Gada balva — uzstādīt diagnozi un nozīmēt terapiju

Aina, ko uzrāda šī gada Arhitektūras gada balva, nav iepriecinoša. Savu viedokli un secinājumus par Latvijas arhitektūru iesūtījis A4D lasītājs Bens Solo, aicinot arhitektu cunfti neatstāt lielo būvju tapšanu tikai būvindustrijas un attīstītāju rokās, pašiem samierinoties tikai ar gaumīgām un kvalitatīvām privātmājām, inerjeriem un niecīgu lomu sabiedrībā.

Fakti

1. Ar to ikgadējo birumu, protams, ir plāni….

2. Un ne jau pirmo gadu, — jo gads, jo cunftes potences sāk izskatīties pēc dzīves atvasaras (eufēmisms)

3. Baltijas un Austrumeiropas ietvaros, 30 gadu nogrieznī, Latvijas arhitektūra ir tāda… — nu, kā lai to saudzīgāk pasaka?…

4. Tā vietā, lai raktu sakni, kāpēc ir tā, cunfte un tās pārstāvji izvēlas situāciju neredzēt, paužot: ”Ar mums ir viss labākajā kārtībā”… Vismaz līdz nesenai pagātnei.

5. Tagad ir nojausts, ka nav labi, tomēr atkal tā vietā, lai raktu sakni un izprastu, kāpēc ir tik slikti (jo vājais, izrādās, ir tieši viduslīmenis, kas liecina par visas ekosistēmas mazasinību), tiek atrasts vienkārša atbilde, — jo arhitekti paši ir muļķi (ar skaļi nepateikto viedokli, ka paši vērtētāji ir noteikti stipri virs vidējā, un uz viņiem tas čābīgums neattiecas). Pieņemu pat, ka kādam liekas izdevīga atbilde, tie tizlie, kas pat netiek pāri barjerai, ar tiem jau nevajadzētu slēgt līgumus svarīgos objektos. Tomēr Latvijas arhitektu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem jau tagad ir stipri mazāks kā Eiropas Savienībā (arī Baltijā, starp citu). Kas būs, ja atšūs vēl arī visus “tizlos” un tos, “kas sev doto uzticību neattaisnojuši”? Mēs taču zinām, ka progresa dzinējspēks ir konkurence? Vai tomēr garantēta siltumnīca “atsevišķiem” ir garants LR arhitektūras “atspērienam no dibena”?

Secinājumi

1. Ļoti iespējams, ka nacionālajai žūrijai vai arhitektu savienībai kā organizācijai, rēķinoties ar Latvijas arhitektūras mazasinību, kādreiz ir jāsaņemas un jāpasaka, ka labāk ir rīkot pasākumu reizi divos gados, jo nav vērts censties atlasīt ananāsus no viduvējiem darbiem. Man liekas negodīgi, ka situācijā, kad par varītēm šogad vajag balvas, tās tiks piešķirtas viduvējiem darbiem, degradējot pašu balvu un līdz ar to arī — citkārtējos izcilos sniegumus. Tomēr šī ideja ir konsekventi noraidīta — mums vajag svētkus katru gadu.

2. Kāda ir vēsts sabiedrībai? Iespējams, līdz sabiedrībai nonāk kāda ziņa par arhitektu kā indivīdu, par viņa pārdzīvojumiem, izjūtām un mijiedarbību.. Un tomēr tā ir arhitektūras projektēšanas industrijas (lai vai kāds nu tas sektors ir palicis) balva ar visu no tā izrietošo. Vai balva vēsta “Mēs arhitekti esam vajadzīgi, bez mums nekas būvindustrijā nenotiek”?

Manuprāt, īsti nē, jo konsekventi parādās cita ziņa, — ka tur, kur iesaistīta nopietnāka nauda, tur arhitekti neko nav spējīgi radīt, un tikai tur, kur ir salīdzinoši mazas naudas, maza ietekme uz sabiedrību un vidi, tur jā, tur tie arhitekti var kaut ko cienījamu radīt, — kādu privātmāju, interjeru, paviljonu, uzorganizēt kādu pasākumu, grāmatu uzrakstīt. Manuprāt, mēs paši kā cunfte darām visu, lai sabiedrība mūs uztvertu par plānā galdiņa urbējiem (ne lielāka ietekme kā interjera dizaineriem), piemēram, pat ainavistiem, pateicoties vadošiem jomas speciālistiem ir pulka lielāka ietekme uz sabiedrību.

