Epidēmija neizbēgami ietekmē visu dzīvi. Šobrīd ir pagājušas tikai nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu Eiropas valstu ir ieviesta ārkārtas situācija, kas lielā mērā apstādinājusi ekonomiku. Arhitektūra gan atšķiras no krīzes smagāk skartajām nozarēm — aviopārvadājumu, tūrisma, ēdināšanas vai izklaides industrijām, tomēr neatraujami ir saistīta ar kopējo tautsaimniecības stāvokli.
Reaģējot uz aktuālo situāciju, A4D uzrunāja virkni arhitektu biroju vadītājus, aicinot paust pirmās pārdomas, pieredzi un secinājumus par darba organizēšanu COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos. Šī ir drīzāk tāda kā ekspresaptauja, netiecoties pēc rūpīgi izsvērtām atbildēm un analītiskiem pārskatiem, jo šobrīd pagājušas vēl tikai pilnas divas nedēļas, kopš ārkārtējā stāvokļa ieviešanas, taču ir skaidrs, ka situācija turpināsies vēl vismaz kādu laiku.
Jautājumi un tēmas, uz kuriem atbildēt aicināja A4D:
- Cik liela daļa biroja darbinieku šobrīd strādā (vai – tiek plānots tuvākajā laikā) attālināti?
- Vai situācija jau ir paguvusi iespaidot pasūtījumus?
- Kā tiek organizēti (vai plānoti tuvākajā laikā) citi arhitekta darba aspekti (tikšanās ar klientiem, ar inženieriem, skaņošanas utml.)?
- Vai apsveriet darbinieku atlaišanu / pusslodzes ieviešanu?
- Un papildus — varbūt ir jau kādas šī brīža atziņas vai prognozes, — par krīzes ietekmi uz arhitekta darbu, biroja organizāciju, profesiju, varbūt — uz visu nozari, sabiedrību kopumā?
Atsaucība aptaujai izrādījās pat lielāka, nekā gaidīts, apstiprinot, ka arhitektus šī tēma nepārprotami nodarbina un, noteikti, ir vērtīgi uzklausīt un lasīt citu domas.
Pēteris Bajārs
OUTOFBOX
OOB visiem darbiniekiem ir ieteicis #paliecmajas politiku. To izmanto gan tikai puse, — klaigājoši bērni, pašdisciplīnas trūkums, pārāk mazs attālums līdz ledusskapja durvīm daļai licis atgriezties biroja telpās, atzīstot, ka tur tomēr ir vieglāk koncentrēties darbam.
Tā kā OOB jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes praktizē mākoņa struktūru — gan lielajos projektos, gan konkursos aktīvi tiek piesaistīti outosource pakalpojumi, kā arī pēdējo gadu laikā pašu praktizētā pāreja uz paperless arhitektūru — digitālās prezentācijas, autoruzraudzības dokumenti planšetē — ir veicinājušas digitālo rīku un cloud servisu izmantošanu. Sākot ar biroja datus dublējošu vienmēr un visur pieejamu Mycloud serveri, domu apmaiņu — Dropbox paper, skicēm — Morpholio Trace, līdz šobrīd aktuālajiem Zoom konferences zvaniem.
Līdz ar to var teikt, ka vienīgais COVID-19 krīzes apgrūtinājums ir paša cīņa ar prokrastināciju, kā arī iknedēļas biroja piektdienas alus dzeršanas pārcelšana virtuālā vidē.
Kārlis Bedrītis
KB ARCHITECTURE
Darbinieki strādā attālināti, šobrīd birojā esmu viens. Visā biroja ēkā darbojas tikai pāris cilvēki. Situācija ir paguvusi ietekmēt pasūtījumus, kavējas maksājumi par padarītiem projektēšanas darbiem. Birojs šobrīd vēl darbojas pie esošajiem projektiem. Nedrošība klientos jūtama, visos. Pozitīvi, ka šonedēļ tomēr parādījušies pāris jauni objekti.
Labi ka paspējām ieviest BIS. Uzlabojumi, protams, ir vajadzīgi, bet vismaz ir platforma no kuras var pietiekami ātri un distancēti darboties. Objekta apmeklējums, lai labāk izprastu, ir neizbēgams. Ar klientiem vienreiz tomēr tiekamies klātienē birojā vai uz vietas objektā.
