2006. gada notikumi — II

Uz A4D jautājumiem par 2006.gada ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētbūvniecībā atbild arhitekti Pēteris Bajārs, Mārtiņš Jaunromāns, Zane Karpova, Krists Kārkliņš, Miks Kārkliņš, Ilze Kundziņa, Renārs Putniņš, Pēteris Ratas, Andris Rubenis, Ivo Šteimanis, Vents Vīnbergs un Ieva Zībārte.

A4D jautājumi:

  1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā pasaulē.
  2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā Latvijā.
  3. Nozīmīgākais, interesantākais notikums Jūsu profesionālajā dzīvē.
  4. Ja lasāt A4D, Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta / apspriesta.

Pēteris Bajārs

India

1. Liekas, cilvēki ir noguruši no arhitektiem, stārhitektiem un jau redzētiem risinājumiem. Arhitekti, stārhitekti ir noguruši no cilvēkiem, savas slavas un jau redzētiem risinājumiem. Tad nu katrs izklaidējas, kā prot. Arhitekti — radot darbus, par kuriem nav skaidrs — tie ir ģeniāli un nesaprasti vai tukši un vienkārši prasti. Cilvēki — cenšoties visu saražoto iebāzt kāda stila rāmjos.

Mani šogad iepriecināja divi «stili»: UN Studio radītā «datoru baroka» celtne — Mersedesu muzejs Štutgartē un Herzog & de Meuron «jaunā gotika» Tate Modern paplašinājumam. Spilgti un pamatīgi.

2. Prieks par diviem no trim brāļiem. Žēl tik, ka trešais bračka jau gados un saguris. Prieks par NRJA. Gan viņu darbiem, gan aktivitātēm skābbarības torņa aizstāvībā. 

4. A4D iepriecināja ar Pilsētas arhitekta kolēģijas sēžu atreferējumu. Veids kā uzzināt, kas notiek pilsētā. Ja ne turēt roku uz pulsa, tad vērot, ko dara citi.

Mārtiņš Jaunromāns

Jaunromāns un Ābele

1. Informācijas aprite par notikumiem pasaulē ir ļoti intensīva, bet iespēju novērtēt notikuma kvalitāti lielākoties sniedz klātbūtne konkrētajā vietā vai procesā. Uz mani šogad lielāko iespaidu atstāja jaunie dzīvojamie rajoni Kopenhāgenā, Parīzē un Oslo.

2. Liekas, pats būtiskākais ir Rīgas galvenā arhitekta amata atjaunošana. Kā ievērojamākie projekti pirmie nāk prātā tie, kas visvairāk redzēti masu informācijas līdzekļos — gan Rīgas koncertzāles projektu konkurss, gan Andrejsalas attīstība, bet noteikti jāmin arī Kalnciema ielas koka ansambļa sakopšana.

3. Pirmā vieta starptautiskajā konkursā par ēku Skārņu ielā 11, kam pats nozīmīgākais ir turpinājums — esam sākuši strādāt pie ēkas skiču projekta.

4. Pēdējā laikā Arta raksti pauž autora nostāju, pievērš uzmanību un liek padomāt par dažādām norisēm, kas citādi varbūt paslīdētu garām. Vērtīgas ir projektu publikācijas — gan OMAs Andrejosta, gan konkursu darbu apskati.

Zane Karpova

franzenkarpova arhitekti, Čikāga

1. Mani personīgi saista jaunas idejas un tehnoloģiskie risinājumi, kā arī ilglaicīgas attīstības pieeja arhitektūrā un pilsētplānošanā. Interesantākie projekti, manuprāt, tiek attīstīti Ķīnā un Dubaijā. Tādu ir daudz. Vērts pieminēt tomēr tos, kas koncentrējas uz videi draudzīgu — ilglaicīgu attīstību. SOM projekts Pearl River Tower, saukts arī par Zero Energy Tower (Nulles enerģijas torni). Ēka pašlaik ir tehniskā projekta stadijā, tā pilnībā spēs sevi nodrošināt ar nepieciešamās enerģijas daudzumu un ir pievilcīga arī no dizaina viedokļa. ARUP projekts Dongtan pilsēta Ķīnā — pasaulē pirmā ilglaicīgas attīstības pilsēta. Šis projekts tiek attīstīts kā paraugs nākotnes pilsētu projektiem Ķīnā, valstī, kas pašlaik ļoti norūpējusies par iedzīvotāju veselību, vides kvalitāti un enerģijas resursiem. Projektu plānots pabeigt līdz 2010.gadam.

