Arhitektūras konsultanti darbu sāk arī Liepājā

Reizē ar jauno pilsētas galveno arhitekti Liepāja ieguva uzlabotu Būvvaldes nolikumu un Būvniecības konsultatīvo padomi (BKP). Teju «jaunā formācija» populārajam vidi veidojošo profesionāļu klubam V—10, kas dzima kā neatkarīga viedokļa nesējs vēl padomju laikos, nozīmē: oficiāli piesaistītus kolēģus— rīdziniekus, regulāras darba sēdes un protokolu. Taču arvien diskusijām būs rekomendējoša, ne saistoša daba. 3.novembrī Domes sēžu zālē notika pirmā Liepājas domes BKP sēde.

Liepājas BKP priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš pirmo sanākšanu ievada: «Padome ir palīgs lēmumu pieņemšanā.» Palīgi — «labākie Liepājas arhitekti, bijušie pilsētas galvenie arhitekti, kas pazīst pilsētu,» kā arī eksperti. Padomē izskatāmos jautājumus ierosina pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone. Iespējamā regularitāte — reizi mēnesī.

«Labākie» — tie paši daži Liepājā aktīvi praktizējošie un dzīvojošie arhitekti. Ansone — vienīgā «balsstiesīgā» sieviete uzskatāmi vīrišķās plānošanas konsīlijā, lai gan pilsētā praktizē un administrē arī vājā dzimuma pārstāves ar viedokli. Baidos, ieņemtajā pozīcijā — uzrunāt, uzklausīt, pierakstīt — Ansone no mācāma meitēna drīz kļūs manipulējama. Un nav saprotams, kas vada padomes procesu — centrā sēdošais Ansiņš vai malā stāvošā Ansone.

Sīkumainā iedziļināšanās pakāpē un nedinamiski izskatīti 3 dažādi projekti:
1. Siena ielas apbūves koncepcija;
2. Graudu un Jūras ielu stūra apbūves priekšlikums;
3. Vecās ostmalas apbūves koncepcija;
kā arī pieskārās pašvaldības teritorijas plānojuma «murgu» problemātikai Liepājā. Pārapstiprināt vai plānot no jauna? Atsevišķas teritorijas jau pārplāno atrauti no pilsētas ģenplāna (izstrādāts 1989.gadā, apstiprināts 1996, spēkā līdz 2008). Edgars Bērziņš izmaiņas lūdz atlikt uz gadu, kamēr pieņem jauno likumu par teritoriju plānošanu Latvijā.

1. Siena ielas apbūves pašreizējā struktūra uzirdināta neatbilstoši Liepājas vēsturiskajam centram — bez skaidras būvlaides. 60.gados iebūvētajām dzīvojamām ēkām nav centram atbilstošs mērogs un detalizācija — teikts Būvvaldes materiālā. Zemes reformas rezultātā 3 privātās rokās nonākusi īpatnējas konfigurācijas zemesgabalu trijotne zāģzobā pie Siena ielas — pašlaik publiska zaļā zona. Nu saņemta īpašnieka (Nams EL) iniciatīva apbūvēt, taču — tikai vienu no tiem.

Vai šajā zonā apbūve nepieciešama? Vai izstrādājams detālplānojums pieguļošajai teritorijai? Kā noteikt pieļaujamos telpiskos parametrus, kā organizēt transportu un stāvvietas?

Arhitekti piekrita būvniecībai kā konkrētā projekta — kalambura — autora kompetences pārbaudei (maksimāli saglabāt kokus pie sabiedriskas celtnes 800—1000 m2 lielā teritorijā tuvu daudzdzīvokļu namu logiem). Kompleksam dzīvojamā rajona plānojumam gan oponē, tas zaudēs juridisko saistību un finanšu līkločos. Sergejs Ņikiforovs organizētu vienas dienas plenēru ielas frontes risināšanai, lai atgūtu Liepājai raksturīgo perimetrālo apbūvi. Uģis Kaugurs taujā pēc jaunas koncepcijas, kas atšķirtos no tagadējā BKP dalībnieka Gundara Vīksnas Atmodas gados akceptētās komplicētās situācijas. Vīksna netaisās respektēt pilsētnieku saasinātās uztveres subjektu: «Zaļumiem jābūt tur, kur tiem jābūt, nevis tur, kur tie organiski saauguši.» Andris Kokins domā, ka pietiks ar labi pārdomātu APU, bet kopēju visiem 3 apbūves gabaliem. Bērziņš iedzīvotāju un investoru interešu saskaņojamos jautājumus dēvē īsi: «Bezceris,» un bez ieciklēšanās kādā no vēstures posmu glorificēšanā norāda, ka arī 60.gadu mantojums ir kultūrvēsturiska daļa.

