Tuvojoties Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa termiņam, arhitektu vidū risinās spraigas diskusijas par to cik godīgs un pieņemams ir šāds konkurss, kurā uzvarētājam netiek solītas tiesības īstenot savu projektu. Pēc Valsts drošības dienesta iniciatīvas izstrādāt projektu minimālā būvprojekta stadijā varēšot tikai ar tādu uzņēmumu, kas var nodrošināt industriālā drošības sertifikāta. Šāda prasība ir pretrunā ar labas konkursu prakses vadlīnijām, ko savulaik pieņēmusi Latvijas Arhitektu savienība. Kamēr skaidrs viedoklis no LAS puses vēl tiek gaidīts, ar atklātu vēstuli klajā nākusi virkne biroju, vienojoties nostājā, ka “dalība šai konkursā ir ne vien arhitekta ētikas un profesionālas rīcības kodeksa pārkāpums, bet arī arhitekta pašcieņu un profesionālo vidi degradējoša rīcība”.
Par Saeimas konkursu
Iepazīstoties ar Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa Nolikumu (turpmāk – Nolikums), daudzi arhitekti vērsa uzmanību uz faktu, ka metu konkursa uzvarētājs nesaņem tiesības slēgt līgumu par turpmāko būvprojekta, vai, vismaz, Būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi. Šīs tiesības nākotnē varēs iegūt jebkurš cits būvkomersants (?), kurš atbildīs šobrīd vēl nezināmām kvalifikācijas prasībām un piedalīsies vēl nenosauktā procedūrā, kurā kā galvenais kritērijs ir izvirzīts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.
Diemžēl konkursa Nolikuma izstrādē bez Pasūtītāja – VAS Valsts Nekustamie īpašumi un ēkas Lietotāja – Latvijas Republikas Saeimas, ir piedalījusies arī Latvijas Arhitektu savienība (LAS), kas cita starpā ir deleģējusi Konkursa žūrijas pārstāvi.
Tomēr, konkursa Nolikumā ir konstatējamas būtiskas atkāpes no LAS Konkursu organizēšanas Vadlīnijām un Ētikas kodeksa:
- Saeimas nama atjaunošanas konkurss, atbilstoši Nolikumam, ir Metu konkurss., kura mērķis, atbilstoši Vadlīnijām, ir: atrast labāko projektu starp iesniegtajiem projektiem, atbilstoši konkursa nolikumā definētajam uzdevumam un programmas prasībām, kā arī rast sadarbības partneri – konkursa uzvarētāju, kuram konkursa Pasūtītājs pēc konkursa beigām pasūta projektu, ..Savukārt Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa Nolikums nosaka, ka (p.2.14.): Metu konkursa norises rezultātā Konkursa dalībnieki automātiski neiegūst iepirkuma līguma slēgšanas tiesības Konkursa objekta projektēšanai, bet gan tiks rīkota atsevišķa iepirkuma procedūra, kurā būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības līguma slēgšanas tiesības būs iespējams iegūt, iesniedzot kvalifikācijas un drošības prasībām (detalizētas drošības prasības būvprojekta izstrādes iepirkumam tiks sagatavotas pēc metu konkursa rezultātiem) atbilstošu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atsevišķā iepirkumu procedūrā.Secīgi, Konkursa Nolikums nerespektē Metu konkursa uzvarētāja autortiesības jo Konkursa nolikumā nav ietverta informācija par autora līdzdalības veidu konkursa projekta tālākajā izstrādē un īstenošanā, kā arī par autortiesību turpmāko statusu.Tāpat, konkursa nosacījumi neparedz augstas kvalitātes profesionālo pakalpojumu sniegšanu pēc konkursa.
