Arhitektūras gada balvai šogad 51 pieteikums

Augstākajam arhitektūras nozares
apbalvojumam — Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016 — šogad pieteikts 51 darbs.
To vidū ir gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgas celtnes, gan
arī procesi un notikumi, kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz
arhitektūras nozari.

No pieteiktajām 43 būvēm lielāko
daļu veido dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, tai skaitā Latvijas Universitātes
Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras
centrs Lielais dzintars. Iesniegti
arī nozīmīgi pārbūves projekti — kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un
Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi. Lai
arī liela daļa pieteikto objektu ir no Rīgas un Jūrmalas, plaši pārstāvēti arī
reģionu pārstāvju arhitektūras sasniegumi. Kategorijā Procesi iesniegti astoņi darbi — tostarp konference par Vecrīgas
arhitektonisko attīstību, televīzijas raidījums Adreses, ar arhitektūras jomu saistītas grāmatas un izstādes.

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos
darbus šobrīd vērtē nacionālā žūrija, kas izvēlēsies pusfinālistus, katru no
iesniegtajiem darbiem aplūkojot klātienē. Darbi tiek vērtēti pēc vienotiem
kritērijiem, ņemot vērā ideju un koncepciju, darba viengabalainību, atbilstību
projekta uzdevumam, kontekstu un mērogu, rūpību un pamatīgumu, kā arī
sabiedrisko nozīmīgumu un emocionālo iedarbību.

Nacionālās
žūrijas sastāvā ir nozares eksperti, to vidū pagājušā gada apbalvoto darbu
autoru komandas pārstāvji: arhitekte Sintija Vaivade, kas saņēma gada balvu par
Brīvdienu māju Brieži, gada balvas
ieguvējs un Dabas Koncertzāles paviljona un laboratorijas autors Didzis
Jaunzems, Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpusa arhitekts
un laureāts Juris Mitenbergs, gada balvas ieguvēja Dzīvokļu nama Vecrīgā
grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, arhitekte, urbāniste un viena no apbalvotās
Saldus mūzikas un mākslas skolas autorēm Evelīna Ozola, kā arī
sociālantropologs Viesturs Celmiņš, arhitekts Uģis Kaugurs un tēlnieks, Latvijas Mākslas Akadēmijas asociētais
profesors Gļebs
Panteļejevs.

Latvijas
Arhitektūras gada balvas pusfinālisti tiks paziņoti aprīļa vidū, kad darbu
uzsāks starptautiskā žūrija.
Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 19. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros,
kad no 15. līdz 19. maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti
notikumi, to skaitā  ārvalstu lektoru
publiskas lekcijas un konkursa pusfinālistu darbu izstāde.

Visi
pieteiktie darbi ir aplūkojumi Arhitektu savienības mājaslapā

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
24 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Nacionālās žūrijas sastāvā, ja gribam saņemt nopietnu vispusēju vērtējumu, iztrūkst sekojošu pozīciju: 1. Pārstāvis no RTU APF. 2. Pārstāvis no RISEBA FAD. 3. Pārstāvis no a4d.lv. 4. Pārstāvis no "Latvijas Architektūras" ( lai neapvainojas, bet izskatās ka savu balvu nodobinājuši tāpēc, ka neaicina ) 5. Kāds nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis. Nominācijas ( kas iztrūkst): 1.Nav nominācijas par teritoriālplānojumu, pilsētplānošanu, – jeb šis vairs nav arhitektu lauciņš? Tad RTU jāsvītro vārds pilsētplānošanas no sava fakultātes nosaukuma. 2. Dizaina mazās formas, urbānā pisētvides balva. 3. Arhitektūra izdevējdarbībā ( grāmatas, tulkojumi ). Tas veicinātu šīs nozares attīstību. 4. Apzaļumošana. Ainavu arhitekti tā kā… Lasīt vairāk »

