Uz A4D ierastajiem gada nogales jautājumiem par 2019. gada nozīmīgākajām ēkam, arhitektūras norisēm un notikumiem pasaulē un Latvijā atbild: Armands Būmanis, Velta Holcmane, Krists Kārkliņš, Linda Leitāne, Jānis Lejnieks, Pēteris Ratas un Jānis Šaltāns.
A4D jautājumi
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā
- Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē / Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistītā pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts, ceļojums utt.)
Papildjautājums. Ja lasāt A4D, — Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta vai apspriesta A4D 2019. gadā. Kas patīk vai tieši otrādi – kas pietrūkst A4D.
Liels paldies visiem, kas atbildēja! Ja kāds vēlas, vēl droši var iesūtīt savas domas, tās tiks pievienotas.
Armands Būmanis
Pilsētvides aktīvists
1. Šaurie debeskrāpji, un megadebeskrāpju nedienas. Koka renesance turpinās (koka debeskrāpji). Pilsētu attīstībā — High Line un Vessel Ņujorkā. Pilsētas pamatoti aizraujas ar ārtelpas attīstīšanu! Idejas ierosinājumi zaļākām, vēsākām un ekoloģiski draudzīgākām pilsētām un ēkām.
2. Konkursi — par Dailes teātra priekšlaukumu (varbūt būs mums Rīgā mūsdienīga ārtelpa) un Nacionālā teātra konkurss. Gada nesmukumi: JRT pārbūves sāga, pieeja Dzintaru koncertzāles konkursā (bez uzvarētāja), un izbrīns par Liepājas Pūt vējiņi un Rīgas lidostas Rail Baltica termināli. Pilsētu attīstībā — Cēsu Vienības laukuma atbrīvošana no auto.
3. Viennozīmīgi, ceļojums uz Barselonu (neticamā kārtā nebiju tur bijis).
Velta Holcmane
RTU AF projektu vadītāja, žurnāla Latvijas Architektūra redaktore
1. Man pasaules notikumu kontekstā nāk uzreiz prātā divu nozīmīgu vēstures pieminekļu ugunsgrēki, gan ar lielāku laika atstarpi, bet abi vienlīdz sirdi plosoši — Rīgas pils liesmas mediju ziņās 2013. gada vasarā es redzēju būdama Francijā (tās dienvidu daļā), Parīzes Dievmātes katedrāles postošo ugunsgrēku — atrodoties Lieldienu brīvdienās Londonā. Abas izcilas celtnes un abām līdzvainīga nevērīga būvdarbu veicēju rīcība. Vainīgie Rīgas gadījumā vēl arvien nav sodīti, Parīzē, cik zinu, arī… Likumsakarība vai sakritība?
2. Šogad divi nozīmīgi notikumi iezīmēja arhitektūras vēsturi un tās nākotnes redzējumu.
Pirmkārt, RTU AF rīkoto pasākumu cikls “Arhitektūras izglītībai Latvijā 150”, kura kulminācijā absolventu salidojumā pulcējās tuvu pie 500 dažādu paaudžu augstskolu beigušie arhitekti. Tās paliekošā vērtība — RTU AF mācībspēku J.Krastiņa, U.Bratuškina un S.Treijas sarakstītā grāmata par fakultātes vēsturi un tās darbības jomām, kā arī absolventu saraksts.
Otrkārt, LAS organizētā starptautiskā konference “Architecture of Migration”, kurā ekspertu jomā bija uzaicināti izcili dažādu jomu pārstāvji no dažādām valstīm, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Baltijas jūras reģiona valstīm. Lielisks kuratoru Dinas Suhanovas un Dagnijas Smilgas darbs! Diemžēl dažādu iemeslu dēļ publika nebija pārāk atsaucīga un kopējais apmeklētāju skaits abās dienās knapi pārsniedza 200 cilvēku.
3. Man paveicās un tiku pieaicināta pie RTU AF rīkoto pasākumu cikla “Arhitektūras izglītībai Latvijā 150” dažu notikumu organizēšanas. Nozīmīgākais bija kuratores darbs retrospektīvas diplomdarbu izstādes “No zīmuļa līdz datoram” rīkošanā, kas ļāva izsekot zīmējuma tehnikas un diplomdarbu tēmu attīstībai no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Otra — neliels ieskats arhitektu veidoto grāmatu klāstā Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kurā bija izstādītas tuvu pie 60 vienībām.
