Gada balvai izvirzītie. A4D komentārs

Salīdzinot ar virkni iepriekšējo gadu, šoreiz raža — gada balvai iesniegtie 46 darbi — nav bijusi pārāk diža. Tāpēc saprotama ir vietējās žūrijas izšķiršanās šogad finālam atstāt pavisam nelielu pulciņu. Tomēr iepazīstoties ar lielāko daļu no finālam izvirzītajiem darbiem, arī te redzamas ne tikai saprotamas konsekvences, bet arī pietiekami diskutabli lēmumi. Par finālam izvirzītajiem darbiem un žūrijas lēmumiem arī šis komentārs.

Ik pa laikam ar jaunu sparu gada balvas organizācijā uzbango vēlme ieviest dalījumu kategorijās. Arī šogad no LAS puses var just šos centienus, tomēr vietējai žūrijai tas acīmredzami nav bijis pārāk nozīmīgi — iedziļinoties iesniegtajos darbos, ir kļuvis redzams, ka mākslīgais un ne visai skaidrais un konsekventais kategoriju dalījums ir drīzāk apgrūtinošs un neveikls traucēklis, nevis jēdzīgs un likumsakarīgs rīks nianšu novērtēšanai. Jo kategoriju atmešana nenozīmē, ka par galveno kritēriju kļūtu lielums vai kāda valstiskā nozīmība, — arī labi, bet nelieli darbi tiek pamanīti un novērtēti.

Lielais un nozīmīgais

Šogad tiešām nav pārāk daudz lielu un nozīmīgu jaunu ēku, tāpēc starp visiem pretendentiem īpaši izceļas Stradiņa slimnīca, — gan vēriena, gan arī kvalitātes ziņā. Ēkas projekta koncepcijas autori, — viens no somu vadošajiem arhitektu birojiem JKMM —, to savulaik pieteica kā jaunu prototipu slimnīcu arhitektūrā. Jauncelto korpusu nudien var uzskatīt par nākamās paaudzes slimnīcas ēku, — kā mēroga, tā funkcionālo risinājumu un tehnoloģiju, bet jo īpaši — vides un gaisotnes ziņā. Ko vien vērts ir atrijs, — jaunās ēkas telpiskais  mugurkauls. Ja neskaitām Nacionālo bibliotēku, tad Rīgā šāda mēroga ātrija telpas esam raduši redzēt tikai iepirkšanās centros un kādos birojos, tāpēc pieredzot tādu sabiedriskā ēkā, kur to nenomāc reklāmas un komercija, varam novērtēt cik šāda telpa savā izmērā un izpildījumā ir lieliska un arī emocionāli iespaidīga.  Šī gan ir tikai pirmā kārta, — apmēram puse no plānotās ēkas.

Mantojumu glābjot un atdzīvinot

Kā jau tas ierasti, ražīgākā un arī spēcīgāka Latvijas arhitektūras nozare ir tā, kas saitīta ar ar mantojuma saglabāšanu — dažādi renovācijas, pārizmantošanas projekti. Šai jomā tiešām pārsteidzoši darbi ir VEF rūpnīcas korpusa pārbūve, kā arī atjaunotā Liepājas 1. ģimnāzija.

Braucot pa Brīvības ielu garām VEFam pirms kāda laika varēja redzēt, ka restaurēta greznākā no fasādēm —  tā Augusta Folca darināto Zeva skulptūru ar zibeņiem rokās. Noteikti mazāk ir to, kas pamanīja, ka rūpīgi sakopta un atjaunota arī mazāk pamanāmā fasāde,  — tā kas stiepjas 200 metru garumā gar Ūnijas ielu. Pārsteigums slēpjas aiz šīs restaurētās fasādes, kas saglabāta kā čaula, bet iekšpusē — savulaik  lielākajā no VEF korpusiem ir atdzimis industriālais gars — tajā saimnieko viens no ievērojamākajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem MikroTik. No jauna izveidotā trīs stāvu struktūra, ko cauri stāviem saista atrijs, līdzīgi mūsdienu birojiem, ir veidota kā atvērta, plūstoša telpa — moderna un ērta vide, kurā tiek projektētas un ražotas elektronikas iekārtas. Blakus mūsdienīgajam kā vērtīgs, telpas gaisotni veidojošs papildinājums ir saglabāts tas, kas vēl bija atlicis no vēsturiskās substances — ēkas sienas un konstrukciju fragmenti, atjaunojot tā, ka jaušami vairāk nekā gadsimta laikā uzkrātie laikmeta nospiedumi. Vienīgais, — tā ir samērā slēgta iestāde un ēku un tās iekštelpas arhitektūru novērtēt var galvenokārt tikai tajā strādājošie, un pat fotografēt iekšpusē nav ļauts.

Ļoti daudz atzinīgu vārdu no žūrijas un arī no citiem nācies dzirdēt par Liepājas skolu. Par to, ar kādu rūpību, jūtīgumu un profesionalitāti arhitekte pievērsusies vēsturiskajai jūgendstila ēkai, reizē ievērtējot un respektējot vēlāk gadsimta gaitā uzslāņoto un piedzīvoto. Par to, ka padarot skolu atbilstoši visām mūsdienu tehniskajām, funkcionālajām, vides pieejamības prasībām, tas izdarīts bez triviāliem modernizācijas un laikmetīguma šabloniem, bet apbrīnojamu jūtīgumu, viengabalainības sajūtu un pat mīlestību. Par skolas direktora un arhitektes labo sadarbību, kuras kopdarbs ir atdzimušais skolas nams. Protams, gribās to  ieraudzīt klātienē.