2.
Pozitīvi, ka ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās tiek attīstīti projekti, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti — sporta, atpūtas un kultūras celtnes. Gribētos, lai Latvijā būtu vairāk videi draudzīgu un humānu — pieejamu ēku.
Latvijai nozīmīgākie notikumi būtu tādi, kas nes tās vārdu pasaulē, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti. Starptautiskais konkurss Rīgas koncertzāles koncepcijai. SZK piedāvājums Rīgas koncertzālei. Žēl, ka nevarēja piedalīties visi gribētāji, iespējams, rezultāti būtu interesantāki. OMA piedāvājums Laikmetīgās Mākslas muzejam, kā arī autora viesošanās Rīgā.

3.
Iespēja projektēt Ikšķiles Novada kultūras namu. Ēku, kas nākotnē būs kultūras baudīšanas un atpūtas vieta daudziem Ikšķiles novada iedzīvotājiem un arī manai ģimenei.

Krists Kārkliņš

Northeastern University APF pasniedzējs, Bostona

1. Spraigā piecu pilsētu konkurencē tiesības uzņemt 2012.gada olimpiādi šogad iegūst Londona. Visas kandidējošās pilsētas lēmuma pieņemšanas gaitā cenšas panākt starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļu atbalstu ar jaunu stadionu, sporta zāļu, parku un olimpisko ciematiņu vīzijām. Ņujorkā, Londonā, Madridē, Maskavā un Parīzē tiek rīkoti arhitektūras un pilsētbūvniecības risinājumu konkursi ar pasaulē pazīstamu profesijas pārstāvju līdzdalību.
Londonas arhitektūras olimpiādes uzvarētāji: Foreign Office Architects, EDAW, HOK Sport un Allies and Morrison.

2.
Mēdiju un sabiedrības uzmanības ielenkts, Rīgā viesojas Rems Kolhāss. Latvijas izredzes iegūt starptautiskas ievērības cienīgu jaunceltni savā kultūras apritē pieaug.

3.
Diller Scofidio+Renfro radošās grupas sastāvā piedalos divu ASV kultūras dzīvē nozīmīgu projektu īstenošanā: Mūsdienu Mākslas institūta jaunā izstāžu zāle Bostonā un Linkolna centra pārbūves un paplašināšanas projekts Ņujorkā.

Manas profesionālās darbības lauks šogad kļuvis plašāks. Uzņemoties dizaina kritiķa un pasniedzēja lomas, turpinu gūt vērtīgas atziņas personīgās dizaina pieejas pilnveidošanai.

Miks Kārkliņš

GSD MAUD ’04, Bostona

1. Uzskaitīt konkrētus projektus būtu pārlieku gari. Uzsvērt kādu specifisku problēmu — neproduktīvi. Jāatzīst, ka pārdomās katru reizi neizbēgami nonācu pie Venēcijas biennāles un tās devīzes — pilsētas, arhitektūra un sabiedrība. Atšķirībā no iepriekšējās izstādes, kuras kopējās aprises un mērķi bija samērā uzspiesti un formāli (kaut vai fakts, ka galvenā izstāde tika noreducēta līdz apjomu formālo manipulāciju klasifikācijai), uzstādījums — pilsētas, arhitektūra un sabiedrība — visaptverošā veidā atspoguļo to filozofiju, kas lēnām, bet nosvērti sāk pieteikt sevi kā kopsaucēju tādām specifiskām praksēm kā arhitektūra, ainavu arhitektūra, pilsētvides dizains un pilsētu plānošana. Progresīvi liekas tas, ka zem šī «kopsaucēja» darbojas ne tikai augstāk minēto profesiju pārstāvji, bet arī ekonomisti, sociālo zinātņu eksperti, ekologi (sarakstu varētu turpināt), ietekmējot ne vien pašu dizaina procesu, bet arī dizaina praksi kā tādu. Dogmatisko diktatūru sāk nomainīt sociālās atbildības dialogs. Robežas starp specifiskajām arhitektūras, ainavu arhitektūras, pilsētvides dizaina un pilsētplānošanas praksēm kļūst aizvien izplūdušākas. Arī dialogs ar patērētāju no autoritatīva referāta pārtapis interaktīvā marketinga stratēģijā. Šo iemeslu dēļ man jāsaka, ka tieši Venēcijas biennāle uzskatāma par notikumu, kas spēj atspoguļot to problēmu un risinājumu klāstu, kas globalizācijas spēku iespaidā kļuvusi dominējoša pasaules arēnā.

