Noslēdzoties regulārajam,
ikgadējajam Latvijas arhitektūras izvērtēšanas posmam, šovakar svinīgajā
ceremonijā Berga bazārā tika sadalītas gada balvas. Žūrijas vērtējums raisīja
vairākus pārsteigumus, no
kuriem lielākais bija tas, ka pirmo reizi balvas vēsture netika
piešķirta galvenā godalga, ko ierasti reprezentējis bronzas ananāss.
Lai arī gada balvas pasākums
reizi pa reizei ir noslēdzies ar pārsteigumiem, kas dažreiz pat tikuši dēvēti
par skandāliem, taču šāds lēmums — galveno, lielo balvu nepiešķirt, īstenots
pirmo reizi. Taču domājams, ka tas nemazina pārējo četru godalgoto darbu autoru
prieku par piešķirto novērtējumu viņu radītajam.
Četras būves, kas
novērtētas ar gada balvām jeb, kā šogad tas nosaukts — ar sudraba ananāsiem, ir:
Rēzeknes
Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss
Autori: AB3D, arhitekti
Juris Mitenbergs, Pēteris Spuriņš, Uldis Tučs, Guna Priede. Interjers sadarbībā
ar Dizaina studija A. Labiekārtojums, Linda Zaļā.
Dzīvokļu
nams Skārņu ielā Vecrīgā
Autori: Jaunromāns un
Ābele, arhitekti Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Ieva Skadiņa, Jolanta
Šaitere, Liene Danilēviča, Oskars Žuks, Juris Pupainis, grafikas dizaineris
Edgars Zvirgzdiņš
Brīvdienu
māja Brieži
Autori: SINTIJA
VAIVADE_ARHITEKTE, arhitekti Sintija Vaivade, Madara Vēza, būvkonstruktors
Ģirts Bērziņš
Dabas Koncertzāles paviljons
Autori: Didzis Jaunzems Arhitektūra,
arhitekti Didzis Jaunzems, Klinta Pickaine
Bez tam īpašā žūrijas godalga, ko var dēvēt kā balvu par «mūža ieguldījumu», tika Rundāles pilij, novērtējot
pusgadsimtu ilgušos restaurācijas darbus, par kuru pabeigšanu tika paziņots pagājušajā
gadā. Par šādu speciālbalvas statusu Rundālei tika ziņot jau iepriekš, tāpēc tas neraisīja pārsteigumus.
Taču ceremonijas laikā izskanēja, ka tā arī ir nozīmīgākā no balvām, — zelta ananāss. No vienas puses var saprast , — tie bija centieni mīkstināt mulsumu par arhitektūras galvenās balvas nepieškiršanu, bet no otras — raisīja drīzāk pārpratumu (kas, raugoties pāris dienu vēlāk, tieši tādā — pārprastā formā arī izskanējis daudzos medijos). Iznāk, ka galveno arhitektūras balvu saņēmis darbs, kurā nav nekāda mūsdienu arhitektūras pienesuma.
Starptautiskās žūrijas sastāvā
šogad strādāja Andrejs Andersons (latviešu izcelsmes arhitekts no Austrālijas),
Octavio Mestre (arhitekts, Spānija), Annie Cohen-Solal (mākslas un literatūras
kritiķe, akadēmiķe, rakstniece, Francija), Noah Boe-Whitehorn (arhitekts,
Dānija), Triin Ojari (mākslas vēsturniece, Igaunijas Arhitektūras muzeja
direktore, Igaunija).
Balvas uzdevums?
Taču visdrīzāk, ka kādai
daļai arhitektu sabiedrības pārsteigums bija, ka ne ar vienu no gada balvām
netika atzīmēta Nacionālā bibliotēka. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā Rēzeknes
koncertzāle. Tā vietā šoreiz ārzemju žūrija nāca ar apjomīgu kritisku piezīmju
sarakstu.
Iespējams, šī gada balva
atkal vēlreiz liek jautājoši paraudzīties uz skates rīkošanas kārtību. Ir,
protams, daudz plusu tam, ka var pieaicināt žūriju no malas, kas tad, nezinot vietējās
peripetijas, var vērtējot koncentrēties pirmkārt uz arhitektūru. Kaut gan arī
viņiem nav viegli, — savā ziņā šis gads bijis viens no nepateicīgākajiem, — kad
kopā ar citiem jāvērtē Nacionālā bibliotēka. Tomēr — ārzemju žūrija sanāk kopā,
apskata, nolemj, pasludina un aizbrauc.
Šāda skates kārtība un
rezultāti, ko tā dod, atspoguļo pretrunu, ar ko skaidrībā un galā jātiek būtu
pašai skates rīkotājai — Arhitektu savienībai. Tieši biedrības biedriem pašiem
droši vien būtu jāvienojas, — kas ir gada
balva un kāds ir tās uzdevums, — vai tiekties meklēt dažas izcilības un sumināt
un daudzināt tās, vai tomēr vairāk reprezentēt biedrības kolektīvās vērtības. Tātad
arī tādus sasniegumus, kas citiem (ārzemju žūrijai) nešķiet tik acīmredzami,
bet svarīgi drīzāk vietējai arhitektu kopienai. Gada balvas pasākuma gatavošana
un rīkošana pēdējos pāris gados, šķiet kļuvusi jau par galveno un gandrīz
vienīgo organizācijas aktivitāti un funkciju. Paradokss savā ziņā ir arī
tas, ka daudzi pēdējo gadu balvu saņēmēji jau patiesībā nemaz nav savienības
biedri. Reizē šī gada žūrijas lēmums arī it kā saka, ka nemaz tādas pārliecinošas
izcilības jau nav.
Bet tā kā nupat
notikušajā kongresā klāt nebiju un neesmu arī daudz interesējies, tad man grūti
sacīt, kāds ir organizācijas virziens..
Nezinu vai priecāties vai lamāties. Izrādās, ka arī Jums cilvēciskās īpašības nav svešas.Viens ir skaidrs. Pasaulē notiek naudas un kultūras karš. Latvijā tas pāraug pilsoņu karā. Precīzāk, profesionāļu un politiķu līdzskrējēju karā. Tas gan ir slikti. Mums visiem tas ir slikti. Tas, ko es pateikšu tālāk, ļoti daudziem nepatiks. Tikai meistarība var radīt vērtības. Valsts, kas ar likumu neaizstāv profesionālismu, ir nolemta neveiksmei. Kāpēc vispār pastāv profesionāļu biedrības, brāļības, kopienas? Lai attīstītu profesionālisma pašattīstību.Tāpēc ir jāatmet ilūzija, ka sacensība attīsta. Sadarbība ir profesionālisma, meistarības, lasiet kultūras attīstības pamatā. Un tagad rezumē – zināmu laiku ( kamēr notiek nacionālā konsolidācija) valstī… Lasīt vairāk »
viena arhitektu daļa mēģina vienoties par kopīgām vērtībām – apzinoties un ieņemot savu (profesionāļu un pilsoņu) vietu savā valstī, kļūst par biedrības biedriem, formulē savu viedokli un šādā vai tādā veidā argumentēti to aizstāv; konkrētajā gadījumā – apsprieda un vienojās par 2015.gada skates nolikumu (http://www.lat…balva/nolikums/). kļūdains izrādījās viņu pieņēmums, ka tā dēvētās nacionālās žūrijas brīvi lidojošie locekļi to (gan procesu, gan rezultātu) pieņems kā vērtību, kas jāciena un jāpieņem par saistošu; krietna deva uzpūtības un augstprātības tika arī skates dalībniekiem, kas pieteikumus sagatavoja, balstoties uz skates nolikumu. spriežot pēc publiski pieejamiem materiāliem, skati šogad organizēja divas institūcijas: biedrība "Latvijas Arhitektu… Lasīt vairāk »
komentāros mijas racionālā doma un vīzdegunība. 1. piekrītu Ingurdam un iepriekš piekoptajam balvu dalījumam kategorijās. vietējai žūrijai ir jādefinē vērtēšanas kritēriji ārzemju žūrijai. balvas par mūža ieguldījumu tā arī jānosauc. 2.oponēšu googoo – dzīvoju un strādāju pārdaugavā. man LNB ēka patīk no visiem iespējamiem pārdaugavas skatu punktiem. mērogs – tad kur vēl Rīgā tādu atlaist, komplektā ar SZK Koncertzāli būtu lieliski. labiekārtojums man lietotājam ir ok. iekštelpas rosina tur uzturēties lasīt domāt. manuprāt, par šo objektu pienākas balva (ne šī gada A pērle, bet par izturību) 3. Gada Balva versus Gada Skate. Indras pieminētais LAS kongress un Gada Balvas Quo… Lasīt vairāk »
Par Čiekurkrastiem un Architizer – vai tā medija žūrija bija klātienē ēku apskatīt? vai deva balvu tikai pēc bildēm "vērtējot"? Tas, ka lasītāji balso par bildēm, tas skaidrs. Bet nu – ja arī žūrija līdzīgi, tad nu tādu konkursu nevajadzētu saukt par nopietnu. Katrā ziņā nav šaubu, ka pagājušā gada LAS balvā žūrija ar to iepazinās klātienē un tad lēmumu pieņēma.
Taču, protams, apsveicu ar balvu autorus tik un tā.
Es gribeju pajautāt vai meistars ir atrisinājis autostāvvietas sava gadsimta būve? Jeb tadus jautājumus Meistaram neuzdod?
Meistars jau nav nav Dievs, kas var visu ! LNB, kā projektu, varētu izmantot piemēram, lai mācīitu studentiem kā nevajag darīt ! Tiem kam piemirsies, varu tikai atgādināt, ka ēka jau bija gandrīz gatava, kad pasūtītājs, KM personā, attapās, ka to vajadzēs arī apsildīt ziemā un dzesēt vasarā !
Ļaudis, par kaut ko uzšūmējoties, mūždien piemirst, ka varētu palūkoties atpakaļ, jebšu nekas šajā pasaulē nenotiek pirmo reizi. Man bija gadi 10, kad atklāja jauno Dailes teātra ēku, un šo sabiedriskas nozīmes notikumu atceros gana spilgti. Atklāšanas brīdī – 70. gadu beigās – ilgi mocītais objekts bija tobrīd morāli novecojusi 50. gadu arhitektūra, kas turklāt bija īstenota atbaidošā padomju celtniecības kvalitātē. Priecīgs nebija neviens, īpaši jaunās celtnes lietotāji, kuri te bija spiesti pārcelties no Smiļģa auras apdvestās vecās Dailītes. Laikam lieki atgādināt par ēkas statusu šobrīd. Vienīgais īstenais žūrijas priekšsedētājs Laiks ieliks bibliotēkai savu atzīmi. Pieņemu, ka tad vienu otru… Lasīt vairāk »
Pilnīgi piekrītu! Pieņemu pēc mesjē Temps apstrādes, daži labi ,kas nu sevi paši Panteonā iecēluši, vai par varītēm Minhauzena manierē vēl ceļ, jutīsies kā sava laikmeta nelgas, ja vispār spēs/gribēs šo savas dzīves epizodi, lemt par LNB vērtīgumu , atcerēties….
Tas, ka pēc 1000 gadiem no Pēcpadomju pirmo 25 gadu LV arch mantojuma arhitektūras grāmatās šķirklī "laikmetīgā arhitektūra" kā interesantākās, tipiskākās un raksturīgākās laikmeta zīmes paliks tikai Šēnberga cukurtrauks un Birkerta kalns ir diezgan droši, gluži tā pat kā piefiksēti tiks neticamie Lužkova arhitektūras eksemplāri Maskavā. Traumām ir sekas un tieši tas ir interesantais vēsturē. Cita jautājums ir par ananāsa funkciju, latiņu un vēstījumu. Kaut kādos 1970os gados balto cilvēku ekspedīcija lidoja ar mazu lidmašīnu virs Amazons džungļiem un ievēroja, ka vietējie humanoīdi šāva ar lokiem/bultām pa ļotaku/lielo putnu. Pieļauju, ka pēc 50 gadiem viņi to vairs nedara, bet tāpēc… Lasīt vairāk »
kāpēc tikai balto cilvēku expedīcija? :)))
http://reactio…1485182606.gif
Ja izkusīs Antarktīdas ledus (3 km biezs), un pēc zinātnieku prognozēm izskatās ka tas notiks tuvākajos 100 gados, Rīgas diemžēl vairs nebūs, arī Gada balvu laureātus varēs pētīt akvalangisti. Ar ananāsa latiņu ir tā problēma, ka katru gadu žūrija nāk klajā ar savu mērvienību sistēmu, nav viens noteikts standarts – vienu gadu mēra elkoņos, otru – collās, trešo – sprīžos, ceturto – milimetros, piekto ( šogad ) – nanometros, lūkojoties caur elektronisko mikroskopu. Vēstījums arī gadu no gada mainās. Šī gada vēstījums – arhitekti ir nīkuļi, jo neko neprot, tādēl galveno balvu nav pelnījuši. GB īsti nīkulis nav, bet ir… Lasīt vairāk »
Oj, Miķel, kāaaa nosmējos! Pa ilgiem laikiem par Tevis rakstītais nevis "uzcep", bet smīdina :))))) Ja esi šo pseidonīmu domājis sūtīt pelnītā atpūtā, šis būtu cienīgs atvadu komentārs. Pilotāža!