Protams ir arī izņēmums arhitektūrā, — joma ko pārvalda Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ( ex-VKPAI). Tur jau izsenis ir viss sakārtots, un joprojām viss ir kārtībā, ir konsekventa (cauri gadiem) acīmredzama vēsts sabiedrībai —, ka bez šajā jomā strādājošiem arhitektiem nevar iztikt, viņi ir GURU, kurus jāklausa pārējiem, ka tikai pateicoties viņiem var tikt atjaunota, restaurēta, pārbūvēta vēsturiskā substance visos mērogos — sākot ar lielajiem muzejiem beidzot ar vešūzi. Principā šādu ilglaicīgu politiku un tās rezultātā īstenotu likumdošanu, publisko tēlu, konsekventu finansējuma piesaisti būtu vajadzējis arī pārējai Latvijas arhitektūrai, tomēr šādas komandas nav, diemžēl.

3. Vai tiešām Latvijas arhitektu cunfte kā vienīgo cietoksni aizstāvēs tikai mazās privātās investīcijas (jo tas neinteresē nevienu vērā ņemamu konkurentu), un aizsardzību meklēs NKMP radītājā vēsturiskās apbūves transformāciju cietoksnī? Visu pārējo atstās būvniekiem, attīstītājiem, inženieriem, starpniekiem, un ārvalstu projektētājiem?

4. Manuprāt, ir pēdējais laiks rīkoties. Cunftes iekšienē nepieciešams izdiskutēt un noteikt klīnisko ainu — diagnosticēt iemeslu, kāpēc ir šī ilgstošā mazasinība; noteikt tai ārstēšanas terapiju; konsekventi, disciplinēti un ilglaicīgi to īstenot, līdz sasniegts pozitīvs rezultāts. Savukārt no ārpuses, paralēli iekšējai terapijai, teikt, ka ar Latvijas arhitektūru viss ir labākajā kārtībā, mēs varam utt. — CITIUS, ALTIUS, FORTIUS.

 

Dalīties ar ierakstu:

23
Pievienot komentāru

avatar
10000
10 Komentāru pavedieni
13 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
8 Komentāru autori
Valdemārs, ZariņšIndra ĶempeesseMiķelisArmands Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Armands
Guest
Armands

Aicinājums darīt! Es atļaušos bik bik nepiekrist! Ananāsu vajag dot katru gadu, un nedot vispār ja kategorijā ir tukšums. Lai sakārtotu nekārtību, vajag to turēt acu priekšā, nevis paslaucīt zem gultas, lai tomēr niez rokas sakārtot, redzēt, darīt. Un darīt ir pats svarīgākais! Ne tikai komerciālos projektos, bet arī projektos JUST FOR FUN! Pilsētvides mums ir ļoti tukšas, mazie arhitektoniskie elementi pietrūkst, pietrūkst sajūta ka arhitekti rada, un rada forši!

Miķelis
Guest
Miķelis

Mironis. Ir tāda Džarmuša filma, kur Džonija Depa varonis dodas savā pēdējā gaitā vēl neapzinoties, ka ar viņu viss jau ir cauri – viņš ir miris. Šajā ceļā starp nāvi un pārcelšanu pāri Stiksas upei (kadrs gan liek noprast ka tā ir pamatīga jūra ) notiek dvēseles metamorfozes un Džonija Depa varonis pamazām rod mieru un piedošanu. Zināmā mērā Latvijas arhitektūras nomiršana ir jau noticis fakts, ko savām rokām paveikuši Lielie Arhitektūras biroji. Izmaiņas likumdošanā ir neatgriezeniskas ( ielobētas laikā, kad biedrs Ūpis bija EM parlamentārais sekretārs ), dāsni apmaksātas un pašu arhitektu ( sveiciens lēdijai Evlinai ) apstiprinātas. Būšu… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

No otras puses tā ir Arhitektu kamera, kas biedru tiesību aizstāvībai algo labus juristus, deleģē savus biedrus konkursu žūrijās, aktīvi pretojas būvnieku vēlmei vienkāršot projektus, izskauž vietējo arhitektu diskrimināciju konkursos, cīnās par arhitektūru nevis savu kabatu, rīko savu skati reizi divos gados, uzaicina uz lekcijām pasaulslavenus lektorus nevis skrūvju tirgotājus, seko līdzi izglītības standartiem, iniciē likumdošanas aktus, – nu tāda organizācija “ar pautiem”, kuru neviens nevēlas redzēt latviskā miera un laimes atripinājumu karaļvalstī.