Darbiniekus atlaist neplānoju! Iespējama algas samazināšanās, atkarīgs no klientiem. Jāskatās, protams, kā attīstās situācija.
Par nākotni — procesi digitalizēsies vēl vairāk un, domāju, ka arī arhitektiem jābūt radošiem izmantojot jaunākās tehnoloģijas savos darbos. Par pašu krīzi nemāku spriest, tā noteikti skars lielu daļu sabiedrības daļas. Katrā ziņa liekas, ka cilvēki vismaz tuvākajā laikā tāpat kaut ko darīs, būvēs utt., līdz ar to vismaz patreizējās likumdošanas ietvaros arhitekts vēl būs nepieciešams!
Gatis Didrihsons
DIDRIHSONS ARHITEKTI
Lielākā daļa birojā mums pārvietojas ar velosipēdu vai personīgo auto — strādājam uz vietas, bet piesardzīgāk, protams. Daži, kas atkarīgi no sabiedriskā transporta vai arī dzīvo kopā ar vecākiem cilvēkiem, kā arī viens, kas bija ārzemēs, — tie attālināti. Viss IT ir labi saslēgts vienotā serverī. Tikšanās ar partneriem un pasūtītājiem notiek attālināti (Microsoft Teams, Zoom …)
Situācija ar pasūtījumiem principā nav mainījusies. Šajā laikā bija sakrituši daudzi plānotie darbi un viss notiek. Tikai viens pasūtītājs lūdza nedaudz iepauzēt — nesākt projektēšanas darbus (nevis ko apturēt), jo jātiek skaidrībā ar sabiedriskas būves programmu. Bet visi saprot, ka labāk būt gataviem ar projektiem uz brīdi, kad tirgus atdzīvosies. Es pat varētu teikt, ka ir otrādi, — ir interese sadarīt šobrīd lietas, kas ir uz papīra.
Sapulces un tikšanās, — šis gan ir attālināti. Mierīgi var tikt galā. Būves apmeklējumi … — šobrīd jau maskas sākam lietot.
Par darbiniekiem, — gluži pretēji. Tiklīdz tiksim jaunās telpās un būs vietas, izsludināsim dažas vakances. Pirmkārt biroja vadītāju – administratori.
Nākotnes prognozes ir “slidena lieta”, — ko mēs cilvēki daudz vispār zinām? Varam minēt, —domāju mājokļa nozīme tikai pieaugs (no sēdēšanas mājās). Būs pieprasījums pēc dzīvojamām telpām — pieejama, cieņpilna, ar pārdomātu plānojumu, saikni ar ārtelpu (balkoni, terases, dārzs), noturīga, gaumīgi risināta. Par luksus segmentu … — nezinu gan. Kvalitātes izpratne pamainīsies, ārišķības vairs nebūs modē, vismaz kādu laiku. Kopumā pasaules patēriņš kritīsies, skaidrs, bet par tiem pašiem birojiem domājot, — tie joprojām būs nepieciešami. Visdrīzāk attālinātais darbs procentos pieaugs, bet, teiksim, 20…25% laika no mājām (darbā trīs, četras dienas) un arī atkarībā no specializācijas. Tomēr cilvēkiem ir svarīga socializācija un arī kreativitātes līmenis labāks būs strādājot kopā (ražīguma rādītāji gan varētu otrādi atšķirties). Mēs esam dinamiska kompānija un ilgtermiņā neredzam priekšrocības darbam no mājām, viss tik strauji mainās, ka jābūt šeit klāt notikumu virpulī.
Zaiga Gaile
ZAIGAS GAILES BIROJS
Visi strādājam un darba pietiek. Vislabākais, ko var darīt, lai neiegrimtu grūtsirdībā, ir darboties, tas novērš domas no apokaliptiskās situācijas. Arī koncentrācijas nometnēs izdzīvoja nevis fiziski spēcīgākie, bet tie, kas atrada sev kādu nodarbošanos. Viena mūsu darbiniece ir iesprūdusi Taizemē uz salas, pārējie darbojas.
