Lietuvas arhitektūra tradicionāli bijusi pilsētnieciskāka, nekā Latvijas. Urbānismam kaimiņvalstī ir senas saknes, un arī šodien to apliecina tādi kompleksi kā Viļņas jaunais centrs, Viļņas vārti, vairāki projekti Kauņā un Klaipēdā, kā arī lietuviešu arhitektu projekti Rīgā. Apjoma ziņā vērienīgākais ir Biznesa trīsstūris Viļņā.
Viens no Viļņas komercapbūves epicentriem ir tā sauktais Biznesa trīsstūris (Verslo trikampis) starp A. Gostauto un Gelezinio Vilko ielu — stratēģiski pievilcīgā vietā pilsētas centrā Neres upes kreisajā krastā, blakus Vinģa parkam. Kopš 1997.gada, kad sākās bijušās apavu fabrikas teritorijas (5,8 ha) transformācija, pārvēršot to mūsdienīgā darījumu kvartālā, te uzbūvēta rinda modernu biroju ēku (Hanner, Baltic centre, MG Baltic , BCC, Victoria), autostāvvietu komplekss 1200 vietām, kā arī izveidota cita nepieciešamā infrastruktūra. Kvartāls ar 56 tūkst. m² izīrējamo biroju un komerciālo platību ir lielākais šāda veida komplekss Lietuvā un visā Baltijas reģionā.
Šobrīd tiek plānota kompleksa nākamā attīstības kārta, paredzot radīt jaunas biroju ēkas, kas nostiprinātu vietas pilsētbūvniecisko un arhitektonisko vienotību un identitāti. Iecerēts izveidot arī viesnīcu un konferenču centru. Attīstības plāni neaprobežojas tikai ar ēku būvēšanu, — paredzēts īstenot jaunu satiksmes un gājēju plūsmu shēmu, kas aptvers arī tuvāko apkārtni. Tam vajadzētu sekmēt satiksmes sastrēgumu problēmu risināšanu. Iecerēts izveidot jaunas pieejas teritorijai, lai optimizētu transporta un gājēju plūsmas. Plānos ietilpst atraktīva publiskā ārtelpa, ietverot rekreācijas zonu un kuģu piestātni upes krastā, tādejādi sekmējot urbānās vides veidošanu, biroju kvartālam piešķirot pilsētnieciskāku un dzīvīgāku atmosfēru.
2008.gada vasarā notika konkurss par labāko Biznesa trīsstūra paplašinājuma arhitektoniski pilsētbūvniecisko koncepciju. Konkursa uzdevumi ietvēra iepriekšminētos plānus :
- attīstīt teritoriju, papildinot esošo kompleksu ar jaunām ēkēm, bet saglabājot vietas vienotību un identitāti
- uzlabot pieeju teritorijai un izstrādāt satiksmes shēmu
- radīt pievilcīgu, atvērtu un vilinošu publisko telpu — tikšanās vietu
- izveidot kuģīšu piestātni ar paviljonu un brīvdabas vasaras kafejnīcu
No visiem konkursa projektiem par labāko tika atzīts biroja 4+ priekšlikums. Viņu koncepcijas pamatā ir ievērojamā spāņu sociologa, informācijas sabiedrības un komunikāciju pētnieka Manuela Kastelsa ideja par Plūsmu telpu (Space of Flows).
Dinamiskā plūsmu telpa
Plūsmu telpa nosaka telpas un laika kultūras abstrakciju un tās dinamisko mijiedarbību ar sabiedrību digitālajā laikmetā. Kastels šo ideju izvērsis, piedāvājot jaunas iespējas telpas sistematizācijai. Profesors aplūko pasauli, kurā cilvēku darbības un mijiedarbību starp tiem savstarpēji saista dinamiski procesi. Arī attālums drīzāk ir dinamisks, nevis statisks faktors. Tā būtu nepārtraukta kustība, lai nokļūtu ilgstosājā un reālajā laikā.
«Tas ir simbolisks mūsdienu lielpilsētas telpiskās loģikas modelis, kas atspoguļo attīstības un inovāciju dinamiskos procesus, ko paātrina informācijas, kapitāla un ideju plūsmas. Biznesa centri parasti kļūst tukši un klusi pēc darba dienas beigām, augstceltnes tiek slēgtas un paliek vientuļi stāvam apkārtējā telpā. Sekojot Kastelsa idejai vēlējāmies radīt tādu biznesa centru, kas nemitīgi būtu pilns dzīvības», saka viens no projekta galvenajiem autoriem Donalds Trainausks no 4+.
Neres kreisajā krastā, pavērsti pret upi slienas trīs milzu tērauda un stikla ekrāni, kas interpretē senu Lietuvas heraldisko simbolu — Ģedimina stabus. Kā plānots, te atradīsies ne vien biroji, viesnīca, restorāns, konferenču telpas, bet arī iepirkšanās centrs, jauns pilsētas laukums un krastmala. Arhitekti cer, ka laukums un krastmala nebūs tukši arī vakaros. Viens no jaunās vietzīmes intriģējošajiem pievilkšanas punktiem būtu skulptūra Virpulis (Sūkurys), kas iecerēta laukumā. Skulptūra — no stikla veidots smilšu pulkstenis simbolizē intensīvo pilsētas dzīvi un laika plūdumu.
Biznesa trīsstūra attīstības projekts ir plānots trīs kārtās. Būvniecības darbus iecerēts sākt šī gada beigās. Projektā paredzēts ieguldīt ap 60 mlj. latu (300 mlj litu).