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Redzi, Miķeli, galvenā problēma ir tā , ka vajag kādu māstermaindu un komandu ( kā NKMP komanda) , kas ilgstoši, neatlaidīgi un mērķtiecīgi dara savu darbu ( arī NKMP & jomas arhitektiem neiet viegli, jo LR ir daudz kultūras mantojuma ,kas būtu jāsavāc, bet resursu ir tik cik ir, sevišķi tas vērojams provincē, kur privātos investorus ar uguni nesameklēt, bet budžetam ne līdz tam). Lai to darītu vajag ilglaicīgi resursus( neviens pliku pakaļu, jeb brīvajā laikā, neskraidīs par ideju), nebūt ne gigantiskus, un pats galvenais ilglaicīgu redzējumu, ko gribam sasniegt, kas var būt sabiedrotie, un kā pielauzt oponentus. Tas ka… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Pastāsti lūdzu par Kameru ko vairāk, neko īsti par tādas dibināšanu nezinu. Nu visa LAS struktūra ir viena sapelējusi uz Lielajiem birojiem orientēta struktūra, kur cilvēki gadiem kāš piķi ar to vien, ka grozās dažādos pasākumos, rīko zemtepiķu cīņas un dala balvas un pasūtījumus savā starpā. Nedomāju ka pie vainas resursu trūkums, drīzāk cilvēka dabīgā alkatība, izņemot a4d.lv sponsorētājus, kuri acīmredzot tomēr vēlas kādas izmaiņas, jo atbalsta šo resursu, Lielie biroji ir skopi kā Skrūdžs Ziemassvētku stāstā. Mazos čaļus atšaus kā medībās pa vienam ar sertifikācijas centra palīdzību. Ir radīta sistēma, kas kalpo Resnajiem Citroniem, kuri protams jūtas ērti. Dzenot… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Ordeņu spannīši ir jau labi iegājies uzskats kādā tautas daļā (klāt kārtējā spannīšu dalīšanas diena), objektīvi laikam ir arī laiks ananāsu spannīšiem.

Līga Apine
Guest
Līga Apine

Paldies, Ben Solo, par rakstu. Man arī šķiet, ka kaut kas ir jādara. Domāju, ka Latvijas arhitektūras kvalitātei iegriež arhitektu iedzimtā vai krīzēs iegūtā deficīta domāšana, un no tās izrietošā nesadarbošanās. Deficīts nomāc pat pašā sākotnējā līmenī, kur bail atklāt idejas, runāt par tām. Parasti dabūjam redzēt jau gatavus objektus, kurus tad var kritizēt vai dažreiz apbalvot, taču tas jau neko nepalīdz. Tad jau ir par vēlu. Jau uzbūvēts! Bet runāšana par idejām ir problemātiska. Cieņpilni paskatīties uz cita kolēģa skici, metu vai projektu, iedziļināties, un autoru atbalstošā veidā sniegt ieteikumus, kā šo projektu var uzlabot, darīt tīrāku un efektīvāku,… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Kāpēc tad kolēģi ir nojūgušies ar BISiem ( kas ir totāls farss, jo birokrātiju tikai pavairo un ļauj tai darboties jau elektroniskā vidē un nozīmē totālu kontroli pār arhitekta izdarīto un naudas plūsmām ), Sertifikācijas centra kursiem ( kuros uzdarbojas skrūvju tirgotāji nevis notiek māksliniecisko dotību izkopšanas lektori ), LBNiem, kuru radīšanā arhitektu sabiedriskā organizācija nepiedalās, vismaz ar jēgu. Kurš tad ir radījis šo sistēmu būvnieku interesēs, kur vidējam arhitektam neatliek arhitektūrai vairs laika? Kurš visu to ir sponsorējis, visam tam piekritis un nespēkā pilda visas no augšas nolaistās pavēles, pat par 1% projektu pārbaudi, palielina sev štatu un finansējumu.… Lasīt vairāk »

Indra Ķempe
Guest
indra ķempe

Renār, pavisam īsi, – Latvijas arhitektūras sabiedrības aina pašlaik koši rāda, ka tā ir zaudējusi vīrišķību, tāpēc to kopā saturošie procesa vecie posteņi mirst jau masā, – LAS, LA, A4D, RTU AF. tikmēr tikai arhitektes sievietes spēj būt drosmīgas, un šis ir scary… redzi, pat Tu savas domas vairs nespēj paust atklāti!

Miķelis
Guest
Miķelis

Indra, nepiekritīšu par Renāru, – viņš ir drosmīgi cīnījies par cunftes interesēm jau sen. Pagrimuma iemesli nav jāmeklē dzimuma atšķirībās, bet drīzāk nespējā saprast, ka notiek naudas spiediens uz arhitekta vadošo lomu būvprocesā ar vēlmi to atņemt. Operācija noritēja veiksmīgi un tajā piedalījās arī lēdija Evlina, kura savas jaunības vai nepieredzētības, vai naivuma dēļ arī visas kaujas EM zaudēja. Protams nebija džentlmeniski viņu tur vienu sūtīt, zinot ka pretējā puse sūta naudas pakas un ar naudas pakām nedpēj sacensties pat skaistas un gudras lēdijas. Rezultāts – ar projektēšanu turpmāk nodarbosies būvnieku arhitektūras departamenti un daži lielie projektētāji, kuri ēd būvniekiem… Lasīt vairāk »

padome
Guest
padome

Patiesībā, visu šo shēmu radīja Sīlis un Valgums brīdī, kad pēc viņu ierosinājuma un spiediena radās šī brīža mistiskā padome ar 30 vai vēl vairāk padomniekiem, kuri nevienu sēdi nespēj līdz galam nosēdēt, kur nu vēl par ko vienoties, un algotu valdi un sertifikācijas komisiju. Un kā sekas tam- slikti funkcionējoša struktūra, nespēja ne par ko vienoties, biedru nevēlēšanas piedalīties bezjēdzīgā laika tērēšanā..

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Indra, Zvaigžņu karus ar acu kaktiņu taču esi redzējusi ( klasisks varoņeps, ar visu no tā izrietošu, pārcelts sen sen tālum tālā galaktikā)? Bens Solo ir alterego, un tāds arī ir ticis vienmēr pasniegts, tieši tāpat kā viņa priekštecis Dārts Veiders. Es Tev piekrītu, ka štābā palikušas sievietes. Tomēr man kā V.R. adeptam(ar šo iespējams sakaitināšu publiku vēl vairāk), ir redzams, ka virišķais spēks saprot, ka ir dziļā tūtā, un tagad sirgst savās alās, aci pret aci ar ārējās pasaules izaicinājumu. Tomēr nešaubos, Indra, ka vienā mirklī tas spēks būs atpakaļ pie ruļļiem, tāda nu ir vīrišķības būtība, neteikšu ka… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Publiku vajag kaitināt pēc iespējas vairāk ;-). Citādi viņa mums patiešām tāda inerta. Pat Pēteris, kas vēl nesen kā briedis riesta laikā ieskrēja ik pa laikam a4d.lv un iebaurojās, tagad ir kluss kā mazā pelīte un neko nespēj par Rail Baltic uzrakstīt, Reinis būs drīz pabeidzis savu Mauzoleju, vienīgo neprofesionālo arhitektūras kritiku pārstāv Adreses, kas “dod iekšā” arhitektiem par tēmu un arī ne, jo tie argumenti dažreiz ir tik smieklīgi, ka smejas pat mazie bērni, kuri neko nesaprot, un lielā arhitektu masa rūpīgi apmeklē skrūvju tirgotāju lekcijas – rūpīgi ievelkot ķeksīšus savās dienasgrāmatās, pačaukstot, uzsūcot dranķīgu kafiju un pirms miega… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Patiesībā Arhitektūras nāve salīdzinājumā ar ļoti konkrētām briesmām mūsu reģionam nav nekas. Mēs dzīvojam blakus atdzimstošam fašismam, kurš zombē savus iedzīvotājus nu jau 20 gadus ar nācijas pārākuma ideju, dala savas pases un pilsonību un iekļauj savā militārajā doktrīnā kodolieroču lietošanas iespēju lokālā konfliktā. Pie vadoņa popularitātes krituma tiek gatavota jauna avantūra, kurā jau tiks spēlēts kodolpokers, lai liktu Rietumiem atkāpties, pārbaudot 5.pantu un mērķis esam diemžēl mēs – Baltija. Vismaz tādas ziņas pienākot no fīrera bunkura. Tā kā Arhitektūra protams ir labi, bet tuvākos mēnešus vajadzētu sasprindzināt visus maņu orgānus, kolēģi un loģisko domāšanu.