Gada nogalē iznāca Latvijas Architektūras burtnīca veltīta dažu Kurzemes un Zemgales muižu atjaunotnei, pie kuras darbs jau iesākās augusta beigās, lai klātienē apmeklētu Vilksalas, Abgunstes, Kabiles un Tāšu muižas saimniekus. Sarunās iegūtas vērtīgas atziņas par konservācijas metodiku, vietas sajūtu veidošanu un dzīves projektiem. Iesaku izlasīt visiem!
Krists Kārkliņš
Krists Kārkliņš Design, Bostona, AS
1. Ievērības cienīga ir arhitektu Diller Scofidio + Renfro šogad pabeigtā Mūsdienīgās mākslas muzeja pārbūve un paplašināšana Ņujorkā. Ņemot vērā to, ka projekta autoriem bija jāiekļaujas agrāk pie šīs ēkas strādājušo arhitektu (Philip Johnson, Cesar Pelli, Yoshio Taniguchi) radītajā estētisko un kompozicionālo vadlīniju kontekstā, šis ir pēc DS+R standartiem salīdzinoši konservatīvs, taču dizaina risinājumu un detaļu ziņā nevainojami īstenots projekts.
2. Aizvien pieaugošais planētas iedzīvotāju skaits un uz materiālo vērtību patēriņu orientētās, “tehnoloģiski attīstītās” cilvēces daļas dzīvesveids ir sācis atstāt manāmu iespaidu uz mūsu apkārtējās vides kvalitāti un klimatu. Ironiska liekas atziņa par to, ka jo vienkāršāku un pieticīgāku dzīvesveidu cilvēks piekopj, jo lielākā saskaņā ar savu vidi tas atrodas. Rodas jautājums par jēdziena “labklājība” patieso nozīmi? Kāds labums no komfortu un izklaidi veicinošām mantām, ja vide, kurā uzturamies, ir sabojāta un nebaudāma? Pavadot pāris dienas vairāk kā 100 gadus vecā Piebalgas lauku māja, pārliecinos, ka mūsu senči mācēja ļoti vienkāršām, bet efektīgām metodēm radīt cilvēka vajadzībām atbilstošu vidi un to darīja saimnieciski (ilgtspējīgi): izmantojot vietējos materiālus, taupot enerģiju un neradot praktiski nekādu piesārņojumu. Varbūt tā vietā, lai cerētu, ka no vides un klimata katastrofas mūs paglābs nākotnes “brīnumtehnoloģija”, mums drīzāk ir jāpaskatās atpakaļ uz mūsu priekšteču pieredzi un jācenšas dzīvot vienkāršāk un taupīgāk?
3. Personīgi:
- Mežaparkā tuvojas beigām ‘Laivu mājas’ celtniecība.
- Šogad kārtējo reizi pārliecinājos, cik daudz piepūles un koordinācijas prasa mūsdienīga minimālisma garā ieturētu detaļu realizācija.
- Divu Bostonas projektu celtniecībā izdevās pielietot Latvijā ražotus būvmateriālus un mēbeles, paverot vairākiem mūsu valsts uzņēmumiem iespējas paplašināt eksporta apjomu uz ārzemēm.
