Arhitektūras gada balvu saņem Cēsu “Pērle”

Šovakar Mežaparka lielās estrādes zālē, svinīgā ceremonijā godalgojot labākos, noslēdzās Latvijas Arhitektūras gada balva 2022. Augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā — Lielo gada balvu šogad ieguva arhitektu birojs Ēter par sociālo centru “Pērle” Cēsīs.

Atbalsta centrs “Pērle” ir Cēsu novada pilotprojekts deinstitucionalizācijas īstenošanai, kas nozīmē palīdzēt cilvēkiem ar dažādiem attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām iekļauties sabiedrībā, nevis būt izolētām slēgtās institūcijās. Jaunie arhitekti sociālā atbalsta centra ēkas projektā, tiecoties radīt faktiski jaunu ēkas tipu, kam Latvijā īsti precedentu nav, ir demonstrējuši būtiski atšķirīgu pieeju no tā, ko ierasti esam raduši redzēt pašvaldību iepirkumu rezultātos, rādot labu piemēru un precedentu arī citām valsts un pašvaldību institūcijām.  Kompaktajā ēkā, kas organiski iekļauta ainavā, arhitekti ir radījuši empātisku vidi un telpas, kas raisa labu, gaišu, atvērtu un draudzīgu atmosfēru. Ēkas arhitektūras zīme ir dienvidu fasāde ar āra terasēm un īpašo pergolu.

“Pērles” ēkas autori ir birojs Ēter sadarbībā ar biroju Rīgers — Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Juris Paegle. Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Līdztekus galvenajai, ārzemju žūrija pasniedza vēl divas balvas, godinot atjaunotās Daugavpils cietokšņa ēkas un “Manufaktūras” alus brūzi. Biroji REM PRO un Konvents balvu saņēma par divām restaurētajām ēkām Daugavpils cietoksnī. Kādreizējais inženierarsenāls un pulvera noliktava ir iespaidīgas, monumentālas būves, kas kādreiz celtas un kalpojušas militārām vajadzībām, bet tagad, prasmīgi atjaunotas, kļūst par izteiksmīgu Daugavpils kultūras un arī tūrisma infrastruktūras daļu.

Otru balvu žūrija piešķīra birojam Sampling par viņu darbu, atjaunojot un interpretējot citu mantojumu — vienu no ēkām kādreizējā “Rīgas manufaktūras” kompleksā Juglā pārveidojot par alus brūvētāvu un restorānu. Kritiski izvērtējot ievērojamo pēdējo desmitgažu Rīgas renovācijas projektu virkni,  brūzis “Manufaktūra” rāda pietiekami svaigu un laikmetīgu pieeju,— racionāli un godīgi. Par minimāliem līdzekļiem ēka ir piemērota jaunajai funkcijai, reizē izrādot cieņu ēkas pagātnei, konceptuāli demonstrējot  un arī estetizējot to, — gan sākotnējo struktūru, gan dažādu pārbūvju uzslāņojumus, radot nedaudz rotaļīgu un interesantu telpu.

Starptautiskā žūrija ar īpašo atzinību atzīmēja vēl divus darbus — atjaunoto Āgenskalna tirgu (Arhitektes Lienes Griezītes studija) un “Ziedleju” kūrortu (Open AD, Landshape). Abus tos vieno drīzāk tas, ka arhitektūras komponente lai arī svarīga, taču abos veiksmīgajos rezultātos nav dominējošais faktors. Vienā gadījumā ne mazāk svarīgāki šķiet sociālie, kopienas, apkaimes aspekti, kā arī pati vēsturiskā būve, bet otrā — īpašais pakalpojums un komerciālais modelis, pie kura nonākt ļāvusi veiksmīga īpašnieka, arhitektu un ainavu arhitektu sadarbība, prasmīgi izmantojot skaisto vietu un ainavu.  Tāpēc šīs balvas lielā mērā var uzskatīt arī par atzinībām pasūtītājiem.

Āgenskalna tirgus atjaunošana iet roku rokā ar šīs Rīgas daļas ģentrifikācijas tendencēm, —no panīkušas vietējo iepirkšanās vietas tirgus ir kļuvis par hipsteru un tūristu apmeklējuma mērķi. Pieķeroties vēsturiskajai, majestātiskajai tirgus hallei, arhitekti to ir attīrījuši no vēlākiem nevērtīgiem uzslāņojumiem, pievienojot izsmalcinātas mūsdienu detaļas. Iniciatīvas bagāto uzņēmēju un lietpratīgo arhitektu sadarbības rezultātā ir atjaunota un reizē jaunradīta Āgenskalna apkaimes sirds.

“Ziedlejas” reprezentē eksperimentus ar pirts tipoloģiju, tiecoties savienot pirmatnīgo ar inovatīvo, iekļaujot ainavā un soli pa solim attīstot to kā skaistu dārzu, radot īpašu “labsajūtas kompleksu”. Arhitekti un ainavu arhitekti šajā pakāpeniska procesā demonstrējuši gan iejūtību un smalkumu, gan izdomu un atjautību.

Arhitektūras gada balvas starptautiskajā žūrijā šogad strādāja arhitekts, lektors Tomass Rendals-Peidžs (Thomas Randall-Page), arhitekte, fiziķe, Igaunijas arhitektūras žurnāla “Maja” galvenā redaktore Kaja Pae (Kaja Pae), arhitekts Vītauts Biekša (Vytautas Biekša), arhitekts, uzņēmuma “3XN” eksperts Henrijs Glogaus (Henry Glogau) un arhitekte Andra Šmite (“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” atlases žūrijas priekšsēdētāja).

Visus 49 gada balvai pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekte un žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite, arhitekts, arhitektu biroja “Mailitis Architects” vadītājs Austris Mailītis, arhitekts, biroja “Didrihsons Arhitekti” vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons, arhitekts, arhitektu biroja “NRJA” vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte, autore, kuratore, Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris, būvuzņēmuma “Skonto Construction” projektu vadītājs Jānis Kreicburgs un muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.