Atbildot uz Jura Paegles vēstuli, A4D aicināja savu viedokli par Rīgas transporta problēmām izteikt profesionāļiem, kam ir tiešā saistība ar transporta plānošanu. Viedokļus izsaka Sigurds Grava, Edgars Bērziņš un Pēteris Ratas.
Sigurds Grava
Kolumbijas universitāte
Apraksts par Vīnes sistēmu ir visumā pareizs, bet transporta speciālisti neuzskata šo vairāk par labāko piemēru. Ir arī bīstami kopēt kādas citas pilsētas sniegumu bez pilnīgas vietējās situācijas izpratnes. Piemēram, Rīgā, bez finansiālām un fiziskām grūtībām, kas saistītas ar divlīmeņu krustojumiem, UNESCO Heritage Site prasības vienkārši to neatļautu. Nepiekrītu arī domām par motorizēto spēkratu neaizskaramību.
Edgars Bērziņš
Arhitekts un pilsētplānotājs
Domāju, ka nav korekti salīdzināt Rīgas un Vīnes transporta sistēmas, kur pēdējā jau no 1924.gada (metro) attīstībā ir aizgājusi pa citu ceļu.
Transporta problēmām nav atrisinājuma, ir tikai vairāk vai mazāk veiksmīgi risinājumi. Nav nevienas lielākas pilsētas, kura uzskatītu, ka problēmu nav. Par tām tad arī varētu diskutēt. Taču mūsu problēma, manuprāt, ir tā, ka mēs vēl neesam gatavi saprast situāciju pēc būtības. Arī JP faktiski aicina atkārtot citur pieļautās kļūdas, piemēram, graut pilsētas vēsturisko struktūru ar divlīmeņu krustojumiem, kas vienalga neatrisinās problēmas.
Mūsu situācija nav nekas unikāls. Ir daudz pilsētu, kas izgājušas cauri automobilizācijas līmeņa kāpumam, cerot rast atrisinājumu, tomēr rezultātā atziņa, ka labas transporta sistēmas pamatā ir: sakārtots maģistrālo ielu tīkls (ar iespējami maksimālo ievadu un izvadu skaitu no pilsētas), augsta sabiedriskā transporta attīstības pakāpe un prioritāte, satiksmes nomierināšanas pasākumu komplekss. Pie mums šajā jomā pagaidām, vismaz tā liekas, ir pilnīga bezdarbība vai “gumijas stiepšana”, ja neskaita plānošanas jomu. Tāpēc, varbūt diskusijas uzsākšanai vajadzētu kādu transporta plānotāja ierosmi vai redzējumu (kas mums draud). Jo jautājums, manuprāt, būtībā nereducējas uz ko darīt? vai kā darīt?, bet kāpēc neesam gatavi darīt? vai kāpēc nedarām?
Pēteris Ratas
Arhitekts
Tā ir taisnība par to, ka nākotnē transporta vienību skaits pieaugs un ir nepieciešama labāka ceļu infrastruktūra pilsētā. Tomēr mums vienlaicīgi ir jādomā par individuālā transporta ietekmi uz pilsētvidi.
Sabiedriskais vai individuālais transports? Patiesi, no vienas puses, cilvēkiem ir pieaugoša vēlme pēc lielākas personiskās mobilitātes – personiskā transporta. Personiskais auto ir pasaules iedzīvotāju lielākās daļas vēlmes objekts, kas asociējās ar personisko kustības brīvību un ekonomiskā statusa apliecinājumu. No otras puses, lai uzlabotu pilsētas vides kvalitāti un samazinātu dabas piesārņojumu, ir jāveicina sabiedriskā transporta lietošana. Sabiedriskais transports nekad pilnībā nevarēs aizstāt personiskos spēkratus. Tā ir realitāte. Tomēr ir iespējams ierobežot to lietošanu un to ietekmi pilsētu centros un satiksmē starp pilsētu centriem. Lai tas notiktu, par to ir jārūpējas pilsētas plānotājiem un izpildvarai.
Rīga automašīnām jeb gājējiem? Individuālā auto transporta loma pilsētā var būt atšķirīga un tā nosaka tās attīstību. Piemēram, ASV pilsētās, kur valda automašīnas, šo pilsētu tēls un uzbūve ir izteikti pielāgota tām. Tajās ir zems apbūves blīvums, ko veido savrupmāju apbūve un koncentrēti iepirkšanās un biroju centri. Atšķirīgi, daudzās Rietumeiropas pilsētās, kur pašvaldībām ir lielāka rīcības spēja, pilsētu centri ir labi pielāgoti gājēju un sabiedriskā transporta lietotājiem. Tajās ir lielāks apbūves blīvums, sabiedriskais transports ir ērti izvietots un saslēgts vienotā tīklā, un ir velosipēdu joslas. Sabiedriskais transports ir jādotē no nodokļu maksātāju līdzekļiem (tas praktiski nekad nav rentabls). Dzīves kvalitāte šādā vidē ir ļoti patīkama. Tātad pastāv sakarība starp pilsētas vides formu un individuālo automašīnu lomu tajās. Kurp dodas Rīga? Ar katru jaunu savrupmāju ciematu, ar katru iepirkšanās un biroju centru lielceļa malā, mūsu mīļā pilsēta attīstās pēc savrupmāju pilsētu scenārija. Vai mēs to gribam?
Vai daudzlīmeņu autoceļi ir slikti? Sabiedrība ir bijība no lielām būvēm, kas parādās un dominē apkārtējā. Pilsētas automaģistrāles un daudzlīmeņu krustojumi bieži degradē tām pieguļošo vidi. Tajā pat laikā, ja šādas maģistrāles ir pareizi izplānotas un novietotas atbilstošās vietās, tad – pirmkārt, var mazināt to iespaidu uz vidi; otrkārt, var atvieglot un samazināt auto kustību pārējās pilsētas daļās. Šādas maģistrāles izņem tranzīta satiksmi no pilsētas ielām (tas atvieglo sabiedriskā transporta kustību). Izveidojot divlīmeņu krustojumus uz pilsētas ielām, kur tas ir piemērots, kustības ātrums palielinās. Ja transports kustās ātrāk, tad tas īsāku laiku atrodas pilsētas ielās (tas neattiecās uz ātrbraukšanas psihopātiem, kuriem nevajag būt uz ielām vispār). Katrā šādā projektā ir rūpīgi jāapsver tās ietekme uz pilsētvidi un jāizveido labs ainavas risinājums. Piemēram, Štutgartē (Vācijā) automaģistrāles krusto pilsētas centru zem zemes. Tās vizuāli nebojā tās tēlu un būtiski samazina automašīnu klātbūtni pilsētvidē.
Jebkurā gadījumā, uzlabojot ielu satiksmes cirkulāciju Rīgā, iegūs gan sabiedriskā transporta gan individuālo spēkratu, gan arī saimnieciskā transporta lietotāji, kas nodrošina pilsētas uzņēmumu pastāvēšanu. Bet vai daudzlīmeņu automaģistrāles un krustojumi ir vienīgais veids, kā to panākt? Pastāv arī paralēli risinājumi. Piemēram, stipri ierobežojot automašīnu stāvēšanu uz ielām, vienlaicīgi izveidojot daudzlīmeņu maksas stāvvietas piemērotās vietās, varētu uzlabot ielu caurlaišanas kapacitāti. Ja, piemēram, ieviestu maksu par iebraukšanu pilsētas centrā, kā tas ir Londonā, tad pilsētai būtu līdzekļi uzlabot sabiedrisko transportu. Lai mēs būtiski uzlabotu kustību pilsētā, ir nepieciešams šādu risinājumu kopums. Liela daļa šādu risinājumi gan ir ārpus mūsu (arhitektu) kompetences un par tiem labāk jāprasa transporta plānotājiem. Arhitekti var piedalīties veidojot ērtas sabiedriskā transporta terminālu ēkas, pieturas vietas, un patīkamu ielas vides dizainu gājējiem. Ja Rīgas plānotāji, arhitekti, un pilsētas dome rīkotos saskaņoti, tad nākotnē cilvēku pārvietošanās Rīgā kļūtu tikpat ērta kā Vīnē.
