Flandrijas pieredze

Septembrī Intensīvās apmācību programmas Radi Rīgu — Publiskā ārtelpa kā sociālās
atdzimšanas veicināšanas instruments
radošā komanda kopā ar Rīgas un valsts
plānošanas speciālistiem viesojās Beļģijā, kur tikās ar Antverpenes un Ģentes vadošajiem pilsētplānotājiem. Iespaidos
dalās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji Andis Kublačovs un Guntars
Ruskuls.



Braucienā iegūtā informācija un
pieredze būtu sadalāma trīs atsevišķos blokos:

  1.  Iegūta jauna pieredze un informācija par divu lielāko Flandrijas reģiona
    pilsētu — Antverpenes un Ģentes attīstības un telpiskās plānošanas jautājumiem,
    kas daudzējādā ziņā var būt noderīga veicinot arī Rīgas pilsētas attīstību
  2.  Iegūta informācija par Flandrijas reģiona telpiskās plānošanas politiku,
    kas ir izteikti vērsta uz galveno attīstības centru stiprināšanu un apbūves
    kompaktuma veicināšanu. Ar par telpisko plānošanu atbildīgās Flandrijas reģiona
    ministrijas (Iekšlietu ministrija) pārstāvjiem uzsāktas sarunas par interesi un
    iespējām attīstīt kopīgus sadarbības projektus pilsētvides attīstības jomā;
  3. Izmantota lieliska iespēja komunicēt par Rīgas pilsētas attīstības un
    plānošanas jautājumiem ar aktīvākajiem viedokļu paudējiem no Latvijas privātā
    sektora arhitektu un plānotāju vides, tādējādi iegūstot gan jaunus kontaktus,
    gan mazinot informatīvo plaisu starp Rīgas domes īstenoto pilsētas attīstības
    politiku un ārpus Rīgas domes institūcijām strādājošo speciālistu viedokļiem
    par to, gan iezīmējot konkrētas turpmākās sadarbības aprises (piemēram,
    aktīvāka viedokļu apmaiņa un speciālistu viedokļu uzklausīšana ārpus projektu
    un plānošanas dokumentu oficiālo sabiedrisko apspriešanu ietvara).

Kopumā jāvērtē, ka pieredzes
apmaiņas brauciens bija noorganizēts ļoti augstā līmenī ar ārkārtīgi piesātinātu
tikšanos, prezentāciju un tematisko apskates objektu programmu. Ņemot vērā sava
darba un kompetences specifiku, galveno uzmanību vērsām tieši uz pilsētas
plānošanas jautājumu risināšanu, gan organizatorisko, gan pilsēttelpas
kvalitātes aspektu ietvaros.

Ir būtiski atzīmēt, ka
pilsētplānošanas kontekstā vēsturiski Ģentes situācija kardināli atšķīrās no
Antverpenes. Ģentē jau ilgstoši ir tikusi piekopta pārdomāta pilsētplānošanas
politika, kas ir acīmredzama arī pašreizējā pilsētas telpiskajā kompozīcijā,
kamēr Antverpenē visaptveroša un sistemātiska pieeja pilsētas plānošanā no
pašvaldības puses tika aizsākta tikai 20. gs. 90. gados. Attiecīgi pilsētai ir
jāsaskaras ar daudz vairāk dažādiem izaicinājumiem un sarežģītākiem
risinājumiem pilsētvides uzlabošanā un dzīves kvalitātes celšanā iedzīvotājiem
kopumā. Tādējādi Antverpeni var lielā mērā salīdzināt ar Rīgu un iedvesmoties
kādā veidā ir iespējams dažādus pilsētas attīstības un pilsētplānošanas
jautājumus risināt vidē, kurā ~80% no visiem īpašumiem ir privāti, ir ļoti
liela iedzīvotāju sociālā dažādība, ir plašas un dinamiskas industriālās un
ostas teritorijas un nav dziļu sakņu visaptverošai pilsētas attīstības
politikai, kurā turklāt aktīvi tiktu iesaistīti arī iedzīvotāji.

20. gs. 90. gados aizsākās
aktīva Antverpenes pilsētas administratīvās pārvaldes restrukturizācija, kas
lielā mērā bija vērsta uz skaidrākas un visaptverošākas pilsētas attīstības
politikas nodrošināšanu. Šajā periodā, piemēram, tika izveidota Pilsētas
arhitekta institūcija, Plānošanas nodaļa, tika īstenotas pirmās apkaimju
revitalizācijas programmas u.tml. 2003.gadā šī restrukturizācija iegāja jau
nākamajā līmenī, domājot par risinājumiem kā efektīvāk virzīt pilsētas
attīstību, tai skaitā vēl aktīvāk iesaistot profesionāļus un sabiedrību dažādu
ar pilsētas attīstību saistītu lēmumu pieņemšanā. Pašas būtiskākās izmaiņas
bija tādas, ka tika savstarpēji nodalītas telpiskās plānošanas /
pilsētplānošanas un konkrētu programmu un projektu īstenošanas kompetences.