Ivars

3. Arhitekta pēda, kad kāds to AVFprāt ir pelnījis, parādās. Ar to pietiek. Ko tad Tu, Miķel, tai žūrijā darīsi? Ar Reigana masku sēdēsi un caur balss pārveidotāju runāsi? (Kad AZ būs izžūrējies, agri vai vēlu pienāks kārta galvenajam spamerim) 4. Jā, lai neapvainojas. … 2. Neviens jau neliedz iesniegt to miskasti un izcelt ananasu. Visādi gadās. 3. Tāds jau ir – procesi. 4. Tāds jau ir pie objektiem. Kas tad vēl tas ir? 5. Šis nu gan ir par traku. – Tāpat skaidrs, ka nāksies strādāt līdz nāvei, un ei nu izstāvi to savu rindu pēc tā smilšu ananasa… Lasīt vairāk »

Miķelis

3. a4d.lv ir vesela blogu sadaļa ar arhitektiem, līdz Miķelim darīšana nemaz nenonāks. Ir vēl žurnāls "Modernists" – un atkal maza saujiņa kritiķu. Tā kā nebaidies – Reigana masku neieraudzīsi. ….. 2. Nu ananāsu par dizaina priekšmetu nedos. Tas pilnīgi skaidrs. Tādēļ vajadzēja iedibināt savu nomināciju. Tas attīstītu industriju. 3. Procesi un grāmata. Tā kā neštimm. Laba grāmata par arhitektūru. Teorētisks pētījums. Latviešu valodā. Vai oriģināltulkojums no pasaules teorētiķu darbiem. Jā protams, visu var izlasīt angļu valodā. Bet teātri pie mums vēl spēlē latviski, pasē vēl latviski viss rakstīts un bērni iet latviešu skolās. Kāpēc netulkot latviešu valodā labas arhitektūras… Lasīt vairāk »

Ivars

2. Industrijai tas neko nedos, nav ko sapņot.

3. Neredzu pretrunas. Grāmata, pētījums, tulkojums (īpaši jau tulkojums) – tie ir procesi.

4. Šķēļu nav žēl (kur nu vēl man – kaut vai par labāko dīkstāvi). Savulaik jau nominācijas bija, acīmredzot ne bez pamata tās korekcijas. Es to nesauktu par skopumu, drīzāk evolūciju. Šaubos, vai jāpielīdzinās Tevis minētajiem izklaides biznesiem, kur nu vēl saukties par labākiem vai sliktākiem. Savas slavas jau tāpat neizbēgsi.

Ja visi sāktu rādīt to, ko nav kauns un vēl paši sevi pieteiktu attiecīgajai nominācijai, jautrība, protams, garantēta, bet dikti šaubos par lietderību.

Miķelis

Vāciešiem dizaina balva Red Dot Design ir zīmols, kurš promotē izstrādājumu tālāk. Kas slikts var notikt, pasniedzot liekas balvas? Evolūcija. Redzēji pēdējās 2 balvu pasniegšanas? Ok, varbūt ko nesaprotu, bet nelikās spīdoši, pārliecinoši, bagātīgi. Pēc niekošanās ar mazajām peļu lamatiņām izskatījās. Balvu pasniegšanai vajadzētu būt šovam, svētkiem, reklāmai visai arhitektu saimei, nevis nūģiskam briļļaiņu gudrinieku pasākumiem, kuri iemīlējušies savā nozīmībā. Domā esam tik kompleksaini, ka nespējam atraisīties, ar labu humora piedevu nosvinēt svētkus?

Miķelis

P.S. Un noalgojam kādu, kas nav uz mutes kritis, ir ar labu humoru, kurš novada balvas ceromoniju, noīrējam kaut operu, pārdodam translācijas tiesības TV, uzreiz arī sponsori pie durvīm varbūt paši klauvēs, iedodam vēl kādam no viņiem balvu pasniegt, un uzrīkojam svētkus ar afterparty. Nevis žņaudzam cepures rokās, raustam valodu un mēģinām stostīties, kaaa aaarhhhiitektuuuūra iiiir maaāksla. Jokaidī – video, 3d prezentācijas, interesanti stāsti – viss tas mums ir. Ko niekojamies kā Nagaiņa kungs ar peļu lamatiņām?

