Rīgas pilsētas arhitekta birojs tiks saglabāts un tiks pastiprināta tā loma arhitektūras kvalitātes uzraudzībā — tā piektdien, 20. janvārī informēja domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vadītā darba grupa, kas bija izveidota, lai lemtu par pašvaldības aģentūras tālāko darbu un tai piešķiramām funkcijām. Drīzumā tiks izsludināts konkurss uz biroja vadītāja vietu.
Darba grupa noteica, ka:
– birojs tiek saglabāts
– tas paliek iepriekšējā formā kā pašvaldības aģentūra
– biroja darbība tiek paplašināta, t. sk. dubultojot darbinieku skaitu,
– uz biroja direktora vietu tiks sludināts konkurss.
Darba grupa arī lēma, ka nepieciešams novērst Rīgas pilsētas arhitektu biroja kompetences dublēšanos ar Pilsētas attīstības departamentu un Rīgas pilsētas būvvaldi.
Pilsētas arhitektu birojam turpmāk ir arī savas kompetences robežās jāsniedz pakalpojumi pašvaldībai, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām projektu īstenošanas procesā, izvērtējot arhitektūras kvalitāti, kā arī jāpiedalās Rīgas arhitektūras sasniegumu un vērtību popularizēšanā.
Konkursā uz pilsētas arhitekta biroja vadītāja vietu pretendentiem tiks izvirzītas prasības — akadēmiskā augstākā izglītība arhitektūrā, pieredze administratīvā amatā, izpratne par arhitektūras nozari, labas zināšanas par šīs jomas normatīvo regulējumu, labas svešvalodu zināšanas un starptautiskas sadarbības pieredze.
Vai kads zina kada ir pilsetas arhitekta loma? Ar ko shis birojs nodarbosies? Domaju, jebkuram nodoklu maksatajam ir interesanti, ka tiek izlietoti pashvaldibas lidzekli un ari cik efektivi strada pilsetas parvalde. Shaja gadijuma shis ir svarigi arhitektiem, jo shis institucijas nosaukumaa ir sasaiste ar musu profesiju. Tatad mums ir pienakums uzdot jautajumus un noskaidrot – kas tas ir? Augstak minetaja raksta ir isi mineta pilsetas arhitekta loma. Bet rodas vairak jautajumu neka atbildes: 1. “savas kompetences robežās jāsniedz pakalpojumi” – un ko darit ja kompetences nav (mes jau vel nezinam kas uzvares konkursa)? Kas tas ir par kompetencem?… Lasīt vairāk »
Tā arī nav iespējams saprast ko šī kolēģija darīs- ja spriedīs par arhitektūru , tad kāda nozīme vairs būvvaldes n-tajiem arhitektiem? Kādas īsti funkcijas šim mistiskajam nodibinājumam, ko tas aizbietos vai papildinās, cik rekomendējoši obligāti būs šīs komisijas lēmumi. Kas būs šajā institūcijā, un pēc kādiem principiem izvēlēsies lēmējus, vai paplašinātā sastāvā nozīmē vēl kādu žurnālistu/attīstītāju/būvnieku, kas it kā pārstāv sabiedrības intereses, vai vēl kādu arhiteku? Ja vēl kādu arhitektu, tad ar ko izvēlētais būs labāks par to, kuram tie padomi tiks izsniegti. Un vispār , neviens likums neparedz, ka kāds neadministratīvs dibinājums var regulēt būvniecību, ja nu vienīgi būvvaldes… Lasīt vairāk »
Kolēģija bija trekno gadu produkts un kā kaut kur izteicās AS palīdzēja atsijāt "lielās bietes". Kolēģijā dažādos laikos darbojās tādi "arhitekti" kā Māris Saukāns, Andris Kreislers, Māris Gailis un citi. Vairāk vai mazāk tas viss tika darīts Rīgas telpiskās vides interesēs, protams ar tādu čomisku piesitienu. Jaunais veidojums acīmredzot nomainīs neērtos kolēģijas locekļus pret lojāliem amerikistiem un gaidāmas kapitāla "lielās dzīres". Laikam jau jāsagaida viss "lieliskā septiņnieka" saraksts un tad arhitektu sabiedrībai jāizsaka viedoklis. Attiecībā uz leģimitāti – agrāk nebija, bet baidos ka amerikisti izdomās savu lojalitātes shēmu. Vakar bija labs stāsts par Voldemortu, vai tikai līdzīga strukturizācija nedraud jaunajam… Lasīt vairāk »
Nu nezinu kāpēc Tev liekas , ka iepriekšējos gados kāds atsijāja lielās bietas. Pieļauju, ka par to var būt dažadi viedokli, un katram sava biete laba liekas. Un arī stāsts par kolēģija darbojās telpiskās vides interesēs, tāds aiz matiem pievilkts. Nu pasaki, kāpēc parādījas Šarlotes / Brīvības sturis, kas neatbilst nekādiem noteikumiem, arī Galerija Rīga plakanās jumta terases un smieklīgi apbūvētā mazmājiņa Dzirnavu ielā, kāpēc koncertzāle ir uz AB dambja, kur nekad nevarēs piebraukt, kāpēc bez konkursa konkursa piedāvājam darbus ārzemniekiem- gan Operu, gan Strēlnieku laukumā, gan Modernās mākslas muzeju, tas viss tā mūsu pašu labā? Un pamatjautājums, vai tomēr… Lasīt vairāk »
Vai pilsētas arhitekta birojs veidojas par Amerika būvniecības politbiroju?