Pseidonīms jau vairākas reizes ir pielaikojis "koka mētelīti", bet dzīvotspējīgs izrādījies pagāns. Tā kā vainagus vēl nevajag ar lentītēm aprīkot… Ja "uzcep", tad ir labi. Laikam gan "vieglais žanrs", komēdija pie mums latviešiem iet labi, apsolu piestrādāt….
Man patīk. Miķelis nav nīkulis, lieto ‘metaforus’ un sāk domāt kā ‘zirgs’. Tavs iepriekšejais komentārs mani uzrunāja…… megīnāsim Latviski. Runājot par ‘dinozauriem’ F. Gehrijam (86 gadi) ir tikai 4 gadus jaunāks par G.Birkertu bet valodas izteiksme ( semantics- structure of meaning) atšķirās. Abu meistaru pieeja arhitektūrai ļoti atšķirās, vai ne? Tad acīm redzot runa neit par meistara vecumu, vai par paaudzēm, vai stilu, vai idioloģiju bet par labu arhitektūru. Labai arhitektūrai nav obligāti jābūt pakļautai paaudzēm, stilam, vai idioloģijai. Modes kliedziens var ari ietkmēt arhitektūru. Ko mēs meklējam un ko vēlamies sasniegt? Jautājums, vai objekts māk runāt ar vērotāju? Tā… Lasīt vairāk »
Zini, Tev piekrītu un Tu faktiski izņem man vārdus no mutes. Tas ir arī tas, par ko runā Ilze – laiks noliek visu savās vietās. Tas ka daži spēj ielūkoties nākotnē un novērtēt arhitektūras darbu no nākotnes skatu punkta ir reta parādība. Te, lai to izdarītu ir jāpārkāpj savs ego. Mēs taču jūtamies ērti savās zināšanu robežās, esam konstruējuši paštēlu gadiem ilgi un pēkšņi citādais… Sasodīts, tas taču neiekļaujas mūsu domāšanas rāmjos, mēs taču esam radījuši savu planētu, kas mums liekas visa pasaule un te pēkšņi izrādās ka tas ir tikai tāds akmens gabals iepretim Saturnam. Birkerts ir mainījis enerģētiku,… Lasīt vairāk »
Kāpēc man Meistara Meistardarbā ir auksti?Vai tā mainītā enerģētika? Kāpēc bibliotēkā grāmatas ir noslēptas aiz biezām sienām? Kāpēc bērnam bērnu grāmatu nodaļā neļauj paņemt grāmatu no plaukta? Tā ka jāraud. Vai pumpainā Rīgas panorāma ir skats no Saturna? Kāpēc sajūtas stāsta par lidostas uzgaidāmo zāli? Cik žēl, un man tā patīk lasīt….
Vajag apģērbties siltāk, veciem cilvēkiem vienmēr visur salst . Bibliotēkas grāmatas, lai saglabātos, nav jāliek saules gaismā. Ja visiem bērniem ļaus paņemt grāmatās no plauktiem, var gadīties, ka tās nejauši ieliksies somās un aiznesīsies uz mājām, vai pēkšņi piekrāsosies ar zīmuļiem. Bērniem mājās vajag lasīt pasaciņas pirms gulētiešanas, nevis ar viņiem pa bibliotēkām staigāt. Pumpainā Rīgas panorāma radīta, lai mazāk domātu par vācu muižniecības sasniegumiem Rīgas attīstībā un sajūsminātos par tiem. Uz bibliotēkām parasti nāk lasīt grāmatas, nevis Rīgas torņu Gaiļus pētīt. Vienmēr pastāv izvēle izveidot personīgo bibliotēku un lasīt mājās šūpuļkrēslā, pie sprakšķoša kamīna uguns, ja gribas mājīgumu. Publisko… Lasīt vairāk »
Dilemma – Miķelis te visu laiku nodarbojas ar brīžam parupju, brīžam smalkāku, bet provokāciju vai tiešām ir "stulbs kā zābaks".
Īpaši aizskāra augstmanīgais izteikums par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt bērni.
Miķelis uz stulbiem komentiem mēdz atbildēt provokatīvi. Ja kādu aizskar viena vai otra lieta ko raksta Miķelis, tad tā ir tēma pašrefleksijai – "utis" parasti atrodas mūsu pašu kamzoļos. Tā kā augstākminētais koments bija no sērijas "cik LNB viss ir slikti" – nevarēju neatbildēt.
Lasot neskaitāmos komentārus, aizvien vairāk sliecos domāt, ka "Miķelis" īstenībā ir vairāki cilvēki: viens – liels filozofs, daudz runā līdzībās, otrs – drusku aprobežots demagogs, alegorijas neuztver/nesaprot principā, trešais, ceturtais un piektais vēl ar citādām nosliecēm un interesēm. Grūti noticēt, ka ir kāds cilvēks, kurš spēj un var atļauties tik daudz laika pavadīt šeit komentējot, drīzāk tas ir komandas darbs – uz maiņām.
1. Nevar likt vienā rindā bērnu radāmo instrumentu ar pirkstu ( demagoģijas pamati), tomēr abi stipri atškirīgi, pat ja parametri reižumis līdzīgi! Tas par īres nama un LNB salīdzināšanu. Ja par lietu, tad redzi pēc piramīdām ēģiptiešiem iestājās bankrots un vēlākie dievišķie valdnieki tik tādas atblāzmas no tā varēja realizēt, maijiem piramīdas un tempļi arī beidzās ar resursu pārtēriņu un likumsakarīgām civilizācijas beigām, khmeriem arī Ankorvatu labāk negāja, tā var katras valsts, nācijas vēsturē kultūrā atrast zelta laikmetu, kas nogalināja šīs nācijas ekonomiku, ja ne pašu valsti, bet katra šī laikmeta materializācija ir kultūras kanons un pēcteču pamatu pamats. Te… Lasīt vairāk »
Es gan vēl neesmu pārliecināts nepar vienu no taisnībām.
Tikko pa LR1 bija diskusija Gaile pret Pujātu un Gaile zaudēja pēc punktiem, kaut vienu brīdi Pujātam bija tehniskais nogdauns. Nu īsti jau nav labi ar pirkstu bakstīt otra arhitekta darbā, pa kreisiem ceļiem dabūt projektu un apgalvot ka projektam nav ekspertīzes, kaut autors apgalvo ka ir. Vai pasūtītāju mācīt, ka šim jāsēž uz koferiem, izstāžu zālei jābūt pagrabā, un apavi apskatot Melno jānovelk, jo stāvam uz svētas zemes. Kas zin, varbūt pēc 10 gadiem tūristi brauks uz Rīgu skatīties tieši šos divus GB darbus. Tā kā par laimi tāda supertaisnība neeksistē, kā neeksistē viena pareizā reliģija. Līdz ar to… Lasīt vairāk »
Runājot par mūžību – arhitektūra pastāv, labos meistaru gadījumos gadsimtus, vai ne? Bet ceļu infrastruktūra plaukstošas ekonomikas gadījuma maina ik gadu desmitu … Es gribēju pajautāt kāpēc monumentālās kāpnes -galvenā ieeja bilblioteka, kas tiek uztverta ka mūžīga vērtība, tiek pakļauta šim laicīgam kontekstam? Jeb ta ir augsta arhitekta pretimnākšana mūsu infrastruktūras varēšanai? Un mes paklanamies?
Nezinu, vai esi bijis padomju armijā, bet tur pastāvēja zaļās zāles krāsošanas fenomens. Vietējais pulkvedis, sagaidot ģenerāļus nervozēja un lai kaut kā nomierinātu savus nervus izsūtīja zaldātiņus ar otām un zaļo krāsu, lai zālīte visa būtu zaļa. Lika izraut arī visas puķītes, jo kādas puķītes, ģenerālim var nepatikt. Tu jau zini – zaļā krāsa nomierina. Līdz ar to uz ģenerāļa ( kurš tiešām bija īsts nezvērs, un kuram parasti patika raustīt zaldātiņus aiz siksnas sprādzes ) ierašanās brīdi pulkvedis bija tā noguris, ka no bailēm spēja tikai klusi vibrēt. To apzīmēja ar vienu skaistu vārdu – pokazuha. Tā kā no… Lasīt vairāk »
Ļoti iespējams, ka 05.jūnijā Arhitektu Savienībā notiks diskusija, kurā varētu izdoties vienoties par to, ko tad mēs gribētu redzēt Strēlnieku laukumā. Lūdzu gatavojaties! Uz redzēšanos!
Ja diskusija notiks tādā pat garā, kā LRadio1 studijā, tad varbūt, ka nevajag? Iesaku visiem noklausīties:
http://lr1.lsm…piebuve.a52475/
Te nu varētu būt pamats ētikas komisijas sirmo kungu sanākšanai un ne jau par Inta pārkāpumiem.
Melnais sarkofags ir pērle 🙂
Arī smieklīgi par Žaņa Ļipkes memoriãla neskaitamãm balvãm un pieredzi muzēju projektēšanã… Sorry zg kundze, bet nevar salīdzinãt to nelielo melno šķuni ar okupãcijas muzēju pašã rīgas centrã…
Tãlãk neklausījos…
Noklausījos. Vai gribēji teikt, ka uz ētikas komisiju jāsauc Birkerts? Vismaz 3 pamatprincipus ar savu kārtējo uzdāvināto skici viņš ir pārkāpis.
Spēlei ( un tāda tā neapšaubāmi ir ) vajadzētu notikt FairPlay ietvaros, veco suitu publiskie dialogi mums arhitektiem godu nedara. Tepat a4d.lv ekspermentālajā virtuvē tas pieder pie lietas. Saprotu, ka Ints un Zaiga ir klasiskie kaimiņi-latvieši, tomēr kaimiņu kašķus no Ķīpsalas nevajadzētu projicēt plašākā valsts mērogā. Nu un protams Ints sen vairs nav puišelis skolas solā un Zaiga nav skolotāja. Tev tā neliekas? Par Birkertu tas interesants jautājums, varbūt ka jāizsauc. Tur Tev gan piekrītu. Vienīgi pirms tam vajadzētu izpētīt autortiesību likumus ASV. Jo man liekas, ka vienam no klasiskajiem Birkerta darbiem, ja nemaldos Stikla muzejam, atnāca cits arhitekts un… Lasīt vairāk »
mjaaaaaa… šī kundze uzvedas kā zvaigzne, kurai viss ir atļauts…
un priekš kam bija nākt uz radio ar grafisko materiālu :)))))))))))))))))))))))))))))))
Noklausījos diskusiju. I.Pujāta argumentācija bija daudzkārt pārliecinošāka. Cik varēja noprast, tad Z.Gaile mēģina maldināt sabiedrību par projekta risinājumiem. Interesanti vai izstrādājot Ž.Lipkes memoriālu tika veikta publiska diskusija par muzeja funkcionalitāti.
Interesanti, kāpēc Okupācijas muzeja ēkas, jeb "pērles" aizstāvji- 20 "Latvijas redzamākie 40-gadnieku paaudzes arhitekti" šo pērli ir saskatījuši tikai tagad, kad muzejam ir jau izstrādāts tehniskais projekts.
Arhitektūras projekta idejas konkursu „Viesnīcas jaunbūve divās kārtās E. Birznieka-Upīša ielā 2 un E. Birznieka-Upīša ielā 4, Rīgā” izsludina SIA „Jumāras Īpašums” (reģ. Nr. 40003695507). Kopējais prēmiju fonds 5000 eiro. Darbu iesniegšanas termiņš 2015.gada 25.jūnijs.
http://www.lat…52015_apst.pdf
Vai tad šo jau Juris Bērziņš nav uzprojektējis?