Armands
Guest
Armands

Gaudu koris, Dānijā pirms 15 gadiem bij tāpat, bij pāris lielie arhitektu biroji, kuri bij nogrābuši visu tirugu. Iespraukties jaunajiem, grūti, jo pie projketiem bez iepriekšējas pieredzes nelaida. Ko darīt, vienkārši, jādažādo tirgus, to va rizdarīt ar konkursu nolikumiem, maziem un vidējiem projektiem. Jābūt arī projektiem, kuros var sevi parādīt jaunie, ielausties. Mēs sūkstamies ka nav interesantu projektu, bet piem. pagājušo gad dzintaru koncertzāles projekts izgāzās, jo nebij iesniegti 3 darbi. Ko darīt tālāk, arhitekta loma nav tikai izpildītājs, viņš ir arī skolotājs un skolēns vienlaikus. Mums jāmācās, mums jāmaca klienti, jāmācās komunicēt, jārada mazie projekti. Šobrīd pasaulē ar ir… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Nu kāds gaudu koris, Armand! Tikai secinājumi: 1. Kas tad dažādos? Pasūtītājs? Kaut kā neredzās, un arī pamatojumu neesmu redzējis to darīt no Pasūtītāju puses… 2. Tu taču pats zini kādi noteikumi bija Dz. koncertzālē. Starp citu Dz. koncertzāle arī ir upuris fragmnetārai attīstībai. Nav vienotas lielās vīzijas ( rezultātā viens pataisa, otrs, un tagad trešais, nerunājot par sākotnējiem autoriem). 3. NĪ bizness kā rezi nav trako bizness, bet viens no konservatīvākajiem biznesiem, ielidojums ar inovācijām var būt ūbersmags, ka izturēt var tikai valstis un globālās kompānijas. 4. Unikālais stils…. Teorētiski Tev taisnība, bet “pareizais meinstrīms” kā likums šīs lokālisma… Lasīt vairāk »

Armands
Guest
Armands

1. vispār lielajiem pasūtītājiem būtu jārūpējas par izpildītāju dažādību, monopols.. degradē un paceļ cenas (ar to mums ir problēmas, tirgus svārstās un cenas ar… dēļ konkurences trūkuma) 2. Lielo vīziju, attīstībai, jābūt arhitekta atbildībai.. pasūtītāji, nevar no viņiem prasīt turēt līniju, es, personīgi, nesaredzu neko sliktu, ka arī kultūrvēsturisks objekts tiek attīstīts ar cieņu, ierobežojumi, neticamā kārtā var būt ļoti radošuma veicinoiši (līdzīgi kā to trūkums, “māksla”, var būt tukšums, māksla mākslas pēc). Par pašu konkursu man grūti atbildēt, jo teorētiski, ja viņš ir garšīgs, var iesniegt prasības arī nolikuma maiņai. 3. Piekrītu. Diemžēl, NĪ biznesa latentums, ļauj mums stagnēt.… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

1. Monopols tāds interesants, diemžēl tie nosacītie lielie spēlētāji ( ar retiem izņēmumiem) ir zem būvnieku&attīstītāju&valsts un pašvaldību budžeta dalītāju tupeles, neko jau nevar papīkstēt, drusku vairāk kā mediānai un viss. 2. Par kultūrvēsturisko mantojumu , kā reizi dikti nevajadzētu satraukties, tur ir sistēma, kas nodrošina to ,ka visam ir jābūt tā kā iecerēts. Es tik par to ,ka augstas pretendentu prasības Dz.zālē ir. 3. Atbilde ir vienkārša-publikai nauda ir tikai “sērkociņu kastītēm”, pirktspēja ir kāda nu tā ir. Protams, kaut ko vairāk par NĪ lapās parasti redzamo , gan jau, ka var izspiest ( tur mēs tiešām paši degunu… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Netēmā – tas ir tas ko Miķelis mēģināja savos blogos – iebliezt pa arhitekta pakausi, lai lasītāji ieraudzītu telpas matemātiku un telplaika skaistumu:
http://www.bbc.com/future/story/20190411-the-violent-attack-that-turned-a-man-into-a-maths-genius
Neizdevās, ko nu vairs par to, pat bildes kuras deva 1/2 bloga vērtības pazuda.