Zīmīgs un pievilcīgs projekts, ir atjaunotie īres nami Ģertrūdes ielas galā, kas ienes jaunu dzīves telpas kvalitāti centra noplukušajā perifērijā. Ļoti liela daļa no šī Rīgas 19./20. gadsimta mijas industriālās pilsētas ievērojamā apjoma mantojuma — īres namiem centra nomalēs savā gadsimtu ilgajā mūzā nav piedzīvojuši pienācīgu remontu. Iespējams, šo namu atjaunošanu, saglabājot tieši īres nama apsaimniekošanas modeli, — to var saukt par vienu no neseno laiku tendencēm, un jācer, ka šādi piemēri veicinās turpmākus Rīgas pilsētvides atveseļošanas procesus. Redzamākais projekta mūsdienu pienesums un zīme ir virsbūves virs pagalma mājām, kas ar laikmetīgās arhitektūras palīdzību dod skaidru un optimistisku signālu par pārmaiņu iespējamību.

Kopā ar šiem pārbūvju un atjaunošanas projektiem, pilnīgā ēnā paliek Rīgas domes tik ļoti daudzinātā  VEF Kultūras pils. Tas, protams, ir milzu darbs, vērienīgs remonts, kas paveikts, lai sliktā stāvoklī esošo ēku piemērotu šodienas tehniskajām prasībām. Tomēr kā mūsdienu arhitektūras pienesums tas ir visai pretrunīgi vērtējams darbs, jo pietiekami neviennozīmīga ir arī pati vēsturiskā ēka, — kādreizējais staļinisma kultūras templis, reprezentējot arī (vai tieši otrādi — maskējot) padomju laika celtniecības kvalitāti. Paveiktais darbs nav restaurācija, jo tādā gadījumā taču nāktos atgriezties arī pie strīdīgās sākotnējās interjera krāsu paletes ar tumši zaļajām kolonnām. Taču šeit nav jaušama arī drosmīga izšķiršanās par labu kādiem radikālākiem risinājumiem, mūsdienīgai funkcionalitātei, — stīvais ēkas plānojums ir saglabāts praktiski nemainīts, neļaujot namam kļūt par tiešām modernu kultūras centru. Patiesībā nav jaušama vispār kāda vienota un skaidra atjaunošanas un interjera koncepcija. Rezultātā ir divas pietiekami iespaidīgas, pārsteidzošas telpas — centrālais vestibils un lielā zāle, taču ēka kopumā šķiet kaut kas viduvējs, — kompromisa remonts, kam jāapmierina vairākums. Diemžēl arī ēkai pieguļošā ārtelpa nav ieguvusi mūsdienīgus uzlabojumus. Līdz ar to, šis drīzāk ir vērtējams kā tāds «sakārtošanas» projekts, kur jau sākotnēji nemaz arī nav bijis mērķa (konkursa nebija) pēc jauna arhitektūras redzējuma, kas šo pretrunīgo būvi spētu ieraudzīt un atklāt laikmetīgā redzējumā, dodot arī mūsdienīgu dzīvi. Tāpēc ļoti labi saprotams, ka šī ēka tālākai sacensībai virzīta netiek.

Robežzonā

Starp balvas finālam izvirzītajiem darbiem ir vairāki tādi, kas atrodas tādā kā arhitektūras robežzonā. Vismulsinošākais no tiem ir izstāde Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Satura, vēstījuma ziņā šis Kaspara Vanaga un kolēģu veidotais notikums Mākslas muzejā bija ļoti interesants, intriģējošs, izglītojošs un vērtīgs, un tomēr — nav īsti saprotams, kas bija tie īpašie arhitektūras vai telpas aspekti, kas rosinājuši žūriju virzīt šo izstādi uz arhitektūras balvu.

Vēl viens no gada balvas fināla darbiem, kas tikai nosacīti pieskaitāms arhitektūrai, ir Rižskij samogon ražotne. Jo pati ēka un telpa, — tā ir ļoti funkcionāla, ērta, pārdomāti veidota, ar ilgtspējīgu redzējumu, un tomēr — ļoti utilitāra un pielāgota telpa, bez kādas īpašas tieši arhitektoniskas, telpiskas virsvērtības. Iespaidīgākais, kas tajā ir — tās ir tiešām skaisti un pārsteidzoši dizainētās ražošanas iekārtas — individuāli nerūsējošā tērauda un vaŗa izstrādājumi, kas ļoti piesaista aci. Un tomēr, — runa šeit ir par dizainu —  iekārtas, gatavā produkta iepakojums, pats augstās raudzes produkts, īpašnieka formulētais ražošanas filosofiskais koncepts — tas neapšaubāmi darbojas kā viens vesels un arī pārsteidzošs process, kamēr ēka un telpa, — drīzāk otršķirīgs, fona faktors. Tāpēc mulsinoša šķiet arī šīs, patiešām apbrīnojamās un skaistās rūpnīcas izvirzīšana finālam, — liktos, ka asprātīgi interpretētais kopā strādāšanas biroja telpu dizains — Teikums Jaunajā Teikā taču būtu vairāk pelnījis atrasties arhitektūras balvas finālā, nekā fabrika, kur uzmanība centrēta uz spīdīgajām ierīcēm. Tomēr saprotamas ir arī atškirības,  — ražotnē viss izskats, viss skaistums ir tikai kā forma, kas pa tiešo izaug no funkcijas un ražošanas filosofijas, kamēr kopstrādes birojā runa ir  drīzāk par latviešu arhitektiem ierastāku pieeju — telpas dekorēšanu.

Arī rotaļlaukums pie Doma šķiet  daudz vairāk vērtējams kā vides dizains, nevis arhitektūra. Tomēr ir faktori, kas to padara nozīmīgāku un atbilstošu arhitektūras nozarei, iespējams, vairāk nekā pāris iepriekšminētie. Viens no būtiskākajiem aspektiem šeit ir īpašā novietne. Jau gadu desmitiem Vecrīga ir vieta, kas atvēlēta galvenokārt tūristiem vai pilsētniecisku izklaižu — bāru apmeklēšanas un iepirkšanās cienītājiem. Par bērniem šai pilsētas daļā nav īpaši domāts, tāpēc rotaļlaukuma izveidošanai te pati par sevi vērtējams kā sociāli nozīmīgs akts, kas vairo funkcionālo daudzveidību šajā pilsētas daļā. Otrs aspekts ir paša izstrādājuma atzīstamās dizainiskās un materiālu kvalitātes, kas ievērtē pilsētvides un vēsturisko kontekstu.