Kungi , neraudiet! Viss ir tādā kārtībā, kādai jābūt. Nepiepildīto sapņu sindroms lutinās pats sevī. Tā saka, ka nevajag skumt, lai gan tās ir pozitīvas, rosinošas emocijas, jo tas kas ir padarīts varbūt nesniedzas līdz Londonas vai vēl kādām virsotnēm, taču ir mūsu. No kurienes tā gribēšana līdzināties kādam? Vai tas nav snobisms, par ko būtu jāuztraucas visvairāk, lai kāds no arhitektūras metropoles nestaigātu ar smīnu sejā par mūsu trakumiem. Iesaistīšanās diskusijās ar neskaidriem priekšstatiem neko neuzlabo, tikai padara apvārsni vēl miglaināku. Strēlnieku heroisma pieminekļa un Okupācijas muzeja tēmu risināšana vienā vietā ir konflikts ar zaudējumiem abām. Vai šis konflikts… Lasīt vairāk »
Lasot diskusijas, mani neatstaja sajuta, ka plasi izversta spriedelesana par LNB projektu un to vai vajadzeja vai nevajadzeja dot balvu nav bez iemesla. Stingro nostaju ipasnieku uzmanibu veletos verst uz faktu, ka LNB kaa arhitekturas darbs ir gruti nivelejama un tatad neviennozimiga. Taja ir ietverts tik daudz, ka reti kuraa musdienu arhitekturas piemera. Var jau aizrauties par “par” un “pret”, bet galu gala, nedomaju, ka kadam izdosies dot visaptverosu analizi. Ja runajam jau konkretak, pat LAS gada balvu, tad te, man jaizsaka liela lidzjutiba zurijai. Te nu patieiesi, iedot LNB galveno balvu, butu varejusi ari BEZ zurijas. Bet projekts pietieteikts… Lasīt vairāk »
Daļa no problēmas ir saistīta ar to ka daži cilvēli nemāka, vai negriba atzīt atširību no arhitektūras kritikas, kā profecianala iemaņa, ar arhitektūras kritizēšana. Vienalga kurš var piedalīties kritizēšana un nevajag lielu prasmu tam . ( protams labs sarkāzims tanīs gadijumos palīdzēs) Piemēram, dažiem labiem cilvēkiem varbūt nepatīk Pikasa bet tas nenozīme ka nebūtu viņi spējīgi iedziļināties meistara idejās, pieejai, laikmetam, lai izdibināt ko mākslanieks mēģināja sasniegt ar veikto darbu. Kad abas puses sāk mākulīgi diskutēt par redzamo tad, „Par” un "Pret” vairs nav mērķis. Pagājušuā gadā augustā, G. Birkerts atklāšanas vakarā uzrunāja klasītājus Ziedoņa zālē un teica ka” ši… Lasīt vairāk »
“Kad abas puses sāk mākulīgi diskutēt par redzamo tad, „Par” un "Pret” vairs nav mērķis.” Daini, labi teikts, nevaru nepiekrist! Par ko, manā skatījumā, ir diskusija – “PAR”=ēka ir izcili laba un tai pienākas Gada skates balva. “PRET”=ēka ir vienkārši laba( skat.žūrijas vērtējumu), nozīmīga, bet ne tik laba (iespējams arī uz citu finālistu fona) lai piešķirtu balvu. Tādēļ nevajadzētu krist galējībās ar to “pret” traktēšanu (te pat pavīdēja tēze, ka “pretieši” tiks izsmieti, kad nākotnes tagadne kļūs “gudrāka” par šodienas tagadni, apsaukāti par ‘kangariem’… un tamlīdzīgi emocionāli traktējumi) Kas attiecas uz mākulīgi diskutēt un objektīvu kritiku, tad iedomājos, ka ja… Lasīt vairāk »
Ja paļausimies uz sabiedrības viedokli, Venti, tad dzīvosim guļbūvēs a la LIDO, centrā sliesies Manhetena un visas jaunbūves būs aizliegtas. Gada balva ir profesionāļu ( citreiz demagogu ) vērtējums. Jautājumi ir pavisam citi: 1. Kādi ir kvalitātes kritēriji vērtēšanā? 2. Kas ir Arhitektūras daļa katrā objektā, – novitāte, netradicionāli risinājumi, kompozīcija, arhitektūras darba lietojamība u.t.t. 3. Kā šo Arhitektūras daļu novērtēt pēc rakstura tik dažādos darbos kā LNB un Rundāles pils? 4. Vai darbiem nepiemīt svara kategorijas un kādas tās ir? 5. Vai nav nepieciešams vienots konkursa nolikums un kategoriju sadalījums tuvākiem 10 gadiem? 6. Kāds ir balvas mērķis? Vienā… Lasīt vairāk »
nu beidz jau taču 🙂 nu lai tā gada balva būs tāda, kāda viņa ir un tāda uz ko viņa iet…
pat ja tas ir kaut kāds farss un, kā tu saki, demagogu balva- lai tā ir… vnk neapmeklē to un viss. nepievērš uzmanību un izveido savu gada balvu. Piem. Miķeļa balva Arhitektūrā.
Tu tikai savu aprobežotību paradi, ka mēģini pārveidot kaut ko esošo- a tu izdari savu, labāko. Ja vēlies kaut ko izdarīt labi, izdari to pats. Vārdu sakot un lielos vilcienos tas tā ir :))))))))))))))
veiksmi draugs
Tā ir visu mūsu-arhitektu balva. Svarīgākais jautājums – vai mēs saprotam ko piešķiram un par ko, kā tas ietekmē arhitektu tēlu Latvijā, kā tas ietekmē Arhitektūras ( kā tiek definēta Arhitektūra ) attīstību Latvijā, un vai mēs-arhitekti spējam vienoties par vienu vērtēšanas metodiku. Nav runa par Miķeli. Iet runa par skaidriem loģiskiem soļiem kā izmērīt Arhitektūras daudzumu arhitektūras objektos, nemainot metodiku katru gadu, tā dodot attīstības vektoru uz desmitgadēm, skaidrus spēles noteikumus un izglītojot publiku, kas tad ir Arhitektūra. Pašlaik, man kā arhitektam, šie kritēriji nav skaidri, tie mainās katru gadu, mainoties žūrijai un tās izpratnei par Arhitektūru. Ja nespējam… Lasīt vairāk »
Arhitektūra ir process, no tā arī jāatstumjas. Bet, ko es gribēju teikt tu tā arī nesaprati. Nekur nav aizliegts veidot vel vienu balvu. Pasaulē arī nav vienas pasaules arhitektūras balvas. Sportā ir daudzas neskaitāmas federācijas ar saviem kausiem un tournamentiem. Auto pasaulē arī virkne balvu… Mēs Latvijā jau sākam kustēties no vienpolāras arhitektūras skolas izveidojoties RISEBA arh skolai un pēc dažiem gadiem daudzi varēs pat redzēt- skat, nu tas ir RISEBA skolas audzēkņa skolas darbs, bet nu tas točn RTU arhitekta… Tad ko mums turēties pie tas vienas gada balvas? Nu lai paliek viena, kur katru gadu mainās žūrija, otra… Lasīt vairāk »
Arhitektūra kā process, starp citu, Gada balvā netiek vērtēts. Aizliegts veidot 10 Gada balvas nav, bet Gada balvas mērķim būtu jābūt objektīvai Latvijas Arhitektūras virzības attainošanai + Arhitektūras darbu ar lielo burtu izcelšana un vairošana + publikas izglītošana. Gada balvu tomēr prezentē LAS, vislielākā arhitektu sabiedriskā organizācija. Vai to var panākt ar 10 balvām, vai ar Gada balvu, kur katru gadu mainās vērtēšanas kritēriji? Nedomāju. Ja Tu proponē, ka 10 dažādas pieejas arhitektūrai ir pareizas, ka pareiza ir dažādība ( kam protams varu piekrist ). Tas nozīmē ka Gada balva līdz šim ir vienas arhitektūras skolas stāsts par Arhitektūru, līdz… Lasīt vairāk »
A es tagad visu sapratu! Tev atbalsta punkts, ka arhitektūru var stingri klasificēt un sadalīt. Bet es uzskatu, ka nevar būt objektivitātes arhitektūrā. Tieši tāpēc vajadzētu vairāk kritēriju, skatu punktu (resp. gada balvu) lai tāda veidā pietuvoties tam, ka vērtējamā arhitektūra atbilst vairākiem kritērijiem.
Nu padoma pats- ir Gaudi, ir Kalatrava ir van der Rojs un, piemēram, Sīlis :))) un Zaiga Gaile, protams :))) visi ir izcili arhitekti, bet viņiem arhitektūra ir tik atšķirīga, ka… nu tu saprati ko es mēģināju pateikt.
Mana doma ,Romān, ir, ka Arhitektūru iespējams analizēt, veikt atsevišķu kvalitāšu izdalīšanu ( kuras var būt vairākiem arhitektiem gan kopīgas, gan atšķirīgas ), veikt funkcionālo analīzi, proporciju analīzi, kompozīcijas analīzi u.t.t. Arhitektūra ir TELPAS pieraksts noteiktā sistēmā ( skat mūzikas pierakstu nošu sistēmā ). Līdz ar to Arhitektūra ( gluži tāpat kā mūzika ) rodas no zināmas pieraksta kompozīcijas, kuru iespējams analizēt. + Arhitektūrai, kā lietojamai mākslai eksistē arī funkcionālā komponente, kura nav mazsvarīga un aizņem varbūt visus 50%. Žūrijas, arhitektūras kritikas mērķis ir analizēt šo TELPAS pieraksta sistēmu, ņemot talkā Laiku ( zeitgeist ) , funkcionālo komponenti un autora… Lasīt vairāk »
tu doma, ka vienu un to pašu nošu lapiņu var nospēlēt tikai un vienīgi vienā veidā?
arhitektūru novērtē cilvēki, bet cik cilvēku tik arī vērtējumu. protams, var balstīties uz vairākuma viedokli, bet tā un tā tas bās max uz 60% objektīvs viedoklis…
paradi man arhitektūru Rīgā, Latvijā, pasaulē par kuru var teikt, ka viņa apmierina visus. nav tādas 🙂
Tur jau tas āķis – jo kompetentāka žūrija, jo mazāk ego tajā, jo objektīvāks vērtējums. Arī hokeja, futbola un basketbola tiesnešiem ir savs rangs. Neviens spēlējošs hokejists, basketbolists un futbolists taču mačus netiesā?
tu piedāvā izveidot atsevišķo arhitektūras vērtētāju grupu? speciāli apmācīti cilvēki? :))) bet tā jau būs šo cilvēku arhitektūra, nevis arhitektu
bet tu vari noformulēt kritērijus, kā izvēlēties viskompetentāko žūriju?
Grūts uzdevums, bet ieskicēšu kā manuprāt tas varētu izskatīties, lai iegūtu visobjektīvāko rezultātu: Žūrijas sastāvs ( P-patstāvīgs, R-rotējošs ). 1. Arhtektūras muzeja pārstāvis – 1P. 2. Portāla a4d.lv pārstāvis – 1P. 3. Žurnālu Latvijas arhitektūra, Modernista, – 2R. 4. RISEBA FAD – 1R. 5. RTU APF – 1R. 6. LAS valde – 1R. 7. Iepriekšējā gada balvas laureāts – 1R ( var bū komanda, bet 1 balss ). 8. Gada pēdas laureāts – 1R. 9. LAS biedri ( izloze ) – 3R ( dažādi grozi – zvaigznes, ierindas biedri, virs 50 ) Izvirzīšana finālam – 15% dod balsojums mēdijos –… Lasīt vairāk »
Nu redzi, tu ieskicēji alternatīvo gada balvu. 🙂 bet esošā lai paliek kāda tā ir tagad 🙂
manuprāt portāla a4d.lv lomu arhitektūras novērtēšanā tu pārspīlēji gan.. portāls tas ir tā apmeklētāji, tauta :))))))))) portāla administrēšana nedod automātiskās tiesības būt arhitektūras meistaram… kaut gan, tas taču ir tava gada balva 🙂
Romān, Tu gan esi lunkans kā zutis 😉 – no tiešiem jautājumiem izvairies, atbildes uz tiem nesniedz un vēl visu laiku piešuj Miķelim savas balvas organizēšanu. Tu mācijies RTU APF? Esi izgājis īpašo "lunkano atbilžu kursu"? Mēs taču ar Tevi par lietu diskutējam, a Tu uz stūri nemaz neskaties. Tad Tevi gada balva apmierina par 100% un esi gatavs saņemt sava darba novērtējumu 15 dažādās versijās?
P.S. Konsensus nav obligāts, – katrs balso pēc savas pārliecības. Pirms tam eksistē skaidri spēles noteikumi –
kas ir Arhitektūra?
ko mēs meklējam Latvijas Arhitektūrā?
ko mēs gribam izcelt?
kādas ir svara kategorijas?
kā mēs vērtējam?
kādas ir balvas?
sponsoru simpātijas balvas?
u.t.t.
Priex par Tavu plašo skatu, Roman: Arhitektūras Gada balvas žūriju lēmumi, pašsaprotami, ir dažu žūrijas locekļu subjektīvo lēmumu summa.
Vēlēties sasniegt abstraktu objektivitāti "vislabākās arhitektūras" meklējumos, manuprāt, ir pat bīstami: varam viegli nonākt līdz stāstam par liliputiem, kuru tauta bija sadalījusies divās karojošās nometnēs jautājumā no kura gala ir pareizāk ēst vārītu olu ….
Protams, Miķeļa, pieminētā metodika ir iespējams, bet ne garantēts ceļš uz tuvošanos objektivitātei ….
Patiesībā diskusija par to no kura gala ēst vārītu olu atkārtojas gadu no gada. Vairāk runa iet par skaidru vērtēšanas metodiku, kā noteikt Arhitektūras ( ar lielo burtu ) īpatsvaru arhitektūras darbā un par to arī apbalvot. Tas, ka mēs Latvijā nemākam to izdarīt, nenozīmē, ka pasaulē to nemāk darīt. Intuitīvā līmenī mēs visi saprotam – tur tās Arhitektūras ir vairāk, tur savukārt mazāk. Bet Arhitektūra ( līdz zināmam līmenim ) , man šķiet, ir analizējama lieta. Bet no akadēmiskās vides šāda sistēma nav ne tikai priekšā celta, bet pat apspriesta. Kāpēc – tas cits jautājums – varbūt ir ērti… Lasīt vairāk »
Protams, to grūti apšaubīt. Tavu komentāru ātrums un saturs ir apbrīnojams. Visu cieņu, Miķel!