Linda Leitāne
2. Latvijā:
- Diskusijas par Rīgas akustisko koncertzāli
- Pieteikums jaunas arhitektūras maģistra studiju programmas izveidei Latvijas Mākslas akadēmijā
- Pirmā Ainavu arhitektūras balva
- Diskusija par Latvijas Arhitektūras gada balvas formātu, žūrijas lēmumu pieņemšanu un iesniegtajiem darbiem
- JRT pārbūves un būvniecības procesa epopeja
- Īstenotie kultūras objekti — Hanzas perons, Ventspils koncertzāle un mūzikas skola un muzeja krātuvju komplekss
3. Personīgi:
- Arhitektūras doktora grāda iegūšana par promocijas darbu “Arhitektūras konkursi Latvijā”
- Iespēja turpināt SZK un partneri sastāvā strādāt pie projektiem Kazahstānā un Latvijā
A4D
- A4D 15 gadu pasākums ar publiskajām lekcijām
- A4D Facebook Arhitektūras diskusiju grupas izveide
Jānis Lejnieks
Žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors
2. Pārlasīju 1999.g. “ Liepājas arhitektūras gadagrāmatu”, un konstatēju, ka joprojām ir spēkā Uģa Kaugura apgalvojums: „… Liepāja kļūst par mazpilsētu, jo ir izjaukta attiecība starp pilsētas telpisko lielumu un tā saturisko piepildījumu. … tas nozīmē, ka katram iedzīvotājam jānopelna līdzekļi ievērojami lielākas teritorijas sakopšanai, uzturēšanai un attīstībai, nekā viņš faktiski izmanto.…” Vārdu Liepāja varam aizstāt ar Latviju, kurā arhitektu darba tirgu raksturo migrācija uz austrumiem, retāk rietumiem.
Arhitektūra ir karaļu māksla un politika. Jaunākie notikumi Ventspilī mudina slēgt derības, vai mainot politisko režīmu Latvijas pilsētvalstī no autoritāra uz demokrātisku, mainīsies arī tās arhitektūras politika, kura spēja kādreiz noplukušo pilsētu pārvērst līdz nepazīšanai.
3. Kopā ar Jāni Dripi veidojam grāmatu par Liepāju. Dramatiska, lai neteiktu traģiska pilsēta, kuru veidoja gan būvējot Aleksandra III ostu, gan karojot.
A4D. Lasu A4D, kad tiek apspriestas aktualitātes, un par šo iespēju paldies “platformistiem”! Interesantākā tēma 2019. gadā- Latvijas un Rīgas 21.gadsimta projekta — Rail Baltica konkursu jautājums un Igaunijas Arhitektu savienības cīņa ar lielo būvkompāniju lobiju.
Pēteris Ratas
Woods Bagot, Šanhaja
1. Šis gads bija notikumu pilns. No subjektīvā viedokļa, man vairāk ieinteresē jaunu un interesantu projektu nobeigšana. Starp tiem ir Vessel un Shed Ņujorkā, šie abi projekti veido Hundson Yards publiska laukuma dalu. Šis būs viens no ievērojamākiem pilsētbūvniecības projektiem šajā dekādē. Tad man ļoti interesanta likās K11 Museum Honkongā, tas visnotaļ ir 21. gadsimta ekstravagances iemiesojums. Zahas Hadidas biroja projektētās jaunās Pekinas lidostas atvēršana, tā ir tik tiesām iespaidīgā, gan vizuāli, gan mēroga ziņā.
2. Es sekoju Latvijas arhitektūras dzīvei attālināti, bet tomēr ir notikumi, ko pamanu. Šogad, man likās interesanta un spraiga diskusija A4D un timekli par jaunas koncertzāles novietni. Izskanēja daudz kritisku viedokļu, argumentu, un pārmetumu. Nav pat tik svarīgi gala iznākums, bet ir svarīgi ka izveidojusies nopietna attieksme pret publiskas telpas attīstību. Ir ļoti pozitīvi, ka šis projekts tiek skatīts ne tikai no arhitektūras viedokļa, bet ari no pilsētvides, sociālās ietekmes, un ekonomiskās attīstības viedokļa. Tā bija ļoti veselīga diskusija, kas ietvēra ne tikai arhitektus, bet ari plašāku sabiedrību. Vismaz man tā likās no tālienes.
3. Tirdzniecības centra atvēršanā Harbinā. Šo projektu izstrādājam 2017. gadā. To atvēra augustā, dienu pirms manas dzimšanas dienas. Tāds skaists pārsteigums.
Daudzfunkcionālā centra projekta atklāšana Handžou pilsētā. Šo projektu izstrādājam 2016-2017. gadā, pēc tam, kad uzvarējām konkursa. Tajā bija trīs daudzstāvu ēkas, biroji, dzīvokļi, viesnīca, un nedaudz tirdzniecība apakšējos stāvos.