Ieraugot Dabas koncertzāles pieteikuma bildes, pirmā doma bija, ka tas jau ir tikai tāds objekts (nevis telpa, — tātad vairāk mākslas izstrādājums, nekā arhitektūra). Bet projekta prezentācija pārliecināja, ka tas ir gan kaut kas vairāk un jaudīgāk, nekā var nojaust pirmajā acu uzmetienā. Dabas koncertzāles ir multidisciplināri pasākumi, kur kopā savijas mūzika, zinātne, gaismas un video instalācijas, bet arhitektūra ir tā, kas tam visam nodrošina īpašo telpisko ietvaru; tā top ciešā radošā un savstarpēji papildinošā sadarbībā ar pārējām jomām. Šiem pasākumiem veidotās skatuves arvien ir būves, kas iekļaujas robežzonā starp arhitektūru, scenogrāfiju un instalāciju kā mākslas žanru — tās vienlaikus pilda gan koncerta skatuves telpas funkciju, gan ir kā vides mākslas objekti. Pasākumi katru gadu koncentrējas uz kādu noteiktu dzīvās vai nedzīvās dabas tēmu — sugu utml. Šoreiz uzmanības centrā bija slieka, un skatuves galveno elementu — apļveida platformu 14 metru diametrā inspirēja ideja par zemē atstātu spaini, ko paceļot pēc ilgāka laika  zem tā atklājas melna zeme ar slieku caurumiem. Šis slīpi piegāztais aplis kalpoja par milzīgu projekciju ekrānu, par portālu, caur kuru tiek izzināta pazemes pasaule un slieka. Aiz šī vairoga četros stāvos izvietoti mūziķi, kas skatītājiem redzami pa trīs atvērumiem apļa virsmā. Apliecinot pasākuma idejas ekoloģisko, ilgtspējības aspektu, paviljons ir veidots kā tīra koka konstrukcija, kuru var viegli un ātri salikt un atkal izjaukt.

Līdz ar to varētu teikt, ka, kaut arī daži no gada balvas gala vērtējumam izvirzītajiem darbiem raisa iebildes vai vismaz jautājumus, kopumā izvēle ir saprotama un arī atklāj labāko, kas ir pabeigts aizvadītajā gadā.

Teksts un foto: Artis Zvirgzdiņš

Dalīties ar ierakstu:

56
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
54 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
osvaldsMiķelisBens SoloIngurds Lazdiņšbla bla bla Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
A4D Redaktors
Admin

Kopš kura laika ātrijs (romiešu ēkas vidusdaļa ar virsgaismu) kļuvis par atriju (nesagremota barības daļa, ko dažādi dzīvnieki un putni izgrūž kā atlieku vai ar to baro mazuļus)?

A4D Redaktors
Admin

Kļūdas visiem gadās. Cita lieta ka funkcionālai būvei, kurā slimnieki salīkuši ienāk, diez vai vajadzētu būt ar grandiozāko ātriju Latvijā. Neesam bagātākie Eiropā, bet drīzāk otrie no beigām. Šitādus milzu ātrijus nevienā rietumu slimnīcā neesmu manījis. Bet OK – šis varētu būt Anda pieminētais arhitektūras eksperiments , diemžēl neizdevies, jo nerespektē kontekstu, transporta shēma ir ačgārna, un būvniecības kvalitāte ir ļoti slikta. Arhitektūra? NeoBrutālisms. Prof. Krastiņš autoriem nav savā laikā parādijis pāris slaidus par brutālismu. Ārzemju žūrija ilgi brīnīsies, ticiet man. Nu protams ir pluss – labiekārtojumā iespējams izspēlēt kādu šaha vai dambretes partiju;-) Lielās šaha figūras iemetiet savā prāta… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Kad pēdējoreiz biji ārzemju slimnīca? Jaunajās ātrijs ir tik pat obligāts kā medmasa.

A4D Redaktors
Admin

Ātrijs slimnīcā un ziedojumu vākšana vēžu slimnieku ārstēšanai. Arhitektūrs un arhitektūra. Pēdējā laika daudz lasu ekonomiska satura literatūru, un mēs šobrīd kvalificējamies kā ekonomikas krīzē esoša valsts. 1. Mēneša laikā no bankām aizplūduši 2 miljardi. Tātad kredīttirgus ar troksni samazinās. Tam visam sekos likviditātes krīze vai naudas trūkums ekonomikā. 2. Tranzīts samazinājies par 15%, sākas runas par dzelzceļa dotēšanu. 3. Amerikāņi plāno slēgt vēl dažas bankas. Atā krievu, kazahu, uzbeku naudai. 4. 2020.gadā no ES neko nesaņemsim, tas nozīmē ekonomiskā izaugsme būs 0%. vai negatīva. 5. Pasaules ekonomiskā krīze tuvojas straujiem soļiem kā sekas Kimerikas ( Ķīnas un ASV sadarbības… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Ko tur Miķeli zirņus pret skārdu mest, velti, ja ko nepatīkamu pateiksi , aizskarsi tēmas , kur lielus medījumus dala ( tas stāsts par kādu teātri, ko mēs apspriedām), Artim tik dota komanda izsecēt.

Tā ka apzinoties Tevis nosaukto, visnotaļ tam piekrītu, iebarikadējamies savās viensētās, nodrošinām nepārtrauktu vismaz spartānisku apgādi un tikpat spartānisku aizsardzību, un skatamies kas notiks…

A4D Redaktors
Admin

Par teātri bija interesanti, pēc nu jau publiski izskanējušās informācijas ka JRT izmaksas sadārdzināsies par 12 miljoniem EUR, Zaiga pateica ka garantē labu skaņu, redzamību un gaisu. Kāds Arhitektūrs! Nu īsts skaistulis!