Cerēju ka sapratīs ka es nesalīdzinu gleznotāju ar arhitektu bet salidzinajumam mēģinu izcelt cik svarīgi ir kritikas metodika kas ļauj pareizi novērtēt darbu [ vai objektu].. Piekrīt ka emocijas traucē un subjektīva kritērija ari traucē. Tomer, uz pretejās rokas īsti neesmu dzirdejis pārliecinoš kritiku pret pāša bibliotekas risinājuma vai kvalitātes (funkcinialo, materialo un emocianalo- garīgo). Nav ari pateikts pēc kādas kritērijas pretendēti tika novētēta. Tas kad kārtejo gadu nav katagorijas un ka žurīja izlēma visus objekts salikt vienā maisā nepieļava objektīvas novērtēšana jo mēģināt salīdzināt ābolus ar apelsīniem, vispār nav iespējams. Apbalvošanas vakarā austrālijas arhitekts Andersona mēģināja paskaidrot-ataisnot kāpēc ārzemja… Lasīt vairāk »
" There is no such thing as architecture what does exist is the Spirit of Architecture but it has no presence. What does have presence is a work of architecture and at best must be considered as an offering of architecture itself merely because of the wonder of its beginning" Louis Kahn
Tas, ka žūrijā nav vienprātības ir tik pat normāli, kā tas, ka reti kurš Gada skates rezultāts spēs visus apmierināt. Žūrijas vērtēšanas kritēriji gan jau ka bija nodefinēti. Kāpēc lai žūrija meklētu konkursa finālistam – LNB, pēc Jūsu vārdiem – “pārliecinoš kritiku pret pāša bibliotekas risinājuma vai kvalitātes”? Ja būtu pārliecinoši argumenti, ka ēka nav kvalitatīva, tad droši vien tā neiekļūtu finālā.
Pieņemu ka lekcija Kolumbijas universtitātē, tāpat kā igauņu arhitekta atziņas nebija par LNB. Piekrītu par kategorijām un piekrītu, ka ēka, kas spēj aizraut cilvēkus ir arhitektūra ar lielo “A”.
Gada skates rezultātam noteikti NAV MĒRĶIS spēT visus apmierināt.
BET, žūrijas formulētajam vērtējumam noteikti vajadzētu sniegt pārliecinošu priekšstau (skatījumu, tādu kā formulētu vīziju) gan par to, kas un kāpēc, ar kādu dziļāku domu ša gada darbos izceļams, gan arī – un te es nepiekrītu Ventim – BŪTU GAN jāsniedz kaut cik profesionāli-kritiski-analītiski-saturīgs un saprotams pamatojums kāda, acīmredzami spoža un ievērojama, ja ne nozīmīgākā šī Gada skates objekta necilam novērtējumam…
kā rakstīja RDŠ – "pārliecinošu (uzsveru – PĀRLIECINOŠU! iL) kritiku pret pašu bibliotekas risinājumu vai kvalitāti". Un kāpēc nē? vnk "par īsu", vai laika pietrūkst?…sorry
Nē, atsauces uz Steven Holl un L. Kahn bija tieši saistītas ar kvalitāti un kā mēs piedzīvojam arhitektūru. Ideja ir tieši saistīta ar ‘biblioteku’ un kā mēs to novertējam, vai ari nē. Metafizisko aspektu arhitektūrā ir tieši tas kas liek mums jautāt; [ kāpēc?] nevis [kā?].
saistībā ar „ the presence of architecture” vai ”the spirit of architecture”, kas atšķir arhitektūru no vienkāršas būves, GB LNB neapšaubāmi piemīt.
tas pirmkārt.
to vajadzētu atzīt.
cita lieta, vai spējam formulēt un vai mums (žūrijai) šajā brīdī vajag (liekas aktuāli) tas, ko šāds objekts, neapšaubāmi, var sniegt un sniegs gadu desmitos, ja ne simtos uz priekšu.
Ja esiet noguruši darbā, viss piedodams, ja saguruši līksmībā, ejiet izgulēties!
Paldies R.D.Šmitam par Kāna citātu. Ceru, ka tas ienesīs kādu skaidrības mazumiņu arhitektūras vērtību izpratnē. Tas, ka emociju bagātība, to pareizās devās, liek sirdij ietrīsēties labestībā, arī ir arhitektūras vērtība. Tikai neaizmirsīsim tūkstošgadu pieredzi garīgās aprūpes sfērā un tikai liekot klāt kādu savu laicīgo vērtību, nebūsim pārāk kritiski pret jau pārbaudītām vērtībām, bet būsim nesaudzīgāki pret pienesumu ar zināmu vieglprātības devu. Tikai šeit varētu runāt par kritisko domāšanu. Kas ir žūrijas vērtējums salīdzinot ar laika dievišķo vērtējumu?
Domāju-būs jau visi "izvārījušies", varēšu mierīgi izlasīt viedu kopsavilkumu. Kas tev deva! Jāvelk kopā pašam: 1. GB ir muļķis! 2. ZG pati ir muļķe! 3. AA arī ir muļķis, bet viņu mēs pazīstam mazāk. Varbūt nav. Bet gan jau ir. Ja jau gāja žūrijā. 4. Romāns vispār ir muļķis un tieši 4 personas trollēs principiāli jebkuru viņa komentāru. 5. Mēs, pārējie komentētāji, muļķi neesam! Mēs esam gudri. Mēs skaidri zinām, kas IR (laba) Arhitektūra, kopš kāda laika arī- kā tā top. Un mums IR viedoklis, kā pareizi mērāms tās % daudzums šķīdumā. BET! (kā savulaik Šķelmis Slakteris)- mēs to neteiksim!… Lasīt vairāk »
*(Publicēto viedokļu atspoguļojums ir ir tīši hiperbolizēti subjektīvs un nekādā gadījumā nepauž manu personīgo viedokli nevienā jautājumā!:))
patīkami būt vienā pusē ar GB un ZG un AA :))))))
Mans personiskais viedoklis balstīts necilā, provinciālā pieredzē, gūtā pašam kādu brīdi organizējot gada ArhiBALLES Liepājā un apmeklējot Daigas Dzedones pašaizliedzīgi uzturētās Baltās dūnas kādā citā mežonīgo rietumu pilsētā (kuras vārdu pieminēt galvaspilsētas medijos nav labais tonis). Citus šādus pasākumus Latvijā nezinu. Liepājā šī tradīcija iesākās 1998., kad liepājnieki no Rīgas pārveda gada balvas teju visās nominācijās. Radās iemesls svinēt. Arī tad bija līdzīgas problēmas- dalīt kategorijās, vai likt ābolus un apelsīnus kopā. Kā vispār vērtēt…izvēles groziņš maziņš, "labie"-diezgan prognozējami. Beidzās…kā viss kādreiz beidzas. Tāpēc vēl jo vairāk apbrīnoju Daigas prasmi tik ilgus gadus sekmīgi žonglēt ar spilveniem. Abu pasākumu galvenā… Lasīt vairāk »
Skalas ieteikums tiem, kas grasās mērīt „the presence of the spirit of architecture”:
40+% ir OK- stiprā Arhitektūra, ar lielo A
ja mazāk = LIGHT, ar mazo a;
zem 20%- tik tāds arhitektūru saturošs dzēriens/izstrādājums
labs vīns ir ap 14%
14% būs stiprinātais! Es par dabīgajiem.
Aizmirsāt, ka labam alum ir ap 5%, sidram ap 6% un kefīram 0.5%. Skaidrs, ka ironija varbūt ir vietā, tomēr lūgums paskaidrot, kā Jūs nosakāt kura ēka ir A un kura a. Kāda ir Jūsu metodika? Pēc kādām pazīmēm var salīdzināt ēku Arhitektūras komponenti ( procentuālais daudzums bija tikai vienkāršots salīdzinājums )? Nevar taču būt, ka Arhitektūra atrodas metafiziskajā plānā? Tas arī galvenais jautājums, uz kuru atbildot Gada skate iegūtu objektīvas aprises. Savukārt ja atbilde ir, – ka Arhitektūras daudzumu noteikt ēkā un salīdzināt darbus nav iespējams, tad varbūt pareizāk Gada balvu ir izlozēt, gluži kā daudzus gadus atpakaļ tika… Lasīt vairāk »
nu re- tu raksti, ka
"Latvijā pierasts izcelt to, kas nemaz nav Arhitektūra un apbalvot to, kas bija nebija Arhitektūra arī pirms 270 gadiem, savukārt par izciliem projektiem aizmirst"
tātad atbildi par A un a tu zini, ja vari nošķirt nearhitektūru no izciliem projektiem. priekš kam tad to prasi mums?
Romāāān….Tu gadienā nelieto mīksto ŗ ? Uz jautājumiem ar pretjautājumiem parasti atbild vienas gudras nācijas pārstāvji. Kas tie tādi "mēs", Romān? Ja zinātu atbildi uz jautājumu "kas ir Arhitektūra?", tad diez vai mēs šeit diskutētu , pavisam droši visu laiku neatrastos Latvijā, bet ceļotu starp zemēm, kur arī pasūtītāji saprot un spēj atbildēt uz šo jautājumu. Tā kā zināmā mērā šis ir Arhitekta jautājums? Nebaidos atklāt, ka atbildi uz šo jautājumu nezinu. Kā redzi – uz šo jautājumu meklēju atbildes arī savos blogos. Tas ka intuitīvi spēju uztvert Arhitektūras darbus, nenozīmē, ka visu laiku neanalizēju un nemeklēju atbildes. Ja cilvēkam… Lasīt vairāk »
* Ideja un koncepcija: koncepcija ir jebkura projekta pamats. Tai jāatspoguļo dotā uzdevuma skaidra ideja un uzdrīkstēšanās. Koncepcijai jābūt oriģinālai un inovatīvai mūsdienu arhitektūras un arhitektūras procesu kontekstā; * Viengabalainība jeb vienotība: par meistardarbu var uzskatīt projektu, kas ir kā vienots veselums. Vienotība izpaužas projekta idejas un rezultāta viengabalainībā – galarezultāts ir konsekvents idejas īstenojums. Viengabalainība atspoguļojas arī ikvienā projekta detaļā, kā arī materiālos, apjomos, ainavā. * Atbilstība projekta uzdevumam: lietderība, projekta funkcionalitāte nozīmē to, vai projekts kalpo savam uzdevumam, atbilst nolūkam. Šis aspekts vislabāk novērtējams, iespēju robežās pieredzot projektu klātienē, kā arī sarunās ar īpašniekiem un lietotājiem. * Konteksts… Lasīt vairāk »
Paldies par drosmi. Tas ir labs skaidrojums, bet ne viss. Bija pat daži kritēriji Gada balvā, man šķiet.Arhitektūrai piemīt vēl kas daudz vairāk. Tam ir saistība ar skaitļiem ( matemātiku ), gudrību, cilvēces garīgiem meklējumiem, enerģiju, cikliskumu, laiku ( lineāru un ne tikai ), visuma bezgalību un informācijas kodējumu ( DNS, fizikas likumi u.t.t. ) Tu jau saprati – vairāk tas atrodas šajā sfērā. Un svarīgākais jautājums – vai mēs saprotam kā mēs kā arhitekti radam un cik liels procents ir apzinātas darbības. GB ir mazliet cita metode, ko viņš aprakstījis pat latviešu valodā iznākušā grāmatā.
Tas bija tiešs citāts no gada balvas nolikuma, manas drosmes tur nav ne kapeikas 🙂
Baidos, ka to saistību, kuru Tu te piesauc (skaitļiem ( matemātiku ), gudrību, cilvēces garīgiem meklējumiem, enerģiju, cikliskumu, laiku ( lineāru un ne tikai ), visuma bezgalību un informācijas kodējumu ( DNS, fizikas likumi)), neviena žūrija novērtēt nevar. Iesākumam, manuprāt, Nolikumā minētais itin nemaz nav slikti.
Spēlēt un celt likmi – tur jābūt drosmei 😉 Gada balvas nolikumā minētie kritēriji ir labi, bet kā tos izmērīt proporcionāli starp darbiem? Ar teikumiem? Ar personīgu viedokli, kas labs un kas slikts?
Neiet runa par žūriju, atbildēt uz jautājumu – kas ir Arhitektūra? ir arhitekta iekšējās attīstības jautājums. Tur žūrijai nav nekādas teikšanas un iespaida.
Nekā noslēpumaina manis pieminētos elementos nav, zinātne pamazām tuvojas daudziem noslēpumiem un tabu, gan mākslīgais intelekts, gan Visums pamazām atklāj savus noslēpumus. Nebūšu tik skeptisks – Arhitektūru globālajā pasaulē spēj ieraudzīt un spēj arī žūrēt. Mēs latvieši to neprotam, tas gan tiesa.
uzdrošinos piezīmēt, ka Nolikumā minētā funkcionalitāte nozīmē arī vērtēt, vai apskatāmajā būvē arhitekts ir respektējis vienu no būtiskajām cilvēku maņām – dzirdi.
Ja žūrija, kas savā laikā piešķīra balvu Zirgu pastam, tagad aprunātos ar pazīstamo režisori Māru Ķimeli, iespējams, būtu nedaudz izbrīnīti, cik ļoti akustiski nepiemērotas telpas ir radītas.