Liene Jākobsone
SAMPLING
Šobrīd visi strādājam attālināti (jo divi darbinieki marta sākumā bija ārzemēs, tāpēc bija jāpaliek karantīnā, un tā arī joprojām strādājam). Šobrīd jūtam tikai to, ka ir problēmas ar būvmateriālu sagādi no ārzemēm. Ir pāris projekti, ko palūgts iepauzēt.
Tikšanās ar pasūtītājiem, inženieriem notiek virtuāli ar video konferenču palīdzību, skaņošanas pa šīm divām nedēļām vēl neesam veikuši, bet plānojam sniegt caur BIS.
Par darbiniekiem —, cerams, ka tik tālu nenonāksim (jo darbiem atkal atgriežoties iepriekšējā apjomā, būs grūti sadabūt labus darbiniekus), bet ja situācija paliks smagāka, tad tas būs jādara. Pirmo apsvērtu algas pamazināšanu vai pusslodzi.
Kopumā par nākotni nespekulēšu, ceru, ka šī situācija neievilksies.
Rasa Kleina
SAALS
Strādājam attālināti — no mājām. Sapulces un autoruzraudzības sapulces organizējam Skype zvanu formā. Domāju, šī tendence varētu saglabāties arī pēc karantīnas. Priecājos, ka ir ieviesta būvprojektu iesniegšana BIS sistēmā. Izmaiņas pasūtījumos krīze nav radījusi.
Arnis Kleinbergs
ARHIS ARHITEKTI
Birojs jau otro nedēļu funkcionē izmainītā režīmā. Ar kolēģiem vienojāmies par katra personīgu izvēli — strādāt darbā vai no mājām. Šobrīd apmēram 2/3 darbinieku to dara attālināti. Mūsu telpas pilnībā ir slēgtas apmeklētājiem, paši esam informējuši sadarbības partnerus, ka klātienes sapulces neapmeklēsim.
Autoruzraudzības darbus veicam individuāli, izņēmuma gadījumos uz vietas apspriežoties ar būvdarbu vadītāju vai būvuzraugu, bet galvenokārt komunicējot internetā.
Mums jau iepriekš uzkrāta laba pieredze darba jautājumus risināt videokonferencēs, tagad šis apspriežu veids ar inženieriem un pasūtītājiem kļuvis par vienīgo. Vēl, protams, e-pasts un telefons — kopumā sazināšanās un jautājumu risināšanas iespējas produktīvam darbam ir pietiekošas. Pozitīvi, ka domu un informācijas apmaiņa kļuvusi lakoniskāka un konstruktīvāka, līdz ar to laiku taupošāka.
Organizējot attālinātu strādāšanu esam saskārušies ar dažām tehniskām problēmām, kas saistītas ar tīkla programmu izmantošanu, piekļuves ierobežojumu savam serverim, tehnisko nodrošinājumu mājās u.c., bet pamazām atrodam risinājumus un pielāgojamies.
Pašlaik neviens no iesāktajiem projektiem nav apturēts, arī sarunas par dažiem nākotnes darbiem turpinās. Privātais sektors pat nedaudz aktivizējies (varbūt sagadīšanās). Kopumā tomēr jūtama investoru piesardzība un neziņa, kas ir vairāk kā saprotami.
Prognozes neizsakām, bet vismaz nākamo mēnesi gatavojamies strādāt tādā pašā ritmā un atbilstoši situācijai.
Sergejs Ņikiforovs
NAMS
Šobrīd attālināti strādā 20%. Situācija ir atstājusi iespaidu uz pasūtījumiem. Ar klientiem un inženieriem darbojamies attālināti un, ievērojot mums saistošos lēmumus. Darbinieku skaita samazināšanu šobrīd neapsveram.
Nākotnē, izskatās, daudz kas mainīsies.
Juris Poga
ARHITEKTA J. POGAS BIROJS
Šobrīd 50—75 % strādā attālināti. Tieksme ir samazināt nepieciešamību lieki iet ielās.
Par pasūtījumiem — vēl pāragri spriest. Var prognozēt, ka privātie apstāsies, bet pašvaldību — atkarībā no finansējums (ja ir ES līdzfinansējums, tad pagaidām ir cerība, ka turpināsies, bet var arī pagarināties realizācijas termiņi). Kad vīruss sāks acīmredzami apsīkt, tad varēs jau saprast.