Biroju ēkas celtniecības uzsākšana Handžou pilsētā. Šī ir neliela divdesmit stāvu ēka, bet diezgan centrālā vieta Handžou. Šo projektu veicām pagājušajā gadā. Nu jau pazemes dala ir pabeigta. Viss kustas ātri uz priekšu.
Daudzfunkcionālā tirdzniecības un biroju centra celtniecības uzsākšana Hefei pilsētā. Arī šo projektu izstrādājām pagājušajā gada. Norit pazemes daļas būvniecība.
Jānis Šaltāns
SALTANS ARCHITECTS, Čikāga
1. Ievērojami notikumi
Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēks. Traģiskais ugunsgrēks katastrofāli izpostīja arhitektūras un pasaules kultūras mantojuma pieminekli. Par laimi, gotiskā struktūra pilnībā nesabruka, un Francijas valdība ir apņēmusies to atjaunot. Līdz ar to, notiek kritiskas debates par to, kā atjaunot, nosverot vēsturi un mūsdienīgumu (modernity). Diemžēl ir bijis pārāk daudz briesmīgu, oportūnistisku un absurdu priekšlikumu, ko piedāvājuši “nopietni” arhitekti.
Zahas Hadidas mantojums turpina dzīvot. Pēc viņas nāves pabeigti nozīmīgi projekti, daži bija viņas pēdējie projekti, iespējams, — visambiciozākie. Starp tiem ir Al Wakrah stadions Katarā, Opus Hotel Dubai, Pekinas Daksingas starptautisko lidosta un Pekinas Leeza SOHO debesskrāpis — ar pasaules augstāko ātriju. Vai firma (ZHA) var uzturēt Hadidas rokraksta oriģinalitāti, izgudrojumu un eleganci, tas vēl ir jautājums.
Arhitektūras biennāles bez arhitektūras. Visievērojamākais šī gada Čikāgas arhitektūras biennālē ir nesenā tendence koncentrēties uz arhitektūras lomu sabiedrībā, kā arī uz arhitektūras un urbānisma perifērajiem sociālajiem jautājumiem. Iepriekšējās biennāles demonstrēja arhitektūras vizualizācijas un maketus, un arhitektūra tika pozicionēta kā sociālā labuma spēks. Šajā biennālē tika rādīts satriecošs informācijas blīvums un precīza pagātnes un pašreizējo sociālo problēmu analīze. Tomēr biennālei neizdevās parādīt, kā arhitektūra var vai, ka tai vajadzētu, risināt šos jautājumus, galvenokārt ārpus arhitektu ietekmes.
2. Nacionālā Teātra konkurss. Svarīgs dizaina konkurss par Nacionālā teātra piebūve. Apbalvoti un atzīti priekšlikumi atspoguļo augsta līmeņa arhitektūra, ar dažādiem unikāliem risinājumiem.
Rail Baltica Rīgas stacijas pārbūves projekts un stacija lidostā. Paredzēts nozīmīgs valsts infrastruktūras projekts, lai nodrošinātu mūsdienīgs, ātrgaitas dzelzceļa savienojumus ar Eiropu. Šai vajadzētu būt iespējai radīt jaunus starptautiskus vārtus un arī valsts seju, tomēr pārredzamības trūkums un nožēlojami arhitektūras risinājumi par to neliecina.
3. Mūsu birojs sasniedza nozīmīgu pavērsienu, atzīmējot 10 gadu jubileju.
šo jau esmu rakstījusi FB. ka nezinu, kas jādara [ne man], lai svēpētu ārā gļēvumu, kas ir latviešu sabiedrībā. latviešu arhitektu sabiedrība vīrišķību zaudējusi — divtik! neatzīst kļūdas, tās slēpj vai pāradresē. Latvijas arhitektūras žurnālu un augstskolas vada cilvēki, kuriem nepiemīt kauna sajūta. tie paši uz maiņām un bez izmaiņām uztur bezzobainu profesijas politiku valstī. un tie paši jau gadsimtu sēž LAS lēmējvarā… tikmēr arhitektam jāatbild par visu būvprojektā, bet ir pēdējais, ar kuru rēķinās būvlaukumā. tikmēr arhitekti runā, ka — ja tā turpināsies, arhitekta profesija pēc 5 gadiem izzudīs, un jau tagad apsver savu vēlmi palikt arhitektūrā. tikmēr #dripkrastiņlejnieki… Lasīt vairāk »
Es pamēģināšu nolaisties no profesijas radošās puses augstumiem un pagalam praktisku lietas pusi, kas no šodienas kļuvusi obligāta visiem praktizējošajiem arhitektiem. Pagaidām galvenā problēma, ko esmu atradis sev – kā piespiest “elektronizēties” trešās personas, kam praksē vispār nav nekādas daļas, ne par būvētāju, ne projektētāju, bet bez viņu piekrišanas būvniecības procesu nav iespējams uzsākt. Kaut kādā mērā tas attiecas arī uz “neelektronizētiem” pasūtītājiem (varbūt esmu palaidis garām, ka valsts tomēr noteikusi, ka katram valsts rezidentam obligāti jābūt elektroniskajam parakstam vai vismaz jābūt reģistrētam BIS, bet ir taču arī ārvalstu pasūtīitāji). Un otra problēma – kā apskaidrot pasūtītājam, ka pilnvarojums projektētājam… Lasīt vairāk »
jtd, vai esat uzdevis šos jautājumus rakstiski BIS sistēmā, un saņēmis atbildes? Varat būt drošs, ka ja Jums ir jautājums, tad tāds pats ir vēl vismaz 20 citiem arhitektiem.
Pats vēl neesmu, bet esmu noskatījies vairākus semināru video, kur šiem jautājumiem līdzīgi uzdoti (gan ļoti tolerantā izteiksmē) un pretī saņemtas birokrātiskas atbildes (slīcēju glābšana ir slīcēju pašu problēma).
Cik noprotams, daudzi arhitekti par gada notikumu nosauc JRT epopeju. Jāatzīst, ka tā vainagojās ar arhitektes nosacītu uzvaru. Viena no nedaudzajām arhitektu uzvarām 2019. Taču JRT epopejai ir arī turpinājums- design&built iepirkums. Kurā, cik dzirdams, plano piedalīties un ‘dabūt’ šo projektu kāds cits LV arhitektu birojs, kura specializācija ir nevis kultūras būves un konkursi, bet gan Arkropoles, Origo uc iepirkšanās šedevri. Un morāle šeit ir : Jūs, mazie, tur zīmējiet, gadiem piedalaties dažādos konkursos, domājiet radoši, vingrinaties, cīnīties.. bet mēs pēc tam, lai arī paši arhitektūru ne visai mākam, jūsu lielos un mazos projektus savāksim zem sevis. Jo tuvojas krīze… Lasīt vairāk »
Nu tam birojam pēc Akropoles ir Kaina zīme. Birojs, kurš atļāvies naudas dēļ nojaukt Kuzņecova fabriku nav nopietni ņemams, piedevām Akropoles rūsējošie ārā apgaismes ķermeņi, porcelāna formas vestibilā ir ar milzīgu diletantisma zīmogu. Un JRT ir Pirra uzvara, – arhitektiem pa lielam Latvijā viss ir beidzies, laiks klapēt tās bodes ciet.
Atskatoties uz pagājušo gadu, tomēr šķiet, ka mūsu profesijas galvenais notikums Latvijā ir jaunākās arhitektūras raža tik neierastā apjomā un kvalitātē. Beidzot. Vēl tikai jācer uz kolēģu atsaucību, lai koncentrētā veidā to aptvertu Gada skates ietvaros.
Arni, – kas ar to dzīvokļu&biroju māju jahtkluba vietā Āgenskalna līcī? Nebūsiet taču atkāpušies no sākotnējās koncepcijas, kas bija izcila? Vispār jau attīstītājs laikam ir kamikadze, – tur taču visi projekti mirst tai apkārtnē – Z torņi neko nevar pārdot, Kreislers staigā apkārt ar tādu vaigu, ka šo izskatās banka moca caurām dienām un atņem pēdējās angļu brokastis, atstājot sausas vārītas olas. Nu tikai kamikadze šodien var uzsākt augstceltnes būvniecību Rīgā, jo pasaules ekonomikai tuvojas cunami 😉
Laiki mainās, laiki jūk . . . un naudas turētāji apguvuši rēķinātprasmes pamatus. Ir novērots, ka pie mums lielo projektu attīstītāji nāk no pasaules, iespējams, viņi arī kaut ko zina par savu ekonomiku.
No kurienes ir konkrētais investors? Pie negatīvām banku likmēm ekonomisti prognozē 2020.gada maiju kā krīzes sākumu, ok līdz vēlēšanām Tramps darīs visu, lai tā nesāktos, pat varbūt sāks bumbot Irānu, bet vienalga, – laiks krīzei ir pienācis, gribam to vai nē. Bet arhitekti nekad nav sekojuši līdz ekonomikai, nu vismaz Latvijā. Pazīstams uzņēmējs tikko pastāstīja, ka Vācijā Liels metālapstrādātājs atlaiž darbiniekus un samazina krājumus noliktavās, un tā darot daudzi būvniecības nozarē iesaistītie. Bet pieņemu, ka konkrētais čalis ir no austrumu puses, Arni?
Nē, tas noteikti ir joks – Miķelis taču patiesībā nezina ko darīs Tramps – un, iespējams, arī otrādi. Bet konkrētais čalis, protams, ir no austrumiem, ja nostājas rietumos. Arī joks, viņš vairāk tā kā no ziemeļu puses nākdams – tie esot prātīgāki, cik dzirdēts. Tomēr līdz galam nesapratu – labi vai slikti, ka Latvijas arhitekti nekad nav sekojuši ekonomikai, un vai tā tiešām ir, un kā rīkoties pareizi? Es vienīgo reiz savā praksē pirms gadiem 20 atrunāju pasūtītāju no mājas pārbūves/pabeigšanas, tādā veidā ietaupot viņa naudu un sev nopelnot viskiju. Vēl šodien tā stāv pusratā nevienam nevajadzīga. Vai tiešām, sajūtot… Lasīt vairāk »
Vispār arhitekts ir diezgan stulbā situācijā, ja viņš kaut ko saprot no ekonomikas un seko līdz procesiem un mazliet pārzin nekustamo īpašumu tirgu Rīgā un Latvijā. Jo tad tīri dabiski – tā arhitekta anštalte šobrīd jāklapē ciet, jānopērk māja laukos un jāsāk nodarboties ar ekoloģisko lauksaimniecību. Ja grib daudz ciest, negulēt pa naktīm un domāt kā piepildīt biroja daudzo darbinieku vēlmes pēc skaisti pelēkā urbānā dzīvesveida, tad protams ir jāgāzē uz pilnu klapi, jāpiemelo pasūtītājam, uzburot milzu perspektīvas tieši viņa objektam, un jāvada viņš pa mūsu izdilušajiem ceļiem kā aklais. Nezināšanā ir spēks, Arni 🙂 Es personiski pēdējā laikā cenšos… Lasīt vairāk »
Lai paliek gulēšanas ieradumi, tēma bija cita – gada notikumi, ja kas.
P.S. Nu un tā jau tās nacionālās vērtības – Kuzņecova fabrika, piemēram – zūd. Melojot sev un citiem, lai uzturētu savu Arhitektūras fabrikas imidžu, iesistu garo rubli un tā t… Slīpi nolikt behu arhitektūrā nav māksla, māksla ir savākties un iztaisnot uz ceļa to behu 😉 Pie mums pagaidām tādas krūmu gonkas ir cieņā, ar inteleģences procentu – 0% un lielu bamšļu tukšošanu sēžot būvvaldē uz koka soliem ar brataniem rajonniekiem. Tizli vis tas, pat jauno pienesums nelīdz, lai apslēptu festiņa primitīvo dabu.
Paspamošu šeit vēl, tā kā pat pēc paroles nomaiņas, lapa man turpina stāstīt par nepareizu paroli, cits nekas neatliek.
Tātad, vai kādam nav kļuvusi lieka legāla AutoCAD Architecture programma, kas iegādāta vēl pirms obligātās tikai un vienīgi nomas? Vēlam pēc iespējas jaunāku versiju (laikam pēdējā īpašumā iegādājamā bija 2017). Labprāt izskatītu iegādes iespējamību.