Mani personīgi imponē Kongress, iedomājies kāds vērienīgs Arhitektūrs tur uz ekonomikas negatīvo ziņu fona sagaidāms? Vajadzētu pa kluso nofilmēt un palaist ēterā ap 2021.gadu, būs interesanti. Apmeklējam un izbaudām!

A4D Redaktors
Admin

Man liekās, ka Tu tiešām met zirņus pret skārdu! Bet ne tāpēc, ka Tevi nedzird, bet tāpēc, ka , kā parasti, trikkšķini, lai portālā būtu kņada Aizplūst miljardi, kas tikai garāmejot iekrita LV kasē, pamatā jau banku peļņā. Un no tās, tikai daži procenti aiziet Arhitektūram. Tā kā īsti jau būvniecību tam nevajadzētu būtiski ietekmēt. Gan jau ABLV sakārtos savu portfelīti un mauks tik uz priekšu. Puiši gudri, bizness strukturēts, bez rublīša nepalika, un ieguldīt jau kaut kur vajadzēs. Iespējams, ka muzeju principiāli necels, bet gan jau pārējo labāk būvēt, kā nebūvēt. Par teātri gan piekrītu. kautkādu ēku , kas… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Noguldījumi dod iespēju kreditēt. Ja noguldījumu portfelis samazinās, samazinās kreditēšanā attīstības projektiem, būvniecība rūk un arhitekti tiek spiesti pie zemes – dump – ar ciparu palīdzību. Cieš visi. Samazinoties par 10% noguldījumiem, samazinās mūsu darba iespējas. Ekonomika baro arhitektūru vai pie durvīm pieklauvē Arhitektūrs.

A4D Redaktors
Admin

Ak, labrīt,Miķeli! Tie taču nav noguldījumi , kas pazūd! caurplūdes truba tā ir, ar nelielu nosēdumu Latvijā. Noguldītāji, kas var uzrādīt kaut vienu legālu uzņēmumu, vai īpašnieku, paliek.

A4D Redaktors
Admin

Noguldījumi – palasi presi un FUKTUKU. Mēneša laikā 2 miljardi eur noguldījumu. Vecie kleptokrāti pie mums turēja savus dolārus, tagad pirmkārt Latvijai slēgta iespēja dolāru maksājumiem, arī caur Deutsche Bank, ABLV tiek likvidēts un izņemti 2 miljardi noguldījumu. Cauri izsūknēts 1% no visas pasaules USD maksājumiem, tas ir ap 1 triljonu USD. Iespaidīgs cipars.

A4D Redaktors
Admin

Ja visi būtu SIA nevis IU vai mikrouzņēmumi, tad ari situācija uzlabotos. neviens vairs nevarētu atļauties izstrādāt projektu par 300EUR, un visiem kopumā būtu labāk. Šobrīd , kad ir konkurence sar likumisku samazinātu nodokļu maksātājiem, SIA reāli zaudē. Vajadzētu beidzot sakārtot pašiem savu dārziņu, tad arī cenas augtu.

A4D Redaktors
Admin

Katram no mazajiem un vidējiem ir viena balss. Demokrātijas ietvaros iespējams Lielās arhitektūras fabrikas izbanot, tā ka Lielie ilgi šņukstētu viens otram uz pleca par garām palaistajām Angļu džentelmeņu vakarēšanām ar 100-gadīgo, Churchill cigāriem un Times. Jāgrib tikai.

A4D Redaktors
Admin

Tikai nianse Miķeli ir tāda, ka lielie jau nav nekādi lielie, bet rokas lelles, un tām varošajām rokām ir dziļi paj…t, liela, maza vai vidēja tā uzmaucamā rotaļlieta ir, galvanais lai klausa pirkstu kustībām, nosedz spalvaino roku, nerada lieku slodzi locītavām un neizdveš patvaļīgas skaņas. Viss.

Citu lomu režisori ( NĪ&būvniecības&plānošanas nozarē) nav paredzējuši arhitektiem.

A4D Redaktors
Admin

Jā, tā ar atsevišķiem izņēmumiem, izskatās. Tas protams ir nožēlojami. Bet Arhitektūrs ir vilinošs. Tur nāk līdz vesela bonusu sistēma, kas atstrādāta jau Padomju laikos.

A4D Redaktors
Admin

Miķeli, Tev ir SIA?l Visi-gan lelie, gan mazie (kuriem SIA ),gan individuāļ cīnās šajā cenu dempinga cirkā. Tikai starpība tā, ka SIA maksā visus nodokļus. Tikai SIA īpašnieki ir darba devēji, kam sociālā atbildība par kolēģiem un algotajām darba rokām nav zirņu mētāšana pret skārdu. Var protams, teikt , ka viņi ir idioti , un mikrouzņēmumā īpašnieku peļņa ir UUUU cik % lielāka., un, ka nākotne ir vairāku individuālū apvienībai vienam projektam , ar visu nopelnīto kabatā. Tāda tā nākotne , tavuprāt? .

A4D Redaktors
Admin

Par ko sāpe? Visi uzņēmējdarbības veidi, kas nav aizliegti, ir atļauti. Kurš tad mums tas pareizākais veids? Arhitektiem visā pasaulē ir vismaz vairāki veidi – arī trasta, ofšoru kompānijas, kā legāli attīstīties. Kādam patīk SIA, kādam mikrouzņēmums, – viss atkarīgs no biroja lieluma un struktūras, darbības ilguma. Citi biznesā izmanto biedrības – tas pats Passiv House. Nav vienas īstās izvēles visiem. Viss atkarīgs no ekonomiskās izglītotības un spējas adaptēties tirgum. Un es kā reizi esmu visu mākslīgo barjeru noņemšanas atbalstītājs ar piebildi – arhitektu tirgus protekcionismam pret ārvalstu birojiem jābūt – tas vairāk aiz mīlestības pret latviešu arhitektiem dēļ, –… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Kā stāsts par atbildību, tā strausiņš? Ko tad visu laiku brēc, ka visi lielie, visas sijas slikti. Tad arī dzīvo ar viendienas projektiem un faktiski apčakarētiem darbiniekiem. Jo sev jau visās Tevis nosauktajās uzņēmējdarbības formās nopelnīt māk. Nodokļi mums 60%. Tad jau visām sijām būtu jākliedz- sitiet pārējos. Jo tirgus ta viens.