Formālās attiecības ar klientiem un inženieriem notiek sarakstē, vajadzības gadījumā ar e-parakstiem. Uz būves būvnieki joprojām visu grib saņemt parakstītu dzīvajā. Plānošanas uz būves notiek retāk, ja notiek, tad vairāk kā apgaita, lai nav jāsēž pie saspiesti pie viena galda.
Darbiniekus atlaist samazināt negribētos. Bet visu izšķirs turpmākā sērgas attīstība gan Latvijā, gan arī pasaulē (nedzīvojam izolēti).
Šī situācija piespiedīs būvprojektu dokumentāciju skaņot, apstiprināt, vadīt attālināti, elektroniskā vidē. Pamats tam ir, atliek tikai attīstīt prasmes. Ceru, ka parakstu “kolekcionēšana” drīz vien aizies pagātnē. Taisnība ir tiem, ka pēc COVID-19 dzīve būs savādāka. Varu piekrist arī tiem, kas atzīmē, ka šis periods vairos uzticību speciālistiem. Arhitektus pieskaitu pie speciālistiem.
Gvido Princis
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA BIROJS
Rīgas pilsētas arhitekta biros ārkārtējās situācijas laikā galvenokārt strādā attālināti. Klātienes tikšanās ar klientiem un sadarbības partneriem izslēdzam pilnībā. Mūsu galveno uzdevumu, t.i. atbalstīt pašvaldības darbu arhitektūras jomā sniedzot padomus, ieteikumu un atzinumus turpinām pildīt bez ierobežojumiem, protams, pirmajās nedēļās ir arī ierasto procesu nobīdes. Pamatā varam darboties attālināti, saņemt un apstrādāt informāciju, analizēt iesniegtos priekšlikumus un sagatavot atzinumus, to tehniski pieļauj mūsu tehnoloģijas. Attālinātas sanāksmes un diskusijas, arī attālināta Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija ir jaunums mūsu ikdienā. Tas patreiz aizņem padaudz laika organizēšanā un iespēju apzināšanā, tomēr jau pirmie piemēri ir pozitīvi!
Ir skaidrs, ka attālinātais darbs un attālināta sadarbība iekaro mūsu ikdienu un, ka izaicinājums ir ne tikai rutīnas maiņa un datu drošība, bet ir arī skaidrs ka kopā virzīsim un piedzīvosim izmaiņas dažādu ikdienas procesu hard un soft pārvaldēs.
Miķelis Putrāms
MADE ARHITEKTI
Strādājam pamīšus birojā tikai uz konkrētu darbu izdarīšanu, pēc iespējas mazāk satiekoties. Dažus darbus veicam no mājām. Efektivitāte un mērķtiecība ir lielāka, bet komunikācija ir grūtāka. Privātie pasūtījumi uz jautājuma zīmes, publiskie lēnāk bet turpinās.
Sajūta ir tāda, ka nekad vairs nebūs kā iepriekš un arhitekta pārspīlētās funkcijas mazināsies dodot vietu pragmātiskai profesijas izpausmei.
Dāvids Rubins
DR ARHITEKTI
Man birojā ir divi darbinieki, es strādāju birojā, kolēģis attālināti (nedzīvo Rīgā). Apsveru pusslodzes ieviešanu. Jauni pasūtījumi nav ienākuši, ir iesniegti piedāvājumi, bet pasūtītāji pagaidām nogaida, kā mainīsies situācija.
Saskaņošana notiek BIS sistēmā, pēc iespējas komunicējam attālināti. Līgumi, dokumenti tiek nosūtīti pa epastu, parakstīti ar elektronisko parakstu. Šobrīd var labi komunicēt bez satikšanās klātienē.
Par nākotni —, manuprāt, būs ievērojams kritums būvniecības nozarē, t.sk. projektēšanā.
Antra Saknīte
DEPO PROJEKTS
Attālināti strādā 4/5 darbinieku. Klienti šobrīd iesaldē esošus projektus, neslēdz sagatavotus līgumus par jauniem darbiem, kā arī uzsver, ka jāpārskata darbu izmaksas.
Tikšanās, sapulces, kuras iespējams, notiek ar videokonferenču palīdzību, t.sk. būvsapulces. Skaņošana nemainās — caur BIS — bet vēl lēnāk (pārslogota).