esse
Guest
esse

grūši jāpapūš… Veids, kā tikt prom no būvniekiem, ir: 1. radīt kvalitatīvus projektus – nevis tikai AR daļu mk noteikumu izpratnē un tad ļaut būvniekam pašam izdomāt visus mezglus/detaļas (kā tas tagad notiek un kāpēc notiek projekta vienkāršošana). tikko mezgli nav izdomāti, būvnieks saka, ka šo nevar realizēt vai tas netika paredzēts tāmē. rezultāts – projekta vienkāršošana, jo to, kas uzzīmēts maksā dārgāk nekā projekta tāmē iekļauts. 2. radot kvalitatīvus projektus spēt pamatot izmantoto risinājumu ekonomisko izdevīgumu – nevis tāpēc ka tā dara visi vai kāds veikalnieks, kas reklamē savu preci, vai konkrētais būvnieks. šeit trūkst jebkāda veida/mehānisma, kā ietekmēt… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Visam varu piekrist, BET… 1. Tendence design-build, tajā starpā starptautiskajā vidē, cerams nav nepamanīta. Ko var izdaŗit MBP? Vai tam ir fin. segums( kas sedz detalizācijā patērētās darba stundas)? Detalizācija, mezgli, precizitāte uttt… strādā tikai tad, ja Pasūtītājs saprot to nepieciešamību, un kompetenti uz to iet, un viss sākas ar galveno pasūtītāju – LR budžeta tērētājiem, pārējie pievienojas. Tad arī būvniekam nebūs nekāda iemesla primitivizēt risinājumus, kamēr pirms būvnieka, budžetā notiek sviests, tikmēr būvnieks vienmēr izvēlēsies drošāko un protams primitīvāko risinājumu, cilvēciski varu saprast. 2. LR tā ir grandioza problēma, kur muld visi, gan Pasūtītāji, gan būvnieki, gan projektētāji. Ko… Lasīt vairāk »

Indra Ķempe
Guest
indra ķempe

3. – precīzi. ar mērķi – sabiedrībai kļūt gudrai apbūvētās vides pasūtītājai un lietotājai, kas ir galvenā noteicēja tam, kā rodas laba arhitektūra, – SPP arhitekti iesaistījāmies arī IZM projektā Kompetenču pieeja mācību saturā jeb SKOLA 2030, lai veidotu jaunu vispārējās izglītības saturu un standartu arī arhitektūrai Latvijā [mums klājas ļoti grūti, pat izglītības avangardistiem izpratne par arhitektūru ir ļoti šaura]. sākot ar 2020.gada septembri un 3.klasi, vispārizglītojošajās skolās [pamatskolās līdz 9.klasei] būtu jābūt mūsdienīgām arhitektūras stundām: 7 arhitektūras temati paredzēti vizuālās mākslas apakšjomā, bet ietilpīgākie 3 arhitektūras temati – dizaina un tehnoloģiju jomā. 10 gados esam strādājuši 52 skolās… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš
Guest
Bens Solo

Visu cieņu, Indra&SPP par darbībām pedagoģijas lauciņā, Sīzifa darbs, atlikuma rezultātus ātri neuzzināsim, 20-30 gadiņi kamēr Jūsu skartā ģenerācija tiks pie šprices un sāks, ko nebūt ietekmēt reāli ( vairāk par pastāstīto mammai, tētim, opim un omei). Starp citu 20-30 gadi var pasauli līdz nepazīšanai izmainīt un jebkuros virzienos. Problēmas ir šodien un tās ir kaut kā jārisina šodien, nevis pēc 20-30 gadiem, kad nu nāks tie izglītotie Pasūtītāji. Iespējams viņi turpinās savas dzīves gaitas Kanādā, ASV, Austrālijā, kādā perspektīvākā ES valstī, ko tad? Varbūt demogrāfija būs LR teritorijā radusi stipri nepatīkamas sekas cilvēku radītajām infrastruktūrām, tām izdēdējot līdz nepazīšanai,… Lasīt vairāk »