A4D Redaktors
Admin

Lielais SIA, esi laikam ieņēmis par daudz, un Tev rādās ka esi mazais SIA. Konkurenci kapitālismā neviens nav atcēlis. Viens no konkurences stūrakmeņiem / kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties, lai spētu konkurēt. Es spēju un vēl pāri paliek, arī darbinieki paēduši. Bet kapitālismā jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai spēle būtu godīga. Pie mums tā nav. Un kongresā pilnīgi noteikti Lielajiem asti iežmiegs bkuķī, jo situācija ir nobriedusi.

A4D Redaktors
Admin

Kā saka Amerikā: neizbēgamas ir tikai divas lietas – nāve un nodokļi. Tā kā Lielais SIA, – šādu retoriku par nodokļiem izmanto tieši Lielie, lai piesegtu savus nedarbus godīgas konkurences vides iznīcināšanā, mēs mazie sen jau esam kreatīvi nodokļu jautājumos un mierīgi izdzīvojam.

A4D Redaktors
Admin

tev savs ceļs ejams, man savs. Un nav taisnība, ka nodokļus par nodarbinātajiem maksā tikai lielie. Arī no pādesmit tukstošu objekta tie ir jāmaksā. Var protams izvēlēties optimizēt nodokļus, un sist sev uz pleca par darbinieku apčakarēšanu , bet tā ir katra paša atbildība. Ja jau tu raksti, ka esi optimizējies un mierīgi izdzīvo, tad kur problēma ar tiem, kas papildus maksā nodokļus? Jo šādā kontekstā godīgo konkurences vidi iznīcina tieši nodokļu nemaksātāji, nevis maksātāji. Tā kā neturpināšu.diskutēt ar Tevi, demagoģijas kingu jau nepārliecināšu. Bet zināšanai- esmu mazais, nu labi mazais +size, kas tomēr mēģina maksāt darbiniekiem.

A4D Redaktors
Admin

Es valstij godīgi maksāju visus nodokļus, arī par darbiniekiem, bet ja kāds maksā cash, tas mani tikai priecē un uz VID sūdzēties netaisos iet;-) Visam savas robežas, neesmu valsts tēriņu atbalstītājs, jo strādājot ikdienā ar valsts struktūrām ,redzu kā tiek šķērdēts. Mazajiem jāturas kopā un jāatņem vara Lielajiem, kuri visu soēles laukumu ir pārrakuši tā, ka spēle nav baudāma. Un izziņai – arī esmu Mazais+

A4D Redaktors
Admin

Tad kāpēc gribi kaut ko atņemt lielajiem? Es, piemēram, nespēju realizēt megabūves projektu, ne termiņu, ne projekta vadības kontekstā. Un apvienojoties vairākiem, iznāks kā LAS Padomē- daudz arhitektu un viedokļu, bet zero rezultāts. Kurš atbildēs, kurš stums, kurš kontrolēs, kurš protokolēs utt. mani apmierinātu, ja vidējais 75 000-250 000 EUR projektēšanas sektorā visi būtu SIA. Tad celtos cena un varētu reāli izdzīvot. lai lielie cīnās ar būvsapulcēm, protokoliem simtiem apakšuzņēmēju. Man manējo sektoru sakārtotu gribās .

A4D Redaktors
Admin

Tu tiešām laikam esi Lielais, tici man, jebkurš Mazais+ tiek galā ar 1 mio EUR. vērtu projektu un bez jebkādām milzīgām kļūdām. Lielie ir radījuši tipisku padomju sistēmu – ar kontroli un spaidiem, birokrātiju, kura lielāka pat par padomju, mistisko arhitektu kvalitātes un nevarēšanas lozungu, un kluso kunkstēšanu par būvnieku ēdām. Orvels 1984 – karš ir miers, utt. Visi Mazie mutes pavēruši klausās, cītīgi pilda, lasa punktus, grib būt ētiski, bet tepat….būvnieki + politiķi sadala mūsu iespējas, ienākumus, peļņu, Kā teica Bens Solo – Lelles. Mazie šobrīd ir leļļu jeb ļoļiku statusā. Kliedzošs piemērs – JRT. Īsts Arhitektūrs.

A4D Redaktors
Admin

…būvnieku bēdām un šņukst katrā sapulcītē – paskat cik būvniekam grūti, cik nekvalitatīvi projekti, kā viņš nabadziņš būvnieciņš cieš, viņam nesanāk jaunajam X5, viņš vairs nevar aizbraukt uz Seišelām, jahtu nevar nomainīt uz 40-pēdu. Nabadziņš…

A4D Redaktors
Admin

Miķelis ir liels demagogs un ļoti labi atspoguļo kā arhitektūras sfēra no vidēja latvieša pasaules uztveres nav nekur tālu aizmukusi. Takā uz papīra vajadzētu, būt inteliģentam cilvēkam, braukā pa operam, vecu auto restaurācija, brīžiem sapņo par kvantu fiziku, bet galā sanāk vien tāds arhitekts sportatērpā: robežas ciet mīcamies paši pa savien mēsliem, jo auseklīši ūberalles, nodokļus optimizē uz darbinieku rēķina(un uzskata, ka tas ir pilnībā ok), uzskata, ka nodokļus nemaksāt pa lielam arī ir ok. Un tad brīvajā laikā sapņojam par pritzkerien to ka kāds cits aizstaigās uz LAS. Tad kas tur ar tiem laimeslāčiem un apgarotību? Nu čista nav… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Palēnām palejam Miķelim virsū, viņš taču runā nepatīkamas lietas. Miķelis nekad uz darbiniekiem nav taupījis un strādā kopā jau vismaz padsmit gadus ar vieniem un tiem pašiem un dažreiz neizmaksā algu sev bet tikai darbiniekiem, tā kā šoreiz garām. Dīkdieņus valsts aparātā gan netaisos uzturēt, tur optimizēju – ja kaut ko saproti no ekonomikas – runa ir par peļņu.