Zirgu pasts nevienu LAS balvu nav saņēmis. Neatceros, vai ir pretendējis, vai nē, bet finālā nav bijis. Saņēma gan Rīgas gada balvu, taču tai arī ir citi kritēriji, kā jau pašvaldības balvai, uzverot citas kvalitātes.
„Šī gada būvju skatē, tāpat kā pērn, kopā ar nozares ekspertiem meklēsim un atzīmēsim labākos piemērus pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos.” – tā pilsētas arhitekts par šī gada balvu (vēl līdz 5. jūnijam var pieteikt darbus.)
Tās ir atrunas, kam pamatā nepietiekamas zināšanas būvakustikā.
pēc tavas terminoloģijas, iznāk, arī Rainis varētu "atrasties metafiziskajā plānā"?… Un? Tevi tas pārsteidz? Tev vajag formulas un integrālo summu, ko salīdzināt? Tā jau man drusku likās – labi noregulēta un pelnoša privātprakse nav panaceja pret gandarījuma trūkumu no paša darba = pret šaubām par ciparos neizmērāmu vērtību leģitimitāti un suverēnu klātbūtni neatkarīgi no tā, vai to var pierādīt, vai nevar – vai var objektīvi izmērīt un salīdzināt, vai nevar. Redzi – viss "nostājas savās vietās", ja … pārstājam meklēt objektīvi lielālo un labāko A, bet tā vietā vnk papūlamies noformulēt, kāpēc šoreiz viens "A" vai "a" ir svarīgāks par… Lasīt vairāk »
Ja tā padomā "A’" nemaz nav jāmēra, jo tas ir tas no kā mīļais Dieviņš cilvēka smadzenes ir atslēdzis par ļauniem darbiem. Viņš gan var būt īgns par mūsu nenovīdību – zināt vairāk, kā ir ļauts. Tādēļ dažkārt uzliek mocības par sodu, no kā mēs neesam pasargāti, tostarp arī Miķelis.
Cilvēka dabā ir vēlēties izzināt – tādēl ceļam daļiņu paātrinātājus, lidojam uz Mēnesi, pošamaies uz Marsu. Izzināt šo pasauli neviens netraucē, kaut arī mūsu piecām maņām ir robežas, tomēr var gadīties, ka atklājam pat superstīgas – http://lv.wiki…%C4%BCi%C5%86a
Izzināt nav mocības, tā ir dabīga Homo Sapiens dzīves sastāvdaļa.
Šos kritērijus (izņemot vienu) uzrakstīju pirms diviem gadiem, vērtējot vietējās žūrijas sastāvā, ar Mantena atbalstu un citu žūrijas pārstāvju akceptu. Turpmākos divos gados tie ir atzīti par derīgiem, ja reiz tikpat kā nemainītā veidā ir nolikumā. Izņemot to vienu, ko nākamā gada žūrija pierakstīja papildus pieciem sākotnēji definētajiem – to par rūpīgumu un pamatīgumu. Manuprāt gan tas klātpierakstītais ne visai iederās, krīt ārā no piecu pārējo kopuma. Pirmkārt, – tas lielā mērā atkārto to, kas jau pausts otrajā, – ko angliski var definēt kā „consistency” – viengabalainība tādā nozīmē kā konsekvence idejas īstenošanā, – sākot no koncepcijas, un beidzot ar… Lasīt vairāk »
Tā galvenā problēma pēc šiem kritērijiem ir kā salīdzināt tik dažādus objektus kā LNB un Dabas koncertzāle. Divi objekti ar milzīgu atšķirību budžetā, lielumā, funkcijā, atrašanās vietas nosacījumos ( sveiciens Rīgas Būvvaldei ). Kā? Kādā veidā nonākam pie tā ka LNB ir mazāk svarīgs, neveiksmīgāks objekts kā Dabas koncertzāle. Arhitektūra nav proza, to nevar vērtēt un aprakstīt ar deminutīviem, pamazināmām formām, vārdu kombināciju un definējošiem teikumiem. Arhitektūrai ,pirmkārt, piemīt skaidra matemātikas valoda – skaitļi, lielumi, mēri. No šiem elementiem rodas attiecības, saiknes, masas un veidojas Kompozīcija. Kas savukārt pāraug detalizācijā, ierakstās pilsētas vai ārpilsētas strukturētā audumā u.t.t. Arhitektūra ,otrkārt, ir… Lasīt vairāk »
Man patīk jēdziens "arhitektūras produkcija". Tkai nav īsti "veikala", kur to apskatīt kopumā, gan augšējos, gan apakšējos plauktus. Vajadzētu radīt mehānismus, kas liek apkopot gada laikā radītos objektus visā teritorijā vienas gleznas ietvaros. Tā ir sena problēma- kā veicināt plašāku līdzdalību skatēs. Piemēram, vakar braucot uz Sloku pa ceļam pamanīju dažu labu interesantu "produktu". Runājot par augstākminēto notikumu, nepamet sajūta, ka cilvēkiem "noliekot" kaut ko LIELU uzlādējas pašnovērtējuma baterijas! Ir iezīmējušās Latvijas lokālās problēmas: vienmēr meklētais "dialogs ar apkārtējo telpu" un "vēsturiskuma jājamzirdziņs" kas vienmēr izceļ restaurāciju pretstatā jaunbūvēm. Vairāk gribētos redzēt centienus kļūt par industriāli attīstītu nāciju. To var… Lasīt vairāk »
Tavs komentārs ir problēmas esence LR arhitektūrā, it īpaši pēdējie divi vēlējuma teikumi.
Mēs dzīvojam humpalās un sen esam aizmirsuši, ka jaunu ancuku var arī pašūt no svaiga auduma, ajuniem diegiem, furntūru un savas piegrieznes, nevis no skapja izcelt aizpērno opapa kožu saēsto praķīti, aplāpīt to un nēsāt kā augstās modes produktu, humpītis ir humpītis( jūsmošana par to tikai apliecina mūsu samierināšanos ar nevarēšanu, nespēšanu tikt pie jauna).
Piedodiet, bet ja balva netiek LNB, tad izskatās mazliet pēc provinciālisma. Ja neviena balva netiek LNB, tad izskatās mazliet tā kā pēc snobisma. Ja neviena balva netiek LNB, tad izskatās ka vienīgo pasaules līmeņa arhitektu mēs neredzam, vai esam tik koncentrējušies uz sevi, ka sirmgalvja un izcila Meistara veikumu ignorējam. Bet kā bija dažos tekstos – PRAVIETIS NEKAD DZIMTENĒ NAV CIENĪTS. Kas attiecas uz Rundāles pili – tad zelta ananāss nav tā paveiktā darba ekvivalents, tur pienākas daudz augstāka atzinība.
Es atkal nesaprotu, kāpēc LNB un Rundāles pili jāliek vienā maisā ar parastākiem ikdienas projektiem? Viens ir nacionāla mēroga, ceturtdaļgadsimtu bīdīts un simtu miljonu € vērts projekts, kamēr otrs arī ir nacionāla mēroga un pusgadsimtu šmorēts objekts. Gada ananāss ir:
1) drusku smieklīgi pret tāda mēroga objektiem;
2) negodīgi pret citiem pieteiktajiem darbiem.
Tev taisnība, acīmredzot Gada balvas formātam pietrūkst gradācijas – Desmitgades balva, ceturtdaļgadsimta balva, pusgadsimta balvai, gadsimta balva, balva par mūža ieguldījumu, nacionālās arhitektūras balva , gada personība arhitektūrā u.t.t. Sīki lidojam? Vajag varbūt pašpikot no brāļiem skandināviem?
Piekrītu Tavam viedoklim par Rundāles pili. Piekrītu viedoklim, ka galvenā balva bija jāpiešķir. Pēc manām domām vairāki projekti bija spēcīgi un iedvesmojoši. Bet attiecībā uz LNB – Miķel, vai vari ievest savu viedokli par ‘provinciālismu, snobismu, aklumu’ konstruktīvākā gultnē un paskaidrot – par kādām tieši arhitektūras kvalitātēm LNB būtu jāpiešķir balva? Varbūt es kļūdos, bet vai tiešām ēkas apjomīgā programma un kultūras objekta funkcija, kas padara šo objektu par apjomīgāko investīciju starp kultūras objektiem Latvijā un vienu no lielākajiem objektiem Ziemeļeiropā…. veido arhitektūras kvalitāti? Varbūt ēkas/ātrija apjomīgie augstumi vai unikālā novietne ar skatu uz Vecrīgu veido arhitektūras kvalitāti? Vai tiešām… Lasīt vairāk »
Par LNB: 1. Nepārprotami "tempļa arhitektūra" – klasiska sengrieķu tempļa reminesence Latvijā – izvietojums, lielums, fasādes logu ritms – viss kā no arhitektūras vēstures grāmatas. 2. Lielākā publiskā ēka Latvijā ar ļoti labu arhitektonisko funkciju – tas kurā spēcīgi bija modernisti – un tas ko šodien Latvijas arhitekti nemāk. 3. Interjera kvalitāte uz 10. Materiāli, salikums un ideja par lielo grāmatu plauktu. 4. Apbrīnojama arhitekta konsekvence kā objektu novest līdz galam 25 maldīšanās gadu pa tuksnesi laikā. 5. Autoruzraudzības Procesa kvalitāte – kas lika saspringt visiem būvniekiem. 6. Neapšaubāmi Meistara personība, kur Birkerts jau būdams cienījamā vecumā, neatmeta ar roku… Lasīt vairāk »
Prieks, Miķel, par Tavu kodolīgo formulējumu attiecībā uz LNB un Meistaru, bet – esi tik laipns un attiecini 7. punkta 2. rindiņas formulējumu uz mūsu profesijas pārstāvju nelielu daļu, nevis Latvijas tautu, par piederību kurai es, piemēram, lepojos.
Miķel, skaidrs, ka šoreiz mēs viens otru nepārliecināsim un nav jau tā, ka man baigi gribas cepties par LNB. Bet diskusijas pēc pamēģināšu pārvest Tavus argumentus kaut kādos kvalitātes kritērijos. 1. Kvalitātes kritērijs: klasiskas (sengieķu) arhitektūras reminisance mūsdienīgā tēlā? (Vai tiešām izvietojums, lielums (lielums = projektēšanas uzdevums), fasāžu logu ritms atbilst sengrieķu tempļiem….? Vai tad nebija runa par stikla kalnu?) 2. Kvalitātes kritērijs: funkcionalitāte jeb funkcionāla inovācija. (Nedomāju, ka šeit varētu būt runa par funkcionālismu vai funkcionālisma arhitektūru, jo vai tad šajā gadījumā funkcija nav pakārtota ‘stikla kalna’ formai? Piemēram, cik funkcionālas (arī ekonomiskas) ir pažobeles?) 3. Kvalitātes kritērijs: Interjera… Lasīt vairāk »
Paldies par komentāru. Mans komentārs bija diezgan īss un protams nepretendē uz vispārēju LNB analīzi, bet gan jau saprati, ka minētās kvalitātes bija tikai uzmetums tam, ko nevar nepamanīt. Bet labi, ejam otru riņķi: 1. Jebkuram nacionālas nozīmes arhitektūras darbam piemīt ne tikai fiziskā, bet arī metafiziskā puse. 25 vai 100 gadi nav nozīmes – objekts ir nacionālas nozīmes un tāds paliek pat okupācijas laikā – skat. Brīvības pieminekli. 2. Reizi 25 gados parādas arhitektūras smagsvars, tas nenozīmē, ka tas jādiskvalificē, drīzāk tam jāsaņem ārkārtēja atzinība. 3. Tā kā šīgada balvā kvalitātes rādītāji netika uzstādīti, vērtēja pēc diezzin kā, un… Lasīt vairāk »
Actually the following comments are extracted regarding another building I blogged about but similarly apply in this case as well. I think its the metaphysical aspect of the LNB, {the Temple} that caused me, to look beyond the ‘facade’ or form to experience the metaphysical aspect of design and the ideas behind that which we see, or experience. Is it not the spirit of architecture that we seek? This is an experiential quality no less important then the material where the metaphor abides and comes to life. This of course is very evident in Egyptian architecture even though the massing… Lasīt vairāk »
1. Gaismas pils – senlatviešu templis, bet sīkāk RDŠ tepat angliski. 2. Ar funkciju domāju parastu plānojumu, kurš šodien Latvijā daudziem jau vairs nav pārvarams, jo konkursos nāk ārā katastrofālas kļūdas. 3. Interjers kā ēkas ārējā tēla turpinājums vai interjera un ēkas tēla simbioze. 4.Konsekvence, 25 gadu laikā izturēt konsekventi savu virzienu un neliekties. Lūk Meistarības šķautne. 5.Autoruzraudzība kā atsevišķs sniegums. Tādā megaobjektā viss varēja aiziet pa pieskari – būvnieki viltīgi kā lapsas, ugunsdzēsēji prasīgi kā ministri u.t.t. Noturēt kvalitātes latiņu tādā vidē ir ļoti grūti, bet izdevās. + sadarbība starp Birkertu un vietējiem arhitektiem – izcila. 6.Vienīgais latviešu pasaules… Lasīt vairāk »
Lasot Tevi, kur Tu savās atziņās jau ej pa apli (NOTIKUMS=Nacionālā bibliotēka + Meistars), man izklausās tā, ka LNB (laikam arī OM piebūve) arhitektūras izcilība iekodēta automātiski uzticot nozīmīga kultūras objekta projektēšanu Meistaram. Neapvainojies Miķel, bet ir arī daži ko Tu sauc par akliem ‘provinciāļiem’ un ‘snobiem’ :), piemēram – es, kas šo arhitektūras izcilību neredz, nu neredzu! Taj pat laikā, man liktos pašsaprotami, ja daudzus daudzus gadus atpakaļ, kādā citā gadsimtā LNB būtu saņēmusi gada balvu nominācijā “Iecere”. Par Mierīgi! Nepazīstu nekādus VS un cirvjus. Lai arī joprojām esmu kritisks par RVC transporta politiku (īpaši velojoslām), šī pagaidu instalācija… Lasīt vairāk »
Venti, galīgi neuzskatu Tevi par snobu :-). Drīzāk par inteliģentu diskisijas partneri. Bet OK beidzam. VS – Viesturs Silenieks, politiķis, kas bīda velobraucēju štelli Rīgā, diskusija bija pa Radio1 kanālu. Politiķa stilā nolika visus – visi gājēji, autobraucēji muļķi, patiesība pieder tikai velosipēdistiem. Mans kolēģis velofans sēdēja galvu saķēris, līdz diskusijas beigās klusi izdvesa – cirvis…
2. Runājot par LNB lielisko plānojumu, būtu vērts paskatīties kā "ieplānotas" izstāžu telpas pirmajā stāvā.
Protams, katrā projektā nākas saskarties ar kompromisiem – tā ir realitāte, bet teikt, ka LNB ir perfekti funkcionāla, ir tomēr stipri pārspīlēti.