Pilsētplānošanas jautājumu risināšana tika deleģēta pašvaldības
Pilsētplānošanas pārvaldei (sastāvdaļa no Pilsētas attīstības departamenta, kas
risina arī mobilitātes jautājumus), kas, piemēram, ir atbildīga par pilsētas
struktūrplāna un mobilitātes plāna sagatavošanu un īstenošanas pārraudzību.
Vienlaicīgi tika ieviesti arī operacionālie instrumenti definētās politikas
īstenošanai — nodibinātas divas autonomas pašvaldības aģentūras, tādējādi
nodrošinot daudz neatkarīgāku darbības veidu, kas balstīts uz skaidrām
vienošanām, deleģējumiem un budžetiem. Šīs divas pašvaldības aģentūras ir AG Stadsplanning, kuras uzdevums ir
vadīt un īstenot konkrētus pilsētas struktūrplānā definētos projektus, un AG VESPA, kuras uzdevums ir funkcionēt
kā sabiedriskais nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai, tai skaitā
koordinējot papildus finanšu resursu, Eiropas Savienības fondu un subsīdiju
piesaisti. Papildus pastāv vēl divas nozīmīgas institūcijas, kuras palīdz vadīt
un īstenot pilsētplānošanas un attīstības procesus Antverpenē — t.i. Pilsētas
arhitekta birojs, kas ir tieši padots pilsētas mēram un funkcionē kā vidutājs
starp mēru un pārējām iesaistītajām institūcijām / sabiedrību pilsētplānošanas
procesos, kā arī Telpiskās plānošanas padome, kas sastāv no dažādiem atzītiem
speciālistiem telpiskās plānošanas jomā, kuri nav pašvaldības darbinieku, bet
kuriem par darbošanos šajā padomē pašvaldība maksā simbolisku atlīdzību.
Padomes funkcijas ir nodrošināt neatkarīgu profesionālu vērtējumu un sniegt
padomus saistībā ar telpiskās plānošanas jautājumu risināšanu gan Pilsētas
arhitekta birojam, gan Pilsētplānošanas pārvaldei, gan, nepieciešamības
gadījumā, arī abām iepriekšminētajām pašvaldības aģentūrām.

Bija patiešām prieks dzirdēt
tikai pozitīvas atsauksmes (gan no Pilsētas arhitekta (viņa vizītes laikā Rīgā
š.g. vasarā), gan Telpiskās plānošanas padomes vadītāja, gan Pilsētplānošanas
pārvaldes vadītājas, gan AG Stadsplanning
vadītāja) par šādas sistēmas darbību un tās efektivitāti, kā arī spēju nonākt
līdz vienotam viedoklim dažādos sarežģītos jautājumos. Uzskatām, ka Rīgas
pašvaldībai ir visas iespējas izveidot ja ne gluži tādu pašu, tad vismaz
pamatprincipos līdzīgu pārvaldes sistēmu pilsētplānošanas un projektu
īstenošanas kontekstā, bet kā ļoti svarīgs nosacījums tam būtu struktūrplāna
uzbūves principu ieviešana pilsētas stratēģiskajos plānošanas dokumentos un
finansējuma piešķiršanā šajā struktūrplānā definēto projektu/programmu un
prioritāšu ieviešanā.

Gan Ģentē, gan Antverpenē
pilsētas telpiskais struktūrplāns ir gan kā vīzijas, gan rīcībpolitikas
dokuments, kurš turklāt ir salīdzinoši viegli arī uztverams. Pie tam
struktūrplāni ir tematiski, tie atbilst pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. To
ieviešana notiek definējot prioritārās teritorijas un realizējot
enkurprojektus. Neredzam nekādas juridiskas problēmas šādu pieeju īstenot arī
Rīgas pašvaldībā, vēl jo vairāk pēc jaunā Teritorijas attīstības plānošanas
likuma stāšanās spēkā. Struktūrplāna līmenī netiek pielietots precīzs mērogs,
bet to jāuztver kā politisku plānu, kurš izklāstīts gan telpiski vizuālā, gan
tekstuālā veidā.

Atsevišķas citas atziņas par
Flandrijas pieredzi, kas var noderēt Rīgai, risinot dažādus ar pilsētas
attīstību saistītus jautājumus:

  • Iedzīvotājiem ir liela
    ietekme lielo projektu realizācijā, jo plānošana notiek gan reģiona, gan
    pilsētas, gan vietējo apkaimju līmenī (community
    based planning
    ). Piemēram, Ģentē pašvaldība deleģē tā saucamos
    apkaimju menedžerus, kas diskutē ar iedzīvotājiem un attīstītājiem par
    pieņemamāko projekta risinājumu. Projektos, kuros pilsēta, jau pašā sākumā
    nepieļauj atkāpes vienā vai otrā virzienā, sabiedrības iesaistes pasākumi
    tiek aizstāti ar daudz vienkāršākiem sabiedrības informēšanas pasākumiem.
    Šāda pieeja ikvienam rada labāku izpratni par reālajām iespējām ietekmēt
    projekta gaitu un risinājumus.
  • Neskatoties uz lielo
    apbūves blīvumu un situāciju, kad lielākā daļa zemju atrodas
    privātīpašnieku rokās, Flandrijas pilsētu pašvaldības ir spējušas rast
    risinājumus privāto zemju un īpašumu ekspropriēšanai, lai varētu veidot
    publisko telpu un/vai sabiedrībai nozīmīgus projektus.
  • Publiskajam sektoram ir
    liela nozīme degradēto teritoriju revitalizācijā. Flandrijas valdība
    lielajām pilsētām piedāvā grantu konkursu. Projektu pieteikumiem jāatbilst
    2 nosacījumiem:

    • tām jāatbilst vismaz
      apkaimes līmenim un jādod jauna dinamika šai teritorijai;
    • jāpiesaista viens vai
      vairāki privātā sektora pārstāvji ~ min. 30% kopfinasējuma.
  • Pastāv arī tā saucamie
    koncepta granti, kurus atvēl ekspertiem, kas palīdz izstrādāt pilsētas
    telpisko vīziju.
  • Zinot Latvijas negatīvo
    pieredzi, īpaši unikāls šķita rezultāts Antverpenes pašvaldības un valsts
    dzelzceļa kompānijas sadarbībai. Pēc apmēram vienu gadu ilgām diskusijām
    dzelzceļa kompānija par 1 eiro pārdeva pilsētai ~19 ha savas teritorijas,
    kas jau vairākus gadus bija pamesta un netika vairs izmantota savām
    iepriekšējām funkcijām dzelzceļa kravu šķirošanai, pārkraušanai un
    uzglabāšanai. Šajā teritorijā pašvaldība, sadarbojoties ar iedzīvotājiem,
    izveidoja plašu parku Spoor Nord
    ar aktīvās un pasīvās rekreācijas iespējām. Savukārt atlikušos ~6 ha
    dzelzceļa zemes pašvaldība atļāva attīstīt pašai dzelzceļa kompānijai kā Eurostation kompleksu — biznesa
    kvartāla projektu ar augstu apbūves intensitāti.
  • Flandrijā ar plānošanas
    palīdzību tiek risināti un regulēti visdažādākā profila jautājumi. Kā
    viens no netradicionālākajiem piemēriem varētu tikt minēts Antverpenes «sarkano
    lukturu» kvartāls, kur starp dažādiem izklaides iestādījumiem plānoti tiek
    novietotas veselības pārbaudes, sabiedriskās kārtības uzturēšanas u.c.
    sabiedriskās iestādes, kā arī augstā līmenī tiek uzturēta publiskās
    ārtelpas kvalitāte, tādā veidā paaugstinot kvartāla drošību un prestižu.
    Saistot šo pieredzi ar Rīgas plānošanu, iespējams, nākotnē varētu rast
    efektīvu un veiksmīgu risinājumu azartspēļu industrijas iestāžu
    lokalizēšanai.
  • Flandrijā redzētie sociālo
    māju projekti tehniski atstāja ļoti labu iespaidu, taču tā kā šajās mājās
    netiek paralēli atvēlētas platības arī ekonomiski turīgākiem
    iedzīvotājiem, norisinās iedzīvotāju segregācija un tas atstāj negatīvu
    iespaidu arī uz pilsētvides kvalitāti. Pēc iespējas arī Rīgai būtu
    jāmēģina izvairīties no šādas kļūdas atkārtošanas, lai gan tas nebūt nav
    viegls uzdevums.
  • Daudzfunkcionāla ūdensmalu
    attīstība. Kopumā redzētie ūdensmalu projekti ir mazāk ambiciozi kā
    piemēram Amsterdamā vai Kopenhāgenā, tomēr atzīmējami likās uz tiltiem
    speciāli veidoti skatupunkti, kas dod iespēju iedzīvotājiem baudīt plašu
    pilsētas ainavu. Ievērības cienīga ir arī Ģentes pašvaldības iniciatīva
    atdzīvināt vairākus pilsētas kanālus, kas pēckara periodā tika aizbērti,
    izveidojot tur autostāvvietas un citas funkcijas.
  • Prioritāte gājējiem,
    velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, ieviešot ne tikai
    motivējošos, bet arī ierobežojošos pasākumus privātā autotransporta
    izmantošanai pilsētas centrā. Inovatīvs likās tā saucamais «sarkanā
    paklāja» risinājums — ar sarkanu bruģi noklātas ielas, kur velobraucējiem
    ir galvenā prioritāte, bet pilnībā neizslēdzot no satiksmes pārējos
    dalībniekus. Daudzviet un jo īpaši uz vietējās nozīmes ielām ir mākslīgi
    sašaurināti ielu profili, izveidoti dažādas ģeometrijas ātrumu
    ierobežojoši vaļņi, izvietotas puķu dobes u.tml., tādējādi samazinot šo
    ielu pievilcību jebkāda veida tranzīta satiksmei, kopumā veicinot
    pilsētvides uzlabošanos un tās draudzīgumu iedzīvotājiem.
  • Flāmu plānotāji uzskata,
    ka teritorijām ap dzelzceļa stacijām ir augstākais jeb A-novietojums, jo
    tie ir daudzveidīgi un ērti sasniedzami punkti, un tāpēc ap tiem ir
    visdārgākie īpašumi un ir pamatoti attīstīt arī apbūvi ar visaugstāko
    intensitāti.
  • Pazemes telpas izmantošana
    transporta infrastruktūras attīstībai un pilsētvides kvalitātes celšanai
    virszemes līmenī. Visuzskatāmākie piemēri ir veiktais Antverpenes
    centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekts, kurā ir vairāki pazemes
    līmeņi, Ģentes centrālās stacijas un tai pieguļošās apkaimes reģenerācijas
    projekts, tuneļi (tai skaitā gājēju) un daudzās apakšzemes autostāvvietas.
  • Domājot par bieži vien
    problemātiskajām attiecībām starp Rīgas Brīvostas īstenoto darbību un
    attīstības iecerēm un Brīvostai pieguļošajām dzīvojamām apkaimēm, labs
    piemērs šķita Antverpenes pilsēta, kurā ļoti uzskatāmi varēja redzēt kvalitatīvas
    un dinamiskas pilsētas līdzāspastāvēšanu ar lielmēroga industriālajiem un
    ostas rajoniem, tādējādi nodrošinot gan pilsētvides kvalitāti, gan
    pilsētas ekonomisko dzīvotspēju. Šajā kontekstā Rīgai būtu jāturpina
    iecerētais attiecībā uz ostas saimnieciskās darbības koncentrēšanu un tās
    virzīšanu tālāk prom no pilsētas centra tuvāk Daugavas ietekai jūrā.
  • Sadarbība starp pašvaldību
    un valsti lielu infrastruktūras projektu īstenošanā (piemēram, Ziemeļu
    savienojums Antverpenē jeb Ziemeļu koridors Rīgā). Šī sadarbība Flandrijā
    izpaužas ne tikai kā tiesisks atbalsts pašvaldību projektu īstenošanai,
    bet arī kā finansiāls un projektu vadības atbalsts no valsts puses,
    izvērtējot konkrētā projekta mērogu un ietekmi uz reģiona attīstību.

