vēl neplivinās ļaužu galvās. Katrā ziņā, vienlaicīgi ar Literatūras gada balvas pasniegšanu, ir iekļauta neveiksme PR jomā jau sākotnēji.

    Kādēļ LAS gada skati neveidot oktobrī, reizē ar Arhitwektūras dienām?

    A
    Guest
    A

    Tapēc, ka šogad bija vislieliskākais gada skates pasākums – saulainā dienā, botāniskā dārza zaļumos! Es par arhitektūras svētkiem pavasarī!

    jūnijs matos
    Guest
    jūnijs matos

    Pilnīgi piekrītu- pasakums bija izdevies lielisks. Taču, kā arī Artis savā rakstā bija norādījis, jau pasen tiek runāts par šī pasākuma lielāku rezonansi sabiedrībā. Vai LAS gada skates mērķim nevajadzētu būt arhitektūras notikumu pozitīva nešana sabiedrībā? Viens no veidiem ir nerīkot šo pasākumu laikā, kad visiem saule jau sajaukusi prātus un aktuāli ir skolu izlaidumi. Tad varētu sagaidīt arī aktīvāku mediju ieintersētību.

    A
    Guest
    A

    Tapēc, ka šogad bija vislieliskākais gada skates pasākums – saulainā dienā, botāniskā dārza zaļumos! Es par arhitektūras svētkiem pavasarī!

    jūnijs matos
    Guest
    jūnijs matos

    Pilnīgi piekrītu- pasakums bija izdevies lielisks. Taču, kā arī Artis savā rakstā bija norādījis, jau pasen tiek runāts par šī pasākuma lielāku rezonansi sabiedrībā. Vai LAS gada skates mērķim nevajadzētu būt arhitektūras notikumu pozitīva nešana sabiedrībā? Viens no veidiem ir nerīkot šo pasākumu laikā, kad visiem saule jau sajaukusi prātus un aktuāli ir skolu izlaidumi. Tad varētu sagaidīt arī aktīvāku mediju ieintersētību.

    ...
    Guest
    ...

    Nu kāda gan jēga runāt par gada skati, ja tās balvas idalītas un skaidrs, ka šogad lielākoties amatbrāli nav apmierināti ar to, ka Staņas balvu saņem Zibarte. ko tur daudz runāt 2 mēnešus pēc tpasniegšanas, Balva ir izsniegta un saņēmēji lepojas ar svešajām spalvām.

    ...
    Guest
    ...

    Nu kāda gan jēga runāt par gada skati, ja tās balvas idalītas un skaidrs, ka šogad lielākoties amatbrāli nav apmierināti ar to, ka Staņas balvu saņem Zibarte. ko tur daudz runāt 2 mēnešus pēc tpasniegšanas, Balva ir izsniegta un saņēmēji lepojas ar svešajām spalvām.

    A
    Guest
    A

    kādā sakarā izstādes rīkošana ir svešas spalvas?

    ...
    Guest
    ...

    BALVA IR ARHITEKTŪRAS GADA BALVA, JA PAREIZI ATCEROS, UN KĀDS SAKARS IZSTĀDES RĪKOTĀJAI AR ARHITEKTŪRU- TIKAI VARBŪT TĀDS KA IZSTĀDE NAV PAR BIETĒM, BET IR PAR BŪVĒM, RĪKOTĀJA TIKAI ORGANIZĒ DARBUSM TĀTAD TO ARĪ VARĒTU ATZĪMĒT KĀDĀ PROJEKTU VADĪBAS KONKURSĀ, NEVIS ARHITEKTŪRAS.

    Kurlais
    Guest
    Kurlais

    arī es dzirdēju, tik skaļi brēci

    A
    Guest
    A

    kādā sakarā izstādes rīkošana ir svešas spalvas?

    ...
    Guest
    ...

    BALVA IR ARHITEKTŪRAS GADA BALVA, JA PAREIZI ATCEROS, UN KĀDS SAKARS IZSTĀDES RĪKOTĀJAI AR ARHITEKTŪRU- TIKAI VARBŪT TĀDS KA IZSTĀDE NAV PAR BIETĒM, BET IR PAR BŪVĒM, RĪKOTĀJA TIKAI ORGANIZĒ DARBUSM TĀTAD TO ARĪ VARĒTU ATZĪMĒT KĀDĀ PROJEKTU VADĪBAS KONKURSĀ, NEVIS ARHITEKTŪRAS.

    Kurlais
    Guest
    Kurlais

    arī es dzirdēju, tik skaļi brēci