#zaiga #okupacijas muzejs #birkerts #lnb
Lai kā man negribētos lai Tev būtu taisnība, viss izskatās slikti – rezultāts Gada balvai neatspoguļo objektīvas norises, objektus un procesus Latvijas arhitektūrā, ir fragmentārs un bez kaut kādas nākotnes vīzijas. Varbūt visa sistēma ar ananāsa glabātāju žūriju ir viens aplams pasākums. Bija par to diskusija jau pirms gada. Viss tas šodien izskatījās bēdīgi un neobjektīvi, gauži provinciāli un likās neinteresanti. Varbūt ka Latvijas arhitektūra jau sen septiņas pēdas zem zemes un spēj vien atražot žurnālrisinājumus? Būtu profesionāli arhitektūras kritiķi, būtu izglītība, būtu pietāte pret citādo. Šobrīd nu kaut kā, nu sorry, bet tizli… Nekas personīgs, bet balvai vajadzētu dot… Lasīt vairāk »
brivdienu maja atgadina mazu modernas makslas muzeju nevis maju. tur viss ir auksts, bet strukturali tomer labi ieturets un horizontala linija ir pareiza augstuma
gramatas nedrikst but eksponetas pret saules gaismu jeb pret logiem, ka es esmu redzejis ari citos projektos . Ta ir lielaka kluda kas pedeja laika ir jaunajas bibliotekas.tas pats dazreiz notiek ari ar makslu . gramatas pec 20 gadiem bus dzeltenas un pamazam izchakstes.
brivdabas estrade manuprat ir vislabakais projekts no shiem kas ir bildes
Lūgums pasākuma žūrijai uzrakstīt skaidru preses relīzi, kurā norādīt, ka Rundāles pils nav ieguvusi galveno balvu,cik saprotams no vakardienas. Pretējā gadījumā visos socialajos tīklos ir šāda informācija un tas ir traki.
Rundāles pilij nav sakars ar arhitektūru.
Tā gan, jo, manuprāt, rodas grūtības ar Arhitektūras gada balvas saņēmēju: izcilā ansambļa autors ir jau stipri sen miris ārzemju arhitekts …
Pag..tad nākamgada žūriju vadīs tas itāļu nelaiķis?
…zemes mātes birojs ir gana plašs un arhitektu daudzums ar nav mazais, – varētu sanākt lielākā žūrija visas gada balvas vēsturē, un vēl labums – izmaksas minimālas, atkrīt ēdināšana, guldīšana u.t.t. No aktuālās sērijas – kā pareizi izmantot ES līdzekļus
Vienīgi būs grūti tās arhitektu dvēseļu kopas menedžēt, kad, kur, kā parādīties, kur kādu izpausmi veikt. Nāksies sarunāt pirmkārt kādu garu dīdītāju, un vēl ar Stankēviča kantori, lai nodrošina kārtību ar kāda eksorcista palīdzību, moš kāds izdomās iemiesoties kādā skates organizātorā, dalībniekā, skatītājā, nāksies nerātno dvēseli ārā dzīt…
Vārdu sakot būs no sērijas "ekstrasensu cīņas"…
LNB šimbrīžam ir pārāk pārpolitizēts objekts, lai ķertos pie jebkādas tā vērtēšanas un analīzes. Vajag desmitgadi (varbūt divas) nogaidīt, kamēr duļķes nosēžas, un tad "ar svaigu aci" noteikt vērtību (kas būs jau kādu nebūt laika pārbaudi izturējusi).
Galvenajai balvai bija jābūt (pils tai nekvalificējas, jo ir vairākas pakāpes augstāk un vispār no citas jomas), citādāk "veiksmīgi" turpinām ierasto konkursu praksi, kad 1.vietu nepiešķir jau pēc noklusējuma. Tai jābūt pat tad, ja tiešām gada devums ir tik vājš, ka objektīvi vērtējot liekas, ka tikai pāris atzinības var izsniegt.
Vispār arī kauns par pašu balvas pasniegšanas pasākumu… Manuprāt nevar taisīt pasākumu centrā, publiskā vietā un šitā, es atvainojos, mīcīties. Vajadzēja vismaz profesionālu vadītāju, jo visi tie "nu jūs sapratāt, ko viņš teica" un "mēs beidzam" un citi neveiklie formulējumi un, it kā, tulkojumi no angļu valodas bija nožēlojami.
Turklāt vēl pēc būtības pasākums beidzās ar čiku, bez galvenās balvas. Tomēr bija labi pretendenti, katrā gadījumā ne sliktāki par citu gadu galveno balvu ieguvējiem.
Žēl…
lielais kombinators Mārtiņš Ķibilds pat arhitektu savienības valdes ligzdā uz gandrīz diviem gadiem iedējies spējis šī gada vienīgo pašam it kā jau izprotamo pasākumu ar ~80-90 tūkstošu (!) budžetu par rupju komunikācijas kļūdu padarīt…
Laikam zaigu vairak intereseja mmm un okupacijas jautajumi, nevis gada balvas organizesana.
Skatījos šo online. Likās kaut kāds nepadevies pasākums. Vai nu auksts bija vai kas. Viss sasteigts, runas nesagatavotas un nesakarīgas. Kaut kāda meitene uz skatuves "no Parīzes" pēc runas un žestiem vispār šķita, ka ir piedzērusies.
Balvu sadalījums arī tāds jocīgs -labāko darbu nav, tad nolēmām , ka tas kultūvēsturiskais ir tas labākais veikums un tad tiem atlikušajiem ar pa druskai kautko arī lai pasākums ir kaut cik procesā.
kur tur jēga? kas pateikts?:
"Līdzīgi kā citos līdzīgos balvu pasākumos, kur parasti jau pirms tam tiek nosaukti tie, kas attiecīgajā nozarē saņēmuši balvu par mūža ieguldījumu, arī par šo Rundāles pils nomināciju bija zināms jau iepriekš, neraisot pārsteigumus."
Droši vien, ka ne visai skaidri formulēts. Tas rakstīts diezgan īsā laika sprīdī, pienācīgi neslīpējot, – nodoms bija -, lai publicētu uzreiz pēc ceremonijas. Vēlāk gan mazliet pielaboju, arī šo.
Bet tā arī sanāk, – par īpašo godalgu Rundāles pilij, kā par "mūža ieguldījuma" balvu tika vēstīts jau iepriekš, taču pasākuma laikā izskanēja, ka tā arī ir tā pati galvenā arhitektūras balva no visām, tā radot krietnu pārpratumu, kas aizskanējis medijos un tātad sabiedrība tieši tā arī uztvērusi. Nu jau izlabot šo pārpratumu, komunikācijas kļūdu būtu pagrūti.
kur var redzēt online?
nu jau pēc 2 divdesmitajiem pasākumiem — fakultatīvā LAS kongresa un gada balvas bazāra, kā arī visa, kas pašlaik notiek ap arhitektu sabiedrību LV informatīvajā telpā un tās starpsienās, ir pilnīga bezsvara sajūta. faktiski — bēdīgāks koncentrāts tam, kas notiek LV kopumā. tāpat kā Artis jautā, kas ir gada balva un kāds ir tās uzdevums tās rīkotājai LAS, arvien jautāju — kāds ir pašas LAS mērķis? apvienot un koordinēt LV senioru arhitektus? starp kongresiem LAS iestājušies 7 jauni biedri. kongresa uzdevums — stundām labot gramatiskas vai stila kļūdas statūtos un uzēst rasolu? pamattēmu — arhitekta atbildība būvprocesā, kuras nerisināšanas sekas… Lasīt vairāk »
Shi gada balva bija zg pashpiars, tikai un vienigi.
Rakstu no telefona, sorry
Ar mūsu biedrību "nav labi"! Bet Zaigai – PALDIES ! Viņa izdarīja daudz. Laiks nebija piemērots. Toties ziedošalis kastaņkoks paliks prātā.
Kā dzīvosim tālāk?
Patika V.D. teksts par ieilgušo grūtniecību LNB sakarā, diemžēl tā nu tas ir, ja būtu tapusi iepriekšējā gadsimtā, kad bija paredzēta, perfekti sēdēta uz tā laika romantisma – ideālisma viļņa, un tiktu uzņemta uz 100%. Tas arī ir acīm redzami ,ka Birkerts un viņa darbi ir ASV cilmes un cita laikmeta, ar visu no tā izrietošo, īpaši necimperlējas ar kontekstu, cits mērogs utt.. Tomēr mēs esam Rīgā, nevis Minesotā… Principā jau skates rezultāti bija OK, gan Rundāle ar "ilgo cēlu kāpās" ,gan Rēzeknes augstskola, gan Skārņu iela, gan arī Siguldas skatuve, par lielu kungu villām neizteikšos, būtu muļķigi ja par… Lasīt vairāk »
LNB ignorēšana ir sovoka trauma, ka kāds spēj atnākt, uzprojektēt lielāko publisko ēku 4.maija Republikas vēsturē, nesamaksāt nevienam no latviešu sīkajiem zaglēniem sivēntiņiem 10%, saņemt tautas viennozīmīgu atbalstu un to uzcelt. Kā tad tā? Pie mums taču tā nenotiek. Līdz ar to bijušie komunisti nu čuč saldā miedziņā, jo ir izdevies noairēt vienīgo objektu, kur neizdevās neko iebāzt kukuļu nospeķotajās kabatelēs. Domburam ir laba filma – 4.maija Republika, kur visi darboņi smuki izgaismojas. Bet LNB kā nacionāla visaugstākās raudzes vērtība, kā Brāļu kapi, Brīvības piemineklis par laimi nav atkarīga no nedraugiem, bet manifistējas kā Latvijas Nacionālā vērtība uz ilgiem gadiem.… Lasīt vairāk »
Tas ka LR sovoks – tā saucamā "atmodas elite", kuru lielisku personificē Pleskavas šosejas&inkarnāciju darboņi, neslimo ar tālredzību, jau nav nekāds noslēpums, tāds jau bija viņu uzdevums, nolaist tvaiku volk un iedvest, ka LR-failed state. Vnk Domburs visu salika vienā secīgā bildē. Pieņemu Birkertam neviens neko neprasīja arī tad, tāpat kā pamatā projektēšanas jomā nav izteikts bakšiša iespaids, tikai tik, lai potenciālais projektētājs netraucē īstajām bakšiša plūsmām, padomā pats 10% no 5-7%, ir 0.5-0.7% no būves budžeta( tajā vietā lai dabūtu no būvnieka ~10% no būvbudžeta). Piekrītu jtd, ka LNB vērtību noteikts laiks, kā labam vīnam, konītim, un tur nu… Lasīt vairāk »
Nu kurienes tas citāts par nīkuļiem? Restaurācija un rekonstrukcija, kas it kā tik labi padodas latviešu arhitektiem , ir zināma diagnoze. Tas pats attiecas uz 2-stāvu koka namu saglabāšanas akcijām Rīgas vēsturiskā centra plānojumā, kuras parasti beidzas ar cilvēkiem ar degošām lāpām rokās. Zināms romantisms iepretim kapitālisma dabīgiem procesiem. Esi redzējis daudz koka namu Stokholmas centrā? Cunfte, kas nepiešķir balvas par jaunbūvēm ir līdzīga atpakaļrāpotājiem, kuri grib noteikti atrāpot atpakaļ labajos Ulmaņa laikos, labajos krieva cara laikos, labajos zviedru laikos uv vēl varbūt labajos Āraišu ezerpils laikos, kad latvieši ēda no mālu bļodām un savos mājokļos ierāpoja četrpēdus. Bet progresu… Lasīt vairāk »
Par Tava komentāra beidzamajām 3 rindkopām: arī man bija nelāga sajūta – pirmo reizi šī pasākuma vēsturē radās vēlēšanās laicīgi doties prom.