Ņemot vērā, ka Latvijas Arhitektu savienība līdz šim brīdim nav sniegusi paziņojumu par Nolikuma neatbilstību LAS konkursu labas prakses vadlīnijām, vēršam kolēģu uzmanību uz faktu, ka, atbilstoši Latvijas Arhitektu savienības Arhitekta ētikas un profesionālas rīcības kodeksam, kas ir saistošs visiem LAS biedriem un arī visiem sertificētajiem arhitektiem, un kas nosaka, ka Arhitekts nepiedalās projektēšanas vai iepirkuma konkursā un neiesniedz iepirkuma piedāvājumu, ja konkursa noteikumi un piešķiramā līguma nosacījumi neparedz arhitektu intelektuālā īpašuma tiesisko aizsardzību:
Aicinām arhitektus apzināties, ka dalība Saeimas Nama atjaunošanas metu konkursā ir ne vien Arhitekta ētikas un profesionālas rīcības kodeksa pārkāpums, bet arī Arhitekta pašcieņu un profesionālo vidi degradējoša rīcība.
SARMA & NORDE Arhitekti
MARK Arhitekti
A+Sh
Arhitektu birojs AB3D
DEPO Projekts
MADE Arhitekti
ARTEKS Arhitekti
Lejnieku projektēšanas birojs
Lauder Architects
Projektu birojs Grietēns un Kagainis
OUTOFBOX Arhitektūra
ARHIS ARHITEKTI
Didrihsons Arhitekti
1. princips,
J.Pogas birojs
NRJA
AR.4
MUUR Arhitekti
RUUME arhitekti
Sestais stils
Ingurds Lazdiņš
2B ARHITEKT
Nu fun, šitā situācija jau bijusi vismaz 10 reizes, sākot ar LU ēkām Torņkalnā un beidzot ar JRT. Tad nu gan kolēģi gulējuši ziemas miegā. Kur tad bija visas ētikas garie tīstokļi. Latvijas arhitektu vidē ētika neeksistē, jebkurš Jums smaidošu seju atņems darbu. Arī te droši ka uzvarētājs ir zināms. Mežonīgie Rietumi mumsiņās – kurš pirmais izrāva koltu, tas arī dabūja naudas žūksni. Esam postpadomju valsts ar attiecīgu morāli, tā kā moralizēt var tas kurš nekad tā nav darījis. Ja man kāds ir mēģinājis atņemt darbu, esmu to mierīgi atdevis bez jebkādas cīņas. Mazums cilvēks badā, pēdējās bikses ieķīlājis utt.… Lasīt vairāk »
Vai tas, ka iepriekš tā bijis, nozīmē, ka jāturpina klusēt?
Tas ka iepriekš tā bijis, norāda ka nekas nav darīts lietas labā 10-15 gadus. Pirmkārt katram jāatbild uz jautājumu – kāpēc? Marsieši neatlaidos un nesakārtos šo jaitājumu – juridiski te arī piesieties tiem kas piedalās nevar. Pateikt Fui, nenozīmē ka kāds klausīsies. Kādi tad ir reāli soļi, bez “klusā nosodījuma”? Atceros viesnīcas Rīgas priekšlaukuma konkursu, kuru žūrēja faktiski nākošais iepirkuma uzvarētājs un balvas bija trīs sērkociņkastītes uzvarētājiem. Kas tad nu tāds noticis ka visi ar uzaudzētām peisām un apaļajām bebrādas cepurēm nāk pie Arhitektūras Mūra ar savām zīmītēm? Lauza rokas un sauc – taisnību, taisnību! Kā i tā i, ko… Lasīt vairāk »
P.S. Un pirms smērēt papīru, apskatās kā izskatās Latvijas sporta spēļu komandu sporta halle. Līdzīga kā policijas ēka Čiekurkalnā. Kā tas rādās ka mēs ceļam utilitāras būves bez jebkādas arhitektūras. Alabars tad ir ģēnijs salīdzinot ar šo. Bet tur cienītie biroji klusē, nekādas vēstules. Drausmîgi, tā būve izskatās drausmīgi. Rail Baltic – klusums, kaut tā ir megabūve, kas top bez jebkādiem aprēķiniem, neņemot vērā Rīgas vēsturisko centru. Pilsētas arhitekts mums vispār nav vajadzīgs, kad kāda sakarīga diskusija pēdējā laikā ir notikusi? Gati, jopcik, kur tad tas Arhitektūras likums? Tad nolobējām, vai nē? Tas taču kaut ko risināja? Nu protams ne… Lasīt vairāk »
