Lielākais «veikals» Baltijā — Viļņa ar pilsētas attīstības stratēģiju pēc eiropeiskas pilsētas statusa. Intensīvi apbūvē Neres upes krastmalu Viļņā: augstceltne bankai, darījumu/dzīvojamais kvartāls un trīs sabiedriskas celtnes. K+D augstceltnes Klaipēdā. Interesantākās lietuviešu arhitektu biroju mājas lapas un citi arhitektūras avoti.
Žurnāls Nauja Statyba (Nr.17, 2005) cer, ka investīciju bums Viļņā uzrāda virzību uz sociālo komfortu un kultūras atmodu: «Pilsēta pieaug tāpat kā dzīvs organisms, izmeklējot vajadzības, kam — adekvātus risinājumus.» Lai arī pie pilsētas attīstību noteicošiem faktoriem nosaukti labvēlīgi dabas apstākļi, drošība, komforts un ekonomiskums, lietderīgo teritoriju asimilēšanā izšķiroši ir divi kritēriji: komforts un ekonomiskums. Ekoloģija — mesls rītdienai. Lietuva izturot balansu starp attīstības paātrinājumu un dabisko vidi, tomēr tās galvaspilsētai ir tipiski būt mainīgi intensīvai vai ekstensīvai. Viļņai vienlīdz rūp starptautiskā konkurētspēja, progresīva sabiedrība, modernā ekonomika, kā arī komunikatīvā un inženiertehniskā infrastruktūra, arhitektūras un pilsētbūvniecības aspektus minot kā attīstības stratēģijā nozīmīgu vietu ieņemošus, taču — kā pēdējos.
Viļņas centrā, Nēres upes krastā, blakus parlamenta ēkai, divu transporta artēriju sadurā un vēsturisko pilsētas vārtu vietā martā paredzēts pabeigt dārgu darījumu/dzīvojamo kvartālu — Viļņas vārti (Vilniaus Vartai). Trīs atšķirīga augstuma — 9, 15 un 20 stāvu — bloku komplekss ar iepirkšanās pasāžu pirmajos divos stāvos, augstākais no kuriem pārsegs vienu no ielām, būs simbolisks akcents ieejai vecpilsētā. Ēku fasāžu apdarei pirmoreiz Lietuvā pielieto keramikas paneļus. Autori — Architektų Kūrybinė Grupė.
Citi projekti: Vyrokas Residential Konstitūcijas prospektā, Helios City Konarska ielā un MG Valda biroja ēka Viļņā Jasinskio ielā, Viļņā.
Apsteidzot 22 konkurentus, Audrius Ambrasas Architects uzvarējis konkursā par Hansabankas centrālo biroja ēku (attēli zemāk!) Viļņā. Projekta detalizāciju turpina arī otrās vietas ieguvēji R.Paleko Arch—studija. Ambrasa darbs — divas kopā saslējušās augstceltnes ar zemo galeriju — tika atzīts par labāko situācijas kontekstā — Konstitūcijas avēnijas apbūvē un Neres upes krastmalā — ierakstīto priekšlikumu. Līdz marta beigām visi konkursa darbi skatāmi Lietuvas Arhitektu savienības ēkā.
Viļņas mājas lapā ziņo, ka kompleksu stadiona Žalgiris un Viļņas koncertu un sporta pils rekonstrukciju īstenos pēc itāliešu arhitekta Masimiljāno Fuksas projekta. Neres upes ziemeļu piekrasti ar vecpilsētu savienos trīs sabiedriskas būves — kultūras centrs ar kongresu un izstāžu zālēm, izklaides centrs ar stadionu un komerccentrs.
Nēres upe — Viļņas ass. Apskati renovācijas koncepciju neapgūtā upes labā krasta teritorijai starp Konstitūcijas ielu un ūdeni — parks pie centra, kā arī idejas pilsētas panorāmai un pieejām ūdensmalai meklē šeit.
Pašā Klaipēdas sirdī pie viesnīcas Klaipēda top amizants augstceltņu pāris — paralēlskaldņa pužļa pusītes K+D — K—centre. Abi — 20 stāvus augsti, tos sajūdz divstāvu ieejas «platforma». Administratīvais K ir sākumburts pilsētas nosaukumam, kurā izburtojams arī daudzdzīvokļu D. Attēlu galerija.
Gandrališkes un Dangoraižis dzīvojamie torņi, darījumu/daudzdzīvokļu ēka Naujojo Usto ielā un citi EuroHaus jaunumi Klaipēdā.
Konversijas projektu Jūras vārti Klaipēdas ostas teritorijas vecākajai daļai (tuvu vecpilsētai) izstrādā norvēģu arhitekts Nils Torps — populārā Akerbriges kvartāla Oslo centra ūdensmalā autors. Pretēji lietuviešu pilsētvides studijām un globalizētās arhitektūras tieksmēm pārsteigt, apdzīt, dominēt, Torps arhitektūru «nelaiž» uz pilnu klapi. Mērķis ir publisko telpu jaukums un vēlme atgriezties.