Kopumā braucienu vērtējam kā
ļoti noderīgu, gan no izziņas, gan kontaktu, gan jaunu ideju viedokļa. Kā
būtiskāko ieteikumu mēs izdalītu ideju par Rīgas attīstības plāna pilnveidošanu
vai pārstrādāšanu, attīstot to par telpisku struktūrplānu, tai skaitā grafiski
norādot un aprakstot prioritārās attīstības teritorijas un projektus, un
attiecīgi izveidojot atbilstošu īstenošanas shēmu šīs politikas īstenošanai
praksē (skatīt piemēru no Antverpenes struktūras).

Mums bija prieks un gandarījums
par komunikāciju ar projektā Radi Rīgu
iesaistītajiem Latvijas arhitektiem un plānotājiem, kas brauciena laikā bija
iespējama daudz brīvākā un radošākā atmosfērā nekā tas būtu iespējams ikdienā.
Šāda veida komunikācija nodrošina savstarpēju izpratni par publiskā un privātā
sektora sadarbību kvalitatīvas pilsētvides projektu attīstībai. Pilsētas
attīstības departaments arī turpmāk aktīvi līdzdarbosies projekta Radi Rīgu realizācijas nodrošināšanā.



Braucienā iegūtā informācija un
pieredze būtu sadalāma trīs atsevišķos blokos:

 

1.      
Iegūta jauna pieredze un
informācija par divu lielāko Flandrijas reģiona pilsētu — Antverpenes un Ģentes
attīstības un telpiskās plānošanas jautājumiem, kas daudzējādā ziņā var būt
noderīga veicinot arī Rīgas pilsētas attīstību

2.      
Iegūta informācija par
Flandrijas reģiona telpiskās plānošanas politiku, kas ir izteikti vērsta uz
galveno attīstības centru stiprināšanu un apbūves kompaktuma veicināšanu. Ar
par telpisko plānošanu atbildīgās Flandrijas reģiona ministrijas (Iekšlietu
ministrija) pārstāvjiem uzsāktas sarunas par interesi un iespējām attīstīt
kopīgus sadarbības projektus pilsētvides attīstības jomā;

3.      
Izmantota lieliska iespēja
komunicēt par Rīgas pilsētas attīstības un plānošanas jautājumiem ar
aktīvākajiem viedokļu paudējiem no Latvijas privātā sektora arhitektu un
plānotāju vides, tādējādi iegūstot gan jaunus kontaktus, gan mazinot
informatīvo plaisu starp Rīgas domes īstenoto pilsētas attīstības politiku un
ārpus Rīgas domes institūcijām strādājošo speciālistu viedokļiem par to, gan
iezīmējot konkrētas turpmākās sadarbības aprises (piemēram, aktīvāka viedokļu
apmaiņa un speciālistu viedokļu uzklausīšana ārpus projektu un plānošanas
dokumentu oficiālo sabiedrisko apspriešanu ietvara).

