Vispārīgās piezīmes
Fināla skatē iekļautie darbi izcēla bagātīgu, daudzveidīgu un progresīvu arhitektūras kultūru, kāda šobrīd pastāv Latvijā. Piedāvātie projekti uzskatāmi parādīja, ka arhitekti savām vīzijām, projektiem un gala iznākumam piešķir nozīmīgu pievienoto vērtību. Visi starptautiskās žūrijas locekļi uzskata, ka piedalīšanās finālistu darbu izpētē un iesaistīšanās kritiskās diskusijās ar dalībniekiem un vietējiem arhitektiem šajās divās dienās ir bijis pagodinājums. Pēdējo piecu gadu laikā jaunajai arhitektu paaudzei ir radušās daudzas iespējas. Žūrija ievēroja jaunu pieeju arhitektūrai un uzskata, ka tā paaugstina Latvijas arhitektūras kvalitāti. Labākajos arhitektūras piemēros novērojama dziļa personiska arhitekta līdzdalība, apliecinot viņa/viņas sociālo atbildību.
Saldus mūzikas un mākslas skola
MADE arhitekti — Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa
 Žūrija vienojās, ka šis           projekts ir lieliskas arhitektūras piemērs, kas apvieno dizainu, teritoriālo           plānošanu un atbildību pret apkārtējo vidi. Sākotnējā iecere ir prasmīgi           izstrādāta un īstenota, izkārtojot dažādās telpas un atsevišķas istabas un           tādējādi radot jauna tipa skolu, kas piedāvā dažādas programmas. Projekts           veicina jaunu publiskās telpas pielietojumu (kā iekšējo, tā ārējo) un dažādas           aktivitātes tās apkārtnē. Uzticība šai atbildīgajai pieejai, būvniecības           tehnoloģija un arhitekta darbs ir šī projekta pārsteidzošais elements.           Neskatoties uz zināmu cilvēciska siltuma un personiskuma trūkumu, šis projekts           ir nozīmīgs sasniegums, kas iedvesmojis un rosinājis daudzus citus izgudrojumus           arhitektūrā un būvniecībā.
Žūrija vienojās, ka šis           projekts ir lieliskas arhitektūras piemērs, kas apvieno dizainu, teritoriālo           plānošanu un atbildību pret apkārtējo vidi. Sākotnējā iecere ir prasmīgi           izstrādāta un īstenota, izkārtojot dažādās telpas un atsevišķas istabas un           tādējādi radot jauna tipa skolu, kas piedāvā dažādas programmas. Projekts           veicina jaunu publiskās telpas pielietojumu (kā iekšējo, tā ārējo) un dažādas           aktivitātes tās apkārtnē. Uzticība šai atbildīgajai pieejai, būvniecības           tehnoloģija un arhitekta darbs ir šī projekta pārsteidzošais elements.           Neskatoties uz zināmu cilvēciska siltuma un personiskuma trūkumu, šis projekts           ir nozīmīgs sasniegums, kas iedvesmojis un rosinājis daudzus citus izgudrojumus           arhitektūrā un būvniecībā. 
Žaņa Lipkes memoriālais muzejs
Zaigas Gailes birojs — Zaiga Gaile, Agnese Sirmā, Ingmārs Atavs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Zane Dzintara, Maija Putniņa-Gaile; koncepcijas autori: Māris Gailis, Augusts Sukuts, Viktors Jansons; mākslinieks: Kristaps Ģelzis; ekspozīcijas autors: Reinis Suhanovs; skaņa: Jēkabs Nīmanis
 Žūriju pārsteidza izsmalcinātais dizains, atbilstošu           materiālu izvēle un pielietojums, kas rada apburošu krāsu, gaismas un smaržu           spēli. Ēkas struktūra un apjoms iekļaujas esošajā ainavā. Mēroga un nozīmes           ziņā pārdomātā ieeja ir kā pārsteidzoša priekšspēle ceļojumam atmiņās un           lieliski godina apbrīnojamā indivīda cilvēcīgumu. Šis projekts ir izcila           komandas darba paraugs, kur scenogrāfu, arhitektu un būvnieku darbs kļūst par           nedalāmu pieredzi.
Žūriju pārsteidza izsmalcinātais dizains, atbilstošu           materiālu izvēle un pielietojums, kas rada apburošu krāsu, gaismas un smaržu           spēli. Ēkas struktūra un apjoms iekļaujas esošajā ainavā. Mēroga un nozīmes           ziņā pārdomātā ieeja ir kā pārsteidzoša priekšspēle ceļojumam atmiņās un           lieliski godina apbrīnojamā indivīda cilvēcīgumu. Šis projekts ir izcila           komandas darba paraugs, kur scenogrāfu, arhitektu un būvnieku darbs kļūst par           nedalāmu pieredzi. 
Žaņa Lipkes memporiālais muzejs kā daļa no Ķīpsalas atjaunošanas projekta
Zaigas Gailes birojs
Žūrija atzinīgi novērtēja arhitektēs ilgtermiņa iesaistīšanos un centienus mantojuma saglabāšanā un atjaunošanā. Tādēļ žūrija nolēma piešķirt šim projektam papildu balvu. Papildus tā atbilstošajam mērogam un detaļām, šis projekts uzskatāmi rāda arhitekta entuziasmu un prasmes, cenšoties saglabāt ļoti nozīmīgu Rīgas pilsētas identitātes daļu.
Skatu terase ar paviljonu piemiņas parkā Likteņdārzs
Didzis Jaunzems, Laura Laudere, sadarbībā ar Māru Ābeli / Jaunromāns un Ābele
 Šis projekts tapis studentu konkursa rezultātā. Kaut arī daļa no           projekta stiprās puses ir pati parka sala un tās apkārtējā vide, žūrija           vienojās, ka būve ir labi integrēta dabiskajā ainavā. Neskatoties uz trūkumiem           detaļu dizanā un amatniecībā, žūrija šo darbu uzskata par svarīgu iedvesmas           avotu ainavu arhitektūrā un novērtē te izrādītu pilsonisku (nevaldības)           iniciatīvu.
Šis projekts tapis studentu konkursa rezultātā. Kaut arī daļa no           projekta stiprās puses ir pati parka sala un tās apkārtējā vide, žūrija           vienojās, ka būve ir labi integrēta dabiskajā ainavā. Neskatoties uz trūkumiem           detaļu dizanā un amatniecībā, žūrija šo darbu uzskata par svarīgu iedvesmas           avotu ainavu arhitektūrā un novērtē te izrādītu pilsonisku (nevaldības)           iniciatīvu.
Mākslas akadēmijas jaunais korpuss
SZK un PARTNERI — Andis Sīlis, Guntis Ziņģis, Pēteris Kļava
 Spēcīga koncepcija ir gan šī projekta spēks, gan arī           vājums. Tomēr žūrija uzskata, ka šis projekts uzskatāmi parāda, ka arhitektūras           spēks ir skaidri formulētā pieejā un arhitektoniskās koncepcijas loģiskā           iekļaušanā esošajā vēsturiskajā pilsētvidē. Žūrija ieteic, ka ēkas apkārtni nākotnē           būtu jāpārvērš par kvalitatīvu publisko telpu, lietderīgi izmantojot izglītības           iestādes darbības virzienus.
Spēcīga koncepcija ir gan šī projekta spēks, gan arī           vājums. Tomēr žūrija uzskata, ka šis projekts uzskatāmi parāda, ka arhitektūras           spēks ir skaidri formulētā pieejā un arhitektoniskās koncepcijas loģiskā           iekļaušanā esošajā vēsturiskajā pilsētvidē. Žūrija ieteic, ka ēkas apkārtni nākotnē           būtu jāpārvērš par kvalitatīvu publisko telpu, lietderīgi izmantojot izglītības           iestādes darbības virzienus. 
 
	