Agrita Lūse

Par 4.punktu:) Ja tiek domāta Latvijas Būvniecības Gada balva (LBGB), kuras organizatoru lokā tiek saukta arī Latvijas Architektūra, tad noteikti nav kā Jūs domājat, jo šo balvu pamatā, ja runājam par personālijām un ideju ģenerēšanu, tomēr organizē Latvijas Būvniecības cilvēki. Mums ir citi mērķi, kas nepārklājas ar LAS mērķiem. Tomēr nebeidzu brīnīties, ka par valsts naudu organizētajā LAS konkursā ir tik maz pieteikumu, iepriekšējā gadā 2015.g. – tomēr ir gana daudz sabūvēts. Vēl viens sīks komentārs – koncepts – pārstāvji no organizācijām – negarantē žūrijas kvalitāti, žūrijā jāaicina jomas profesionāļi, neatkarīgi no tā, ko pārstāv.

Miķelis

Jūs varētu precizēt savus mērķus, tad droši vien varētu salīdzināt ar LAS nostādnēm. Kā jau rakstīju, tas ka balvas ir vairāk, protams nemaz nav slikti. Dažreiz savukārt mani izbrīna tas ka aktuāli materiāli par arhitektūru žurnālā "Latvijas būvniecība" ir vairāk kā "Latvijas arhitektūrā". Protams var saprast atšķirīgās auditorijas ( kādas, starp citu, ir salīdzinošās tirāžas? ), mārketinga shēmas utt., tomēr īsti labi nodalīt informāciju ( padarot to nabadzīgāku arhitektiem ) nav. Dažreiz LB ir daudz interesantāks par LA. Hmm… Man šķiet, žūrijas lielāks spektrs ( un protams varētu būt arī cilvēki no Latvijas Būvniecības ) garantē plašāku skatu, viedokļu daudzveidību… Lasīt vairāk »

jtd

>>>Dažreiz savukārt mani izbrīna tas ka aktuāli materiāli par arhitektūru žurnālā "Latvijas būvniecība" ir vairāk kā "Latvijas arhitektūrā".<<<

Bet mani jau sen neizbrīna, ka skaiskreipersitijā ir ievērojami vairāk aktuālās un vispār informācijas par to, kas šeit notiek, kā a4d kopā ar drukāto arhbūvpresi.

LA

kā izdevās saglabāt LA krīzes gados? numur 8: http://www.vkkf.lv/#2765

Arturs Pērkons

Kamēr vērtējot publisko objektu arhitektūru netiks vērtēts akustiskā komforta līmenis, tikmēr manā skatījumā balva par labāko architektūru jāsauc par labāko smukuma arhitektūru.

Arhitektūra tikai acu priekam ir kā taisnstūra galds uz 3 kājām – itkā turas, pats apkārt nekrīt, taču atsevišķās situācijās izgāšanās ir neizbēgama.

Miķelis

Tu vēl sarežģī vērtēšanu ;-). Faktiski Tev taisnība, jo objektu jāvērtē kopā ar visām inženierdaļām, – cik prātīgi tur tas viss savilkts, lai nav kā Liepājā, kur velns acis apmežģīs sekojot līdzi inženierkomunikāciju "rimtajam" plūdumam.

Un te sākas interesantākais – jo inženieri ne pārāk "ieredz" arhitektus un otrādi, kad parādās ventilācijas "meistari" ar 1.0 m apaļajām ventilācijas caurulēm diametrā, kuras maksā maz un i nedomā piedāvāt taisnstūrveida, jo tāmē jau tā viss pa velti paredzēts.

Profesionāli risinātā Arhitektūras darbā par to visu ir padomāts, nav tik traki ar tiem arhitektiem!

Arturs Pērkons

Necenšos spaciāli sarežģīt vērtēšanu, bet tikai pavilkt deķīti no ‘paši pūta paši dega’ uz lietojuma pusi vai uz Vitruvius utilitas 🙂

vārds

Atsaucīgākais būvvaldes arhiekts izklausās nedaudz divdomīgi, taču ierosinājums labs- kaut kā saprātīgākos no būvvaldēs strādājošiem vajadzētu godināt!

piezīme

cik noprotams,saprātīgākajiem atbrīvojas…

aristotelis

Nu Miķeļa kungam balvas nepietiek. Jau tā ir kā slavenajā teicienā: "kur 2 latvieši tur 3 partijas". Lai uzzinātu, kas ir gada labākais interjers jādodas uz gada balvu dizainā ( labākie latvijas interjera dizaineri nezināmu iemeslu pēc boikotē arhitekturas gada balvu ), lai uzzinātu labāko arhitektūru, tad gada balva arhitektura un lai uzzinātu kvalitatīvāko būvi, tad vēl gada būve. noteikti vajag vēl gada balvas un vēl vairāk nominācijas, lai vēl papildus sajauktu parastajam pilsonim galvu.

Miķelis

Nedomāju, ka parastais pilsonis seko līdzi balvu piešķiršanas aizraujošajam maratonam un pamana visā šurumburumā Gada balvu arhitektūrā. Varbūt, ka visiem ieinterisētajiem vajadzētu pārkāpt pāri savam ego un izveidot vienu kārtīgu Balvu ceremoniju, kura kotētos gan profesionāļu, gan protams apjukušo parasto pilsoņu vidū? Šveicē, ja nemaldos, ir četras arhitektu "savienības", bet kaut kā vienojas savā starpā par kopēju balvu.

indra ķempe

A gada balvai 2017 rosinu ļaut iesniegt tikai darbus, kuru izmeklētajās fotogrāfijās ir to galvenie noteicēji – lietotāji – cilvēki. līdz riebumam tukšais arhitektu egoisms 3D!

pArt

tagad visi samācījušies, ka katram esot autortiesības uz savu vizuālo tēlu un i nedomā bez atļaujas kādu nobildēt. 🙁

indra ķempe

tas, vai iedzīvotājs atļauj vai nē sevi nobildēt objektā, par kuru arhitekts grib dabūt anansu, arī ir rādītājs no dažādiem aspektiem, cik tad laba tā reāli ir vai nav.

Tavam komentāram šeit https://twitte…37791908356096 jāpiebilst, ka – tad lai tie "profesionālie modeļi + stilists" arī turpmāk apdzīvo fotografējamo vietu!

Arturs Pērkons

Es esmu tikai par sabildētiem cilvēkiem interjerā. Pats tā daru, taču tas nav tik vienkārši labi izdarīt, kā dot padomu citiem pareizi dzīvot 🙂

Fotoattēls, pirmkārt, ir tehnoloģisks produkts, pārējais ir virsvērtība, ja tehniskie soļi izdarīti atbilstoši nepieciešamajam rezultātam.

Līdz ar to slēdža ātrums kombinācijā ar diafragmas atvērumu nav lietojams Auto režīmā, bet gan atbilstoši gaismas intensitātei telpā, kas savukārt nozīmē pieļaujamo kustīgumu/nekustīgumu cilvēkiem un tas savukārt nozīmē, ka ar cilvēki tā vai citādi jārežisē.

Jaunākās ciparu kameras super augsto ISO dēļ dod daudz brīvākas iespējas, bet vai fotogrāfa klients – arhitekts apmaksās attiecīgu fotogrāfa honorāru?

Aristotelis

Ziemeļkorejā šāds aicinājums varbūt nostrādātu, bet par laimi Latvijas radošajiem ir pašiem brīva izvēle ar kādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem operēt, lai sasniegtu rezultātu "x". Cilvēki bildē ir tikai viens no variantiem kā parādīt interjerus.

we

cik šoriez biedru naudas tiks pa smalkiem restorāniem iztērētas.

Miķelis

Nu nevar jau viesus Lido kompleksā barot, domās, ka kičs ir "latviešu arhitektu maize". Arhitektūras elitārais gals ir labi restorāni, labi uzvalki, Lielais pulkstenis pa 10k EUR, itāļu rokām darinātas kurpes, Porsche un ādas soma par 3k. Tā tas ir visā pasaulē, jo klients domā tādās kategorijās. Luksuss prasa omārus, lielus un dzīvus. Kaut Prickera balvu piešķir par citām kvalitātēm.

Biedru naudas tur neierakstās, jo knapi pietiek salvetēm. Tur vairāk tiek purināti sponsoru pietūkušie zuteņi.

24
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x