 

Kopumā jāvērtē, ka pieredzes
apmaiņas brauciens bija noorganizēts ļoti augstā līmenī ar ārkārtīgi piesātinātu
tikšanos, prezentāciju un tematisko apskates objektu programmu. Ņemot vērā sava
darba un kompetences specifiku, galveno uzmanību vērsām tieši uz pilsētas
plānošanas jautājumu risināšanu, gan organizatorisko, gan pilsēttelpas
kvalitātes aspektu ietvaros.

 

Ir būtiski atzīmēt, ka
pilsētplānošanas kontekstā vēsturiski Ģentes situācija kardināli atšķīrās no
Antverpenes. Ģentē jau ilgstoši ir tikusi piekopta pārdomāta pilsētplānošanas
politika, kas ir acīmredzama arī pašreizējā pilsētas telpiskajā kompozīcijā,
kamēr Antverpenē visaptveroša un sistemātiska pieeja pilsētas plānošanā no
pašvaldības puses tika aizsākta tikai 20. gs. 90. gados. Attiecīgi pilsētai ir
jāsaskaras ar daudz vairāk dažādiem izaicinājumiem un sarežģītākiem
risinājumiem pilsētvides uzlabošanā un dzīves kvalitātes celšanā iedzīvotājiem
kopumā. Tādējādi Antverpeni var lielā mērā salīdzināt ar Rīgu un iedvesmoties
kādā veidā ir iespējams dažādus pilsētas attīstības un pilsētplānošanas
jautājumus risināt vidē, kurā ~80% no visiem īpašumiem ir privāti, ir ļoti
liela iedzīvotāju sociālā dažādība, ir plašas un dinamiskas industriālās un
ostas teritorijas un nav dziļu sakņu visaptverošai pilsētas attīstības
politikai, kurā turklāt aktīvi tiktu iesaistīti arī iedzīvotāji.

 

20. gs. 90. gados aizsākās
aktīva Antverpenes pilsētas administratīvās pārvaldes restrukturizācija, kas
lielā mērā bija vērsta uz skaidrākas un visaptverošākas pilsētas attīstības
politikas nodrošināšanu. Šajā periodā, piemēram, tika izveidota Pilsētas
arhitekta institūcija, Plānošanas nodaļa, tika īstenotas pirmās apkaimju
revitalizācijas programmas u.tml. 2003.gadā šī restrukturizācija iegāja jau
nākamajā līmenī, domājot par risinājumiem kā efektīvāk virzīt pilsētas
attīstību, tai skaitā vēl aktīvāk iesaistot profesionāļus un sabiedrību dažādu
ar pilsētas attīstību saistītu lēmumu pieņemšanā. Pašas būtiskākās izmaiņas
bija tādas, ka tika savstarpēji nodalītas telpiskās plānošanas /
pilsētplānošanas un konkrētu programmu un projektu īstenošanas kompetences.
Pilsētplānošanas jautājumu risināšana tika deleģēta pašvaldības
Pilsētplānošanas pārvaldei (sastāvdaļa no Pilsētas attīstības departamenta, kas
risina arī mobilitātes jautājumus), kas, piemēram, ir atbildīga par pilsētas
struktūrplāna un mobilitātes plāna sagatavošanu un īstenošanas pārraudzību.
Vienlaicīgi tika ieviesti arī operacionālie instrumenti definētās politikas
īstenošanai — nodibinātas divas autonomas pašvaldības aģentūras, tādējādi
nodrošinot daudz neatkarīgāku darbības veidu, kas balstīts uz skaidrām
vienošanām, deleģējumiem un budžetiem. Šīs divas pašvaldības aģentūras ir AG Stadsplanning, kuras uzdevums ir
vadīt un īstenot konkrētus pilsētas struktūrplānā definētos projektus, un AG VESPA, kuras uzdevums ir funkcionēt
kā sabiedriskais nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai, tai skaitā
koordinējot papildus finanšu resursu, Eiropas Savienības fondu un subsīdiju
piesaisti. Papildus pastāv vēl divas nozīmīgas institūcijas, kuras palīdz vadīt
un īstenot pilsētplānošanas un attīstības procesus Antverpenē — t.i. Pilsētas
arhitekta birojs, kas ir tieši padots pilsētas mēram un funkcionē kā vidutājs
starp mēru un pārējām iesaistītajām institūcijām / sabiedrību pilsētplānošanas
procesos, kā arī Telpiskās plānošanas padome, kas sastāv no dažādiem atzītiem
speciālistiem telpiskās plānošanas jomā, kuri nav pašvaldības darbinieku, bet
kuriem par darbošanos šajā padomē pašvaldība maksā simbolisku atlīdzību.
Padomes funkcijas ir nodrošināt neatkarīgu profesionālu vērtējumu un sniegt
padomus saistībā ar telpiskās plānošanas jautājumu risināšanu gan Pilsētas
arhitekta birojam, gan Pilsētplānošanas pārvaldei, gan, nepieciešamības
gadījumā, arī abām iepriekšminētajām pašvaldības aģentūrām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Antverpenes pilsētas attīstības un plānošanas jautājumu risināšanas organizatoriskā
struktūra