Darbiniekiem lūdzam precīzi rakstīt darba stundas, iepriekš noslodzes grafiku saskaņojot ar vad. arhitektiem. Pagaidām nekvalificējamies dīkstāves pabalsta saņemšanai, bet, ja apgrozījums strauji kritīsies, to darīsim. Ja darbi izsīks, vienosimies ar darbiniekiem atbilstoši likumdošanas prasībām.
Pagaidām tikai var novērot, ka darbs attālināti iet lēnāk, prasa vairāk laika uz konferenču sarīkošanu, sazvanīšanos u.t.t. gan no klienta, gan projektētāju puses, bet termiņi un izmaksas nemainās (klients pat vēlas samazināt tās, loģiski). Skaidrs, ka ekonomika iekritīs dziļā bedrē, mūsu nozare tai līdzi. Paredzu un ceru, ka sabiedrība pārkārtos savas vērtības un ieradumus.
Ivars Šļivka
IVARA ŠĻIVKAS BIROJS
Attālināti no mājām strādā lielākā daļa. Biroju agrākajā režīmā apmeklēju es un vēl viens darbinieks. Epizodiski uz kādu dienu ierodas vēl viens, kā sarunājam. Tagad pilnībā no mājām strādā trīs pilna laika un viens pusslodzes cilvēks. Vēl tiek dots atvaļinājums lietvedei, kura līdz šim nāca 1-2 dienas nedēļā. Grāmatvede, kura līdz šim ieradās reizi nedēļā, tagad nāk laikā, kad neviena nav, tieši nesatiekamies.
Par pasūtījumiem —, nu, viens simptoms ir. Jauna pasūtījuma līgums, par kuru jau bijām galīgi vienojušies, kaut kā pailgi ir iestrēdzis pasūtītāja juristu departamentā. Bet varbūt, ka ir citi iemesli. Otrs — šī attālinātā darbošanās tomēr ietekmē produktivitāti un arī kvalitātes kontroli. Līdz ar to palielinās stress par mūsu saistību izpildi. Tai pat laikā, būvēs un arī tekošajos grafikos neviens investors nekādus termiņus vēl nepārceļ.
Ar klientiem un inženieriem — pagaidām iztiekam ar attālinātu saziņu, izņemot atsevišķu papīru nodošanu no rokas rokā, ja savādāk nevar. Tiek ietekmēta inženierrisinājumu skaņošana, jo dienesti nesniedz attālinātas konsultācijas. Ar Rīgas būvvaldi nezinu, nav bijusi pēdējās nedēļās vajadzība.
Darbinieku atlaišanu šobrīd vēl neplānoju, bet situācija var strauji mainīties. Domāju, šāds jautājums mums varētu pacelties, ātrākais, maija beigās.
Nākotne — ļoti plaša un arī smeldzīga tēma. Bet ārpus konteksta par šī brīža situāciju.
Liels paldies par rakstu un visu atbildēm, tiešām interesanti lasīt, ceru uz otro daļu. Patika arī tas, ka daži konkrēti nosauc, kādus IT risinājumus lieto šajā laikā, vērtīga informācija.
Galvenais nelietojiet Zoom aplikāciju.
Kāpēc? Manuprāt, tīri foršs tas Zoom, man patīk.
Tā ir daļēji Ķīnā (apmēram puse programmētāju) izstrādāta aplikācija ar diezgan brīvu traktējumu ka viņi nodrošina jūsu sarunu konfidencialitāti.
Gribētos lai biroju vadītāji atbildētu uz jautājumu – kāda būs arhitektu profesija un darba lauks pēc krīzes? Krīze būs ilga un smaga un šis ir tikai sākums. Šobrīd mēģinu modelēt situāciju, bet nepadodas, – pārāk daudz nezināmo. Tā viena atziņa gan ir – jāpadomā par cash, jo krīzes eskalācija drūmākajā scenārijā sāk noārdīt sociālos institūtus un “barības ķēdes”. Cerams gan ka tik tālu nenonāks.
Dieviņš zina ko dara. Situācija ļoti interesanta, jo mēs nezinām priecāties vai skumt, kad daudzu tautu cilvēku dvēseles viņam ir vērtīgākas par mūsējām, jo paņem savām vajadzībām pirmās. Cinismu situācijā var kliedēt pastaiga kapos ar gadu skaitļu lasījumiem , domāt vai neesam viņiem parādā.
Pirms kādas neēdļas sēdēju ar sievasmāti, malkojot džinu ar toniku, spriedelējot, par to vai šī epidēmija ir TRAKA vai STULBA. Es perliecināju sievasmāti par pēdējo, jo šķita, ka visa mūsu “attīstītā” sabiedriba ar tehnoloģijām un zinātnem ir pamatīgi piekauta attiecibā uz tādu mikroskopisko radījumu kā Covid-19. Tā vien likās, ka esam bezgala nesagatavoti šai epidēmijai. Tomēr gan lasot A4d publikāciju, gan arī turpinot prātošanu par traku/stulbu epidemiju, man ir jāatzīst, ka tehnoloģija ko pēdējo 20 gadu laika esam ieguvuši, ir pat vairak ka spējīga mūs pielāgot jaunajai realitātei. Pirms 20 gadiem internetis bija pat vairāk kā švaks. Pirms 20 gadiem,… Lasīt vairāk »
Eskalējas situācija ar BIS, elektroniski iesniegtās problēmas netiek risinātas nedēļām ilgi, sazvanot izrādās, ka ir tikai VIENS darbinieks, kas nodarbojas ar mūsu visu problēmām šajā sistēmā.
…tātad, būs jāmaksā nodeva, kaut kur pie 500 euro par vienu administratīvo procesu…
Esmu pārsteigta – manas bažas, ka BIS nobruks februārī, nav piepildījušās. Dikti bremzīgāk, bet strādā arī Covid ērā. Un cik labi, ka tā! Un, ja tik tiešām visu risina tikai viens cilvēks, es stāvus viņam applaudēju (ar šito nastu katru vakaru iet gulēt, ka viss balstās tik uz viņa pleciem…)!
Būtu jau dikti interesanti, ja te A4D būtu kāds raksts par BIS, varbūt arī Covid ēras pieredzes ziņā.
Tas ko vajadzētu saprast – ar Covid-19 cilvēka privātums, brīvība beidzas. Tiek ieviestas izsekošanas sistēmas un vispārēja kontrole, seju atpazīšanas sistēmas utt. Lielais Brālis no Orvela romāna jau klauvē pie visu durvīm. Ar BIS tieši tas pats – visi projekti ir kā uz delnas, jebkurš no spēka struktūrām tos var apskatīt, pagrozīt un tevi pačakarēt. Un kontroli pār sabiedrību pēc Covid-19 beigām diez vai kāds gribēs atdot. Bet mēs jau savu brīvību atdevām būvniekiem ar nesenajiem grozījumiem, labprātīgi – tā kā skrūves tikai piegriezīs aizvien stingrāk.
Arhis izdevies saņemt būvatļauju Preses nama kvartālam. Būs arī Polo laukums;-) Izskatās tīri labi. Varbūt Arhis var ielikt savas skices un aprakstu – pamācību – kā dabūt līdzīgu objektu cauri birokrātijas tīklam un savas atdziņas – kāpēc mums radīts tāds vairākpakāpju spriedelēšanas process. Pieļauju, ka ne tikai Miķelim, bet visiem varētu būt pamācoši. Katrā ziņā izskatās ļoti labi pirmajā acu uzmetienā : https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/vizualizacija-sanemta-buvatlauja-preses-nama-kvartala-projektam.d?id=52078189
Bet vispār nav skaidrs – kas, a4d.lv vecbiedri, notiek? Ingurds jau pusgadu vismaz pazudis, Vents – kādu gadu, Andis – arī komentēšanas intensitāte nekāda, sola kaut kādus eiro sakasīt lai Miķeli atutotu, Arnis – arī tādi vārgi morzes ābeces signāli, dažreiz uz replikām vispār neatbild, Renārs – gandrīz nepiedalās, Pēteris – nebūs taču plašu veikalā apmaldījies, Andris Ģ nav redzēts veselu mūžību, Lejnieku tēvs arī. Nerunājot par tiem, kas apvainojušies – Reinis, miķelis 😉 Uldis, Lielais Andrs, nu un viss ZG birojs līdz pat mazajam runcītim, nu un protams Visvaldis, pie kura regulāri Kuzņecovs sapņos atnāk, nokrāvies ar porcelāna formām,… Lasīt vairāk »
Nu beidzot esi sasniedzis vēlamo rezultātu, esi viens savā Džentelmeņu klubā!! Cheers!
Nu kura apvainoto klana tad Tu? Nedomāju ka latviešu pašapziņa ir tik viegli ietekmējama, kur nu vēl no Miķeļa vientieša meimurojumiem. Pie vainas būs kas cits.
Visām lietām un parādībām ir dzīves cikls. Cerīgais sākums, ražīgais dzīves posms un nozēlojams noriets. Arī Miķelim. Uz rietošajiem apvainoties nav jēgas.
Nu pag, par Miķeli kā reizi runa negāja. Kur tad ir pareizie, jaunie, uzlecošie? Ko sakarīgu ir nokomentējuši, cik blogus sarakstījuši, cik kritiskas piezīmes atstājuši? Par dzīves ciklu piekrītu, manis šeit gandrīz pavisam vairs nav – agrāk intensitāte bija lielāka. Bet par apvainojušos brālību gan ne. Biezu lūpu uzmetušie gan līdz diskusijām nenolaižas, tā naudas mašīna, kas regulāri izprintē zaļos, ir jāuzmana. Tā kā izteikšu apgalvojumu – latviešu arhitekts visvairāk mīl izrādīties, nesmādē labi nopelnīt, nespēlē fair play, ir iedomīgs, par kopējo vidi un telpu nedomā, pin intrigas un mīl sēdēt prezidijā, ieņemot vienalga kādu amatu, ieraugot bagātnieku, izkūst, ieraugot… Lasīt vairāk »
Augstprātīgi, pašpārliecināti un galu galā stulbi! Kā jau teicu- ar Tevi diskutēt vairs nav vērts. Adievu, pagājušais laiks!
Sveicināts, jaunais laiks! Kāda tad ir programma, mērķi, ētiskās nostādnes? Ko domā par Arhitektūru, likumdošanu, būvniecības procesu, LAS, izglītību? Kā izskatāmies uz kaimiņu, pasaules fona? Kas īsti ir ilgtspēja, arhitektu ētika, pašorganizēšanās? utt. Brīdī kad vienas durvis aizveras, otras atveras…
Es ļoti ceru, ka durvis atvērsies un aroganci, lobismu, agresīvo personīgo aizvānojumu uz pasauli un dažiem tās iedzivotājiem, nomainīs argumentēta, cieņpilna un vienkārši, saistoša ,diskusija par arhitektūru. Nekā personīga, kaut kam jāpazūd, lai vietā nāktu kas cits.
Nu protams, tikai ir aizdomas, ka būs klusums, jo ja nebūsi pamanījis ir bijis periods un pat vairāki mēneši, kad Miķelis bija kluss kā kaps. Tā kā vari atkal iegatavot trīs saujas smilšu. No savas puses apsolu Angļu Džentlmeņa kluba pēdējās sērijas, kas būs veltītas Arhitektūras likumam. Bet Tavs bēru pūtēja orķestra mēģinājums bija labs, es arĪ apraudājos un pieslapināju savu raibo žaketes kabataslakatiņu…
P.S. Cieņpilna attieksme pret Arhitektūru – tas ir Fair Play, apņemšanās neizmantot pazīšanos Būvvaldē, lai bīdītu savas intereses, tā ir nevis nemitīga vienam otru slavināšana, bet kritisks skats uz izdarīto, tā ir cieņa pret kolēģiem, bez mēģinājumiem atņemt tiem viņu darbu, tā nav izrādīšanās, bet iedziļināšanās procesos, tas ir atklātums par jautājumiem, kas skar visus arhitektus, nevis normatīvo aktu projektu slēpšana. Cieņpilna attieksme pret Arhitektūru nav pakaļā līšana naudai, bet kritiska naudas turētāja vēlmju izvērtēšana, domājot par sabiedrības interesēm, tas nav mērķis apmierināt tikai naudas intereses, bet sabalansēt tās ar sabiedrības interesēm. Cieņpilna attieksme pret arhitektūru – tā ir ietveroša… Lasīt vairāk »