A4D Redaktors
Admin

Jā, un netaisos maksāt Dūklavim, Kučinskam un pārējiem Hūtes stipendiātiem algu. Arī citiem to neiesaku, labāk ziedot tiem, kuriem nepietiek vēža zālēm vai sarežģītām operācijām. Veidu kā tieši samaksāt cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams un ir dzīvības un nāves jautājums ir ļoti daudz. Nekad neesmu bijis fanātisks likumu izpildītājs, jo man ir mazliet cita vērtību sistēma un personīga atbildība par diezgan šauru loku cilvēku. To arī cenšos ievērot. Tā kā demogoģija – Miķelis atbalsta nodokļu nemaksāšanu un staigā treniņbiksēs ir nevietā. Nodokļi ir jāmaksā, bet katrs tos var sadalīt pēc saviem ieskatiem, tiem kuriem visvairāk tas nepieciešams, arī atkritumi ir jāšķiro,… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Vispār ZGB, kuru slavā par teātra projektu, kāreize ir mazo un vidējo SIA plauktā. Tā kā tie māk vēl labāk par lielajiem . J

A4D Redaktors
Admin

Lielie kļūdās, ja domā ka apstādinās mazo biroju izaugšanu par lielajiem. Evolūciju neviens vēl nav apturējis. Neizdosies, Lielo Brool!

A4D Redaktors
Admin

Tu nu gan pinies pretrunās! Ko īsti gribi -izbanot lielos, vai pats kļūt par lielo?

A4D Redaktors
Admin

Lielie ir radījuši sistēmu kurā nav iespējama arhitektu izaugsme vai Arhitektūras radīšana: 1. Netaisnīga attieksme – mazie arhitektūras biroji nav pielaisti Lielo sabiedrisko ēku konkursiem. Ja uzvar konkursā mazie – Lielie atņem darbu Iepirkumu procedūrā. Spilgts piemērs LU Bioloģijas fakultāte. Uzvarēja studenti ar savu priekšlikumu – realitātē uzbūvēts kaut kas ačgārns un nu jau top otrs Ačgārnis bez konkursa. 2. Radīts Sertifikācijas centrs, lai mazajiem būtu ko noņemties augām dienām, krājot punktus un taisnojoties, Lielie tikmēr pīpē cigārus un iesmej bārdās. 3. Visa nozare, tās kvalitāte, atdota būvniekiem, par to tūlīt pārliecināsies arī ZGB. 4. Konkursu norise zem katras kritikas.… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Eh… Nevar nepiekrist. Un zini kāpēc Tu te viens ar sevi lielākoties sarunājies, jo “viņiem” nav ko teikt. “Viņi” ir iesaistīti… Maza mums tā Latvija 🙂

A4D Redaktors
Admin

Viss tas radīts apzināti, izveidojot barjeras pirmkārt jauno attīstībai, tie trīs gadus rukā pa sviestmaizi pie Lielajiem, otrkārt mazajiem no vāveres riteņa nav iespējams izrauties un neko iemācīties, treškārt Lielie savā starpā sadala visus lielos objektus, mazajiem ielejot čugunu ausīs – jūs taču esat neprašas, jums taču nav apgrozījuma, jūs taču nevarēsiet, tai pat laikā Gada skatē izņemot restaurētus žiguļus, nav uz ko skatīties. Teicams plāns un tas darbojas. Tādā veidā esam pārvērtušies par padomju arhitektūras adeptiem, kas jauno noraida, kur maksimums ir pirms 17 gadiem radītais logi nobīdās stils. Ar Lielajiem esam šobrīd pilnīgā tūtā, mani personīgi interesē Godīgs… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Tā lielākā problēma. Ka LV Arhitektūra(s) sistēma radīta un sevi veiksmīgi atražo (nu jau 3. gadu desmitu..) “lielajo” interesēs un ar viņu ielikteņiem – Padomē, Valdē, komisijās un padomēs it visur. Viens no instrumentiem, pardon, argumentiem – “bezmaksas” (pēdiņās, jo neviens jau nav teicis, ka bez-intereses vai gluži nesavtīgs) darbs visās iedomājamās komisijās un padomēs, t.sk. arī LASā. Jautājums – to var atļauties, kas? Nu, protams, tikai kādi no Lielajiem. Un, kā likums, atkal vienu un tie paši “lielajie”… Kas, pa lielam, ar visu arī apmierināti, izrādās )) Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. Skumji, jo profesijas un arhitektūras kā… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Lielie ir radījuši mītu – ak cik grūti ir darboties LAS, te jau neko sakarīgu nevar panākt, biedri ir inerti utt. Patiesībā LAS ir varas un naudas pārdales mehānisms un tas jaunajiem un mazajiem nepielec – daudzi investori piestaigāja un piestaigā uz LAS, LAS rīko konkursus, deleģē žūriju utt. Un tā ir ietekme uz visiem arhitektūras procesiem. Skaidrs ka Lielie spēlēs teātri, lauzīsies, gluži kā PSKP laikos, cirtīs durvis ciet – mēs vairs nekad te nenāksim utt. LAS tā ir varas organizācija, kura šobrīd var bet negrib neko mainīt. Jānomainās arhitektu paaudzei LAS vadībā, jābūt skaidrībai kādu profesionālu vidi gribam,… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

1 X 3 gados mums ir reāla iespēja saglabāt vai mainīt LAS kārtību (protams, tikai tās biedriem un tikai identificētajiem). Tieši RĪT būs tā diena.

