Buša bums, baleta festivāls un koru koncerti Rīgā bija populārāki par latviešu arhitektiņu profesionālās līgas saietu. Masu arhitektūras piemērs — viesnīca — pulcēja nepilnīgi informētos biedrus LAS XVII kongresam, kas sākās bez kvoruma un beidzās bez priekšsēdētāja.
Kongresa gaitai nesekoja plašsaziņas mediju pārstāvji. Laikrakstā Diena (2.maijs) rezultātu īsi vēsta tikai LETA. Kongresa dienas Diena (29.aprīlis) notikuma apskatā citē A4D, kura piezīmi par beigto zirgu atrod apollo.lv meklētājs. Citi ziņu portāli atvainojas, ka ieraksts «LAS XVII kongress» nav atrasts!
Oponēju Anda Sīļa negribai «pārvērst A4D par LAS aktualitātes atspoguļojošu mediju». Kāpēc interaktīvajā domu apmaiņas platformā ir jāizvairās daudz runāt par profesionālās organizācijas sāpi? Vai A4D mērķauditorijai LAS ir tie — kaut kādi «viņi»?
Piekrītu Andim, LAS valde jāveido kā komanda no dažādi specializētiem, kā arī vairākus reģionus pārstāvošiem arhitektiem iepriekš definētai LAS darbībai — katrai pozīcijai «vajadzētu piemeklēt atbilstošus, rīcībspējīgus pāris kandidātus», no kuriem veidot vispusīgu sarakstu. Arī Juris Poga kongresā runāja par komandu, kurā ir sastrādāties spējīgi dalībnieki, nevis nejaušs kolēģu «komplekts», kuriem jādarbojas ievēlētajā sastāvā. Šķiet, Juris pieskārās ik personas dabiskās (nosaka raksturs) lomas (ideju ģenerators, padomnieks, vērtētājs, koordinators, izpildītājs u.c.) nozīmei kolektīvā darba produktivitātē. Valdē tika ievēlēti arhitektu «vārdi», kuru segums ir laba, atpazīstama arhitektūra, kuru sabiedriskā aktivitāte var būt sajaukta ar publicitāti (apmeklējums kongresa bukletā!). Labs projektētājs ne vienmēr ir arī aktīvs sabiedrisko pienākumu pildītājs vai profesijai vispārīgu jautājumu lēmējs.
Par nepieciešamajām progresīvajām izmaiņām LAS darbības modelī, ko neapšaubīja ne A4D, ne Diena aptaujātie pirmskongresa cilvēki, pašā kongresā runāja vismazāk. Pareizāk — ne nosprauda, ne izvēlējās minēto nākotnes ceļu. Debates raisījās ap profesijai nemazsvarīgām tēmām — par arhitektūras statusu, reglamentu un grāmatvedību, taču tik vērtā, vienotā filozofiskā stāja izplēnēja katra personiskajā patikā vai nepatikā pret mūsējo vai jūsējo… Vieni nezināja, kam piedāvāt vadīt nezināmo. Otri piedāvājās vadīt piedāvāto. Vieni balsoja par piedāvājumu (Ingurda Lazdiņa modeli), citi par pieprasījumu (Viestura Brieža gribu). Vai vajadzība pēc dāvātā dzimst neziņā, ko prasīt? No A4D aptaujātiem vienīgi Ingurds apstiprināja gatavību kļūt par LAS vadītāju kopā ar vīziju, kas spoguļo vairāku kolēģu viedokļu kopumu. Vienīgais, ko dzirdējām no Viestura, bija — jā. Pārējo viņa vietā solīja arhitekte Ruta Krūskopa.
Pozitīvi, ka no atrunām un apvainojumiem pārpilnā iepriekšējā kongresa šis atšķīrās ar manāmu diskusiju gaisotni. Atvērtība gan iestūrēja pretējā grāvī — cik vienbalsīgs bija kongress par RTU APF studentu iesaistīšanu LAS darbā vai projektētāju darba apmaksu celtniecībā, tik nervozi tika komplektēta valde vai komisijas, priekšsēža kandidāta nosaukšana izvēršot histēriskā viedokļu volejbolā. Neskaitāmās servju maiņās (nosaukšana / atsaukšana) spēlētāju amplitūdā no vadošajiem kolēģiem aktīvajā arhitektūrā vai administrēšanā līdz arhitektiem senioriem un labiem draugiem tika minēti vairāk nekā 15 uzvārdi. Arī to, kuri savu atteikumu jau pamatoja A4D. Taču virtuāli izvirzīto bijušo Liepājas galveno arhitektu Uģi Kauguru nepieminēja, arī profesoru Jāni Krastiņu nē. Mačs beidzās neizšķirti.
Visi visur visādi runā par vienu vajadzību — jaunu LAS modeli un vadību, lūkojot pēc stingrības, pārliecības, cita mehānisma, programmas, attieksmes, radikālas reorganizācijas, terapijas vai pat kaujas. Taču. Vai reformu spēj veikt konservatīvie vai diplomātiskie? Vai pavisam jauno var gaidīt no reiz jau bijušā? Un. Vai nemūkam no tā, ko meklējam? Mulsinoša bija teju koleģiālā vienprātība, kas pārauga vieglprātībā. Ašā revolūcija nenotika. Loģiskas ir sekas — rāms pārejas periods ar pagaidu vadītāju — veterānu Juri Pogu. Priekšlikumi par priekšsēdētāja izvēli vai statūtu grozījumiem LAS XVIII kongresa (sasauks ne vēlāk par 1.oktobri) lēmumiem būs jaunās valdes ziņā. Kā izvēlēties jauno priekšsēdi? Klaušinot divus niča kandidātus? Meklējot atlikušajos? Pierunājot atsacījušos? Sagaidot Jāņa Dripes nenoslogotību vai Kaugura iestāšanos LAS? Ceru, vismaz sanākšanas vietu noorganizēs jau ar veselīgu pašapziņu — tādu, ko aprakstīt vairumam interesentu. Vienalga — slimnīcu, cirku vai tirgu.
Kritiski vērtējama pieeja budžeta palielināšanai, pie vecās kārtības paaugstinot biedru naudas likmi. Līdzīgi LAS XVI kongresā fakultāte ieteica arhitektu izglītības situācijas risināšanu: «Dodiet naudu — uzlabosim!» Ko pirksim? Sliktas vai vēl nepazīstamas ražotnes jauno preci tumšā maisā, bez izskaidrotas lietderības un noilguma termiņa. Lūdzu anotāciju!