A kas tad cits tas visu laiku bija, jeb kādam iluzija, ka ameriks maksāja par to, ko vinam nevajag?
Vai kads zina kada ir pilsetas arhitekta loma? Ar ko shis birojs nodarbosies? Domaju, jebkuram nodoklu maksatajam ir interesanti, ka tiek izlietoti pashvaldibas lidzekli un ari cik efektivi strada pilsetas parvalde. Shaja gadijuma shis ir svarigi arhitektiem, jo shis institucijas nosaukumaa ir sasaiste ar musu profesiju. Tatad mums ir pienakums uzdot jautajumus un noskaidrot – kas tas ir? Augstak minetaja raksta ir isi mineta pilsetas arhitekta loma. Bet rodas vairak jautajumu neka atbildes: 1. “savas kompetences robežās jāsniedz pakalpojumi” – un ko darit ja kompetences nav (mes jau vel nezinam kas uzvares konkursa)? Kas tas ir par kompetencem?… Lasīt vairāk »
Tā arī nav iespējams saprast ko šī kolēģija darīs- ja spriedīs par arhitektūru , tad kāda nozīme vairs būvvaldes n-tajiem arhitektiem? Kādas īsti funkcijas šim mistiskajam nodibinājumam, ko tas aizbietos vai papildinās, cik rekomendējoši obligāti būs šīs komisijas lēmumi. Kas būs šajā institūcijā, un pēc kādiem principiem izvēlēsies lēmējus, vai paplašinātā sastāvā nozīmē vēl kādu žurnālistu/attīstītāju/būvnieku, kas it kā pārstāv sabiedrības intereses, vai vēl kādu arhiteku? Ja vēl kādu arhitektu, tad ar ko izvēlētais būs labāks par to, kuram tie padomi tiks izsniegti. Un vispār , neviens likums neparedz, ka kāds neadministratīvs dibinājums var regulēt būvniecību, ja nu vienīgi būvvaldes… Lasīt vairāk »
Kolēģija bija trekno gadu produkts un kā kaut kur izteicās AS palīdzēja atsijāt "lielās bietes". Kolēģijā dažādos laikos darbojās tādi "arhitekti" kā Māris Saukāns, Andris Kreislers, Māris Gailis un citi. Vairāk vai mazāk tas viss tika darīts Rīgas telpiskās vides interesēs, protams ar tādu čomisku piesitienu. Jaunais veidojums acīmredzot nomainīs neērtos kolēģijas locekļus pret lojāliem amerikistiem un gaidāmas kapitāla "lielās dzīres". Laikam jau jāsagaida viss "lieliskā septiņnieka" saraksts un tad arhitektu sabiedrībai jāizsaka viedoklis. Attiecībā uz leģimitāti – agrāk nebija, bet baidos ka amerikisti izdomās savu lojalitātes shēmu. Vakar bija labs stāsts par Voldemortu, vai tikai līdzīga strukturizācija nedraud jaunajam… Lasīt vairāk »
Nu nezinu kāpēc Tev liekas , ka iepriekšējos gados kāds atsijāja lielās bietas. Pieļauju, ka par to var būt dažadi viedokli, un katram sava biete laba liekas. Un arī stāsts par kolēģija darbojās telpiskās vides interesēs, tāds aiz matiem pievilkts. Nu pasaki, kāpēc parādījas Šarlotes / Brīvības sturis, kas neatbilst nekādiem noteikumiem, arī Galerija Rīga plakanās jumta terases un smieklīgi apbūvētā mazmājiņa Dzirnavu ielā, kāpēc koncertzāle ir uz AB dambja, kur nekad nevarēs piebraukt, kāpēc bez konkursa konkursa piedāvājam darbus ārzemniekiem- gan Operu, gan Strēlnieku laukumā, gan Modernās mākslas muzeju, tas viss tā mūsu pašu labā? Un pamatjautājums, vai tomēr… Lasīt vairāk »
Vai pilsētas arhitekta birojs veidojas par Amerika būvniecības politbiroju?
A kas tad cits tas visu laiku bija, jeb kādam iluzija, ka ameriks maksāja par to, ko vinam nevajag?