2.
Viennozīmīgi, Rema Kolhāsa lekcija Rīgā. Ir divi iemesli, kuru dēļ uzskatu, ka simboliskajā nozīmē šis notikums bija zīmīgs Latvijas arhitektu saimei. Viens — līdz ar pievienošanos ES un NATO pat viselitārāko arhitektu skatienā Latvija, kā arī Baltijas valstis kopsummā transformējušās no «dīvainas un atpalikušas» provinces uz «interesantu un daudzsološu» reģionālo centru gan prakses, gan teorijas jomā. Šīs nostājas simboliskā maiņa uzliek Latvijas arhitektūras saimei zināmu atbildības nastu par savas kultūrvides padziļinātu izpratni un aktivitātēm reģionālās identitātes attīstības procesā. Otrs — kļūst skaidrs, ka arī Latvijas attīstītāji spēj skatīties tālāk par pāris gados realizētu pelņu un novērtē vides kvalitāti. Tāpēc ir pamats domāt, ka līdz ar privātā investora tālredzības nostiprināšanos arī sabiedriskā sektora redzes lauks kļūs plašāks, rīcība daudz — konstruktīvāka.

3.
Lai arī prakse pasaulē atzītā un intelektuāli stimulējošā birojā, kā arī dzīve ciešā ģeogrāfiskā saistībā ar augsta ranga arhitektūras izglītības iestādēm nekad nav devušas pamatu garlaicībai, atmiņā visdziļāk iespiedies viens notikums, kas tiešā veidā nav saistāms ar augstāk minētajiem faktoriem. Tā ir piedalīšanās starptautiskajā pilsētplānošanas un arhitektūras plenērā The development of Daugava right embankment in Kengarags. Šajā gadījumā simbolisms bija mazāk nozīmīgs kā pasākuma rezultāti. Iedvesmoja tas, ka, rietumu pieredzi sintezējot ar reģionālo kontekstu, iespējams rast jaunas un nozīmīgas idejas pat šķietami tik bezcerīgā  jautājumā kā padomju pilsētbūvniecība. Iedvesmojoši bija redzēt to daudzveidīgo profesionāļu spektru, kas piedalījās pasākumā. Tomēr vislielāko optimismu viesa Latgales priekšpilsētas Attīstības departamenta darbinieki, kuri pacietīgi, bet neatlaidīgi turpina attīstīt savu rajonu bez skaļiem fona aplausiem. Patiess prieks arī par Forma+I.Rupnik piedāvāto ideju novērtējumu.

4.
Pateicoties aktīvajai redaktoru darbībai, šādu rakstu bija daudz. Tomēr zināmu rezonansi radīja raksts Daugavas krasti — ne tikai snobiem un miljonāriem. Jāpiebilst gan, ka kāds specifisks Jāņa Taurena komentārs: «Atcerēsimies diskusiju par Saules akmeni. Viedokļos ļoti izteikti pietrūka argumentu, vairāk bija emocijas patīk — nepatīk.»  Līdzīgi tas bijis arī A4D, kur ierasto zāku (čata) vietā sāk parādīties detalizēta argumentācija par specifiskām tēmām. Cerams, ka nākošajā gadā šī izaugsme turpināsies.

Ilze Kundziņa

KTH Arhitektūras skola, Stokholma

1. Atbilde rodas saistībā gan ar manām gaismas studijām, gan patreizējo dzīves vietu — Zviedriju. Tā ir ekoloģiskā domāšana jebkurā telpiskā apveidā. Būt ne tikai dizainiski mūsdienīgiem, bet arī «efektīviem» (efficient) un humāniem savos darbos. Ekoloģija ir sarežģīts un komplekss process, bet daudzi risinājumi savā būtībā ir tik vienkārši un balstīti uz arhitekta attieksmi un projektēšanas principiem.