 

Bija patiešām prieks dzirdēt
tikai pozitīvas atsauksmes (gan no Pilsētas arhitekta (viņa vizītes laikā Rīgā
š.g. vasarā), gan Telpiskās plānošanas padomes vadītāja, gan Pilsētplānošanas
pārvaldes vadītājas, gan AG Stadsplanning
vadītāja) par šādas sistēmas darbību un tās efektivitāti, kā arī spēju nonākt
līdz vienotam viedoklim dažādos sarežģītos jautājumos. Uzskatām, ka Rīgas
pašvaldībai ir visas iespējas izveidot ja ne gluži tādu pašu, tad vismaz
pamatprincipos līdzīgu pārvaldes sistēmu pilsētplānošanas un projektu
īstenošanas kontekstā, bet kā ļoti svarīgs nosacījums tam būtu struktūrplāna
uzbūves principu ieviešana pilsētas stratēģiskajos plānošanas dokumentos un
finansējuma piešķiršanā šajā struktūrplānā definēto projektu/programmu un
prioritāšu ieviešanā.

 

Gan Ģentē, gan Antverpenē
pilsētas telpiskais struktūrplāns ir gan kā vīzijas, gan rīcībpolitikas
dokuments, kurš turklāt ir salīdzinoši viegli arī uztverams. Pie tam
struktūrplāni ir tematiski, tie atbilst pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. To
ieviešana notiek definējot prioritārās teritorijas un realizējot
enkurprojektus. Neredzam nekādas juridiskas problēmas šādu pieeju īstenot arī
Rīgas pašvaldībā, vēl jo vairāk pēc jaunā Teritorijas attīstības plānošanas
likuma stāšanās spēkā. Struktūrplāna līmenī netiek pielietots precīzs mērogs,
bet to jāuztver kā politisku plānu, kurš izklāstīts gan telpiski vizuālā, gan
tekstuālā veidā.

 

Atsevišķas citas atziņas par
Flandrijas pieredzi, kas var noderēt Rīgai, risinot dažādus ar pilsētas
attīstību saistītus jautājumus:

  • Iedzīvotājiem ir liela ietekme lielo projektu
    realizācijā, jo plānošana notiek gan reģiona, gan pilsētas, gan vietējo
    apkaimju līmenī (community based
    planning
    ). Piemēram, Ģentē pašvaldība deleģē tā saucamos apkaimju
    menedžerus, kas diskutē ar iedzīvotājiem un attīstītājiem par pieņemamāko
    projekta risinājumu. Projektos, kuros pilsēta, jau pašā sākumā nepieļauj
    atkāpes vienā vai otrā virzienā, sabiedrības iesaistes pasākumi tiek
    aizstāti ar daudz vienkāršākiem sabiedrības informēšanas pasākumiem. Šāda
    pieeja ikvienam rada labāku izpratni par reālajām iespējām ietekmēt
    projekta gaitu un risinājumus.
  • Neskatoties uz lielo apbūves blīvumu un
    situāciju, kad lielākā daļa zemju atrodas privātīpašnieku rokās, Flandrijas
    pilsētu pašvaldības ir spējušas rast risinājumus privāto zemju un īpašumu
    ekspropriēšanai, lai varētu veidot publisko telpu un/vai sabiedrībai
    nozīmīgus projektus.
  • Publiskajam sektoram ir liela nozīme degradēto
    teritoriju revitalizācijā. Flandrijas valdība lielajām pilsētām piedāvā
    grantu konkursu. Projektu pieteikumiem jāatbilst 2 nosacījumiem:

    • tām jāatbilst vismaz apkaimes līmenim un jādod
      jauna dinamika šai teritorijai;
    • jāpiesaista viens vai vairāki privātā sektora
      pārstāvji ~ min. 30% kopfinasējuma.
  • Pastāv arī tā saucamie koncepta granti, kurus
    atvēl ekspertiem, kas palīdz izstrādāt pilsētas telpisko vīziju.
  • Zinot Latvijas negatīvo pieredzi, īpaši unikāls
    šķita rezultāts Antverpenes pašvaldības un valsts dzelzceļa kompānijas
    sadarbībai. Pēc apmēram vienu gadu ilgām diskusijām dzelzceļa kompānija
    par 1 eiro pārdeva pilsētai ~19 ha savas teritorijas, kas jau vairākus
    gadus bija pamesta un netika vairs izmantota savām iepriekšējām funkcijām
    dzelzceļa kravu šķirošanai, pārkraušanai un uzglabāšanai. Šajā teritorijā
    pašvaldība, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, izveidoja plašu parku Spoor Nord ar aktīvās un pasīvās
    rekreācijas iespējām. Savukārt atlikušos ~6 ha dzelzceļa zemes pašvaldība
    atļāva attīstīt pašai dzelzceļa kompānijai kā Eurostation kompleksu — biznesa kvartāla projektu ar augstu
    apbūves intensitāti.
  • Flandrijā ar plānošanas palīdzību tiek risināti
    un regulēti visdažādākā profila jautājumi. Kā viens no
    netradicionālākajiem piemēriem varētu tikt minēts Antverpenes «sarkano
    lukturu» kvartāls, kur starp dažādiem izklaides iestādījumiem plānoti tiek
    novietotas veselības pārbaudes, sabiedriskās kārtības uzturēšanas u.c.
    sabiedriskās iestādes, kā arī augstā līmenī tiek uzturēta publiskās
    ārtelpas kvalitāte, tādā veidā paaugstinot kvartāla drošību un prestižu.
    Saistot šo pieredzi ar Rīgas plānošanu, iespējams, nākotnē varētu rast
    efektīvu un veiksmīgu risinājumu azartspēļu industrijas iestāžu
    lokalizēšanai.
  • Flandrijā redzētie sociālo māju projekti
    tehniski atstāja ļoti labu iespaidu, taču tā kā šajās mājās netiek
    paralēli atvēlētas platības arī ekonomiski turīgākiem iedzīvotājiem,
    norisinās iedzīvotāju segregācija un tas atstāj negatīvu iespaidu arī uz
    pilsētvides kvalitāti. Pēc iespējas arī Rīgai būtu jāmēģina izvairīties no
    šādas kļūdas atkārtošanas, lai gan tas nebūt nav viegls uzdevums.
  • Daudzfunkcionāla ūdensmalu attīstība. Kopumā
    redzētie ūdensmalu projekti ir mazāk ambiciozi kā piemēram Amsterdamā vai
    Kopenhāgenā, tomēr atzīmējami likās uz tiltiem speciāli veidoti
    skatupunkti, kas dod iespēju iedzīvotājiem baudīt plašu pilsētas ainavu.
    Ievērības cienīga ir arī Ģentes pašvaldības iniciatīva atdzīvināt vairākus
    pilsētas kanālus, kas pēckara periodā tika aizbērti, izveidojot tur
    autostāvvietas un citas funkcijas.
  • Prioritāte gājējiem, velosipēdistiem un
    sabiedriskajam transportam, ieviešot ne tikai motivējošos, bet arī
    ierobežojošos pasākumus privātā autotransporta izmantošanai pilsētas
    centrā. Inovatīvs likās tā saucamais «sarkanā paklāja» risinājums — ar
    sarkanu bruģi noklātas ielas, kur velobraucējiem ir galvenā prioritāte,
    bet pilnībā neizslēdzot no satiksmes pārējos dalībniekus. Daudzviet un jo
    īpaši uz vietējās nozīmes ielām ir mākslīgi sašaurināti ielu profili,
    izveidoti dažādas ģeometrijas ātrumu ierobežojoši vaļņi, izvietotas puķu
    dobes u.tml., tādējādi samazinot šo ielu pievilcību jebkāda veida tranzīta
    satiksmei, kopumā veicinot pilsētvides uzlabošanos un tās draudzīgumu
    iedzīvotājiem.
  • Flāmu plānotāji uzskata, ka teritorijām ap
    dzelzceļa stacijām ir augstākais jeb A-novietojums, jo tie ir daudzveidīgi
    un ērti sasniedzami punkti, un tāpēc ap tiem ir visdārgākie īpašumi un ir
    pamatoti attīstīt arī apbūvi ar visaugstāko intensitāti.
  • Pazemes telpas izmantošana transporta
    infrastruktūras attīstībai un pilsētvides kvalitātes celšanai virszemes
    līmenī. Visuzskatāmākie piemēri ir veiktais Antverpenes centrālās
    dzelzceļa stacijas pārbūves projekts, kurā ir vairāki pazemes līmeņi,
    Ģentes centrālās stacijas un tai pieguļošās apkaimes reģenerācijas
    projekts, tuneļi (tai skaitā gājēju) un daudzās apakšzemes autostāvvietas.
  • Domājot par bieži vien problemātiskajām
    attiecībām starp Rīgas Brīvostas īstenoto darbību un attīstības iecerēm un
    Brīvostai pieguļošajām dzīvojamām apkaimēm, labs piemērs šķita Antverpenes
    pilsēta, kurā ļoti uzskatāmi varēja redzēt kvalitatīvas un dinamiskas
    pilsētas līdzāspastāvēšanu ar lielmēroga industriālajiem un ostas
    rajoniem, tādējādi nodrošinot gan pilsētvides kvalitāti, gan pilsētas
    ekonomisko dzīvotspēju. Šajā kontekstā Rīgai būtu jāturpina iecerētais
    attiecībā uz ostas saimnieciskās darbības koncentrēšanu un tās virzīšanu
    tālāk prom no pilsētas centra tuvāk Daugavas ietekai jūrā.
  • Sadarbība starp pašvaldību un valsti lielu
    infrastruktūras projektu īstenošanā (piemēram, Ziemeļu savienojums
    Antverpenē jeb Ziemeļu koridors Rīgā). Šī sadarbība Flandrijā izpaužas ne
    tikai kā tiesisks atbalsts pašvaldību projektu īstenošanai, bet arī kā
    finansiāls un projektu vadības atbalsts no valsts puses, izvērtējot
    konkrētā projekta mērogu un ietekmi uz reģiona attīstību.

 

Kopumā braucienu vērtējam kā
ļoti noderīgu, gan no izziņas, gan kontaktu, gan jaunu ideju viedokļa. Kā
būtiskāko ieteikumu mēs izdalītu ideju par Rīgas attīstības plāna pilnveidošanu
vai pārstrādāšanu, attīstot to par telpisku struktūrplānu, tai skaitā grafiski
norādot un aprakstot prioritārās attīstības teritorijas un projektus, un
attiecīgi izveidojot atbilstošu īstenošanas shēmu šīs politikas īstenošanai
praksē (skatīt piemēru no Antverpenes struktūras).

 

Mums bija prieks un gandarījums
par komunikāciju ar projektā Radi Rīgu
iesaistītajiem Latvijas arhitektiem un plānotājiem, kas brauciena laikā bija
iespējama daudz brīvākā un radošākā atmosfērā nekā tas būtu iespējams ikdienā.
Šāda veida komunikācija nodrošina savstarpēju izpratni par publiskā un privātā
sektora sadarbību kvalitatīvas pilsētvides projektu attīstībai. Pilsētas
attīstības departaments arī turpmāk aktīvi līdzdarbosies projekta Radi Rīgu realizācijas nodrošināšanā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
6 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
V.D.

Paldies Andim un Guntaram par šo rakstu, visaptverošu izklāstu un svaigām idejām. Arī biju šajā braucienā, dažas domas: Šādam salīdzinājumam starp Antverpeni un Rīgu varu piekrist, lai arī ir dažas krasas atšķirības – man likās, ka Antverpene ir daudz blīvāk apdzīvota, atšķirīgas transporta sistēmas, diezgan dažādas pilsētnieku attieksme, kaut vai uz socializēšanās nepieciešamību ikdienā un privāto telpu, tāpat sociālā daudzveidība –tomēr dažādas, Rīgā – lielākas galējības it īpaši attiecībā uz mazturīgajiem, tieši šāda iedzīvotāju slāņu segregācija tik tiešām ir problēma, ne tikai Rīgai un piekrītu, ka šim jautājumam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Šajā sakarā es gan īsti nesapratu Jūsu domu… Lasīt vairāk »

Mr Pink Eyes

Tā doma bija, ka sociālās mājas, lai gan kvalitatīvas, tomēr veido noslēgtas kopienas Antverpenē. Ja daļu dzīvokļu no sociālās mājas atvēlē vidusslānim, savstarpējā integrācija būtu lielāka. Mums jau Dreiliņos tā pati kļūda.

V.D.

Jā, bet man kā reiz arī nav skaidrs, ko Jūs saprotat ar sociālām mājām un kādā veidā (atbilstoši LV Likumam „par sociālām mājām…”) jūs iedomājaties „atvēlēt” daļu dzīvokļu turīgākam iedzīvotāju slānim? Varbūt es kaut ko nesaprotu, varbūt tas kāds jauns "mixed-style" sociālo māju tips ?

V.D.

Paldies Andim un Guntaram par šo rakstu, visaptverošu izklāstu un svaigām idejām. Arī biju šajā braucienā, dažas domas: Šādam salīdzinājumam starp Antverpeni un Rīgu varu piekrist, lai arī ir dažas krasas atšķirības – man likās, ka Antverpene ir daudz blīvāk apdzīvota, atšķirīgas transporta sistēmas, diezgan dažādas pilsētnieku attieksme, kaut vai uz socializēšanās nepieciešamību ikdienā un privāto telpu, tāpat sociālā daudzveidība –tomēr dažādas, Rīgā – lielākas galējības it īpaši attiecībā uz mazturīgajiem, tieši šāda iedzīvotāju slāņu segregācija tik tiešām ir problēma, ne tikai Rīgai un piekrītu, ka šim jautājumam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Šajā sakarā es gan īsti nesapratu Jūsu domu… Lasīt vairāk »

Mr Pink Eyes

Tā doma bija, ka sociālās mājas, lai gan kvalitatīvas, tomēr veido noslēgtas kopienas Antverpenē. Ja daļu dzīvokļu no sociālās mājas atvēlē vidusslānim, savstarpējā integrācija būtu lielāka. Mums jau Dreiliņos tā pati kļūda.

V.D.

Jā, bet man kā reiz arī nav skaidrs, ko Jūs saprotat ar sociālām mājām un kādā veidā (atbilstoši LV Likumam „par sociālām mājām…”) jūs iedomājaties „atvēlēt” daļu dzīvokļu turīgākam iedzīvotāju slānim? Varbūt es kaut ko nesaprotu, varbūt tas kāds jauns "mixed-style" sociālo māju tips ?

6
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x