Eiropas Arhitektu padome (ACE; Architects’ Council of Europe)
publiskojusi pētījumu par arhitektūras nozares stāvokli 2012. gadā. Pētījums
liecina, ka profesija joprojām cieš no ekonomikas lejupslīdes, taču arhitekti
ir pielāgojušies situācijai.
Trešais ACE pasūtītais nozares pētījums apliecina,
ka arhitektus ir smagi skārusi Eiropas ekonomikas
lejupslīde. Laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam būvniecības produkcija samazinājās straujāk
nekā IKP un savukārt arhitektūras tirgus ir turpinājis sarukt ar lielāku
ātrumu nekā samazinājās būvniecības
apjomi. Līdztekus šai tirgus
lejupslīdei, arhitektu skaits ir pieaudzis, kā rezultātā līdzsvara starp piedāvājumu un pieprasījumu trūkst vēl vairāk — par mazāku darba apjomu
cīnās lielāks skaits arhitektu.
Šis nelabvēlīgais klimats negatīvi ietekmējis profesijas darba slodzes, algas un peļņas iespējas. Tomēr
ir pazīmes, ka situācija stabilizējas. Lielākais kritums tika reģistrēts laikā starp pirmajām
divām aptaujām, 2008. un 2010. gadā, kopš tā laika, kritums ir bijis mazāks. Arhitektu
peļņa tagad ir gandrīz nostabilizējies un arhitektūras prakses pirmsnodokļu
peļņa ir palielinājusies.
Pārvarot ekonomisko lejupslīdi, arhitekti ir pieņēmuši šo «jauno
normālo». Pētījums rāda, ka lielie biroji ir veikuši darbinieku skaista samazinājumus
un daudz vairāk arhitekti šobrīd strādā nepilnu darba laiku. Tajā pašā laikā ir pieaudzis «mikrobiroju» skaits,
jo nesen atlaistie arhitekti ir izveidojuši jaunus birojus.
Tomēr rezultāti katrā valstī atšķiras un īpaši manāma ir plaisa starp
ziemeļiem un dienvidiem. Dažās Ziemeļeiropas un Centrāleiropas
valstīs būvniecības apjomi ir atkal sākuši pieaugt,
savukārt daudzās Dienvideiropas valstīs — arvien turpina samazināties.
Pētījums arī apkopo statistikas datus par arhitektiem un to
praksi. Kopējais arhitektu Eiropas 33 valstīs tiek lēsts uz 549 tūkstošiem. No
tiem 36 procenti ir sievietes, bet 40 procentu arhitektu ir vecumā līdz 40 gadiem. Runājot par
arhitektu profesijas prestižu, — viena trešdaļa respondentu paziņoja, ka ir «ļoti»
vai «augstu» cienīti plašākā sabiedrībā, un vairāk nekā puse — ka ir «ļoti» vai
«augstu» vērtēti no savu klientu vidū.
Eiropas Arhitektu padomes pasūtītais pētījums par
arhitektūras nozari 2012. gadā aptver 95 procentus no profesijas Eiropā. Tas turpina
2008. un 2010. gada pētījumus un ir balstīts uz 27 tūkstošiem saņemto arhitektu
atbilžu 25 ACE dalībvalstīs. Pirmā pētījuma daļa aplūko nozari, tirgu un
praksi, bet otro daļu veido 28 valstu faktu lapas.
Pirms neilga laika ACE publicējusi arī 10. ikceturkšņa pētījumu
par ekonomiskās krīzes ietekmi uz arhitektūras praksi Eiropā. No Latvijas tajā
gan nav saņemta neviena atbilde. Galvenie pētījuma secinājumi arvien ir tādi,
ka lielākajā daļā valstu optimisms par nākamajiem trīs mēnešiem ir jūtams maz — vairākums respondentu
sagaida darba apjoma kritumu
gandrīz visās darbības jomās, liecinot, ka arhitektiem arī turpmāk ir jābruņojas ar
pacietību, līdz būs manāmas kādas atgūšanās pazīmes.
