Gada labākās būves — žūrijas vērtējumā

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, būtisks LAS gada skates žūrijas
pienesums ir ne tikai izšķiršanās, kam tieši dot balvu, bet arī izvērtējums un
pamatojums, piedāvājot mazliet atšķirīgu skatījumu uz Latvijas jaunāko
arhitektūru.

Kā zināms, otrajai kārtai
izlasītos 24 darbus izvērtēja starptautiska žūrija — Spānijas biroja C+arquitectos
vadošā arhitekte, žūrijas priekšsēdētāja Nerea Calvillo, Lietuvas
Arhitektu savienības radošā vadītāja Rūta Leitanaitė, Igaunijas
Arhitektu savienības biedrs Ralf Lõoke un Vācijas biroja zweidrei
medianarchitektur  
līderis Julius Georg Kranefuss.

Žūrijas dalībnieki katram no apbalvotajiem darbiem veltīja dziļāku
analīzi, izvērtējot katra plusus un mīnusus. Šie spriedumi tika nolasīti no
Arhitektu nama balkona pasniedzot balvas, taču saprotams, ka tai situācija
nebija pārāk labi uztverami. Tāpēc A4D piedāvā šos tekstus, ar piebildi, ka tie
gan nav ļoti rūpīgi izstrādāti un nogludināti teksti un to autori ir arhitekti,
kuriem angļu valoda nav dzimtā.

 Dzintaru mežaparks
Jūrmalā

Substance, arhitekti — Arnis Dimiņš,
Brigita Bārbale, piedaloties Krišjānim Leitim, Gunai Priedei, Ievai Dimantei,
Rihardam Vietriņam

Šajā projektā ir daudz pārsteidzošu un aizraujošu pretrunu. Labi
ir apspēlēta mākslīguma ideja. Ir izmantota vietējā daba, izveidojot
struktūru, kas nesaplūst ar vidi. Neveidojas abstrakta telpa: daba ir par sevi un mākslīgie
elementi — par sevi.

Autori ir centušies atrast zelta vidusceļu, nemēģinot
iejaukties dabā, saglabājot to neskartu un mežonīgu, maksimāli koncentrējot
apbūvi, vienlaikus pilnībā izjaucot meža noskaņu. Runa ir par dabas apgūšanu,
neiejaucoties tajā, par tās izmantošanu, bet ne pārveidošanu. Daba ir padarīta
ērtāka.

Projekts piedāvā trīsdimensiju vidi, taču neskatoties uz
iespaidīgo risinājumu, trūkst konsekvences starp atšķirīgiem arhitektoniskiem
elementiem. Uzlūkojot to kritiski, ir jāatzīst, ka projekts nepiedāvā
elementus, kas būtu saistīti ar konkrēto vidi un vietu. Tādu pašu būvi var
izveidot jebkurā mežā un  droši vien, ka
arī tad tā funkcionētu un sasniegtu izvirzītos mērķus.

Šis parks mums tiešām patika.

Nordea bankas
ēka Rīgā


Sarma & Norde, arhitekti — Visvaldis
Sarma, Inga Zūdiņa

Viena no projekta uzskatāmākajām īpašībām ir konsekvence.
Struktūra, izvietojums un telpu izkārtojums ir viegli nolasāmi; ir skaidra
estētiskā un arhitektoniskā koncepcija attiecībā uz krāsu gammu, materiāliem un
arhitektoniskajiem elementiem.

Bankas ēkas projekta ietvaros ir veikta telpu hierarhijas
analīze: to izvietojums neatbilst vertikālās hierarhijas principam (piemēram,
subordinācijai pašā uzņēmumā), bet gan izmantošanas nosacījumiem — jo vairāk
cilvēku izmanto telpu, jo lielāka nozīme tai ir piešķirta.

Tomēr projekts nepiedāvā novatoriskus risinājumus bankas
ēkas plānojumam un izmantošanai, trūkst sasaistes ar vietas kontekstu — šī
konkrētā zemesgabala iespējas varēja izmantot daudz labāk.

Atzinīgi vērtējams ir tas, ka ēkā galvenā uzmanība ir
pievērsta koplietošanas telpām, piemēram, autostāvvietām, kāpņu telpām,
uzgaidāmajām telpām, kuru platība parasti ir samazināta līdz minimumam.

Savrupmāja Koki pie Baltezera


arhitektes
— Liene Griezīte, Andra Šulca

Ir trīs
aspekti attiecībā uz māju pie ezera, ko mēs uzskatām par vērā ņemamiem un
atzinības vērtiem. Pirmais no aspektiem
ir šīs demokrātiskās shēmas skaidrība, kas ļauj nekavējoties uztvert attieksmi
pret vietu, ko īpašnieks vēlas paradīt. Otrs aspekts ir atkāpe no tradicionālā
mājas un mājīguma tēla: nav noteikta ēkas apjoma vai fasādes, nav atsauces uz
citu mājokļu tipoloģiju. Šajā gadījumā izzušana ir izmantota kā veids, kā
izveidot klātbūtni.

Un visbeidzot, interesanta ir projektā izmantotās iekšējo
telpu modularitātes sasaiste ar robežzonām, piemēram, terasēm un kāpnēm, kur
telpu robežas saplūst, veidojot izmantojamas pārejas zonas. Tomēr plašākā
mērogā varētu panākt daudz lielāku mijiedarbību starp ēku un vietu.

Visu šo iemeslu dēļ, kā arī ņemot vērā ciešo
sadarbību starp pasūtītāju un arhitektiem, un konsekvenci materiālu izvēlē, šis
vienkāršais, taču vienlaikus ļoti spēcīgais projekts ir izvirzīts godalgai.

Brīvdienu māja Kaltenē —
Lieldienu sala


Zaigas
Gailes birojs
, arhitektes — Zaiga Gaile, Agnese Elbrete

tēls, vēlme un esošās ēkas pārbūve

Brīvdienu māja tapusi, ievērojami pārveidojot esošo padomju laikos būvēto ēku,
kas atrodas uz mākslīgas salas. Ar savu vilinoši pievilcīgo arhitektūru māja
rada spēcīgu tēlu.

Māja ietver pretrunu starp diviem tās telpiskajiem elementiem — galveno apjomu
un peldu māju, kas atgādina zemūdenes virsbūvi vai kādu dadaisku objektu.
Tādējādi tiek apšaubīta saglabātās būves nopietnība. Katrā gadījumā māja uz
salas ir katra namīpašnieka sapnis.

Mājas interjers un telpiskais iekārtojums varēja būs drosmīgāks. Tradicionālā
pieeja dzīvojamo telpu iekārtojumam nodrošina omulības sajūtu mājā. Turklāt
interjerā ieguldīto resursu apjoms neveido nekādu papildu nozīmi.

Pārventas bibliotēka
Ventspilī

INDIA, arhitekti — Pēteris Bajārs,
Ivars Kalvāns, Rūdolfs Jansons, Ieva Baumane, Dina Sotņikova, Ilze Ļuļe;
interjers — Ausma Ķibilde

Projektā visinteresantākais aspekts ir bibliotēkas telpiskās
programmas pārveidošana, atsakoties no tradicionālā plānojuma un apvienojot
visas funkcijas vienā telpā, to atverot un veidojot kā konferenču zāli, no
kuras redzami apkārt pandusiem izkārtotie grāmatplaukti. Tādējādi katra
programma daļa rod citu izpausmi un izveidotās telpas daudzveidīgums padara to
savdabīgu un vienreizēju (taču ne monumentālu).

Interesants ir arī bibliotēkas telpu izkārtojums, sākot no
plašām publiskām telpām līdz klusākiem, nomaļākiem stūrīšiem, kas ir vizuāli
savstarpēji saistīti un definēti, izmantojot pārejas zonas, kuras iespējams
pārveidojot, pielāgojot jaunām funkcijām un pasākumiem. Caurspīdīgais pirmā
stāvā apjoms ir diezgan efektīvs veids, kā aicināt cilvēkus ienākt un
piedalīties.

Tomēr vēloties izmantot dažādas pasaulē pazīstamas
stilistiskas atsauces, nav izveidojusies saskaņota arhitektoniskā valoda. Taču
varētu teikt, ka kopumā ēkas spēja piesaistīt visu vecumu un sociālās izcelsmes
cilvēkus, likt tiem mijiedarboties šajā vidē, pārvērš to no piepilsētas
bibliotēkas par aktīvu publisku infrastruktūru un tāpēc žūrija ir izvirzījusi
šo projektu galvenajai arhitektūras gada balvai.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
2 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
ma

Samērā kritisks vērtējums. Paldies a4d, ka nopublicēts!

ma

Samērā kritisks vērtējums. Paldies a4d, ka nopublicēts!

2
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x