A4D Redaktors
Admin

Tā ir, piekrītu. Ceru ka ies karsti;-)

A4D Redaktors
Admin

Ar piebildi – ja stagnāti un Lielie ņem virsroku un stagnācija uzņem jaunu skaistu loku, lai aizstāvētu savas intereses jādibina jauna sabiedriska organizācija un jauns Sertifikācijas centrs. Tā kā ir kapitālisms, kur notiek konkurence – tas varbūt ir labi un tas ir legāli. Kas ir vecs un nespēcīgs, nepievērš uzmanību biedru ( kā man patīk padomju terminoloģija – biedri, kongress, padome utt. ) problēmām, tam jāiet pa skuju taku. Starp citu, varbūt pasludināt pirmskara Arhitektu kameras atjaunošanu un patiesāties par īpašumiem. LAS kā reizi ir tipisks padomju veidojums ar Šēnberga servīzēm bufetēs un padomju galda piederumiem un Ļeņina un Gorbačova… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Kādi priekšlikumi? Tu domā , vajadzētu mainīt sistēmu? jau n gadus atpakaļ to izmainīja Sīlis un Seniors valgums. Abi apmierināti. Vai tiešām domā ka vadīt organizaciju var vienlīdzīgi 30 cilvēki?.

A4D Redaktors
Admin

Pirmkārt vajag saprast kas ir mērķi: pakalpot būvniekiem vai aizstāvēt tirgu un sevi Otrkārt – Stučīšanas praksi, kad Būvvaldes stučī par savējiem aizliegt, tas ir VDK relikts. Treškārt – konkursi ir atvērti visām vietējām arhitektu kompānijām, nav nekāda pieredzes, apgrozījuma limita. Kurš uzvar, izvēlas sadarbības partnerus un menedžē. Ceturkārt – Arhitektūras politika, Latvijas valsts rada Laikmetīgas būves, nevis tērē naudu zapiņu restaurācijai. Piektkārt – Tālākizglītībā nedominē lētu vietējo reklāmas semināri, bet Arhitektūras lekcijas, izstāžu apmeklējumi utt. Ja kāds grib iedziļināties skrūvju vītņu vijumu attālumos – labi. Punktus nekrāj, bet ļauj visiem normāli elpot un apmeklēt to, ko cilvēki grib. Sestkārt… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Nu re, ja ir programma, tad balotējies, pārņem varu un realizē, esmu abām rokām par. Kā augstāk tika komentēts, n gadus atpakaļ piedalījos LAS reformā nolūkā atšūt veeos perdeļus, kas atrašanos valdē uzskatīja par statusa apliecinājumu un nebija gatavi konstruktīvām darbībām ne sitami. Tāpēc šobrīd darbojas sistēma, ka jebkurai domubiedru grupai 10 cilvēku skaitā AUTOMĀTISKI pienākas viens pārstāvis Padomē, Attiecīgi 20 tiek pie 2 pārstāvjiem ar līdzvērtīgām balss tiesībām kā kongresa pendžu ievēlētajiem. Diemžēl sistēma darboties nesāka, jo “mazajiem” viss bija pie kājas un iniciatīva bija apaļa nulle. Tieši “lielie” vēl apzinīgi vilkās uz sapulcēm un ko mēģināja kustināt, bet… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Tevi kā reizi pieskaitu izņēmumiem. Tu esi Vidējais ar ļoti augstām prasībām pret to ko Tu dari Arhitektūrā. Un to vērtēju ļoti augstu. Vērtēju augstu arī Tavu spēju pieņemt atšķirīgu viedokli. Varētu te teikt komplimentus no vienas vietas, bet ka nepadomā ka esi Miķelis. To nu gan Tu negribētu;-) Sistēma ko ieviesi ir OK, problēma ir cilvēku slinkumā un tanī, ka kamēr māja nesāk degt, neviens no tās ārā nemūk. Nupat sāk ost pēc sviluma un vajadzētu visiem sākt kustēties vienā virzienā. Visi esam par Arhitektūru, acīmredzot jāidentificē problēmas un tās jārisina. Masai piemīt inertums, bet tanī brīdī kad sū…i… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Ka tik Andis ar sūdumušām neaplīp no tāda sīrupa !

A4D Redaktors
Admin

Labāk uzmanīgi katru rītu skaties spogulī, – ka neizaug līkais indes zobs.

A4D Redaktors
Admin

P.S. Nesen uzzināju ka juridiskā kompānija kas izstrādāja Sertifikācijas centra visus juridiskos papīrus, iepriekš aizstāvējuši būvnieku intereses pret arhitektiem vairākos objektos. Gan jau ka Lielie zin par ko runa. Kas mēs – esam pilnīgi muļķi? Tagad jebkurš būvnieks zinās kur iet un viņu tur uzņems atplestām rokām un pat kases čeku izsitīs par konsultāciju. Neviens laikam neko nav lasījis par Trojas zirgu un kā tas viss beidzās.

A4D Redaktors
Admin

Paldies par novērtējumu “stulbi”.

Tātad, jāpiestrādā pie izteiksmes, formulējumiem. Lai būtu uztveramāk?

Neapvainojos, bet labprāt gribētu satikt šo kolēģi personiskā sarunā, bez (tik ierastās) steigas. Tad varētu redzēt, kuri argumenti kam paliktu…

A4D Redaktors
Admin

Stulbi liek cilvēki kuriem nav dūšas diskutēt

A4D Redaktors
Admin

Laikam atkārtošos- Zaigas birojs kāreize nav liels. Birojs arī mazais +, bet rezultāts ++++

A4D Redaktors
Admin

Zaigas birojs ieberzās, jo sen nebija strādājis ar valsts pasūtījumiem. Galvenā pārbaude – alkatīgais būvnieks – vēl priekšā. Izturēs, evolucionēs. Neizturēs – iegūsim Liepājas Dzintaru 2. Bet ideja par 33 miljoniem ir saknē ačgārna, jo zapiņš paliek zapiņš, pat ja tajā sēdējis Smiļģis.

