Balso par Bieti 2009!

Apkopojot Bietei iesūtītos priekšlikumus un komentārus, A4D aicina balsot par būvēm, kas ir netīkamas, liekas aplamas un nevietā, kas kaitē publiskajai telpai un degradē pilsētvidi. Aptaujai iesūtītās ēkas un būves ir dažādas, un lasītāju balsojums noteiks, kuras no tām tiks izvirzītas galvenajām balvām un apspriešanai žūrijas lokā.

Muitas ielas apbūve

Pieminekļu aizsardzības institūciju acu priekšā nojaucot vēsturisko, oriģinālo un autentisko divstāvu ēku Muitas ielā 1, tās vietā uzbūvēts biroju komplekss ar apšaubāmu arhitektonisko kvalitāti. Nepamet sajūta, ka projekts tapis ārkārtīgi pavirši, nedomājot ne par kontekstā iederīgām formām, ne materiāliem. Tā ne vien degradē apkārtējo vidi, bet arī neattaisno sevi iekštelpās. Nevarīga arhitekta un liekulīgas pieminekļu aizsardzības un citu iestāžu sadarbības rezultāts.

Tirdzniecības un biroju centrs Lielirbes ielā

Reklāmās dēvēta kā «moderna un izsmalcināta iepirkšanās un darījumu vieta», jaunā ēka ir vairāk nekā 200 m garš korpuss, kas dzīvojamo ēku kompleksu norobežo no apkārtnes, piešķirot pagalmiem atsvešinātības un «slēgto vārtu kopienas» (gated community) auru.

Viesnīca Elizabetes ielā

Viesnīcas tēls konceptuāli iecerēts kā kontrasts esošajai apbūvei, tādējādi izmantojot vienu no triviālākajiem kompozīcijas paņēmieniem. Taču kontrastē ne vien stiklojumi pret apkārtnes mūra ēku fasādēm, — radikāli atšķiras arī jaunās viesnīcas augstums un jumts, apliecinot, ka Rīgas noteikumus par jumtu augstumiem un slīpumiem, ja vajadzīgs, var arī apiet. Viesnīcas piebrauktuves-stāvvietas (kiss & ride) pamanās nozagt to publisko telpu, kas atvēlēta ietvei un ielai.

Savukārt dubultās fasādes ārējās ādas uzkonstruētā nejaušība nav maināma — iegrozītie stikli ir nofiksēti un sastinguši, iespaids par smalku un gudru tehnoloģiju klātbūtni izrādās māns. Līdzīgi ir arī ar tautasdziesmām, kas iecerētas, lai kosmopolītisko ēku piejaucētu Rīgas kontekstam un padarītu latvisku. Uzraksti uz stikla nav drukāti, bet gan uzlīmēti ar līmplēvi. Šī «vietējā tehnoloģiskā nianse» gan ēku dara lētāku, pieļaujot iespēju tautasdziesmas nomainīt kādreiz, kad būs apnikušas.

Augstceltnes Imantā

Jaunāko laiku augstceltnes Imantā it kā tiecas papildināt pirms gadiem divdesmit tapušās sarkano ķieģeļu mājas Anniņmuižas bulvārī, kuras nereti sauktas par interesantākajām un elegantākajām Rīgas dzīvojamajām augstceltnēm. Diemžēl, neskatoties uz būvniecības tehnoloģiju attīstību, nevienas no jaunajām ēkām nespēj sacensties ar eleganci un arī kompleksitāti, ko var ieraudzīt pirmajās Imantas augstceltnēs.

Piecas viena no otras klonētās ēkas ar dēlīšu strīpiņām fasādē reizē apliecina, ka ne arhitekti, ne pilsētas iestādes un pasūtītāji nekā nav iemācījušies no padomju laiku mikrorajonu kļūdām. Māju pudura nosaukums vien nenodrošina metropoles cienīgu pilsētvidi un dzīves apstākļus — kompleksa zemes līmenis ir vienkārši nehumāns un antiurbāns, un to nevar labot daži bērnu rotaļlaukumi. Metropolia izrādās vien kārtējā vertikālā un izolētā suburbia, jo seko mūsdienu Ķīnas pilsētu dzīvojamo rajonu attīstības modelim.

Skanstes virsotnes

Skanstes virsotnes — iemieso Rīgas pēdējo gadu tradīciju, kad pilnīgi vienādas augstceltnes tiek būvētas puduros pa divām, trim vai piecām. Šajā gadījumā bija paredzētas četras, taču īstenotas tikai trīs. Divdesmit četrus stāvus augstās dzīvojamās mājas nevis veido vidi, bet, atgādinot cietoksni, tiecas dominēt pār plašu apkārtni. Tādējādi tās ir kā simbols haotiskajai un suburbānajai Skanstes ielas attīstībai un iespējai, kas palaista garām — radīt mūsdienīgu un cilvēkiem tīkamu pilsētvidi.

Sporta, veselības, izklaides un atpūtas centrs Tērbatas ielā

Jaunā ēka nevis izlabo padrupušo pilsētas audumu, bet ievieš šajā Rīgas vēsturiskā centra kvartālā vēl lielāku haosu un disharmoniju. Nerespektējot būvlaidi un perimetrālo apbūvi, pagalms ēkai atstāts nevis kvartāla iekšpusē, bet pie ielas, kalpojot kā stāvvieta. Tādējādi tā ir vieta un ēka ļaudīm, kuri pārvietojas ar auto no durvīm līdz durvīm. Atbīdījums no ielas arī devis iespēju īstenot arhitekta ambīcijas — kārtējo «stūra akcentu» pavisam jokainā vietā kvartāla vidū.