Nesaprotu šo arhitektu cepienu. Jā, protams, jūs ieguldiet savu laiku un resursus ideju radīšanā un konkursa materiālu sagatavošanā, bet ja nolikumā ir konkrēti minēts, ka konkurss ir par ideju, par metu, tad kāpēc tas ir jāmēģina savilkt kopā ar projekta izstrādi. Bieži vien šajos konkursos uzvar mākslinieki, kuru ieceres nav pasūtītājam pieņemamas, nav ekonomiski pamatotas, nav funkcionālas, nav loģiskas, bet jā, varbūt tās ir arhitektoniski skaistas. Jā, šajā gadījumā pasūtītājs ir valsts un līdzekļi ir ierobežoti, konkursos uzvarēs lētākais piedāvājums, bet tad esiet pietiekami radoši, lai ar lētiem risinājumiem sasniegtu labāko rezultātu! Šobrīd konkursos nav absolūti nekādas objektivitātes – pāris… Lasīt vairāk »
Jāni,
Nau jau tā, ka ar to konkursu balvu naudiņu varētu izvilkt dzīvību. Ja tas tā būtu, mums būtu kaudzēm arhitektu, kas to vien darītu, kā ražotu konkursu priekšlikumus. Arhitekti investē savu naudu un laiku, cerībā tikt pie pilnas projekta izstrādes. Tur tad arī iespējams atpelnīt ieguldīto. Viss vienkārši un loģiski.
Varbūt der izlasīt nolikumu, pirms izteikties? Skaistums tur netiek prasīts, toties saskaitīt vecās un jaunās naglas gan.
Latvijā nosaukums metu projekts ir eifēmisms, realitātē tas ir augstā detalizācijas pakāpē izstrādāts MBP ierobežotā apjomā, drīzāk pat BP līmenī.
Pag, pag, tad jau tur ir arī Pasūtītāja vaina. Jo nav tā, ka Pasūtītājs ir bezspēcīgs kādas mistiskas varas priekšā un nevar izvirzīt nevienu pašu prasību. Pasūtītājs nosaka projektēšanas programmu, Pasūtītājs var izvirzīt arī saprātīgas prasības ekonomiski pamatota risinājuma iegūšanai. No Jūsu teiktā izklausās, ka Pasūtītājs izkliedz vēlmi debesīm un tad pār viņa galvu nobirst Mistiski piedāvājumi, ar kuriem tas nezin, ko iesākt. Problēma šajā konkursā ir tāda, ka vispirms tiek prasīts no arhitektiem iesniegt detalizētas, pārdomātas idejas. Un pēc tam tiek izsludināts konkurss par projekta detalizāciju, kura vienīgais kritērijs būs – zemākā cena. Un tad visa sākotnēji pārdomātā iecere… Lasīt vairāk »
Angļu Džentlmeņu klubs. Speciālizlaidums. Berimors savā nodabā spodrināja Štalberga sudraba galda piederumus un dungoja: …Viņi dejoja vienu vasaru, un pēc tam…. Ar vienu acs kaktiņu viņš pamanīja melnu stāvu ieslīdam Cigāru istabā. Viņa monoklī pat nenotrīsēja. Berimors lēni un graciozi devās uz Cigāru istabu un pieliecās pie atslēgas cauruma. Skats ko viņš ieraudzīja viņu apmulsināja, pie lielā angļu riekstkoka rakstāmgalda ar savu kreiso ausi bija pieplacis sers Po. – Ser, ko jūs tur darāt ? – Kuš, Berimor, vai tu zināji ka reizi gadā Saulgriežu laikā šis rakstāmgalds atbild cienījamākājam Kluba loceklim ko darīt? – Un, ser, ko viņš saka?… Lasīt vairāk »