A4D Redaktors
Admin

Nepareiza klasifikācija. Nav dalījuma lielie , mazie, vidējie , būtiskākā LR segregācija ir “vienlīdzīgie”/”ne tik vienlīdzīgie”, to izraisa tik ļoti milzīgā valsts/pašvaldību/ES fondu/tiem pietuvināto uzņēmumu, personu budžeta iesaiste( proporcionāli pret visu tirgu) jebkuras būves radīšanā, kurā varētu atrast arhitektonisko virsvērtību ( ar uzsvaru uz “varētu”). Savukārt lielo privāto sfēru sāk pārņemt paši attīstītāji/būvnieki – MERKS,YIT, kuri protams ir daudz pozitīvāk vērtējami kā LR budžeta pasūtītāji. Ja pie valsts/pašvaldības/ES fondu pasākuma ir nonācis “ne tik vienlīdzīgākais” arhitekts ( būvuzraugs, būvnieks, utt..) , tad pārējiem procesa dalībniekiem vairs neiet cauri ierastās rebes, visādā gadījumā tās nav prognozējamas. Tāpēc sistēmas īstā klasifikācija ir… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Ja Tu konkursā startē ar 1 mio EUR projektēšanas izmaksām, pēc tam noģībsti ieraugot objektu un lūdz vēl 1 miljonu EUR, pēc tam noģībsti otreiz, jo nepaspēj laikā, pēc tam noģībst pasūtītājs, ieraugot projektu, jo saprot, ka būvuzņēmējs tavās tāmēs neiekļausies un noģībs. Pēc tam Tu anonsē 12 miljonu EUR papildizmaksas un noģībst visa Kultūras ministrija, kura pierēķina savus procentus, pēc kuriem dīvainā kārtā vienīgais Latvijā nenoģībst Hermanis un vecais jūras vilks Māris. Mēs runājam par profesionālismu jeb veco labo padomju stila pieeju lietām? Un pārējiem laipni tiek atļauts turēt mutes ciet, nerakstīt, bet braukt pastudēt rietumu pieredzi. Klasiska padomju… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

ghghghg, Miķeli! ic letvia pīpl… Pats incantākais, ka vainīga naff neviena…. Kāpēc nominālā cena ( vēl jau 100%, ja tomēr pieķersies Hermaņa patronētajai Smiļģa astrāla svētnīcai, būs papildus darbi, gan objektīvi, gan “nepieciešami”, pēc LR pieredzes ar šāda līmeņa pārbūvēm vēsturiskajā urbānajā kontekstā, vismaz desīts, tikai 33% plusā) uzauga no 7mEUR( sākotnējie 5mLVL) uz 19 mEUR un tad uz 31 mEUR, gadījienā ekonomiskā daļa nebija būvprojektam izstrādāta, pirms saskaņošanas, gadījienā arī nebija izekspertēta? Ja jau bija izstrādāta un izekspertēta, tad jau vispār būvprojektam ir būvprojekta vadītājs, un ekonomiskās daļas vadītājs, vai tomēr ir “vienlīdzīgāki par vienlīdzīgajiem”, uz kuriem lietas neattiecas?… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

33 miljonus iegrūst ēkā tikai tādēļ ka tur mājo Smiļģa gars, tas ir apokaliptisks neprāts. Par 33 miljoniem var uzbūvēt teātri + cirku. Atceries, sāga ar cieņu tikko sākusies, tur vēl tiks nolikti kādi 30 miljoni. Tad kādam domāšanas līmenim jābūt, lai apzināti iznīcinātu Laikmetīgās arhitektūras radīšanas iespējas? Tāpēc jau jāšņukst visu laiku, ka vietējie nemācēs lielu labu Laikmetīgu sabiedrisku celtni uzprojektēt un jāaicina ārzemnieki, jo vietējie visu laiku ķīlē zapiņus , atrod štotos aizvien jaunus, iegrūž kosmiskas summas un lepojas – re kādi mums zapiņi. Ok, šie varētu būt Zisi, kas paredzēti īpašiem onkuļiem. Bet padomju sistēmai laikmetīgā arhitektūra… Lasīt vairāk »

A4D Redaktors
Admin

Jā un Sertifikācijas centrs tevi ilgi žņaugs, ja būsi lauku onkulim pagrabā sieniņu nepareizi iezīmējis, vēstules sūtīs utt. Būvvalde par katru nieku sūta vēstuli Arhitektu savienībai un Ekonomikas ministrijai, iedomājies Ašeradenu caurskatām korespondenci vakarā un no rīta ziņojam Kučinskam – biedri premjer, te pilsonim Sīpoliņam pagrabā problēma ar gruntsūdeni, vajadzētu to arhitektu kārtīgi nopērt. Labi, saka Kučinsks, ņemu zem savas kontroles.

Nav radīta tipiska padomju sistēma, kur mazos moca, bet partijas bonzas dara ko grib. Tas viss ir taisnīgi, demokrātiski un gudri?

A4D Redaktors
Admin

Noguldījumi – palasi presi un FUKTUKU. Mēneša laikā 2 miljardi eur noguldījumu. Vecie kleptokrāti pie mums turēja savus dolārus, tagad pirmkārt Latvijai slēgta iespēja dolāru maksājumiem, arī caur Deutsche Bank, ABLV tiek likvidēts un izņemti 2 miljardi noguldījumu. Cauri izsūknēts 1% no visas pasaules USD maksājumiem, tas ir ap 1 triljonu USD. Iespaidīgs cipars.

A4D Redaktors
Admin

palasīju augšminētos komentārs šajā saitā, kur morāle šim Bla,Bla-viedokļu haoss 🙂