Jumta izbūve ēkai K.Valdemāra ielā

Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā novērojamās jumta izbūves uzmanību piesaista ar visai griezīgo ēkas sākotnējā eklektisma (?) un tāda kā viegli anahroniska modernisma sajaukumu. Varbūt mazāk kliedzoši tas viss uztvertos, ja jumta izbūves būtu smalkāk veidotas, bez masīvās dzegas un ne tik ļoti sablīvēti. Īpaši uzkrītoši tas ir kopskatā ar vēsturiskajiem «vāzes» formas dekoriem. Arī Mākslas akadēmijas neogotiskā apjoma tuvums, šķiet, izvirza pavisam citas prasības jebkurām «formu saspēlēm».

Draudzes nams Turaidas ielā

Prieka vēsts draudzes nams, kas atgādina sporta zāli vai peldbaseinu, izvietots indiferenti pret Turaidas ielu, atstājot milzu stāvlaukumu priekšā.

Bijušais kinoteātris Zemgale Jelgavā

Ir saprotami centieni piemērot vēsturiskas ēkas jaunai izmantošanai. Taču ir atšķirības veidā, kā tas tiek darīts — cik daudz ēka saglabā vai zaudē no savas sākotnējās struktūras un tēla. Kā zināms, Jelgavā nav pārāk daudz vēsturiskās apbūves. No šī viedokļa Staļina laiku kinoteātris būtu uzskatāms par īpašu kultūrvēsturisku vērtību.

Liekas, pilsēta neapjēdz, ko izdarījusi, atļaujot kinoteātri pārvērst par biroju ēku. Daži agresīvie un kroplīgie jaunievedumi tik ļoti pārvērš ēku, ka grūti atpazīst oriģinālo eleganci. Izskatās, ka arhitekti doto uzdevumu mēģinājuši paveikt, cik nu centīgi spējuši, banka ieguvusi telpas, un piemineklis izpostīts. Līdzīgā gadījumā kādā Rietumeiropas pilsētā šāda ēka noteikti tiktu aizsargāta, ļaujot to izmantot, piemēram, kādām radošām kopienas aktivitātēm, kas dotu labumu pilsētai, nesabojājot ēkas oriģinālo struktūru. Kinoteātris Zemgale pirms un pēc pārbūves.

Viesnīca pie Gaiziņkalna

Pazīstamas ir LIDO īpašnieka ambīcijas un gaume arhitektūras un interjera dekorēšanas jomā. Ir pierasts, ka šie interjeri iederas piepilsētnieciskās situācijās — kā Dzirnavas Krasta ielā vai citas ēstuves lielo iepirkšanās centru iekšienēs. Tādās vizuāli piesātinātās, heterotopiskās vietās nav pat lielas nozīmes vai dekorējums ir ultramoderns vai pseidotautisks. Daudz jocīgāk ieraudzīt šādu radikālu kiču salīdzinoši neskartā lauku vidē. Ķirsona muiža atrodas Latvijas augstākā kalna tuvumā, rosinot aizdomāties par to, kādi būs Latvijas lauki nākotnē un kādas vērtības vēlamies saglabāt.
Ķirsona viesnīca pie Gaiziņkalna

Bastejkalna strautiņa kaskāde

Rekonstruējot vēsturisko Bastejkalna kaskādi, oriģinālais un neuzkrītošais veidojums iznīcināts, aizvietojot to ar vislielākā mērā bezgaumīgiem akmeņu krāvumiem. Ar neatbilstošu būvniecības kvalitāti un izvēlētajiem materiāliem degradēta ainava un būtisku publiskā telpa pašā Rīgas centrā. Bezatbildīga un nekaunīga līdzekļu izšķērdēšana Rīgas publiskajā sejā, kas raksturo domes attieksmi pret publisko ārtelpu pilsētā. Aizvaino vai ikviena rīdzinieka estētiskās jūtas, darot kaunu pilsētai.

Ziedoņdārza strūklakas rekonstrukcija

Oriģinālajai Ziedoņdārza strūklakai (autori: arhitekts Zaķis un tēlnieks Lange, 1939), kas tapa reizē ar parku un darbojās līdz 1987.gadam, deviņdesmitajos gados ticis izstrādāts rekonstrukcijas projekts ar smalki izzīmētām ķirzakām un visām 8 bronzas vardītēm. Rīgas dārzu un parku direktors A.Kalnkaziņš par projektu neesot zinājis, tāpēc strūklaka pagājušajā gadā atjaunota, nosaucot to par remontdarbiem un izbēgot no oficiālas projekta izgatavošanas. Šodien strūklaka ir piemineklis tam, kā astoņas oriģinālas bronzas vardītes transformējas par četrām Ķīnas standarta granīta vardītēm, un tam, kā ķirzakas no vāzes aizbēgušas, laikam jau zemi laimīgo meklējot…

Soliņi pie Operas

Funkcionālisma (sk. Atēnu harta, 1938. gads: «galvenās dzīves funkcijas — dzīvot, strādāt, atpūsties, pārvietoties») aklais pārākums pār pilsētvidi.

Kuras no šīm būvēm Bieti pelnījušas visvairāk?

Vienlakus iespējams nobalsot par trim pretendentiem, taču, ja uzskatāt, ka Bieti pelnījis tikai viens vai divi no kandidātiem, variet atzīmēt arī mazāku skaitu. Balsojums ilgst līdz 5.aprīlim.