Par laimi – LNB un GB ir par lielu, lai viņiem Gada balva būtu svarīga.
Par žūrijas rezumē – nebūsim pārlieku bargi: arī labākie zirgi dažkārt klūp ….
Ja jau alegorija par zirgiem, ir "vienradžu" tipa dekoratīvie ponijzirdziņi , mājas lutekļi , un ir sporta-darba zirgi….
Tad kad ponijzirdziņi sāk pēc savas olekts mērīt sporta-darba zirgus ir slikti ….
Tas gan nenozīmē ,ka ponijzirdziņi ir sliktāki, tikai to ka to vērtības ir krietni atškirīgākas kā sporta-darba zirgiem.
Skarbs un robusts, bet objektīvs Gada balvas žurijas vērtējums, un kas ir pats sliktākais- paziņojums tautai, ka LNB ir mazvērtiga ēkas, kuras simboliskajam un garajam tapšanas ceļam nav bijusi jēga.
neatbalstu vērtējumus jau otro gadu 🙂 piemēram, ka nav Lielās balvas šogad. Tā ir tāda kā nespēja noorientēties pašiem savos panākumos. Saprast, noformulēt un pateikt – visai paaulei un vispirms jau pašiem sev – ko vērtējam augstu, ko esam relatīvi labāk un iespējami spoži izdarījuši! Sapratuši, izkopuši, asnieguši, galu galā. Skārņu iela, piemēram, ir nacionāla mēroga Sasniegums! Kāpēc?? – to nevaicās tie, kas reizi no reizies paši gājuši cauri RVCSAP, VKPAI, RBV…. Vnk spoža, mūsdienīga parafrāze, improvizācija par jaunu, mūsdienīgu struktūru – senā vidē, un fasādes materiālos, ierastajā mērogā un ēkas semantikā. Tam par iemeslu, protams, vislielākā mērā ir ārzemju… Lasīt vairāk »
Ingurd, piekrītu Tev, bet ar daudz plašāku nomināciju un balvu skaitu, izceļot visu Latvijas arhitektūras spektru , ne viena cilvēka EGO. Bet nacionālajā žūrijā iesaistot arī mācībspēkus, būvvaldes arhitektus, VKPAI, kaimiņus u.t.t., formulējot mērķus un kvalitātes kritērijus katrai apagšgrupai. Kā arī kopējo mērķi – quo vadis?
No elitārisma jāvirzās uz arhitektūras popularizēšanu ar labiem piemēriem daudzās nominācijās un OBLIGĀTI ar balvu piešķiršanu. Skopuļus žūrijā nav jāņem;-)
Es domāju, ka tas ir īstais ceļš!
paņēmu vīkendu pārdomām, tagad palasīju komentus un pa visam īsi 3 lietas. ikkatram ir tiesības uz savu viedokli, ļoti jauki, bet bik maigāk tomēr viņu varētu paust – provinciālisms, snobisms, meistara norakšana un cits bla, bla, bla kopā ar konspirācijas teorijām, kas tik raksturīgs .lv arhividei tomēr labāk izskatās delfos, nevis a4d. pamazām gan pie šī pierodu (pēc manas vadītās žūrijas viens no mūsu grandiem lietoja arī trīsstāvīgos un žūriju sauca par idiotiem), bet joprojām neuzskatu par normu. par bibliotēku – kad rakstīju savu maģistra darbu, pētot sabiedrības reakciju uz dažādu periodu arhitektūras pienesumu, viens no objektiem bija tolaik vēl… Lasīt vairāk »
Tas kurš no grandiem nosauca žūriju par…., nebija tālu no patiesības.
1. Sabiedrības reakcija ( tautas ) reakcija ir vispozitīvākā, kreņķējas tikai snobi-arhitekti.
2. Stendzenieks ir diezgan teicams bļodlaiža, sadarbojies ar politiskajām partijām no pilnīgi pretējā spektra. Ja gribi ticēt visam ko saka Stendzenieks, ātri nopērc bļodiņu. Stendzenieka teiktais iet roku rokā ar bļodiņu.
3. 4 gadi nav eksperta brieduma rādītājs, kur nu vēl LNB sakarā.
4. Nīmeijers ir cēlis arī pilnīgi aplamas lietas.
5. Arhitektūras kvalitāte iet roku rokā ar būvniecības kvalitāti.
Šoreiz FAIL, Pēteri. Klapes vajadzētu noņemt pašam.
vēl viena no demogogu metodēm ir nolamāt Stendzinieku kā tādu, pēc tam ignorēt absolūti jebko no viņa sacītā.
Stendzenieks melo acīs skatīdamies, piedevām acīs skatīdamies visai inteliģencei, rupji bīdīdams pie varas cilvēkus, kas domā tikai par savu kabatu. Viņš ir labs profesionālis, bet nekam nederīgs viedokļu līderis. Vēl no šīs sērijas – Bendiks, Liepnieks un Leiškalns. Polittehnoloģija ir totāla melu māksla.
Tauta priecājas, ka ir pieejama LNB funkcija. Par ēku kā tādu tautas viedoklis nebūt nav tik sajūsmas pilns, kā Tu te mēģini pasniegt. Vismaz kādu atsauci uz kādu pētījumu vai aptauju publicē, ja esi tik pārliecināts par pozitīvo tautas reakciju. Arhitekti vēl mēģina izvilkt kaut kādas arhitektūras kvalitātes, tikmēr tauta vienkārši saka, ka ēka ir neglīta un ekspluatācijā nejēdzīgi dārga.
Labi, nesāc. Kādas arhitektūras kvalitātes mēģina izvilkt arhitekti otro gadu nepiešķirot galveno balvu? Piesienoties baltajiem radiatoriem, kas redzami logos? Mēģinot mācīt Jelgavas domei kā būtu tērējami jelgavnieku budžeta līdzekļi? Vai stāstot pasakas par to cik ļoti LNB neatbilst laikmeta garam, kaut cetutrdien to apmeklēs ES līderi, ir rīkotas konferences, akcijas, grāmatu pārnešana u.t.t. Izskatās ka visa žūrija skolā sēdēja pirmajā solā, un visu laiku pieteicās pirmie pie tāfeles risināt uzdevumus. Ko te mēģināt visiem iestāstīt, ka esat svētāki par pašu pāvestu. LNB ēka tiek lietota valsts reprezentācijai, tiek lietota bibliotēkas vajadzībām, skeiteri ar mazliet paposta, viss kārtībā – ēka dzīvo… Lasīt vairāk »
Par centieniem izvilkt kvalitātes – nu, Tu tā kā būtu arhitekts, ne? Par starptautisku pasākumu rīkošanu – to, ka īsti citas vietas Rīgā nav, kur tāda mēroga pasākumus rīkot, neesi iedomājies? Nevis konkrētās ēkas izcilās kvalitātes ir izkonkurējušas citas vietas, kur šos starptautiskos pasākumus rīkot. Starptautiski pasākumi gan nav arguments, lai par to piešķirtu arhitektūras gada balvu. Neviens neīd – sakož zobus un maksā. Viss LNB process no paša sākuma ir bijis tik nedemokrātisks, cik vien tas ir iespējams. Tagad pie visa tā, kas "tautai" ir bijis jāsagremo visas gadu desmitiem ilgās stīvēšanās laikā, Tu pieprasi, lai pilnīgi visi tagad… Lasīt vairāk »
Iespēja LNB rīkot pasākumus norāda uz ēkas multifunkcionalitāti, un tā nav slikta, vai ne? LNB projektam uz rokām skatījās pamatīgs pulks sabiedrisko organizāciju, nedomāju ka tur Misteram 20, kuram Nato mežacūkas uz Rīgas ielām dzen, vai līdzīgajiem, izdevās ko iebāzt kabatās. Par Gada balvu. To vajadzēja LNB dot, bet gudri. Pirmkārt jau apbalvot Modri Ģelzi, kurš piekāpās ar savu bibliotēkas projektu Birkerta priekšā un visu laiku bija it kā otrā plānā. Otrkārt visai Latvijas komandai , kas nesa visu smagumu būvniecības laikā. Treškārt arhitektam J. Dripem – izcilam diplomātam un grāmatas autoram par LNB. Ceturkārt G. Birkertam – Latvijas arhitektam,… Lasīt vairāk »
Par naivumu Tu, Miķeli, patiešām būtu pelnījis balvu! 🙂
Un par demagoga talantu arī. Tikai diskutēt gan vairs negribas.
Nu zini – cilvēkus vajag mīlēt mazliet vairāk par ēkām, kurās viņi pavada savu ne pārāk vieglo mūžu – tur nav nekāda naivuma, elementārs planētas Zeme likumsp.
Arhitektūra ir tikai skaista piedeva dzīvei, kuras vērtība nosakāma tikai pēc ilgāka laika nogriežņa. Mans skats uz arhitektūru ir mazliet cits kā vairumam arhitektu un par to nebūt nekaunos.
Man gan bija patīkami. Diskutēt mācās diskutējot.
Uzspiest citiem "mīlēt Raini" – nu, nez, vai to var saukt par cilvēkmīlestību.
Trenēties demagoģijā ir interesanti, bet prasa briesmīgi daudz laika. Apskaužu, ka Tev tas ir.
Rainis starp citu savās lugās runā par vispārcilvēciskām vērtībām. Laiks ir relatīvs jēdziens. Viens no likumiem 2080 – 20% klientu dod 80% ienākumu, otrs – dari tās lietas, kas Tev sagādā prieku. Man to sagādā arī diskusija a4d.lv – tāpēc joprojām te diskutēju.
Miķeli, ja būtu Tu konkrēts nevis virtuāls, iedotu Pēdu un honorāru pabraukāt pa laikmetīgām bibliotēkām. Uzlabotos gan spriestspēja, gan latiņas augstuma atzīme. Aiztiekot klaviatūru vajadzētu ņemt vērā, ka šo portālu ne pārāk intensīvi, bet tomēr lieto arī homo sapiens vulgaris, tāpēc gribētos dzirdēt slightly argumentētāku [lasi "globāli objektīvāku"] apgalvojumu verbalizāciju.
Andi, zinu visus pret argumentus par LNB, varētu te sarakstīt garās rindās. Un protams, ka tā tas ir un šie pretargumenti pat pārsver kvalitatīvos kritērijus ar kārtu. Jā, tā tas viss ir. Tomēr racionalitātei, profesionalitātei, tāpat kā mūsu dzīvei ir robežas. Un manā izpratnē, to ko es redzu LNB sakarā, tas kas atrodas metafiziskā plānā – LNB notikuma, cilvēku, procesa ietekme uz Latviju šajā ar valodu neaprakstāmā sfērā, pārsniedz redzamās kvalitātes. Tāpēc šo projektu aizstāvu un vēlos izcelt cilvēkus, kuri to paveikuši. Es to LNB iespaidu redzu, tas ir diezgan neērti man pašam, jo racionalitāte ir man asinīs. Nav runa… Lasīt vairāk »
P.S. Neapvainojies, bet pēc Tavas loģikas, Pēda pienāktos LNB komandai, ko arī viņiem 100% novēlētu;-)
Nespļausi taču bļodā no kuras ēdi nupat, no Tevis to arī neviens negaidīja, biji taču orgkomitejā? Vai konspirācijas teorija vai kā savādāk to mēs redzēsim vēl šī gada laikā, ja OM tomēr realizēs ( GB piebūvi), uzsaucu Tev kasti sarkanā Tērvetnieka , ja OM piķītis aizies neceļos ( citu zēnu kūrētos projektos, virzieni kur varētu, tepat vietnē ieskicēti), esi gatavs uz to pašu? Neviens Pēteri nestrīdās par to, ka pasākums LNB ir pārmarinēts. Tomēr ir jāsaprot, ka šādam pasākumam ir ne tikai arhitektūras gaisīgā dimensija, bet iespējams pat būtiskāka ideoloģiskā, politiskā, valstiskā, tāda piepūle 25 gadu laikā un viss -s…ds?… Lasīt vairāk »
>>>Kā var LR valsts nozīmes gadsimta projekts būt maznozīmīgāks, kā šī paša objekta būvnieka villa?<<<
Varbūt tāpēc, ka to skaļo nosaukumu piešķiram tikai tāpēc, ka tā "pienākas", sitam sev uz pleca kādi mēs malači, kamēr atnāk bērniņš (no vietējiem politiski ideoloģiskajiem strāvojumiem neatkarīga žūrija)) un pasaka, ka karalis ir pliks.
viena no demogogu metodēm iesaistīt bērnus un to dzidrās asaras jautājumu risināšanā. Vecs sovoku gājiens – tiek izmantots Rossija24 kanālā.
"…no vietējiem politiski ideoloģiskajiem strāvojumiem neatkarīga žūrija…"
Kas to starptautisko starptautisko žūriju komplektēja?
Pliks ta pliks, bet ko mēs- LAS&pārējie gribam sabiedrībai ar to pateikt? To ka mēs esam tizleņi un paši to apzinamies? Tad lūgtum nebrīnīties, ka lētākie iepirkumi un to uzvarētāji pārņem valsts pasūtījumu, ka privātais atsaucas uz to pašu info, ka viss jaunradē (izņemot restaurāciju&rekonstrukciju) iet pa spirāli uz leju, visu mūsu uzņēmējdarbības sfēru gatavi pārņemt citi būvniecības jomas spēlētāji, jo Jūs taču arhitekti neko neprotat.
Ir tautas, kuras godā mirušos vectētiņus…..un nevajadzētu iesaistīt savus bērnus pašreklāmas kampaņās!
Nacionālās arhitektūras gada balvas dalot reizēm daudz svarīgāk ir nevis KAM, bet PAR KO balva tiek piešķirta. Un te nu būtu žūrijai jāpastrādā. Jo tas ir tas īstais "mesidžs" sabiedrībai – KAM pievērst uzmanību, KAS ir sasniegts, AR KO esam pārspējuši paši sevi šogad. Un to var sniegt VIENĪGI un tikai LV situāciju līdz kaulu smadzenēm pārzinoša žūrija. Jā, var būt pa kādam pieaicinātam ārvalstu ekspertam, bet atbildību jāuzņemas pašiem (ja vien nealkstam tikai dārga šova). Un bez skopuma! Tur piekrītu kolēģim Miķelim. Jau pats "ļoti garais piezīmju saraksts" (pie iesniegtajiem darbiem) par sevi vien liecina, ka (starptautiskā) žūrija NAV… Lasīt vairāk »
pielaboju par nominācijām tekstu:
1.restaurēts objekts; 2.vēsturiskas celtnes pārbūve/piebūve; 3.savrupmāja; 4.ainava/urbānā ainava/labiekārtojums; 5.sīkās arhitektūras formas/paviljoni/pagaidu būves; 6.vides mākslas un dizaina objekts; 7.pilsētplānojuma risinājums utt utml
Ingurd, – tam būtu jābūt visas biedrības lēmumam, – kādu skati un balvu vēlas. Jo skaidrs, ka šie divi virzieni viens otru zināmā mērā izslēdz. Daudzās nominācijas/kategorijas jau bija arī šogad sākumā, darbus iesniedzot, un ir arī tam savi plusi. Tomēr es ļoti labi saprotu vietējās žūrijas lēmumu iztikt bez tām, jo tajā dalīšanā ar ir kas mākslīgs un ierobežojošs.
par to pozitīvismu – tas tiek potēts katru gadu, jārāda pozitīvais, jārāda pozitīvais…. bet, ja viņa nav??? ja no 38 darbiem, tikai 13 aizvelk līdz pusfinālam, plus tas trīspadsmitais arī ar dievu uz pusēm, par ko pat pasākuma dienā daudzi nāca klāt un prasīja: kāpēc??? ja mums ir mūzikas skolas ar klasēm bez logiem, ja mums ir daudzmiljonu labiekārtojuma projekts, kur vējš smiltis dzenā, ja mums ir ģērbtuves,kur mākslinieks kuli nepiesedzis līdz gultai nevar aiziet, ja mums ir mietpilsonisma tradīcijās zeltīti soliņi parkos, ja mums ir marmora atblieztas trenažieru zāles, ja mums ir memoriāls ar nesalasāmiem tekstiem uz grūti kopjamām… Lasīt vairāk »
bērniem bija pozitīvismam alternatīvs kritērijs: negācijas neraisošs
jap, arī man izdevies saglabāt bērnu sevī, bija viens no favorītiem
Ko tik skābi? Pēteri savu kašķi un ligas no mājas ārā nenes… Sabiedrībai gada skate ir :"MĒS VARAM!".
Mums jau tāpat ir kaudze nedraugu, kas pasaka jūs arhitekti neko neprotat, nekāda jēga no Jums nav, sen visu procesu vajag nodot būvnieku gādīgajās rokās, ja ne būvnieku, tad nu LR ierēdņu vismaz. Savukārt ar tādu ignoranci -pagājušo gad Rēzeknes GORU, šogad LNB, mēs paši sev šaujam kājā, un tad brīnamies, ka mūs regulāri piedrāž….
Savas problēmas mums jārisina iekšpusē, nevis visiem savas vātis jādemonstrē, lai dodu nedraugiem kārtējo iespēju pateikt:"tiem spitālīgajiem , labākajā gadījumā kādu restaurāciju – renovāciju var uzticēt".
kur tad to kašķi turēsi – piedod, bet, lielākā daļa, kas tos s…s taisa, a4d.lv nelasa. un, ja palasa, tad tas viņus dziļi nekrata. un tieši tāpēc tad, kad savu nesmukumu iznes laukā, varbūt kāda pašvaldība pamanīs, ka ir arī citas opcijas, kā naudu tērēt. man, teiksim, vairākos apbraukātajos objektos bija vienkārši tīri cilvēcīgi skumji. par zemē nomesto naudu un cilvēkiem, kuriem visā tajā miskastē būs jādzīvo. btw nākošgad varēs vērtēt vēl vienu tādu mākslu – sarkanstikloto šķībsienaino, kur cilvēkiem pēc pāris minūšu uzturēšanās širmis verās ciet. tad, kad to projektu noraus podā, tad cerams miķelis arī metīsies aizstāvībā, ka… Lasīt vairāk »
Tie, kuri tiešām taisa apzinātus draņķus ( IUB karaļi, pats zini), tos darbus uz gadu skatēm neiesniedz….. Tie kas tos darbus iesniedz ir sevī saglabājuši , vismaz kaut kādu dzirksteli, nekatoties uz hronisko projektēšanas jomas apdalīšanu resursu jautājumā.
Miķeli nemaz nepazīsti, gan jau kad pienāks nākošais gads, tad redzēs. Vēlreiz – GB ir pasaules klases arhitekts, vietējā žūrija šogad sastāvēja no lokālzvaigznēm un stipri apšaubāmām startautiskām personībām, kuras varētu meistara biroja asināt zīmuļus kaut kur sēžot pie durvīm. Tas kā pret GB tika organizēta kampaņa ar OM, bija meistarīgi, bet nemazina GB kā arhitekta lielumu. Talantu, tāpat kā īlēnu maisā nenoslēpsi. Projektam ir 25 gadi un no tāda viedokļa arī jāvērtē. Tas, ka vietējie darboņi čammas, nenozīmē, ka projekts slikts. Par zemē nomesto naudu. Nevienu gadu šitāds mesidžs nav bijis – ka Latvijā arhitekti met zemē naudu, projektē… Lasīt vairāk »
neviens nenoliedz Birkerta pasaules klasi, bet tas neuzliek pienākumu bučot LBN ieejas kāpnes, neviens nenoliedz, ka Cēsu koncertzāle ir iepūtusi dzīvību pilsētā, bet tas neliek godināt ēku, kur mākslas galerijas vitrīnās rēgojās baltie radiatori, bet flīģeli mazajā zālē var ienest tikai izjauktā veidā. Skumji, ja šis ir pirmais gads, kad runā par zemē nomesto naudu, vajadzēja jau sen. Aizej pajautā jelgavniekiem, kuri grib baudīt brīvdienas sačakarētajā Pasta salā, vai kuri liepajnieki trauc uz Čakstes laukumu. Un pirms celt karogu ar saukli par vietas sakārtošanu, padomā par tiem scenārijiem, kas varēja būt, bet nebija, jo viens ir otrs piešāvis roku pašvaldības… Lasīt vairāk »
Pēter, seko savam aicinājuma un atbrauc uz Jelgavu brīvdienās parunāties ar jelgavniekiem – varbūt sāksi saprast Cilvēkus vienkāršos (bērnus, studentus, pensionārus un daudzus citus) – mācies mīlēt citus, ne tikai sevi … 🙂
Peace. Bučot ieejas kāpnes. Bija viens pāvests, kas atbrauca, izkāpa no lidmašīnas un nobučoja Latvijas zemi. Tas bija simboliski pēc visu to komunistu zvēru laikiem un totālas latviešu nācijas vērtības noliegšanas. Nu un, ka flīģelis jājauc ārā. Neviens nekad nekļūdās? Tu nekļūdies? Nu baltie radiatori 100% ir būvnieku spiediena rezultāts, ne arhitektu vaina. Tas ka baltie radiatori nav LNB, starp citu ir arhitekta varas pār būvnieku rezultāts. Arhitektam šādai varai jābūt un nevis jāklausās būvnieka raudulīgajās runās par knapajiem budžetiem. Kurš būs tagad tas Viedais, kurš pateiks – nu tagad nauda jātērē tā vai šitā? Nu nebūs tā. Tādēļ ir… Lasīt vairāk »
Varbūt būtu labāk, lai visi LAS biedri balso (internetā), un izvēlās!
To taču var tehniski organizēt!
Jādod varu arhitektu tautai!
Ir jau savs racionāls grauds tajā – par procedūras demokratizēšanu, tomēr reizē arī skaidrs, ka tā būtu arī procesa banalizēšana un degradēšana – apzinoties, ka arhitektūras "vērtēšana" tad galvenokārt būtu pēc bildēm. Šī gada vietējās žūrijas pluss laikam ir tas, ka klātienē apskatīja visus iesniegtos, kas bija skatāmi (nerunājot par tiem, kas bija kādas īslaicīgas vai cita slietas), iepriekš tā nebija.
Nu, tas, ka starptautiskā žūrija, kas sastāv no maigi izsakoties ne tuvu ne arhitektūras GURU, Zaigas stipra spiediena rezultātā, "izlemj" nepiešķirt neko ceturtdaļgadsimta galvenai ēkai, arī nav labi 🙂
Katrs sasniedz savu nekompetences līmeni. ZG arī. Jo lielākas ambīcijas, jo ātrāk tas notiek. Plašāks skatījums uz arhitektu procesiem un arī Latviju bija vajadzīgs.
Aukstums un viskijs pasākumā man ļāva uzrūkt dažiem importētās žūrijas pārstāvjiem. Sadzirdēju sekojošo: 1. Esot bijis spiediens no nacionālās žūrijas. Manuprāt, no vienas puses tas ir labi – galu galā mums šeit ir savi sasniegumi un aktualitātes, kas no malas ātrumā nav saprotamas. Paļauties tikai uz svaigu skatu no malas ir iespējama metode, bet tad gandrīz vienmēr paliks tā sajūta, ka kaut ko svarīgu viņi palaidīs garām un ziņa publikai būs nepilnīga. Lai gan – ja balva ir par Arhitektūru tieši šajā gadā, tad nevajadzētu būt nekādam sentimentam – dzelžaina turēšanās pie objektīviem kritērijiem, kas balstīti aktuālajā starptautiskajā profesijas intencē,… Lasīt vairāk »
Nekur nav tik labi kā mājās (c)
Neapskaužama situācija, dilemma – skates mērķis ir objektīvi novērtēt mūsu profesionālo devumu vai veikt PR akciju mūsu prestiža stiprināšanai (aktuāla profesijas problēma ne tikai Baltijas jūras krastos)? Manuprāt šī lietas pašlaik konfliktē un visai asi.
Nu re Tavs pirmais punkts ļoti daudz ko izskaidro….
Par pārējo, protams, ka LNB ir anahronisms vismaz mūdienās, pēc kāda laiciņa(10-25 gadi), līdzīgi kā Rundāle kļūs par patiesu vērtību un to vajadzēja saredzēt.
1. Tu tā kā biji tas, kas vienā žurnālā runāji par LNB ļoti atzinīgos toņos. Kas mainījies pusgada laikā? LNB jāvērtē nevis caur šodienas arhitektūras prizmu, bet caur vēsturisko ceļu, ko projekts nogājis ( no tālā 1989.gada ) Tīri labi zini, man šķiet, politisko ļautiņu maziskumu Tavas projektētās Akustiskās koncertzāles sakarā, kas arī ir izcils pasaules līmeņa projekts ( vienīgais ko starp citu var nolikt blakus Birkerta veikumam Latvijā, asti kājstarpā neiežmiedzot ) un sāga ap Akustisko koncertzāli varētu ilgt tos pašus 10 gadus un ja situācija būtu līdzīga un projekts neatbilstu rekonstrukciju meistaru, hipsteru viedoklim,-kā jāzizskatās modernai akustiskai koncertzālei?… Lasīt vairāk »
>>>LNB jāvērtē nevis caur šodienas arhitektūras prizmu, bet caur vēsturisko ceļu, ko projekts nogājis<<<
Tūdaliņu filozofija sevis mierināšanai garajos ziemas vakaros. Jo nevienu (izņemot tūdaliņus) tas neinteresē un nav arī jāinteresē. Stāv uzcelts kalns (manas personiskās pretenzijas, ka tas nav "stikla" kā solīts, "mānīt bērnus" ir visnegodīgākā rīcība) un visi to redz un interpretē atkarībā no bāzes savās smadzenēs. Un nevienam nav pienākuma iedziļināties "sāpju ceļā".