2. Andrejsala savā pārejas posmā — lieliska ar pēkšņo parādīšanos, pilnīgu kultūras pasākumu daudzveidību, ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas plūsmu pilsētvidē (neiedomājama Elizabetes iela pilna ar jauniešiem, kas ceļo no/uz pasākumu — cik vienkārši izmainīt cilvēku ierastās takas!). Vienreizēja tamdēļ, ka vienreizēja — neiedomājama kā pastāvīga telpa masu pasākumiem.

3. Globalizācija nelielā burbulī — Stokholmas piepilsētā, kur studēju arhitektūras gaismas dizainu!

4. A4D aizsāktā tēma — pilsētas kultūra ir ļoti nozīmīga portāla «perifērās redzes» atklāšana/izmantošana. Potenciāli ļoti interesanti raksti un iespaidi — par cilvēkiem, kas «dzīvojas» šajās pilsētās. Novēlējums vēl aktīvāk attīstīt šo kustību un mums visiem piedalīties!

Renārs Putniņš

GMARP

1. TOKIJA 2050 (Tokijas attīstības plāns turpmākajām četrām dekādēm īpašs ar pesimistisko, bet sūri reālo shrinking cities konceptu). Tas izstrādāts krietni nopietnākā laika nogrieznī kā 2006.gads, tomēr atrādījās šogad.

2. Neskatoties uz manu skeptisko redzējumu par šīm lietām, lieku pirmos divus — SZK koncertzāli un Andrejsalas attīstības plānu no OMAs konveijeriem.

3. Interesantākais — Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas attīstības plenērs ar piedalīšanos tajā. Nozīmīgākais — divas jaunbūves K.Valdemāra, Kareivju, Hospitāļu un Upes ielas kvartālā, kuras beigu beigās pēc publiskajām apspriešanām, padomēm, šaubām un diskusijām būs nonākušas praktiskās projektēšanas fāzē.

4. Interesantākā tēmas — pilnīgi noteikti jaunie pilsētbūvnieciskie centieni Rīgā: Andrejsala, Zaķusala, Centrāltirgus, Ķīpsalas mutācijas. Viskarstākā domu apmaiņa parasti notiek pie reāliem apjomu projektiem, tomēr tās diskusijas gan nevar saukt par īsti auglīgām, jo atduras subjektivitātē.

Pēteris Ratas

Aedas, Šanhaja

1. Venēcijas biennāle. (Ir daudz par to runāts.)

2. Laikmetīgā mākslas muzeja projekts un Andrejsalas attīstība. Šeit es negribu atsaukties tieši uz pašu projektu, bet gan uz tā efektu. OMA biroja darbs pie muzeja, jaunā Andrejsalas plāna un viņu prezentācijas palielina interesi par arhitektūru sabiedrībā. Protams, tas ir paredzams. Slavena arhitekta klātbūtne neapšaubāmi izraisa interesi. Es ceru uz to, ka, jo vairāk sabiedrība runās un diskutēs par arhitektūru, jo vairāk un labāk tā varēs novērtēt mūsu profesionālo darbu un radīt pieprasījumu kvalitatīvai un interesantai arhitektūrai.

4. Interesantas bija diskusijas par Rīgas transporta un pilsētas vispārējo attīstību. A4D bija vairāku rakstu sērija ar dažādu cilvēku viedokļiem. Transports Rīgā — tā ir īpaši sāpīga tēma. Patreizējā situācija vistiešākajā veidā kavē Rīgas attīstību un iespēju izveidot jaunus projektus un veselīgi funkcionējošus pilsētas rajonus. Šai tēmai ir arī īpatnēja sakarība. Transporta attīstība un pilsētplānošana ir tik globāla savā mērogā un iekļauj tik daudz dažādu nozaru speciālistus, ka arhitektiem tajā maz kompetences (lūdzu neapvainoties, tas tā bieži ir) un politiskās spējas to ietekmēt. Tomēr arhitektu darbs konkrētas vietas un projekta mērogā vistiešākajā veidā atkarīgs no pilsētas attīstības globālajā mērogā.