Pretējā pusē Siena ielai, zemesgabalā blakus Pētertirgum, Nams EL vēlas rekonstruēt esošo ēku. Pētertirgus detālplānojuma teritorijā ietvertais īpašums tomēr palicis ārpus plānojuma, jo kaimiņi nespēja vienoties. Atsevišķai rekonstrukcijai nepieciešamie transporta un stāvvietu risinājumu apjoms faktiski izslēdz apbūves paplašināšanu.

Atkal glābiņš būs APU formulējumā un projektētāja izveicībā. Arguments — stāvvietas nav aktuālas nevienā no iepirkšanās ielām Eiropas lielpilsētās.

2. Jūras ielā 25/29 iecerēta daudzfunkcionāla 4—5 stāvu sabiedriskā ēka (tirdzniecība, biroji, augšstāvos — mājokļi). Neņemot vērā 2003.gadā izsniegto APU, izstrādāts mets (A Projekts), kas iesniegts Būvvaldē. Paredzēts palielināt apbūves blīvumu un augstumu — vairāk nekā centra rajonā atļauts. Precizējamas jaunā APU prasības.

Lai gan sabiedrības iebildumi būvniecībai nav saņemti, sarunas ap būvi vietā, kur vairāku paaudžu sociālā atmiņa konstatē tukšu laukumu, raisās par Dubelšteina ieliņu starp jaunbūvi un esošo jūgendstila ēku — parāk šaura, bet vējainās pilsētas gājējiem mīlīga, tās fasāde labāka par galveno, pasāža tuvināma tai. Kaugurs trūcīgo detalizāciju tuvinātu blakus formu valodai, primitīvi plakano jumtu darītu atraktīvāku, kā arī atrautu «kumosu» apjomam, kura atstātais laukums augstumus izlīdzinoši nenomāktu šķērsielas divstāvu koka būves. Ņikiforovs ar metaforu par Armijas ekonomiskā veikala veidolu augstumu attaisno. Vīksna priecājas par vienu no nedaudzajiem apbūves gabaliem, kur nesaduras kaimiņu intereses. Kokins redzamības stūra nošļaukuma proporciju pamatotu tikai apakšstāvos. Daudzu Liepājas teritoriju plānojumu autors Bērziņš atgādina, ka ik uzlabojums pilsētbūvniecības pieminekli attālina no mērķa — saglabāt. 

3. Vecās ostmalas jeb promenādes apbūves, kuras 2 kārtas jau realizētas, tālāko attīstību (Arhis) pārdomāti, tomēr klausītājiem nogurdinoši rūpīgi kritizē tās izveides idejas autors, kādreizējais pilsētas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs. Kuģu piestātņu hierarhiju saglabāt, bet pārbīdīt tuvāk Loču tornim. Jaunajā apbūvē iekļaujams zivju tirgus. Jau redzamās transporta problēmas — dragreisi — risināmas ar «vietu» veidošanām krustojumos, kur gājējus gaidītu telpiski/estētiski piedzīvojumi. Haotiskā transporta shēma — konkretizējama, piegādei, arī ekskursantu autobusu vajadzībām. Vistālākā, jūrai tuvo rūpniecisko teritoriju robežojošā daļa izbrīna: «Ko es tur daru?» «Zaļā parciņa» apjomu funkcionālo anonimitāti par labiekārtojuma priekšlikumā iemaldinošu nosauc Kokins. Pilnīgai transporta aizliegšanai kā nebūt ne labākajam gadījumam iebilst Elmārs Daniševskis, iespēja iebraukt saglabājama. Aizraujošu iesaistīšanos izsauc nepieciešamība pēc dzīvībai drošas pastaigas krastmalā bez barjerām. Līdzšinēji bijuši 2 cietušie (iekritušais un ielēkušais). Kokins iesaka 30—40 cm augstu betona apmali vai drošības marķējumu zemes līmenī kā metro staciju peronos. Kaugurs, pievēršot uzmanību arī krasta apgaismojuma dīvainajam ierobežojumam — «par spilgtu» kuģotājiem, neatceras redzējis norobežojumus nevienā no Skandināvijā redzētajām piekrastes pilsētām. Vīksna mudina palīglīdzekļu, piemēram, stacionāru kāpņu ierīkošanu nelaimē nokļuvušā iespējai izkļūt ārā no kanāla ūdens paša spēkiem.

Nākamā sēde nākamgad.