Andris Rubenis

Modus Mood

1. West 8 uzvar konkursā par Toronto pilsētas centrālās krasta līnijas attīstību. Viena projekta ietvaros tiek risinātas vairākas aktuālas tēmas pilsētas centrā. Labs piemērs Rīgas centrālās krastmalas attīstīšanai.

2. Norvēģu biroja Snøhetta izstrādātais projekts spīķeriem un centrāltirgum piegulošās teritorijas attīstībai un Baltijas lietišķās mākslas un dizaina muzeja vietas meklējumiem tajā.

3. Kopā ar arhitekti Evelīnu Ozolu izstrādātais projekts Rīgas Ziemeļu pāreja.

4. Neesmu biežs A4D lasītājs īpašās negatīvās gaisotnes dēļ. Taču raksti, kas pievērsa uzmanību, saistīti ar Andrejsalas un Eksportostas attīstību. Mēģinot rast atbildi uz jautājumu, par ko birojs OMA grib pārvērst ainavisko pilsētu Rīgu.

Ivo Šteimanis

Z4

1. Ievērojamākā tendence pilsētplānošanā un arhitektūrā Eiropā — tiek apspriests un ņemts vērā ilgtspējības aspekts.

2. Koncertzāles skiču projekta konkurss un SZK konkursa priekšlikuma uzvara.
Gada balvas piešķiršana «drupu mājai».
Skiču projekta konkurss Vecrīgā, Skārņu ielā, Jaunromāna un Ābeles priekšlikuma uzvara.
Jauno arhitektu izstāde 20 pirms 40.

3. Iespēja izstrādāt Akustiskās koncertzāles konkursa priekšlikumu.
Personīgi veiktā bēdīgā konkursu statistika Latvijā:
1 no 6 mūsu vinnētajiem konkursiem, kuri tika veikti 2 gadu garumā, ir nonācis līdz saskaņotam skiču projektam, tātad ieguldītais darbs nes pirmos augļus. Rezultāts — nebija ko iesniegt izstādei 20 pirms 40.
Neliels ieskats portugāļu modernajā arhitektūrā (Alvaro Sizas un Souto de Mouras darbi un Rema Kolhāsa koncertzāle Porto).

4. Mana «mīļākā» A4D tēma šogad — konkursi.

Vents Vīnbergs

Avotiņš, Vincents un Partneri

1. Dzīvoju diezgan dziļā mucā, taču esmu dzirdējis, ka viss kaut cik globāli ievērojamais tagad notiekot Ķīnā.

2. Visa tā ņemšanās ap modernās mākslas muzeja, koncertzāles, bibliotēkas projektiem.

3. Skarbā, bet nepārvērtējamā lielas utilitāras būves projekta vadības pieredze.

4. Arta Zvirgzdiņa karstās reportāžas no Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdēm.

Ieva Zībārte

Arhitekte un žurnāliste

1. Zollverein dizaina skola Esenē, mājokļu komplekss Tokijā, Toledo Stikla muzejs un citi SANAA projekti.
Mājokļu tipoloģijas evolūcija.

2. SZK uzvara koncertzāles konkursā ne tikai tāpēc, ka tiesības projektēt redzamāko Rīgas jauno projektu ieguvis vietējais arhitektu birojs. Koncertzāle ir arī svaigs SZK domāšanas paraugs, kas privātā labuma projektos nebija nolasāms.
Latvijas arhitekti pasaulē un pasaules arhitekti Latvijā. Kolhāss, plenēri, ārzemnieki latviešu birojos un Arhitektūras veicināšanas fonda projekts, kas pieciem jauniem arhitektiem ar Leonardo da Vinci programmas Latvijā stipendijas atbalstu deva iespēju praktizēties MVRDV, BIG, Dorte Mandrup Arkitekter un Abalos & Herreros.
Biroja Jaunromāns un Ābele projekti — no zirgu staļļa līdz uzvarai starptautiskajā konkursā par ēku Skārņu ielā 11.
Jauno biroju uznāciens. Veco biroju radošais pagurums.

3. Intervijas ar jaunajiem arhitektiem, strādājot pie Latvijas Architektūra #6/06 burtnīcas.
Intervija ar Remu Kolhāsu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx